Lieta C‑215/09

Mehiläinen Oy un Terveystalo Healthcare Oy, agrāk – Suomen Terveystalo Oyj,

pret

Oulun kaupunki

(Markkinaoikeus lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Direktīva 2004/18/EK – Jaukts līgums – Starp līgumslēdzēju iestādi un no tās neatkarīgu privātu sabiedrību noslēgts līgums – Kopuzņēmuma, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, izveidošana, tajā piedaloties vienādās daļās – Partneru saistības četru gadu pārejas posma laikā iegādāties no kopuzņēmuma veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiem ir jānodrošina saviem darbiniekiem

Sprieduma kopsavilkums

Tiesību aktu tuvināšana – Būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Direktīva 2004/18 – Piemērošanas joma

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18)

Direktīva 2004/18 par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja līgumslēdzēja iestāde ar attiecībā pret šo iestādi neatkarīgu, privātu sabiedrību noslēdz līgumu par tāda kopuzņēmuma akciju sabiedrības formā dibināšanu, kura mērķis ir sniegt veselības aprūpes un labklājības darbavietā pakalpojumus, minētajai līgumslēdzējai iestādei līguma saistībā ar tās pašas darbiniekiem paredzētiem pakalpojumiem, kuru vērtība pārsniedz šajā direktīvā noteikto slieksni, ja šis līgums ir nodalāms no minētās sabiedrības dibināšanas līguma, slēgšanas tiesību piešķiršana ir jāveic, ievērojot minētās direktīvas noteikumus, kas ir piemērojami tās II B pielikumā ietilpstošajiem pakalpojumiem.

Lai gan līgumslēdzējas iestādes un privāta saimnieciskās darbības subjekta kopuzņēmuma izveidošanai kā tādai Direktīva 2004/18 nav piemērojama, tomēr kapitāla darījums nevar patiesībā slēpt līgumu, kas var tikt kvalificēti kā publiskā iepirkuma līgumi vai koncesijas, slēgšanas tiesību piešķiršanu privātam partnerim. Turklāt tas, ka privāta persona un līgumslēdzējs subjekts sadarbojas uzņēmuma ar jauktu kapitālu ietvaros, nav pamats, lai, piešķirot līguma slēgšanas tiesības šai privātajai personai vai šim uzņēmumam ar jauktu kapitālu, netiktu ievērotas tiesību normas par publiskajiem iepirkumiem. Tātad, ja vajadzība noslēgt šādu jaukto līgumu tikai ar vienu partneri nav objektīvi pierādīta un ja jauktā līguma daļa, kurā ir paredzētas līgumslēdzējas iestādes saistības tās darbiniekiem paredzētos veselības aprūpes pakalpojumus iegādāties no kopuzņēmuma, no šī līguma ir nodalāma, šīs daļas piešķiršanai ir piemērojamas attiecīgās Direktīvas 2004/18 tiesību normas.

(sal. ar 33., 34. un 45.–47. punktu un rezolutīvo daļu)

TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2010. gada 22. decembrī (*)

Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Direktīva 2004/18/EK – Jaukts līgums – Starp līgumslēdzēju iestādi un no tās neatkarīgu privātu sabiedrību noslēgts līgums – Kopuzņēmuma, kas sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, izveidošana, tajā piedaloties vienādās daļās – Partneru saistības četru gadu pārejas posma laikā iegādāties no kopuzņēmuma veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiem ir jānodrošina saviem darbiniekiem

Lieta C‑215/09

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Markkinaoikeus (Somija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2009. gada 12. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2009. gada 15. jūnijā, tiesvedībā

Mehiläinen Oy,

Terveystalo Healthcare Oy, agrāk – Suomen Terveystalo Oyj,

pret

Oulun kaupunki.

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši E. Juhāss [E. Juhász] (referents), Dž. Arestis [G. Arestis], J. Malenovskis [J. Malenovský] un T. fon Danvics [T. von Danwitz],

ģenerāladvokāts J. Mazaks [J. Mazák],

sekretārs N. Nančevs [N. Nanchev], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2010. gada 17. jūnija tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Mehiläinen Oy un Terveystalo Healthcare Oy (agrāk – Suomen Terveystalo Oyj) vārdā – A. Laine [A. Laine] un A. Kūsniemi-Laine [A. Kuusniemi‑Laine], asianajaja,

–        Oulun kaupunki vārdā – S. Rasinkangasa [S. Rasinkangas] un I. Korpinena [I. Korpinen], asianajaja,

–        Somijas valdības vārdā – A. Gimareša-Purokoski [A. Guimaraes‑Purokoski] un M. Pere [M. Pere], pārstāves,

–        Čehijas valdības vārdā – M. Smoleks [M. Smolek], pārstāvis,

–        Eiropas Komisijas vārdā – E. Pāsivirta [E. Paasivirta], K. Zadra [C. Zadra] un D. Kukovecs [D. Kukovec], pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 114. lpp.), atbilstošo tiesību normu interpretāciju, ievērojot pamata lietas apstākļus.

