Lieta T‑369/08

European Wire Rope Importers Association (EWRIA) u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Dempings – Ķīnas, Indijas, Dienvidāfrikas, Ukrainas un Krievijas izcelsmes dzelzs un tērauda trošu un tauvu imports – Atteikums veikt daļēju ieviestā antidempinga maksājuma starpposma pārskatīšanu

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti – Jēdziens – Akti ar juridiski saistošu iedarbību – Komisijas vēstule, kurā ir pausts tās atteikums veikt daļēju antidempinga maksājuma starpposma pārskatīšanu

(EKL 230. pants; Padomes Regulas Nr. 384/96 11. panta 3. un 6. punkts)

2.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības

(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

3.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Daļējas antidempinga maksājuma starpposma pārskatīšanas procedūra

(Padomes Regulas Nr. 384/96 11. panta 3. punkts)

4.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Daļējas antidempinga maksājuma starpposma pārskatīšanas procedūra

(Padomes Regulas Nr. 384/96 11. panta 3. punkts un 21. panta 1. punkts)

5.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Komisijas atbilde uz lūgumiem sniegt iepriekšēju viedokli par tehniskiem jautājumiem, kas nav lēmums – Tiesiskās paļāvības principa pārkāpums – Neesamība

(Padomes Regula Nr. 384/96)

1.      Lai noskaidrotu, vai Komisijas vēstule, kurā ir sniegta atbilde uz lūgumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu atbilstoši Regulas Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 11. panta 3. punktam, ir lēmums EKL 230. panta nozīmē, ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā tās būtību, Komisijas nodomu un situāciju, kādā tā tikusi sagatavota, šī iestāde ar šo aktu ir paudusi savu galīgo nostāju par minēto pārskatīšanas pieprasījumu.

Ja Komisijas vēstule, kurā prasītājs ir informēts, ka, balstoties uz tā sniegto informāciju, nav iespējams secināt, ka ir jāuzsāk daļēja starpposma pārskatīšana, ir atbilde uz prasītāja vēstuli, ar kuru tas informē Komisiju par savu nodomu nepapildināt lūgumu veikt pārskatīšanu tāpēc, ka minētajā lūgumā esot pietiekami daudz pierādījumu, ir acīmredzams, ka lēmums ir pieņemts par minēto lūgumu.

Turklāt pretēji situācijai, kad Komisija pēc konsultēšanās ar Konsultatīvo komiteju atbilstoši Regulas Nr. 384/96 11. panta 6. punktam nolemj veikt starpposma pārskatīšanu, atteikums uzsākt šādu pārskatīšanu, ja nepastāv pietiekami pierādījumi, nav pagaidu vai sagatavojošs pasākums, jo tam nesekos neviens cits tiesību akts, par kuru varētu iesniegt prasību to atcelt.

Šajā ziņā nav nozīmes tam, ka prasītājs vēl var iesniegt Komisijai papildu informāciju, kas varētu likt pēdējai minētajai pārskatīt savu nostāju. Minētās informācijas sniegšana neietekmē to, ka pirmais pārskatīšanas pieprasījums jau bija noraidīts. Turklāt šī lēmuma raksturu nevar atspēkot tas vien, ka šo vērtējumu ir snieguši Komisijas dienesti, nevis pati Komisija, jo tas rada saistošas juridiskas sekas, kas var ietekmēt prasītāja intereses, un tādējādi ir atzīstams par apstrīdamu aktu saskaņā ar EKL 230. pantu.

(sal. ar 34.–38., 40., 42. un 43. punktu)

2.      No Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta izriet, ka ikvienā pieteikumā par lietas ierosināšanu norāda strīda priekšmetu un kopsavilkumu par izvirzītajiem pamatiem. Šai norādei ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un Vispārējā tiesa lemt par prasību attiecīgā gadījumā bez citas informācijas tās pamatojumam. Lai nodrošinātu tiesisko drošību un pareizu tiesvedību un lai prasība būtu pieņemama, pamata faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar kuriem prasība pamatota, vismaz kopsavilkuma veidā, bet loģiski un saprotami ir jāizriet no paša prasības pieteikuma teksta.

Šajā ziņā, kaut arī atsevišķos jautājumos prasības pieteikuma pamata daļu var pamatot un papildināt, atsaucoties uz konkrētām tam pievienoto dokumentu daļām, vispārēja atsauce uz citiem dokumentiem, pat ja tie ir pievienoti prasības pieteikumam, nevar kompensēt galveno tiesisko argumentu neesamību, kam ir jābūt ietvertiem prasības pieteikumā. Turklāt Vispārējai tiesai nav pienākuma pielikumos meklēt un identificēt pamatus un argumentus, ko tā varētu uzskatīt par tādiem, kuri veido prasības pamatojumu, jo pielikumi izmantojami vienīgi pārbaudes veikšanai un tehniskos nolūkos. Tādēļ pašā prasības pieteikumā ir skaidri jānorāda pamati, ar kuriem ir pamatota prasība, jo tajā esošs abstrakts izteikums vien neatbilst reglamenta prasībām.

(sal. ar 48. un 49. punktu)

3.      Komercdarbības aizsardzības pasākumu jomā iestādēm, ņemot vērā pārbaudāmo ekonomisko, politisko un juridisko situāciju sarežģītību, ir plaša rīcības brīvība. Tas pats attiecas uz sarežģītiem tehniskiem vērtējumiem, ko veikušas Savienības iestādes.

Tādējādi Komisijai ir plaša rīcības brīvība, nosakot vajadzību saglabāt antidempinga pasākumus atbilstoši Regulas Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 11. panta 3. punktam, kā arī nosakot, vai pieprasījumā veikt starpposma pārskatīšanu ir ietverti pietiekami pierādījumi, kas pierāda vajadzību veikt šādu pārskatīšanu.

Šajā jomā, Savienības tiesai veicot kontroli attiecībā uz iestāžu vērtējumiem, tā pārbauda tikai to, vai ir ievērotas procesuālās tiesību normas, vai apstrīdētās izvēles izdarīšanai izmantotie fakti ir patiesi, vai šo faktu vērtējumā nav pieļauta acīmredzama kļūda un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras.

Runājot par apstākļu maiņu, kas var attaisnot konkrēta ražojuma izslēgšanu no attiecīgā ražojuma definīcijas, ja Komisija vērtē pieprasījumu veikt ieviesta antidempinga maksājuma starpposma pārskatīšanu atbilstoši Regulas Nr. 384/96 11. panta 3. punktam, minētajā regulā nav precizēts, kādā veidā ir jādefinē ražojums vai ražojumu spektrs, attiecībā uz kuru var veikt izmeklēšanu par dempingu, ne arī prasīts veikt detalizētu taksonomiju. Šī rīcības brīvība katrā atsevišķā gadījumā ir jāīsteno atkarībā no visiem atbilstošajiem faktiskajiem apstākļiem. Lai definētu attiecīgo ražojumu, iestādes var ņemt vērā vairākus faktorus, piemēram, ražojumu fiziskās, tehniskās un ķīmiskās īpašības, to izmantojumu, to savstarpēju aizstājamību, to, kā ražojumu uztver patērētājs, izplatīšanas kanālus, ražošanas procesu, ražošanas izmaksas un kvalitāti. Katrā ziņā, kaut arī attiecīgā ražojuma definīcija var atbilst tai klasifikācijai, kas ir noteikta kopīgā standartā, ražojuma, uz ko attiecas antidempinga pasākumi, definīcija nevar būt atkarīga no šādas klasifikācijas.

