Prasība, kas celta 2008. gada 15. decembrī — H & R ChemPharm/Komisija

(Lieta T-551/08)

(2009/C 55/60)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: H & R ChemPharm GmbH, Zalcbergena (Vācija) (pārstāvji — M. Klusmann un S. Thomas, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja vēršas pret Komisijas 2008. gada 1. oktobra Lēmumu C(2008) 5476, galīgā redakcija, lietā COMP/39.181 — Sveču vasks, ar kuru atbildētāja ir konstatējusi, ka zināmi uzņēmumi, tostarp prasītāja, piedaloties ilgstošā vienošanās un/vai ilgstošā saskaņotā darbībā parafīna vaska nozarē, ir pārkāpuši EKL 81. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. pantu.

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza četrus pamatus.

Izvirzot pirmo pamatu, prasītāja apgalvo, ka ir pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību, jo apstrīdētajā lēmumā nav veikts tās un citu atsevišķi sodīto sabiedrību nošķīrums, bet gan runa esot par “H & R/Tudapetrol” kopumā. Prasītājai neesot saprotams, kādi faktiski nodarījumi ir attiecināmi uz viņu. Līdz ar to esot pārkāptas tiesības uz aizstāvību, jo no iebildumiem un lēmuma esot skaidri jāizriet, kādas faktiskas darbības izraisa tiesību pārkāpumu un no tā izrietošu naudas sodu.

Pakārtoti, prasītāja ar otro pamatu apgalvo, ka prasītājas prettiesiskā darbība neesot pierādīta. Komisija, pamatojoties uz vispārēju pierādījumu uzrādīšanu pret visiem lēmuma adresātiem, neesot ievērojusi, ka par prasītājas prettiesisko darbību neesot neviena pierādījuma. Prasītāja apgalvo, ka Komisija neesot veikusi pietiekami konkrētu un individuālu pierādījumu novērtēšanu, kas varēja un kam vajadzēja atklāt attiecībā uz prasītājas pārkāpumu izvirzīto pierādījumu spēkā neesamību.

Vēl pakārtoti prasītāja ar trešo pamatu apgalvo, ka, aprēķinot naudas soda apmēru, noteikta pārāk augsta sākumsumma.

Turpmāk pakārtoti izvirzītajā ceturtajā pamatā prasītāja apgalvo, ka ir pārkāpts samērīguma un diskriminācijas aizlieguma princips, jo, aprēķinot naudas soda apmēru, ir pieļautas kļūdas vērtējumā. Prasītāja it īpaši apgalvo, ka kļūdains vērtējums ir pieļauts, nosakot 17 % no apgrozījuma par pārkāpuma smagumu un iestāšanās nodevu, un ka naudas soda apmērs neesot samērīgs, jo nesamērīgi ņemts vērā uzņēmuma lielums. Visbeidzot, prasītāja norāda, ka 2006. gada vadlīniju par naudas sodu piemērošana šai lietai ar atpakaļejošu spēku nav pieļaujama.