2        Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, kuras ietvaros Mehiläinen Oy un Terveystalo Healthcare Oy, agrākais nosaukums – Suomen Terveystalo Oyj, atbilstoši Somijas tiesībām izveidotas akciju sabiedrības, vēršas pret Oulun kaupunki (Oulu [Oulu] pilsētu) par to, kā, ievērojot Savienības tiesību normas publiskā iepirkuma līgumu jomā, juridiski kvalificēt līgumisku vienošanos, kura tika noslēgta starp Oulun kaupunki un ODL Terveys Oy – privātu un no šīs pilsētas neatkarīgu sabiedrību (turpmāk tekstā – “privātais partneris”) – un kurā ir paredzēta kopuzņēmuma ODL Oulun Työterveys Oy (turpmāk tekstā – “kopuzņēmums”) izveidošana.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesiskais regulējums

3        Atbilstoši Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punktā paredzētajām definīcijām:

a)      “Valsts [publiskā iepirkuma] līgumi” ir finansiāli [atlīdzības] līgumi, kurus rakstveidā savstarpēji noslēdz viens vai vairāki komersanti [saimnieciskās darbības subjekti] un viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un kuru mērķis ir būvdarbu realizācija, produkcijas piegāde vai pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas izpratnē.

[..]

b)      “pakalpojumu valsts [publiskā iepirkuma] līgumi” ir valsts [publiskā iepirkuma] līgumi, kuri nav būvdarbu vai piegādes līgumi un kuru mērķis ir II pielikumā minēto pakalpojumu sniegšana.

[..]”

4        Šīs direktīvas 2. pantā ar virsrakstu “Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi” ir paredzēts:

“Līgumslēdzējas iestādes pret visiem komersantiem [saimnieciskās darbības subjektiem] izturas vienādi un nediskriminējoši un rīkojas pārredzami.”

5        Atbilstoši šīs pašas direktīvas 7. pantam ar virsrakstu “Robežvērtību summas valsts [publiskā iepirkuma] līgumos”, redakcijā, kas ir ieviesta ar Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulu (EK) Nr. 1422/2007, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK par to piemērošanas robežvērtībām līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās (OV L 317, 34. lpp.), Direktīva 2004/18 ir piemērojama pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas nevis centrālās pārvaldes iestādes, bet citas līgumslēdzējas iestādes un kuru aplēstā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda ar vai augstāka par EUR 206 000.

6        Saskaņā ar Direktīvas 2004/18 II B pielikumu veselības pakalpojumi ir ietverti šī pielikuma 25. ailē ar virsrakstu “Veselības un sociālie pakalpojumi”.

7        Šīs direktīvas 21. punktā ir paredzēts:

“Uz līgumiem, kuru priekšmets ir II B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, attiecina vienīgi 23. pantu un 35. panta 4. punktu.”

8        Direktīvas 2004/18 23. pants, kas ir ietverts tās IV nodaļā ar virsrakstu “Īpaši noteikumi attiecībā uz reglamentējošām specifikācijām un līguma dokumentiem”, attiecas uz līguma dokumentos ietilpstošām tehniskajām specifikācijām, un šīs pašas direktīvas 35. panta 4. punkts, kas ir ietverts tās VI nodaļā ar virsrakstu “Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi”, attiecas uz līgumslēdzēju iestāžu informēšanas pienākumu saistībā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras rezultātiem.

 Valsts tiesiskais regulējums

9        Ar Somijas Likumu 1383/2001 par veselības aprūpi darbavietā (Työterveyshuoltolaki) gan publiskiem, gan privātiem darba devējiem ir uzlikts pienākums rūpēties par savu darbinieku veselības aprūpi darbā.