Tādējādi apgalvojumam, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, atsakoties uzsākt starpposma pārskatīšanu, ir jābūt pamatotam ar argumentiem, kuru mērķis ir pierādīt, ka, vērtējot nepieciešamību uzsākt pārskatīšanu, Komisija ir veikusi kļūdainu vērtējumu attiecībā uz faktoriem, ko tā uzskatīja par atbilstošiem, vai ka tai bija jāņem vērā citi daudz atbilstošāki faktori, kas pārskatīšanā norādīja uz šī ražojuma izslēgšanu no attiecīgā ražojuma definīcijas.

(sal. ar 77.–79., 81.–83., 87. un 93. punktu)

4.      No Regulas Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 21. panta 1. punkta otrā un trešā teikuma izriet, ka iestādēm ir tiesības nepiemērot noteiktos antidempinga pasākumus, pat ja ir izpildīti citi nosacījumi antidempinga maksājuma noteikšanai, proti, dempings, zaudējumi un cēloņsakarība, ja tās uzskata, ka šādu pasākumu piemērošana nav Kopienas interesēs. Gadījumā, kad pakāpeniski izzūd produktu, uz kuriem attiecas antidempinga pasākumi, ražošana Kopienā, Kopienas interešu vērtēšana ir saistīta ar vajadzības saglabāt attiecīgos antidempinga pasākumus noteikšanu, veicot starpposma pārskatīšanu atbilstoši minētās regulas 11. panta 3. punktam.

(sal. ar 107. punktu)

5.      Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips attiecas uz visām privātpersonām, kas atrodas situācijā, no kuras izriet, ka Savienības iestāde, sniedzot tām precīzus, beznosacījumu un saskaņotus solījumus, kas gūti no apstiprinātiem un uzticamiem avotiem, tām ir radījusi pamatotas cerības. Tomēr šiem solījumiem ir jābūt atbilstošiem piemērojamajām tiesību normām un noteikumiem, jo solījumi, kuros nav ņemtas vērā šīs tiesību normas, ieinteresētajai personai nevar radīt tiesisko paļāvību.

Ja Komisija vērtē pieprasījumu veikt antidempinga maksājuma starpposma pārskatīšanu atbilstoši Regulai Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, par precīziem, beznosacījumu un saskaņotiem solījumiem, ka tiks uzsākta starpposma pārskatīšana, nevar atzīt Komisijas atbildi uz lūgumiem sniegt iepriekšēju viedokli par tehniskiem jautājumiem. Šāda atbilde nav tās formāls vai neformāls lēmums, jo lietas materiālus var analizēt, tikai pamatojoties uz faktiskiem argumentiem un pierādījumiem, kas ir iekļauti oficiāli iesniegtā pieprasījumā, un tādējādi katrā ziņā tā nevar būt radījusi nekādu tiesisko paļāvību, ka tiks uzsākta starpposma pārskatīšana. Par precīziem, beznosacījumu un saskaņotiem solījumiem, ka tiks veikta starpposma pārskatīšana, nevar atzīt to, ka Komisija esot darījusi zināmus atsevišķus apstākļus vai esot bijusi ieinteresēta no jauna noteikt attiecīgo antidempinga pasākumu piemērošanas jomu, vai arī iepriekšējas saziņās laikā prasītāju argumentus esot atzinusi par daudzsološiem.

(sal. ar 139. un 141.–143. punktu)

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)

2010. gada 17. decembrī (*)

Dempings – Ķīnas, Indijas, Dienvidāfrikas, Ukrainas un Krievijas izcelsmes dzelzs un tērauda trošu un tauvu imports – Atteikums veikt daļēju ieviestā antidempinga maksājuma starpposma pārskatīšanu

Lieta T‑369/08

European Wire Rope Importers Association (EWRIA), Hemēra [Hemer] (Vācija),

Câbleries namuroises SA, Namīra [Namur] (Beļģija),

Ropenhagen A/S, Vallensbekstranda [Vallensbaek Strand] (Dānija),

ESH Eisen- und Stahlhandelsgesellschaft mbH, Kārsta [Kaarst] (Vācija),

Heko Industrieerzeugnisse GmbH, Hemēra,

Interkabel Internationale Seil- und Kabel‑Handels GmbH, Zolmsa [Solms] (Vācija),

Jose Casañ Colomar, SA, Valensija [Valence] (Spānija),

Denwire Ltd, Dadli [Dudley] (Apvienotā Karaliste),

ko pārstāv T. Lībers [T. Lieber], advokāts,

prasītāji,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv K. Klains [C. Clyne] un H. van Vlīts [H. van Vliet], pārstāvji,

atbildētāja,

par prasību atcelt Komisijas 2008. gada 4. jūlija lēmumu, ar kuru tā ir noraidījusi prasītāju pieprasījumu uzsākt daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami dzelzs un tērauda trošu un tauvu importam.

VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētāja E. Martinša Ribeiru [E. Martins Ribeiro] (referente), tiesneši S. Papasavs [S. Papasavvas] un A. Ditrihs [A. Dittrich],

sekretāre K. Poheca [K. Pocheć], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2010. gada 18. marta tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Atbilstošās tiesību normas

A –  Antidempinga pamatregula

1        Pamata tiesisko regulējumu antidempinga jomā veido Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 56, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatregula”) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp., labojums – OV 2010, L 7, 22. lpp.). Pamatregulas 1. panta 1., 2. un 4. punktā (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 1. panta 1., 2. un 4. punkts) ir noteikts:

“1.      Antidempinga nodevu [maksājumu] var piemērot visām precēm par dempinga cenām, kuru brīva apgrozība Kopienā rada zaudējumus.

2.      Preci uzskata par dempinga preci, ja to eksportē uz Kopienu par cenu, kas parastās tirdzniecības operācijās eksportētājvalstī ir zemāka, salīdzinot ar līdzīgas preces cenu.

[..]

4.      Šajā regulā terminu “līdzīga prece” saprot kā preci, kas ir identiska, tas ir, vienāda ar attiecīgo preci, raugoties no visiem aspektiem, vai arī, ja šādas preces nav, ar to saprot citu preci, kuras īpašības ir ļoti līdzīgas attiecīgās preces īpašībām, kaut arī, raugoties no visiem aspektiem, tās nav identiskas.”

2        Pamatregulas 3. panta 1. un 2. punktā (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 3. panta 1. un 2. punkts) ir precizēts:

“1.      Ja nav norādīts citādi, ievērojot šo regulu, termins “zaudējumi” nozīmē būtiskus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, būtisku zaudējumu draudus Kopienas ražošanas nozarei vai šādas ražošanas nozares veidošanās būtisku aizkavēšanu, un to interpretē saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2.      Zaudējumu noteikšanā pamatojas uz tiešiem pierādījumiem un objektīvi pārbauda gan a) importa par dempinga cenām apjomu un ietekmi uz līdzīgu preču cenām Kopienas tirgū, gan b) šāda importa turpmāko ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari.”

3        Pamatregulas 5. panta 7. un 9. punktā (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 5. panta 7. un 9. punkts) ir noteikts:

“7.      Lēmumā par to, vai uzsākt vai neuzsākt izmeklēšanu, vienlaikus apsver pierādījumus gan par dempingu, gan par zaudējumiem. Sūdzību noraida, ja nav pietiekamu pierādījumu vai nu par dempingu, vai par zaudējumiem, ar kuriem pamatot lietas izmeklēšanu.

[..]