10      Saskaņā ar šī likuma 3. panta 1. punktu veselības aprūpe darbā ir darba devēja organizēta veselības aprūpes darbā speciālistu un ekspertu darbība, ar ko veicina arodslimību un nelaimes gadījumu darbā profilaksi, veselīgus un drošus apstākļus darbavietā un atbilstīgu darba vidi, nodrošina labu darba kolektīva funkcionēšanu, kā arī darbinieku veselību, darbspējas un atdevi.

11      Atbilstoši minētā likuma 4. panta pirmajai daļai, lai izvairītos no darba un darba apstākļu radītiem veselības apdraudējumiem un kaitējuma veselībai un novērstu tos, kā arī lai aizsargātu un veicinātu darbinieku drošību, darbspējas un veselību, darba devējam par saviem līdzekļiem jāorganizē veselības aprūpe darbā.

12      Saskaņā ar Likuma 1383/2001 7. pantu darba devējs veselības aprūpes darbā pakalpojumus šī likuma izpratnē var organizēt, nepieciešamos pakalpojumus iegādājoties no “veselības aprūpes centra” Likuma 66/1972 par sabiedrības veselību (Kansanterveyslaki) izpratnē, pats vai kopā ar citiem darba devējiem organizējot tam nepieciešamos pakalpojumus vai iegādājoties attiecīgos pakalpojumus no citas šim nolūkam pilnvarotas personas vai iestādes.

13      Saskaņā ar Somijas Likuma 365/1995 par pašvaldībām (Kuntalaki), kurā grozījumi ir izdarīti ar 2007. gada 15. maijā spēkā stājušos Likumu 519/2007, 87.a panta 1. punktu pašvaldība vai pašvaldību apvienība var dibināt pašvaldības uzņēmumu, lai veiktu komercdarbību vai izpildītu uzdevumu atbilstoši privātās ekonomiskās darbības principiem. Pašvaldības uzņēmumiem nav juridiskas personas statusa, tie ir organiski integrēti pašvaldībā, un to darbības ir pakļautas pašvaldības darbību regulējošajām tiesību normām.

14      Direktīva 2004/18 Somijas tiesībās ir transponēta ar Likumu 348/2007 par publiskajiem iepirkumiem (Hankintalaki), kura 5. panta 1. punktā ir paredzēta “publiskā iepirkuma līguma” definīcija, kas atbilst šīs direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā ietvertajai definīcijai.

15      Atbilstoši šī likuma sagatavošanas dokumentiem (valdības projekts 50/2006 vp) publiskā iepirkuma līgums vispārīgi ir privāttiesību līgums starp divām dažādām juridiskām personām. Tāpēc vienas organizācijas ietvaros noslēgti līgumi parasti nebūtu jāuzskata par publiskā iepirkuma līgumiem. Līgums nebūtu jāuzskata par publiskā iepirkuma līgumu, ja tā galvenais mērķis ir nevis publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana, bet cita darbība. Īpaši būtu jāpārbauda, vai darījums vai līgumu kopums ir vienība, no kuras attiecīgo līgumu nevar nodalīt.

16      Saskaņā ar šī likuma 10. pantu šo likumu nepiemēro līgumiem, attiecībā uz kuriem līguma slēgšanas tiesības līgumslēdzēja iestāde piešķir personai, kas formāli no tās ir nošķirta un kurai pašai ir tiesības pieņemt lēmumus, taču kuru līgumslēdzēja iestāde viena pati vai kopā ar citām līgumslēdzējām iestādēm kontrolē tāpat kā savus dienestus, jo šī persona savu darbību būtībā veic par labu šīm līgumslēdzējām iestādēm. Šī tiesību norma ir valsts tiesību aktu saskaņošanas ar Tiesas judikatūru (1999. gada 18. novembra spriedums lietā C‑107/98 Teckal, Recueil, I‑8121. lpp., 50. punkts) rezultāts.

 Pamata lieta un prejudiciālie jautājumi

17      2008. gada 21. aprīlī Oulun kaupunki pašvaldības padome nolēma nodibināt ar privāto partneri kopuzņēmumu, kuru regulētu Likums 624/2006 par akciju sabiedrībām un kuram sava darbība būtu jāuzsāk 2008. gada 1. jūnijā. Kopuzņēmuma kapitāls starp abiem partneriem būtu sadalāms vienādās daļās un uzņēmums tiktu pārvaldīts kopīgi.

18      Kopuzņēmuma darbībai būtu jāietver veselības aprūpes un labklājības darbavietā pakalpojumu sniegšana, un abu partneru nodoms bija šo darbību galvenokārt un pieaugošā mērā orientēt uz privātiem klientiem. Tomēr attiecībā uz četru gadu pārejas posmu (turpmāk tekstā – “pārejas posms”) tie ir vienojušies, ka veselības pakalpojumus, ar kuriem tiem kā darba devējiem atbilstoši valsts tiesību aktiem ir jānodrošina savi darbinieki, tie iegādāsies no kopuzņēmuma.

19      Saskaņā ar Oulun kaupunki sniegto informāciju sagaidāmajam kopuzņēmuma apgrozījumam pārejas posmā būtu jāsasniedz aptuveni EUR 90 miljoni, EUR 18 miljoni no kuriem būtu pakalpojumu, kas šai pilsētai ir jāsniedz saviem darbiniekiem, vērtība.

20      Abiem partneriem, izdarot mantisku ieguldījumu, bija jānodod kopuzņēmumam savas vienības, kurām šo partneru ietvaros attiecīgi ir uzticēta veselības aprūpes darbā pakalpojumu sniegšana to darbiniekiem atbilstoši piemērojamajiem valsts tiesību aktiem. Tātad Oulun kaupunki kopuzņēmumam nodeva pašvaldības uzņēmumu Oulun Työterveys (turpmāk tekstā – “pašvaldības uzņēmums”), kam šajā pilsētā ir uzticēta veselības aprūpes darbā pakalpojumu sniegšana, kuru vērtība ir no EUR 2,5 līdz 3,4 miljoniem, kamēr privātais partneris nodeva savu atbilstošo vienību, kuras aplēstā vērtība ir no EUR 2,2 līdz 3 miljoniem.

21      Saskaņā ar Oulun kaupunki sniegto informāciju šīs pilsētas darbiniekiem sniegtie veselības aprūpes darbā pakalpojumi veido aptuveni 38 % no pašvaldības uzņēmuma apgrozījuma.

22      Oulun kaupunki pašvaldības padomes sēdes, kuras noslēgumā tika pieņemts 2008. gada 21. aprīļa lēmums, protokolā ir paredzēts:

“Partneri ir arī vienojušies, ka pakalpojumi veselības aprūpes un labklājības darbavietā jomā četru gadu pārejas posma laikā tiks pirkti no [kopuzņēmuma]. Oulun kaupunki iegādāsies veselības aprūpes un labklājības darbavietā pakalpojumus tādā pašā apjomā kā [līdz šim] no pašvaldības uzņēmuma [..]. [Likumā par publiskajiem iepirkumiem] ir paredzēts, ka Oulun kaupunki rīko atklātu konkursu par šo veselības aprūpes darbā pakalpojumu publisko iepirkumu, kad par tiem ir kļuvis atbildīgs [kopuzņēmums]. Tomēr pārejas posmā Oulun kaupunki paliek [kopuzņēmuma] kliente šādu apsvērumu dēļ:

–        šādi tiek nodrošināta darbavietu saglabāšana pašvaldības darbiniekiem, kas pāriet strādāt [kopuzņēmumā];

–        pašreizējais Oulun kaupunki līgums ir izdevīgs un konkurētspējīgs;

–        tiek radīti labi priekšnoteikumi, lai [kopuzņēmums] uzsāktu darbību.”

23      Atbilstoši šim protokolam Oulun kaupunki 2008. gada 24. aprīlī ar privāto partneri parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru tā ir apņēmusies pārejas posma laikā veselības aprūpes un labklājības darbavietā pakalpojumu sniegšanu pašvaldības darbiniekiem uzticēt nākamajam kopuzņēmumam. Izbeidzoties šim pārejas posmam, Oulun kaupunki atbilstoši tās apgalvojumiem attiecīgo pakalpojumu piešķiršanu bija paredzējusi pakļaut publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrai.

24      Tādējādi no minētā protokola izriet, ka Oulun kaupunki kā līgumslēdzēja iestāde par veselības aprūpes un labklājības darbavietā pakalpojumu, ar kuriem tai atbilstoši valsts tiesību aktiem ir jānodrošina savi darbinieki, sniegšanu pārejas posmā nav rīkojusi konkursu. Tāpat ir konstatēts, ka privātā partnera izvēle nav notikusi konkursa rīkošanas rezultātā.