9.      Ja pēc konsultācijām izrādās, ka pierādījumi, lai attaisnotu lietas izskatīšanas uzsākšanu, ir pietiekami, Komisija to uzsāk 45 dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas un paziņo par to Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. Ja iesniegtie pierādījumi ir nepietiekami, pēc konsultācijām 45 dienu laikā pēc sūdzības iesniegšanas Komisijai par to informē sūdzības iesniedzēju.”

4        Pamatregulas 11. panta 2., 3., 5. un 6. punktā (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 2., 3., 5. un 6. punkts) ir noteikts:

“2.      Galīgā antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā uzlikšanas vai piecus gadus pēc datuma, kurā beidzās pēdējais pārskats [pēdējā pārskatīšana] par dempingu un zaudējumiem, ja vien pārskatā [pārskatīšanas gaitā] nekonstatē, ka pasākuma beigas var novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās. [..]

3.      Ja uzskata par lietderīgu, [..] pēc kāda eksportētāja vai importētāja pieprasījuma, ar noteikumu, ka pēc galīgā pasākuma ieviešanas ir pagājis attiecīgs laikposms vai vismaz viens gads, vai pēc Kopienas ražotāju pieprasījuma, kurā ir ietverti pietiekami pierādījumi, kas pamato nepieciešamību pēc šāda starpposma pārskata [pārskatīšanas], var pārskatīt arī nepieciešamību turpināt pasākumu piemērošanu.

Starpposma pārbaudi [pārskatīšanu] uzsāk, ja pieprasījumā ir sniegti pietiekami pierādījumi tam, ka pasākuma turpmāka piemērošana, lai neitralizētu dempingu, ilgāk nav nepieciešama, un/vai nav domājams, ka zaudējumi turpināsies vai atkārtosies, ja pasākumu atceltu vai mainītu, vai ka ar esošo pasākumu nepietiek vai vairs nepietiek, lai neitralizētu dempingu, kas rada zaudējumus.

Ja izmeklēšanas pasākumus veic, ievērojot šo punktu, Komisija cita starpā var apsvērt, vai ar dempingu un zaudējumiem saistītie apstākļi ir ievērojami mainījušies un vai esošie pasākumi nodrošina cerētos rezultātus un novērš zaudējumus, kas ir konstatēti iepriekš saskaņā ar 3. pantu. Šajā sakarā, pieņemot galīgo lēmumu, ņem vērā visus būtiskos un pienācīgi dokumentētos pierādījumus.

[..]

5.      Šīs regulas būtiskos noteikumus par procedūrām un izmeklēšanas veikšanu, izņemot tos, kas attiecas uz termiņa ierobežojumiem, piemēro visiem pārskatiem [ikvienai pārskatīšanai], ko veic, ievērojot 2., 3. un 4. punktu. Visus šādus pārskatus [ikvienu šādu pārskatīšanu] veic ātri un parasti pabeidz 12 mēnešu laikā, sākot no pārskata [pārskatīšanas] uzsākšanas dienas.

6.      Pārskatus [pārskatīšanu], ko veic, ievērojot šo pantu, uzsāk Komisija pēc konsultēšanās ar Konsultatīvo komiteju. Atkarībā no pārskata [pārskatīšanas] rezultātiem Kopienas institūcija, kas atbild par pasākumu ieviešanu, pasākumus atceļ vai turpina, ievērojot 2. [punktu], vai atceļ, turpina vai groza, ievērojot 3. un 4. [punktu]. [..]”

5        Pamatregulas 21. panta 1. punktā (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 21. panta 1. punkts) ir paredzēts:

“Konstatējums par to, vai iejaukšanās ietilpst Kopienas interesēs, ir jāpamato uz dažādu interešu novērtēšanu kopumā, ietverot vietējo ražotāju, lietotāju un patērētāju intereses, un konstatējumus, ievērojot šo pantu, var izdarīt tikai tad, ja visām pusēm ir bijusi iespēja darīt zināmus savus viedokļus, ievērojot 2. punktu. Šādā pārbaudē īpaši jāapsver nepieciešamība likvidēt zaudējumus radošā dempinga izkropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un atjaunot efektīvu konkurenci. Pasākumus, ko nosaka, pamatojoties uz konstatēto dempingu un zaudējumiem, nedrīkst piemērot, ja iestādes, atsaucoties uz visu iesniegto informāciju, var izdarīt nepārprotamus secinājumus, ka Kopienas interesēs nav piemērot šādus pasākumus.”

B –  Antidempinga pasākumi, kas piemērojami dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importam

1.     Antidempinga pasākumi, kas ir noteikti Ķīnas, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam

6        Pēc divām sūdzībām, ko 1998. gada aprīlī un jūnijā iesniegusi ES Stiepļu trošu ražotāju sadarbības komiteja (Liaison Committee of European Union Wire Rope Industries, turpmāk tekstā – “EWRIS”), un pēc antidempinga procedūru uzsākšanas 1998. gada 20. maijā saistībā ar tērauda trošu un tauvu importu Kopienā, Eiropas Kopienu Komisija pieņēma 1999. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 362/1999, ar ko uzliek pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas, Indijas, Meksikas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam un piekrīt dažu Ungārijas un Polijas eksportētāju piedāvātajām saistībām (OV L 45, 8. lpp.). Minētās regulas preambulas 7. apsvērumā “attiecīgais ražojums” ir definēts šādi: “tērauda troses un tauvas, tostarp slēgta tinuma troses, izņemot nerūsošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma diametru vairāk nekā 3 mm”.

7        1999. gada 12. augustā Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 1796/1999, ar ko attiecībā uz tērauda trošu un tauvu importu ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, Ungārijā, Indijā, Meksikā, Polijā, Dienvidāfrikā un Ukrainā piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē uzlikto pagaidu maksājumu, kā arī izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz importu ar izcelsmi Korejas Republikā (OV L 217, 1. lpp.). Šīs regulas preambulas 4. apsvērumā ir pārņemta attiecīgā ražojuma definīcija, kas ir iekļauta Regulas Nr. 362/1999 preambulas 7. apsvērumā.

8        Pēc tam, kad 2003. gada 13. novembrī tika publicēts paziņojums par to antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 272, 2. lpp.), kas noteikti ar Regulu Nr. 1796/1999, Komisija 2004. gada 17. maijā saņēma pārskatīšanas pieprasījumu, ko EWRIS iesniegusi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. 2004. gada 17. augustā Komisija publicēja paziņojumu par pārskatīšanas uzsākšanu atbilstoši Ķīnas Tautas Republikas, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņa beigām (OV C 207, 2. lpp.) un uzsāka pārskatīšanu.

9        2005. gada 8. novembrī Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 1858/2005, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu pēc termiņa beigu pārskata [pārskatīšanu] saskaņā ar [pamatregulas] 11. panta 2. punktu (OV L 299, 1. lpp.). Šīs regulas preambulas 18. apsvērumā ir pārņemta attiecīgā ražojuma definīcija, kas iekļauta Regulas Nr. 1796/1999 preambulas 4. apsvērumā.

2.     Antidempinga pasākumi, kas ir noteikti attiecībā uz Krievijas izcelsmes dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importu

10      Pamatojoties uz sūdzību, ko 2000. gada martā iesniegusi EWRIS, un pēc antidempinga procedūru uzsākšanas 2000. gada 5. maijā saistībā ar dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importu Kopienā Komisija pieņēma 2001. gada 2. februāra Regulu (EK) Nr. 230/2001, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu par dažu veidu Čehijas Republikas, Krievijas, Taizemes un Turcijas izcelsmes dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importu un piekrīt dažu Čehijas un Turcijas eksportētāju piedāvātajām saistībām (OV L 34, 4. lpp.). Minētās regulas preambulas 9. apsvērumā “attiecīgais ražojums” ir definēts kā “dzelzs vai tērauda troses un tauvas, tostarp slēgta tinuma troses, izņemot nerūsošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma diametru vairāk nekā 3 mm, ar garnitūru vai bez tās”.