25      Iesniedzējtiesa, kurā ir vērsušies uzņēmumi – konkurenti, kas bija ieinteresēti sniegt veselības aprūpes un labklājības darbavietā pakalpojumus Oulun kaupunki darbiniekiem, uz laiku aizliedza šai pēdējai, brīdinot par naudas soda EUR 200 000 apmērā piemērošanu aizlieguma nepildīšanas gadījumā, jebkādā veidā piemērot pašvaldības padomes 2008. gada 21. aprīļa lēmumu attiecībā uz Oulun kaupunki šīs pilsētas darbiniekiem paredzēto veselības aprūpes un labklājības darbavietā pakalpojumu pirkšanu no kopuzņēmuma. Gaidot attiecīgās tiesas galīgo nolēmumu, Oulun kaupunki 2008. gada 26. augustā nolēma nodot kopuzņēmumam pašvaldības uzņēmuma darbību, no šīs nodošanas tomēr izslēdzot tās darbiniekiem sniedzamos veselības aprūpes darbā pakalpojumus.

26      Ņemot vērā lietas dalībnieku pamata lietā izvirzītos pretējos argumentus par strīdus darījuma dabu, ievērojot Savienības tiesības publiskā iepirkuma līgumu jomā, Markkinaoikeus nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vērtējot vispārīgi, vai tiesiskās attiecības, kuru ietvaros pašvaldības līgumslēdzēja iestāde ar attiecībā pret šo iestādi neatkarīgu, privātu sabiedrību noslēdz līgumu par tāda jauna uzņēmuma akciju sabiedrības formā dibināšanu, kurā abiem partneriem ir vienāds kapitāla daļu skaits un vienlīdzīgas kontroles pilnvaras un kura veselības aprūpes un labklājības darbavietā pakalpojumus pašvaldības līgumslēdzēja iestāde šī uzņēmuma dibināšanas brīdī apņemas iegādāties saviem darbiniekiem, ir tādas tiesiskās attiecības, attiecībā uz kurām ir jārīko konkurss par publisko iepirkumu, jo šo līgumattiecību kopums ir uzskatāms par pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu Direktīvas 2004/18[..] izpratnē, vai arī šīs tiesiskās attiecības ir kopuzņēmuma dibināšana un pašvaldības uzņēmuma darbības nodošana, attiecībā uz kuru nepiemēro minēto direktīvu un no tās izrietošo pienākumu rīkot konkursu par publisko iepirkumu?

2)      Turklāt, vai izskatāmajā lietā ir nozīme arī tam, ka:

a)      Oulun kaupunki kā pašvaldības līgumslēdzēja iestāde ir apņēmusies iegādāties iepriekš minētos pakalpojumus par atlīdzību četru gadu pārejas posma laikā, pēc kura beigām saskaņā ar tās lēmumu tā plāno atkal rīkot konkursu par tai nepieciešamo veselības aprūpes darbā pakalpojumu publisko iepirkumu;

b)      pašvaldības uzņēmuma, kurš organizatoriski piederēja Oulun kaupunki, apgrozījumu pirms strīdīgajām tiesiskajām attiecībām galvenokārt veidoja citi pakalpojumi, nevis pilsētas darbiniekiem sniegtie veselības aprūpes darbā pakalpojumi;

c)      jaunais uzņēmums tiek nodibināts, tam kā mantisku ieguldījumu nododot pašvaldības uzņēmuma darbību, ko veido gan pilsētas darbiniekiem, gan privātiem klientiem sniedzamie veselības aprūpes darbā pakalpojumi?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

27      Ar saviem diviem jautājumiem, kas ir izskatāmi kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Direktīva 2004/18 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama tiesiskajām attiecībām, kuru ietvaros līgumslēdzēja iestāde ar attiecībā pret šo iestādi neatkarīgu, privātu personu noslēdz līgumu par tāda kopuzņēmuma akciju sabiedrības formā dibināšanu, no kura minētā līgumslēdzēja iestāde šī uzņēmuma dibināšanas brīdī apņemas iegādāties veselības aprūpes un labklājības darbavietā pakalpojumus, kas tai ir jānodrošina saviem darbiniekiem.

28      No šo jautājumu formulējuma un konteksta, kurā tie ir uzdoti, izriet, ka iesniedzējtiesa jautā konkrētāk par Oulun kaupunki darbiniekiem paredzētiem veselības aprūpes un labklājības darbavietā pakalpojumiem, ko šai pilsētai sniedz kopuzņēmums, turklāt šī pakalpojumu sniegšana atbilst minētās pilsētas saistībām četru gadu pārejas posma laikā no šī kopuzņēmuma iegādāties šādus pakalpojumus, ko tai iepriekš bija sniedzis ar to organizatoriski saistīts pašvaldības uzņēmums.