11      2001. gada 2. augustā Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 1601/2001, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē antidempinga pagaidu maksājumu attiecībā uz dažu veidu dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importu, kuru izcelsme ir Čehijas Republikā, Krievijā, Taizemē un Turcijā (OV L 211, 1. lpp.). Šīs regulas preambulas 8. apsvērumā ir pārņemta attiecīgā ražojuma definīcija, kas ir iekļauta Regulas Nr. 230/2001 preambulas 9. apsvērumā.

12      Pēc tam, kad 2005. gada 29. oktobrī tika publicēts paziņojums par to antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 270, 38. lpp.), kuri noteikti ar Regulu Nr. 1601/2001, Komisija 2006. gada 28. aprīlī saņēma pārskatīšanas pieprasījumu, ko EWRIS iesniegusi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. 2006. gada 3. augustā Komisija publicēja paziņojumu par pārskatīšanas uzsākšanu atbilstoši Krievijas, Taizemes un Turcijas izcelsmes dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņa beigām un par daļēju dažu veidu Turcijas izcelsmes dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importam piemērojamo antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanu (OV C 181, 15. lpp.) un uzsāka pārskatīšanu.

13      2007. gada 30. oktobrī Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 1279/2007, ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu dažu Krievijas Federācijas izcelsmes dzelzs un tērauda trošu un tauvu importam un atceļ antidempinga pasākumus attiecībā uz dažu Taizemes un Turcijas izcelsmes dzelzs un tērauda trošu un tauvu importu (OV L 285, 1. lpp.). Šīs regulas preambulas 32. apsvērumā “attiecīgais ražojums”, atsaucoties uz attiecīgā ražojuma definīciju, kas ir iekļauta Regulas Nr. 1601/2001 preambulas 8. apsvērumā, ir definēts šādi: “troses un tauvas, ietverot slēgtas konstrukcijas tauvas, no dzelzs vai tērauda, izņemot nerūsējošu tēraudu, ar maksimālo šķērsgriezuma laukumu virs 3 mm, ar garnitūru vai bez tās”.

 Tiesvedības priekšvēsture

14      European Wire Rope Importers Association (EWRIA) – viena no prasītājiem šajā lietā – ir apvienība, kas izveidota, lai pārstāvētu Eiropas sabiedrību, kuru darbība ir saistīta ar tērauda trošu un tauvu importu un tirdzniecību, kolektīvās intereses. Pārējie prasītāji šajā lietā ir EWRIA locekļi un sabiedrības, kas dibinātas atbilstoši Beļģijas tiesībām (Câbleries namuroises SA), Dānijas tiesībām (Ropenhagen A/S), Vācijas tiesībām (ESH Eisen- und Stahlhandelsgesellschaft mbH, Heko Industrieerzeugnisse GmbH, Interkabel Internationale Seil- und Kabel-Handels GmbH), Spānijas tiesībām (Jose Casañ Colomar, SA) un Apvienotās Karalistes tiesībām (Denwire Ltd).

15      2007. gada 12. jūnijā EWRIA, rīkojoties pārējo prasītāju un dažu citu sabiedrību vārdā, atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam iesniedza Komisijai pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas, pirmkārt, ar Regulu Nr. 1858/2005 noteikti Ķīnas, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam un, otrkārt, ar Regulu Nr. 1601/2001, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2005. gada 8. aprīļa Regulu (EK) Nr. 564/2005 (OV L 97, 1. lpp.), noteikti atsevišķu veidu Čehijas Republikas, Krievijas, Taizemes un Turcijas izcelsmes dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importam (turpmāk tekstā – “pārskatīšanas pieprasījums”).

16      Pārskatīšanas pieprasījumā bija paredzēts atkārtoti noteikt to ražojumu klāstu, kuriem ir piemērojami attiecīgie antidempinga pasākumi, proti, dzelzs un tērauda troses un tauvas (turpmāk tekstā visas kopā sauktas – “tērauda troses un tauvas”). EWRIA uzskata, ka kopš pirmās attiecīgo antidempinga pasākumu ieviešanas situācija būtiski ir mainījusies, kas attaisnojot izmaiņas attiecīgā ražojuma definīcijā šādu iemeslu dēļ:

–        attiecīgā ražojuma definīcija, kas iekļauta attiecīgajos antidempinga pasākumos, esot pretrunā Kopienu standartiem, kuri piemērojami tērauda stieplēm (EN 10264) un tērauda trosēm un tauvām (EN 12385), kas oficiāli nošķir vispārēja pielietojuma troses un tauvas un speciāla pielietojuma troses un tauvas;

–        tirgus dalībnieki, kas pašreiz darbojas tirgū, vispārēja pielietojuma troses un tauvas un speciāla pielietojuma troses un tauvas vairs neuzskata par vienu produktu, bet par atšķirīgiem produktiem;

–        kopš attiecīgo antidempinga maksājumu ieviešanas vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošana Kopienā ir kļuvusi nenozīmīga, jo Kopienas tērauda trošu un tauvu ražotāji šobrīd lielākoties ražojot speciāla pielietojuma troses un tauvas;

–        apstākļi, kas pastāv Kopienas tērauda trošu un tauvu tirgū, ir mainījušies, jo vairs nav būtiskas konkurences vispārēja pielietojuma trošu un tauvu un speciāla pielietojuma trošu un tauvu starpā un vispārēja pielietojuma trošu un tauvu imports vairs nerada zaudējumus Kopienas tērauda trošu un tauvu ražotājiem.

17      Pārskatīšanas pieprasījumā EWRIA piedāvāja attiecīgā ražojuma definīciju sadalīt divās grupās, proti, pirmkārt, vispārēja pielietojuma troses un tauvas un, otrkārt, paaugstinātas stiprības troses un tauvas vai speciāla pielietojuma troses un tauvas. Speciāla pielietojuma trosēm un tauvām joprojām būtu piemērojami antidempinga maksājumi, savukārt vispārēja pielietojuma troses un tauvas būtu izslēgtas no šo pasākumu piemērošanas jomas.

18      Ar 2008. gada 8. aprīļa vēstuli, kas sagatavota pēc sanāksmes ar EWRIA, Komisija to informēja par turpmāk norādīto:

“Saskaņā ar 2008. gada 8. aprīļa sanāksmē panākto vienošanos, mēs saprotam, ka Jūs savus 2007. gada 12. jūnija apsvērumus esat paredzējuši papildināt ar pierādījumiem par zaudējumiem un/vai dempingu.

Gaidot, kad saņemsim papildu informāciju, mēs esam Jūsu rīcībā, lai atbildētu uz visiem papildu jautājumiem, kas Jums varētu rasties šajā sakarā.”

19      Ar 2008. gada 30. aprīļa vēstuli EWRIA Komisijai atbildēja šādi:

“Aplūkojamajā lietā ir izdarīta norāde uz mūsu 2008. gada 8. aprīļa diskusiju un uz Jūsu tā paša datuma vēstuli.

Ņemot vērā mūsu 2007. gada 12. jūnija pieprasījumu veikt starpposma pārskatīšanu, vēlamies Jums darīt zināmu, ka mums nav nodoma papildināt šos apsvērumus. Mūsuprāt, pieprasījumā ir iekļauti pietiekami pierādījumi par “apstākļu maiņu” saistībā ar attiecīgo ražojumu definīciju kopš pirmās antidempinga regulas par tērauda trosēm un tauvām pieņemšanas 1999 gadā. Turklāt pieprasījums jau tika padziļināti apspriests ar [P.‑C.] k‑gu un [C.‑N.] k‑dzi, kas mūs informēja, ka, viņuprāt, iespējas veikt tādu ražojumu kā tērauda trošu un tauvu definīcijas starpposma pārskatīšanu bija “daudzsološas”.

Tādējādi mēs Jūs lūdzam apmierināt mūsu pieprasījumu un nekavējoties uzsākt starpposma pārskatīšanu attiecībā uz ražojumu, kas tiek klasificēti par tērauda trosēm un tauvām, definīciju. Vēlamies tomēr norādīt, ka, ja Jūs izlemtu mūsu pieprasījumu noraidīt, par šo lēmumu varētu tikt iesniegta prasība tiesā.”

20      Ar 2008. gada 4. jūlija vēstuli (turpmāk tekstā – “strīdīgā vēstule”) Komisija norādīja EWRIA:

“Es atsaucos uz Jūsu dažāda veida saziņu ar manu komandu un ar mani pašu saistībā ar jautājumu par to, vai ir iespējams uzsākt daļēju pārskatīšanu attiecībā uz iepriekš minētajiem pasākumiem, kas saistīti ar tērauda trosēm un tauvām, lai no attiecīgo ražojumu definīcijas izslēgtu vispārēja pielietojuma troses un tauvas.

No Jūsu 30. aprīļa vēstules izriet, ka Jums nav nodoma sava ar ražojumu definīciju saistītā pieprasījuma pamatojumam iesniegt papildu pierādījumus, kas papildinātu informāciju un pierādījumus, ko Jūs esat iesnieguši līdz šim datumam.

Mums diemžēl Jūs jāinformē, ka, pamatojoties uz informāciju, ko Jūs līdz šim esat iesnieguši, nav iespējams secināt, ka ir jāuzsāk daļēja starpposma pārskatīšana, lai no attiecīgo ražojumu definīcijas izslēgtu vispārēja pielietojuma troses un tauvas. Tas galvenokārt ir izskaidrojams ar to, ka nav pietiekamu pierādījumu tam, ka abu veidu ražojumiem, uz kuriem attiecas pasākumi, – vispārēja pielietojuma trosēm un tauvām un speciāla pielietojuma trosēm un tauvām – nepiemīt vienas un tās pašas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības.

Jūsu apsvērumi ir pamatoti ar zināmu skaitu elementu – šajā gadījumā lubrikatoriem, plastmasas starpšķiedrām, rotācijas pakāpi un atsevišķām stiepļu īpašībām, kas palīdz nošķirt ļoti daudzos tērauda trošu un tauvu veidus. Tomēr ar to nepietiek, jo visām trosēm un tauvām piemīt vienas un tās pašas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības.

Šajā ziņā tiek uzskatīts, ka tērauda troses un tauvas sastāv galvenokārt no trim elementiem: tērauda stieplēm, kas savītas daudzstiepļu vados, daudzstiepļu vadiem, kuri apvīti serdenim, un paša serdeņa. To dizains mainās atkarībā no fizikālās slodzes, kas saistīta ar paredzēto pielietojumu. Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka, kaut arī pastāv plašs tādu tērauda trošu un tauvu veidu klāsts, kurām ir zināmas fiziskas un tehniskas atšķirības, tām visām ir vienas un tās pašas fiziskās pamatīpašības (troses un tauvas veido tērauda stieples, kas savītas daudzstiepļu vados, kuri apvīti serdenim) un vienas un tās pašas tehniskās pamatīpašības (visām ir noteikts skaits stiepļu, kas savītas vados, noteikts skaits daudzstiepļu vadu trosē un tauvā, noteikts diametrs un noteikta struktūra). Kaut arī vienkāršākie produkti un augstākās kvalitātes produkti nav savstarpēji aizstājami, tomēr blakus grupu produkti ir savstarpēji aizstājami. Tādējādi mēs no tā secinājām, ka dažādas tērauda trošu un tauvu grupas zināmā mērā pārklājas un starp tām pastāv zināma konkurence. Turklāt pat vienas grupas produktiem var būt dažāds pielietojums.

Turklāt šķiet, ka dažās blakus esošajās grupās standarta tērauda troses un tauvas konkurē ar speciālajām tērauda trosēm un tauvām, jo tās var izmantot tiem pašiem mērķiem un tādējādi tās, šķiet, ir savstarpēji aizstājamas.

Protams, ja Jūsu rīcībā nonāk jauna informācija, kas Jūsuprāt varētu likt mums pārskatīt šo nostāju, Jūs jebkurā laikā varat to sniegt.

Mēs vienmēr esam Jūsu rīcībā, lai atbildētu uz visiem papildu jautājumiem, kas Jums varētu rasties šajā sakarā.”

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

21      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 4. septembrī, prasītāji iesniedza šo prasību.

22      Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību atzīt par pieņemamu;

–        atcelt Komisijas 2008. gada 4. jūlija lēmumu, ar kuru tā ir noraidījusi to pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu saistībā ar antidempinga pasākumiem, kas attiecas uz tērauda trosēm un tauvām, lai pielāgotu pasākumu piemērojamību un no attiecīgā ražojuma definīcijas izslēgtu vispārēja pielietojuma troses un tauvas;

–        likt Komisijai uzsākt daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami tērauda trošu un tauvu importam, lai pielāgotu pasākumu piemērojamību un no attiecīgā ražojuma definīcijas izslēgtu vispārēja pielietojuma troses un tauvas;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

23      Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt kā nepieņemamu vai pakārtoti – kā nepamatotu;

–        piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

24      Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un viņu atbildes uz jautājumiem, ko Vispārējā tiesa uzdeva 2010. gada 18. marta tiesas sēdē.

 Juridiskais pamatojums

A –  Par pieņemamību

1.     Par prasījuma, kurā lūgts atcelt Komisijas 2008. gada 4. jūlija lēmumu neuzsākt daļēju starpposma pārskatīšanu saistībā ar antidempinga pasākumiem, kas attiecas uz tērauda trosēm un tauvām, pieņemamību

a)     Lietas dalībnieku argumenti

25      Komisija apgalvo, ka šis prasījums nav pieņemams. Strīdīgā vēstule neesot lēmums EKL 230. panta nozīmē, ņemot vērā, ka tā neradot galīgas tiesiskās sekas prasītājiem. Pretēji vēstulei, kas atzīta par lēmumu lietā, kurā taisīts Tiesas 2008. gada 17. jūlija spriedums lietā C‑521/06 P Athinaïki Techniki/Komisija (Krājums, I‑5829. lpp.), strīdīgā vēstule neparedzot konkrētā veidā mainīt prasītāju tiesisko stāvokli.