29      Vispirms ir jāuzsver, ka ir konstatēts, ka pamata lietā Oulun kaupunki ir līgumslēdzēja iestāde Direktīvas 2004/18 1. panta 9. punkta izpratnē un ka attiecīgie pakalpojumi ietilpst minētās direktīvas II B pielikuma 25. ailē paredzētā “veselības [..] pakalpojumu” jēdzienā. Oulun kaupunki saistības iegādāties attiecīgos pakalpojumus saviem darbiniekiem no kopuzņēmuma nozīmē atlīdzības līguma starp minēto pilsētu un šo uzņēmumu esamību. No iesniedzējtiesas sniegtajām norādēm turklāt izriet, ka šī līguma aplēstā vērtība – aptuveni EUR 18 miljoni – pārsniedz attiecīgo Direktīvas 2004/18 piemērošanas slieksni.

30      Tāpat ir jāatgādina, ka Direktīvā 2004/18 nav paredzēta atšķirība starp tādu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, ko līgumslēdzēja iestāde veic, lai izpildītu savu uzdevumu, kuru veido vispārējo interešu vajadzību apmierināšana, un tādu, kura ar šo uzdevumu nav saistīta, – kā, piemēram, kā tas ir šajā lietā, vajadzību izpildīt pienākumu, kas tai ir uzlikts kā darba devējai (skat. it īpaši 2010. gada 15. jūlija spriedumu lietā C‑271/08 Komisija/Vācija, Krājums, I‑0000. lpp., 73. punkts un tajā minētā judikatūra),

31      Pēc šo ievada precizējumu izteikšanas ir jāatgādina, ka valsts iestāde var pildīt vispārējas nozīmes uzdevumus, kas tai ir jāveic, liekot lietā pati savus līdzekļus, un tai nav pienākuma pieaicināt ārējas struktūras, kas darbojas ārpus tās dienestiem, un tā to var darīt arī sadarbībā ar citām valsts iestādēm (2009. gada 9. jūnija spriedums lietā C‑480/06 Komisija/Vācija, Krājums, I‑4747. lpp., 45. punkts). Tāpat, kā ir norādīts Komisijas skaidrojošā paziņojuma par to, kā Kopienas tiesību aktus attiecībā uz publisko iepirkumu un koncesijām piemērot institucionalizētajai valsts un privātā sektora partnerībai (IVPP) (OV 2008, C 91, 4. lpp.), 1. punktā, šādai iestādei ir brīva izvēle ekonomisku darbību veikt vai nu pašai, vai uzticēt to trešajām personām, piemēram, tādiem uzņēmumiem ar jauktu kapitālu, kuri dibināti saistībā ar valsts un privātā sektora partnerību.

32      Turklāt Savienības tiesību normu publiskā iepirkuma līgumu jomā piemērošana katrā ziņā ir izslēgta, ja līgumslēdzējas iestādes pār līguma slēgšanas tiesību ieguvēju īstenotā kontrole ir analoģiska tai, ko šī iestāde īsteno pār saviem dienestiem, un ja vienlaikus šī tiesību ieguvēja savu darbību būtībā veic par labu iestādei, kurai tā pieder (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Teckal, 50. punkts). Tomēr, ja privātam uzņēmumam pat kā mazākumdalībniekam pieder kapitāla daļas sabiedrībā, kas tāpat pieder arī attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei, tas izslēdz, ka šī līgumslēdzēja iestāde varētu minēto sabiedrību kontrolēt tāpat, kā tā kontrolē pati savus dienestus (skat. it īpaši 2009. gada 10. septembra spriedumu lietā C‑573/07 Sea, Krājums, I‑8127. lpp., 46. punkts, un 2009. gada 15. oktobra spriedumu lietā C‑196/08 Acoset, Krājums, I‑9913. lpp., 53. punkts).

33      Konkrētāk, attiecībā uz iesniedzējtiesas jautājumiem par to, vai Oulun kaupunki saistībām veselības aprūpes un labklājības darbavietā pakalpojumus, kas tai ir jānodrošina saviem darbiniekiem, pārejas posma laikā iegādāties no kopuzņēmuma, Direktīvas 2004/18 tiesību normas ir vai nav piemērojamas tāpēc, ka šīs saistības ir līguma, ar ko tiek izveidots kopuzņēmums, sastāvdaļa, ir jāteic, ka kopuzņēmuma izveidošanai, ko veic līgumslēdzēja iestāde un privāts tirgus dalībnieks, kā tādai nav piemērojama Direktīva 2004/18. Turklāt šis konstatējums ir atgādināts Komisijas zaļās grāmatas par publisko un privāto partnerību un Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz publisko iepirkumu un koncesijām (COM(2004) 327, galīgā redakcija) 66. punktā.