26      Pirmkārt, atsaucoties uz strīdīgās vēstules tekstu, Komisija norāda, ka ar to netiek “galīgi un neatgriezeniski noraidīta” iespēja veikt starpposma pārskatīšanu. Strīdīgajā vēstulē esot pausta nostāja, ko tās dienesti ieņēmuši, “pamatojoties uz līdz šim iesniegto informāciju [..]”. Nodaļas vadītājs un viņa komanda pagaidām esot uzskatījuši, ka prasītāji vēl nav iesnieguši pietiekamus pierādījumus, kas attaisnotu starpposma pārskatīšanas uzsākšanu, bet tiem nebija nodoma pilnībā izslēgt pārskatīšanas uzsākšanu. Strīdīgajā vēstulē EWRIA skaidri ir sniegta iespēja iesniegt jaunu informāciju, kas varētu pārliecināt Komisiju, ka ir jāveic starpposma pārskatīšana. Komisija šajā ziņā uzstāj, ka šajā lietā tā nav pabeigusi lietas izskatīšanu. Šo iemeslu dēļ strīdīgo vēstuli nevarot salīdzināt ar vēstuli, kas atzīta par lēmumu šī sprieduma 25. punktā minētajā spriedumā lietā Athinaïki Techniki/Komisija, bet tā drīzāk līdzinoties vēstulei, kas nosūtīta pirms pēdējās minētās vēstules, kurā tika uzsvērts, ka prasītāja šajā lietā var iesniegt papildu informāciju. Ja prasītāji šajā lietā būtu nosūtījuši citu vēstuli, kurā tie sīkāk būtu izskaidrojuši iemeslus, kas pamato to pārskatīšanas pieprasījumu, un iemeslu, kura dēļ tie uzskata, ka tai ir jāpārskata sava nostāja, Komisija būtu veikusi pārskatīšanu un prasītājiem nebūtu bijis jāiesniedz jauns pieprasījums.

27      Otrkārt, atsaucoties uz strīdīgās vēstules autora identitāti, Komisija apgalvo, ka tā ir parasta tās dienestu, nevis pašas Komisijas vēstule atbilstoši Pirmās instances tiesas 2009. gada 14. maija rīkojumam lietā T‑22/07 US Steel Košice/Komisija (Krājumā nav publicēts, 42. punkts). Nodaļas vadītājs, kas esot parakstījis vēstuli, esot atsaucies uz dažādu veidu saziņu starp prasītājiem “un [viņa] komandu un [viņu] pašu”, bet pārējā tekstā esot izmantots vietniekvārds “mēs”, kas norādot uz attiecīgās nodaļas vadītāju un viņa komandu. Šie apstākļi norāda, ka strīdīgā vēstule nav lēmums EKL 230. panta nozīmē.

28      Tādējādi citādāk nekā lietā, kurā tika izdots Pirmās instances tiesas 1998. gada 4. maija rīkojums lietā T‑84/97 BEUC/Komisija (Recueil, II‑795. lpp., 48. punkts), strīdīgajā vēstulē nav “skaidri un galīgi vērtēts” pārskatīšanas pieprasījums.

29      Prasītāji uzskata, ka strīdīgā vēstule ir lēmums EKL 230. panta nozīmē atbilstoši kritērijiem, kas norādīti šī sprieduma 25. punktā minētajā spriedumā lietā Athinaïki Techniki/Komisija.

b)     Vispārējās tiesas vērtējums

30      Vispirms ir jānorāda, ka no prasības pieteikuma izriet, ka prasības mērķis ir panākt, ka tiek atcelts “Komisijas 2008. gada 4. jūlija lēmums, ar kuru tā noraidīja prasītāju pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu saistībā ar antidempinga pasākumiem, kas attiecas uz tērauda trosēm un tauvām, lai pielāgotu pasākumu piemērojamību un no attiecīgā ražojuma definīcijas izslēgtu vispārēja pielietojuma troses un tauvas” (turpmāk tekstā – “apstrīdētais akts”).

31      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasību atcelt tiesību aktu EKL 230. panta nozīmē var celt par ikvienu iestāžu pieņemtu aktu, lai arī kāds būtu tā veids vai forma, kas paredzēts tādu saistošu juridisku seku radīšanai, kuras var ietekmēt prasītāja intereses, būtiski mainot tā tiesisko stāvokli (Tiesas 1981. gada 11. novembra spriedums lietā 60/81 IBM/Komisija, Recueil, 2639. lpp., 9. punkts; 2000. gada 6. aprīļa spriedums lietā C‑443/97 Spānija/Komisija, Recueil, I‑2415. lpp., 27. punkts; 2006. gada 12. septembra spriedums lietā C‑131/03 P Reynolds Tobacco u.c./Komisija, Krājums, I‑7795. lpp., 54. punkts, un šī sprieduma 25. punktā minētais spriedums lietā Athinaïki Techniki/ Komisija, 29. punkts).

32      Arī no pastāvīgās judikatūras par prasību atcelt tiesību aktu pieņemamību izriet, ka, veicot šo aktu klasifikāciju, ir jāņem vērā pati apstrīdēto aktu būtība, kā arī to autoru nodoms. Šajā ziņā apstrīdamus aktus principā veido pasākumi, kuros galīgi ir noteikta Komisijas nostāja administratīvā procesa beigās un kuri ir paredzēti tādu saistošu juridisku seku radīšanai, kas var ietekmēt prasītāja intereses, izņemot starpposma pasākumus, kuru mērķis ir sagatavot galīgo lēmumu un kuriem nav šādu seku (šī sprieduma 31. punktā minētais Tiesas spriedums lietā IBM/Komisija, 9. un 10. punkts; 1994. gada 16. jūnija spriedums lietā C‑39/93 P SFEI u.c./Komisija, Recueil, I‑2681. lpp., 27.–33. punkts; 2000. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑147/96 Nīderlande/Komisija, Recueil, I‑4723. lpp., 26. un 27. punkts; šī sprieduma 25. punktā minētais spriedums lietā Athinaïki Techniki/Komisija, 42. punkts, un 2010. gada 26. janvāra spriedums lietā C‑362/08 P Internationaler Hilfsfonds/Komisija, Krājums, I‑669. lpp., 52. punkts).

33      Savukārt formai, kādā akts vai lēmums ir pieņemts, principā nav nozīmes no prasības atcelt tiesību aktu pieņemamības viedokļa (šī sprieduma 31. punktā minētais Tiesas spriedums lietā IBM/Komisija, 9. punkts; 2005. gada 7. jūlija spriedums lietā C‑208/03 P Le Pen/Parlaments, Krājums, I‑6051. lpp., 46. punkts, un šī sprieduma 25. punktā minētais spriedums lietā Athinaïki Techniki/Komisija, 43. punkts). Ja būtu citādi, Komisija varētu izvairīties no Savienības tiesas kontroles, vienkārši neievērojot formālās prasības. No judikatūras izriet, ka, tā kā Eiropas Savienība ir tiesību kopiena, kurā tiek kontrolēta tās iestāžu aktu atbilstība Līgumam, procesuālie noteikumi, kas ir piemērojami prasībām, kuras tiek iesniegtas Savienības tiesā, cik vien iespējams ir interpretējami tādējādi, lai šie noteikumi varētu tikt piemēroti tādā veidā, kas sekmē mērķa nodrošināt efektīvu to tiesību aizsardzību tiesā, kas tiesību subjektiem izriet no Savienības tiesībām, īstenošanu (šī sprieduma 25. punktā minētais spriedums lietā Athinaïki Techniki/Komisija, 44. un 45. punkts; šajā ziņā skat. arī Tiesas 2002. gada 25. jūlija spriedumu lietā C‑50/00 P Unión de Pequeños Agricultores/Padome, Recueil, I‑6677. lpp., 38. un 39. punkts, un 2007. gada 18. janvāra spriedumu lietā C‑229/05 P PKK un KNK/Padome, Krājums, I‑439. lpp., 109. punkts).