34      Tomēr ir jānorāda, kā izriet no šīs zaļās grāmatas 69. punkta, ka ir jānodrošina, lai kapitāla darījums patiesībā neslēptu līgumu, kas var tikt kvalificēti kā publiskā iepirkuma līgumi vai koncesijas, piešķiršanu privātam partnerim. Turklāt, kā norādīts iepriekš minētā Komisijas skaidrojošā paziņojuma 2.1. punktā, tas, ka privāta persona un līgumslēdzējs subjekts sadarbojas uzņēmuma ar jauktu kapitālu ietvaros, nav pamats, lai, piešķirot līguma slēgšanas tiesības šai privātajai personai vai šim uzņēmumam ar jauktu kapitālu, netiktu ievērotas tiesību normas par publiskajiem iepirkumiem (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Acoset, 57. punkts).

35      Ņemot vērā šīs orientējošās norādes, ir jānosaka, vai un kādā mērā pamata lietas ietvaros Direktīva 2004/18 var tikt piemērota.

36      Šajā ziņā no Tiesas judikatūras izriet, ka tāda jaukta līguma gadījumā, kurā dažādās daļas ir nenodalāmi saistītas un tādējādi veido vienotu veselumu, attiecīgais darījums tā juridiskās kvalifikācijas saistībā ar tiesību normām publiskā iepirkuma līgumu jomā vajadzībām ir jāaplūko kopumā un vienoti un tas ir jānovērtē, ņemot vērā tiesību normas, kuras attiecas uz daļu, kura ir līguma galvenais vai būtiskākais priekšmets (2010. gada 6. maija spriedums apvienotajās lietās C‑145/08 un C‑149/08 Club Hotel Loutraki u.c., Krājums, I‑4165. lpp., 48. un 49. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

37      No minētā izriet, ka Direktīvas 2004/18 piemērošanas vajadzībām ir jāpārbauda, vai līguma daļu, ko veido Oulun kaupunki darbiniekiem paredzētie veselības pakalpojumi, kuriem šī direktīva principā ir piemērojama, no šī līguma var nodalīt.

38      Saistībā ar to ir jāatsaucas uz Oulun kaupunki pašvaldības padomes 2008. gada 21. aprīļa sanāksmes protokolu, kurā ir norādīti saistību, ko šī pilsēta ir uzņēmusies, izveidojot kopuzņēmumu, noteikšanas iemesli. Turklāt no Oulun kaupunki tiesas sēdē sniegtajiem paskaidrojumiem izriet, ka šī pilsēta šo līguma daļu uzskata par nenodalāmu, jo saistību pārejas perioda laikā veselības aprūpes pakalpojumus iegādāties no kopuzņēmuma vērtība esot bijusi daļa no tās mantiskā ieguldījuma šī uzņēmuma kapitālā un šis mantiskais ieguldījums ekonomiski esot tā izveidošanas nosacījums.

39      Ir svarīgi uzsvērt, ka līgumslēdzēju pušu izteiktais vai prezumētais nodoms uzskatīt dažādas jauktu līgumu veidojošas sastāvdaļas par nenodalāmām nav pietiekams [un] tam ir jābalstās uz objektīviem apstākļiem, kas var attaisnot šo nodomu un pamatot vienota līguma noslēgšanas vajadzību.

40      Saistībā ar Oulun kaupunki argumentiem, atbilstoši kuriem, uzņemoties saistības, būtu nodrošināta darbavietu saglabāšana pašvaldības darbiniekiem, kas pāriet strādāt kopuzņēmumā, ir jāteic, ka šādu nodrošinājumu būtu iespējams panākt arī nediskriminācijas un pārskatāmības principiem atbilstošā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, kurā prasība saistībā ar šo nodrošinājumu varētu būt daļa no nosacījumiem, kas ir jāievēro, lai tiktu piešķirtas šī līguma slēgšanas tiesības.