34      No tā izriet, ka, lai noskaidrotu, vai apstrīdētais akts ir lēmums EKL 230. panta nozīmē, ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā tā būtību, Komisijas nodomu un situāciju, kādā tas ticis pieņemts (šajā ziņā skat. šī sprieduma 32. punktā minēto spriedumu lietā Internationaler Hilfsfonds/Komisija, 58. punkts), šī iestāde ar šo aktu ir paudusi savu galīgo nostāju par pārskatīšanas pieprasījumu.

35      Vispirms ir jākonstatē, ka strīdīgā vēstule tika nosūtīta pēc EWRIA 2008. gada 30. aprīļa vēstules, ar kuru tā informēja Komisiju par savu nodomu nepapildināt pārskatīšanas pieprasījumu tāpēc, ka minētajā pieprasījumā bija iekļauti pietiekami pierādījumi, un par savu nodomu pieprasījuma noraidījuma gadījumā iesniegt prasību Savienības tiesā. Strīdīgās vēstules teksts, saskaņā ar kuru “mums diemžēl jūs jāinformē, ka, pamatojoties uz informāciju, ko jūs līdz šim esat iesnieguši, nav iespējams secināt, ka ir jāuzsāk daļēja starpposma pārskatīšana”, norāda, ka Komisija bija nolēmusi neapmierināt pārskatīšanas pieprasījumu. Šajā kontekstā Komisija prasītājiem arī ir norādījusi iemeslus, kuru dēļ tā bija nolēmusi neuzsākt pārskatīšanu. Tā precizē, ka “tas galvenokārt [bija] izskaidrojams ar apstākli, ka nebija pietiekamu pierādījumu tam, ka abu veidu ražojumiem, uz kuriem attiecas pasākumi, – vispārēja pielietojuma trosēm un tauvām un speciāla pielietojuma trosēm un tauvām – nepiemīt vienas un tās pašas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības”. Visbeidzot, kaut arī Komisija, protams, strīdīgās vēstules beigās ir norādījusi, ka prasītāji jebkurā laikā var iesniegt jaunu informāciju, kas varētu likt tai “pārskatīt šo nostāju”, ir jāuzsver, ka Komisija bija skaidri informēta par to, ka pārskatīšanas pieprasījums ir galīgs un ka tas netiks papildināts ne ar vienu citu pierādījumu.

36      Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir acīmredzams, ka par šo pieprasījumu bija pieņemts lēmums un ka jaunas informācijas iesniegšanas gadījumā varētu tikt pieņemts jauns lēmums, kurā būtu ņemta vērā minētā informācija.

37      Turklāt ir jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punkta otro daļu (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 11. panta 3. punkta otrā daļa) starpposma pārskatīšanu uzsāk, ja pieprasījumā ir sniegti pietiekami pierādījumi tam, ka ilgāk nav nepieciešama pasākuma turpmāka piemērošana, lai neitralizētu dempingu, un/vai nav domājams, ka zaudējumi turpināsies vai atkārtosies, ja pasākumu atceltu vai mainītu, vai ka ar esošo pasākumu nepietiek vai vairs nepietiek, lai neitralizētu dempingu, kas rada zaudējumus. Pretēji situācijai, kad Komisija pēc konsultēšanās ar Konsultatīvo komiteju atbilstoši pamatregulas 11. panta 6. punktam nolemj veikt starpposma pārskatīšanu (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 1996. gada 14. marta rīkojumu lietā T‑134/95 Dysan Magnetics un Review Magnetics/Komisija, Recueil, II‑181. lpp., 23. punkts, un 1998. gada 25. maija rīkojumu lietā T‑267/97 Broome & Wellington/Komisija, Recueil, II‑2191. lpp., 29. punkts), atteikums uzsākt šādu pārskatīšanu, nepastāvot pietiekamiem pierādījumiem, nav pagaidu vai sagatavojošs pasākums, jo tam nesekos neviens cits tiesību akts, par kuru varētu iesniegt prasību to atcelt (šajā ziņā skat. šī sprieduma 32. punktā minēto spriedumu lietā SFEI u.c./Komisija, 28. punkts, un šī sprieduma 25. punktā minēto spriedumu lietā Athinaïki Techniki/Komisija, 54. punkts).

38      Šajā ziņā nav nozīmes tam, ka prasītāji vēl var iesniegt Komisijai papildu informāciju, kas varētu likt pēdējai minētajai pārskatīt savu nostāju (šajā ziņā skat. šī sprieduma 25. punktā minēto spriedumu lietā Athinaïki Techniki/Komisija, 55. punkts).

39      Protams, kā Komisija to apstiprināja tiesas sēdē, par pārskatīšanas pieprasījumu netika pieņemts nekāds formāls lēmums. Tomēr, tā kā pamatregulas 5. panta 7. punktā, kas ir piemērojams arī starpposma pārskatīšanai saskaņā ar minētās regulas 11. panta 5. punktu, ir noteikts, ka lūgumu uzsākt izmeklēšanu noraida, ja nav pietiekamu pierādījumu vai nu par dempingu, vai par zaudējumiem, ar kuriem pamatot lietas izmeklēšanu, un tā kā tās pašas regulas 5. panta 9. punktā ir precizēts, ka, “ja iesniegtie pierādījumi ir nepietiekami, pēc konsultācijām [..] par to informē sūdzības iesniedzēju”, ir jāuzskata, ka ar strīdīgo vēstuli Komisija informēja prasītājus par savu lēmumu noraidīt pārskatīšanas pieprasījumu.

40      Ņemot vērā šī sprieduma 35. punktā iekļautos apsvērumus un to, ka Komisija nolēma nereaģēt uz pārskatīšanas pieprasījumu, ir jāuzskata, ka gadījumā, ja prasītāji vēlāk būtu snieguši papildu informāciju, Komisija attiecīgā gadījumā, ņemot vērā šo jauno informāciju, būtu bijusi spiesta pieņemt jaunu lēmumu par to, vai uzsākt starpposma pārskatīšanu, ņemot vērā tās rīcībā esošos pierādījumus. Savukārt minētās informācijas sniegšana neietekmē to, ka pirmais pārskatīšanas pieprasījums jau bija noraidīts (šajā ziņā skat. šī sprieduma 25. punktā minēto spriedumu lietā Athinaïki Techniki/Komisija, 57. punkts).

41      No tā izriet, ka apstrīdētais akts, ņemot vērā gan tā būtību, gan situāciju, kādā tas ticis pieņemts, gan Komisijas nodomu, ir atzīstams par Komisijas galīgu atteikumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu. Tādējādi apstrīdētais akts ir jāatzīst par lēmumu EKL 230. panta nozīmē.

42      Šī lēmuma raksturu nevar atspēkot tas vien, ka šo vērtējumu ir snieguši Komisijas dienesti, nevis pati Komisija (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 1994. gada 18. maija spriedumu lietā T‑37/92 BEUC un NCC/Komisija, Recueil, II‑285. lpp., 38. punkts, un šī sprieduma 28. punktā minēto spriedumu lietā BEUC/Komisija, 48. punkts).

43      Tā kā ar šo lēmumu tika noraidīts lūgums uzsākt izmeklēšanu, lai pamatregulas 11. panta 3. punktā paredzētās starpposma pārskatīšanas procedūras ietvaros, ņemot vērā iespējamo apstākļu maiņu, noteiktu vajadzību saglabāt attiecīgos antidempinga pasākumus, tas radīja saistošas juridiskas sekas, kas var ietekmēt prasītāju intereses, un ir atzīstams par apstrīdamu aktu saskaņā ar EKL 230. pantu.