41      Kas attiecas uz Oulun kaupunki argumentiem, ar kuriem tiek norādīts, ka “pašreizējais līgums ir izdevīgs un konkurētspējīgs” un ka ar šo līgumu “kopuzņēmums uzsāks darbību ar labiem priekšnoteikumiem”, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana uzņēmumam ar jauktu kapitālu, nerīkojot konkursu, varētu apdraudēt mērķi nodrošināt brīvu un neizkropļotu konkurenci, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principu, jo šāda procedūra privātam uzņēmumam, kas piedalās iepriekš minētajā uzņēmumā ar savu kapitālu, sniegtu priekšrocības attiecībā pret tā konkurentiem (iepriekš minētais spriedums lietā Acoset, 56. punkts un tajā minētā judikatūra). Šādi argumenti nedod pamatu secināt, ka līguma daļa, ko veido Oulun kaupunki darbiniekiem paredzētie veselības pakalpojumi, no pārējā līguma ir nenodalāmi.

42      Turklāt ir jākonstatē, ka apgalvotā, bet nepierādītā Oulun kaupunki uzņemto saistību vērtības iekļaušana šīs pilsētas mantiskajā ieguldījumā kopuzņēmuma pamatkapitālā šajos apstākļos ir juridiskā tehnika, kas arī neļauj šo jauktā līguma daļu uzskatīt par no šī līguma nenodalāmu.

43      Turklāt, kā norāda Čehijas valdība un Komisija, tas, ka pamata lietā līgumslēdzēja iestāde esot izteikusi nodomu pēc pārejas posma beigām rīkot konkursu par tās darbiniekiem sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu iepirkumu, arī ir apstāklis, kas apstiprina šīs daļas nodalāmo raksturu no pārējā jauktā līguma.

44      Līdzīgi apstāklis, ka kopš 2008. gada augusta kopuzņēmums darbojas bez norādītās līguma daļas, norāda, ka abi partneri, šķiet, ir spējīgi noregulēt šīs neesamības iespējamo ietekmi uz minētā uzņēmuma finansiālo stāvokli, kas ir vēl viena atbilstoša norāde uz šīs daļas nodalāmo raksturu.

45      Tādējādi, atšķirībā no apstākļiem, uz kuru pamata tika pieņemts iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās Club Hotel Loutraki u.c., no iepriekš minētajiem konstatējumiem objektīvi neizriet nepieciešamība noslēgt pamata lietā aplūkojamo jaukto līgumu ar vienu [konkrētu] partneri (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Club Hotel Loutraki u.c., 53. punkts).

46      Tā kā jauktā līguma daļa, kurā ir paredzētas Oulun kaupunki saistības tās darbiniekiem paredzētos veselības aprūpes pakalpojumus iegādāties no kopuzņēmuma, tādējādi no šī līguma ir nodalāma, no tā izriet, ka tādā kontekstā kā pamata lietas apstākļi šīs daļas piešķiršanai ir piemērojamas attiecīgās Direktīvas 2004/18 tiesību normas.

47      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Direktīva 2004/18 ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja līgumslēdzēja iestāde ar attiecībā pret šo iestādi neatkarīgu, privātu sabiedrību noslēdz līgumu par tāda kopuzņēmuma akciju sabiedrības formā dibināšanu, kura mērķis ir sniegt veselības aprūpes un labklājības darbavietā pakalpojumus, minētajai līgumslēdzējai iestādei līguma saistībā ar tās pašas darbiniekiem paredzētiem pakalpojumiem, kuru vērtība pārsniedz šajā direktīvā noteikto slieksni, ja šis līgums ir nodalāms no minētās sabiedrības dibināšanas līguma, slēgšanas tiesību piešķiršana ir jāveic, ievērojot minētās direktīvas noteikumus, kas ir piemērojami tās II B pielikumā ietilpstošajiem pakalpojumiem.

 Par tiesāšanās izdevumiem

48      Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts [būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma] līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja līgumslēdzēja iestāde ar attiecībā pret šo iestādi neatkarīgu, privātu sabiedrību noslēdz līgumu par tāda kopuzņēmuma akciju sabiedrības formā dibināšanu, kura mērķis ir sniegt veselības aprūpes un labklājības darbavietā pakalpojumus, minētajai līgumslēdzējai iestādei līguma saistībā ar tās pašas darbiniekiem paredzētiem pakalpojumiem, kuru vērtība pārsniedz šajā direktīvā noteikto slieksni, ja šis līgums ir nodalāms no minētās sabiedrības dibināšanas līguma, slēgšanas tiesību piešķiršana ir jāveic, ievērojot minētās direktīvas noteikumus, kas ir piemērojami tās II B pielikumā ietilpstošajiem pakalpojumiem.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – somu.