2.     Par prasījuma likt Komisijai veikt daļēju starpposma pārskatīšanu pieņemamību

a)     Lietas dalībnieku argumenti

44      Komisija apgalvo, ka šī prasījumu daļa nav pieņemama. Saskaņā ar EKL 233. pantu un judikatūru Vispārējā tiesa nevar dot rīkojumus par to, kādā veidā Komisijai būtu jāizpilda spriedums, kas taisīts, izskatot prasību atcelt tiesību aktu.

b)     Vispārējās tiesas vērtējums

45      Jāatgādina, ka, izskatot prasību atcelt tiesību aktu, kas pamatota ar EKL 230. pantu, Savienības tiesas kompetencē ir tikai pārbaudīt apstrīdētā akta likumību un saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Vispārējā tiesa nevar, īstenojot savas pilnvaras, dot rīkojumu Savienības iestādēm vai pieņemt lēmumus to vietā (Tiesas 1995. gada 5. jūlija spriedums lietā C‑21/94 Parlaments/Padome, Recueil, I‑1827. lpp., 33. punkts, un 1999. gada 8. jūlija spriedums lietā C‑5/93 P DSM/Komisija, Recueil, I‑4695. lpp., 36. punkts; Pirmās instances tiesas 2000. gada 24. februāra spriedums lietā T‑145/98 ADT Projekt/Komisija, Recueil, II‑387. lpp., 83. punkts). Apstrīdētā akta atcelšanas gadījumā attiecīgajai iestādei atbilstoši EKL 233. pantam ir jāveic pasākumi, ar kuriem tiek izpildīts spriedums par akta atcelšanu (Tiesas 1986. gada 24. jūnija spriedums lietā 53/85 AKZO Chemie un AKZO Chemie UK/Komisija, Recueil, 1965. lpp., 23. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā ADT Projekt/Komisija, 84. punkts).

46      No tā izriet, ka prasītāju lūgums, lai Vispārējā tiesa liek Komisijai veikt daļēju starpposma pārskatīšanu, ir jānoraida kā nepieņemams.

3.     Par prasītāju norādīto pamatu pieņemamību

a)     Lietas dalībnieku argumenti

47      Attiecībā uz pirmo pamatu Komisija norāda, ka prasītāji savus argumentus nav izklāstījuši prasības pieteikumā, bet ir atsaukušies galvenokārt uz argumentiem, kas norādīti pārskatīšanas pieprasījumā. Komisija no tā secina, ka pirmais pamats, kā arī pārējie prasītāju norādītie pamati, kuriem ir vieni un tie paši trūkumi, nav pieņemami, jo tie nav norādīti pašā prasības pieteikumā.

b)     Vispārējās tiesas vērtējums

48      Jāatgādina, ka no Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta izriet, ka ikvienā pieteikumā par lietas ierosināšanu norāda strīda priekšmetu un kopsavilkumu par izvirzītajiem pamatiem. Šai norādei ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un Vispārējā tiesa lemt par prasību attiecīgā gadījumā bez citas informācijas tās pamatojumam. Lai nodrošinātu tiesisko drošību un pareizu tiesvedību un lai prasība būtu pieņemama, pamata faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar kuriem prasība pamatota, vismaz kopsavilkuma veidā, bet loģiski un saprotami ir jāizriet no paša prasības pieteikuma teksta (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 3. februāra spriedumu lietā T‑19/01 Chiquita Brands u.c./Komisija, Krājums, II‑315. lpp., 64. punkts un tajā minētā judikatūra).

49      Šajā ziņā, kaut arī atsevišķos jautājumos prasības pieteikuma pamata daļu var pamatot un papildināt, atsaucoties uz konkrētām tam pievienoto dokumentu daļām, vispārēja atsauce uz citiem dokumentiem, pat ja tie ir pievienoti prasības pieteikumam, nevar kompensēt galveno tiesisko argumentu neesamību, kam ir jābūt ietvertiem prasības pieteikumā (Pirmās instances tiesas 2005. gada 14. decembra spriedums lietā T‑209/01 Honeywell/Komisija, Krājums, II‑5527. lpp., 57. punkts, un 2007. gada 17. septembra spriedums lietā T‑201/04 Microsoft/Komisija, Krājums, II‑3601. lpp., 94. punkts). Turklāt Vispārējai tiesai nav pienākuma pielikumos meklēt un identificēt pamatus un argumentus, ko tā varētu uzskatīt par tādiem, kuri veido prasības pamatojumu, jo pielikumi izmantojami vienīgi pārbaudes veikšanai un tehniskos nolūkos (Pirmās instances tiesas 1997. gada 7. novembra spriedums lietā T‑84/96 Cipeke/Komisija, Recueil, II‑2081. lpp., 34. punkts; 2002. gada 21. marta spriedums lietā T‑231/99 Joynson/Komisija, Recueil, II‑2085. lpp., 154. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Honeywell/Komisija, 57. punkts). Tādēļ pašā prasības pieteikumā ir skaidri jānorāda pamati, ar kuriem ir pamatota prasība, jo tajā esošs abstrakts izteikums vien neatbilst reglamenta prasībām (Pirmās instances tiesas 1995. gada 12. janvāra spriedums lietā T‑102/92 Viho/Komisija, Recueil, II‑17. lpp., 68. punkts, un Pirmās instances tiesas 2006. gada 22. novembra spriedums lietā T‑282/04 Itālija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 60. punkts).

50      Jākonstatē, ka prasītāju norādītie pamati atbilst iepriekš minētajām prasībām.

51      Pirmkārt, nav šaubu par to, ka no prasības pieteikuma skaidri izriet, ka šī prasības mērķis ir panākt, ka tiek atzīts pamatregulas 1. panta 4. punkta, 11. panta 3. punkta un 21. panta pārkāpums, ko, iespējams, veido Komisijas atteikums veikt attiecīgo antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanu. Tās mērķis arī ir panākt, ka tiek konstatēts, ka Komisija ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu.

52      Otrkārt, kaut arī saistībā ar katru no pamatiem prasītāji lielā mērā atsaucas uz to prasības pieteikumam pievienoto pārskatīšanas pieprasījumu, tie savā prasības pieteikumā ir arī izklāstījuši galvenos argumentus savas prasības pamatojumam. Attiecībā uz pirmo pamatu par apstākļu maiņu saistībā ar attiecīgo ražojumu definīciju, Kopienas ražošanu un zaudējumiem, prasītāji prasības pieteikuma 28.–35. punktā vispirms norāda, ka sākotnējā ražojuma definīcija vairs nebija spēkā jauno apstākļu dēļ, kas saistīti ar zināmu tehnisku un tehnoloģisku attīstību. Pēc tam prasības pieteikuma 36.–41. punktā prasītāji uzsver, ka vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošana Kopienā izzūd vai jau vairs nepastāv. Visbeidzot, prasības pieteikuma 42.–45. punktā tie norāda, ka ir mazticams, ka zaudējumi rastos arī turpmāk vai rastos atkārtoti, ja atsevišķas apakškategorijas vispārēja pielietojuma trošu un tauvu imports tiktu izslēgts no pasākumu piemērošanas jomas. Attiecībā uz otro pamatu par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu prasītāji prasības pieteikuma 12.–15. un 46.–50. punktā norāda apstākļus, kas tiem esot radījuši tiesisko paļāvību, ka tiks uzsākta attiecīgo antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšana. Attiecībā uz trešo pamatu prasītāji prasības pieteikuma 51.–55. punktā ir izklāstījuši iemeslus, kuru dēļ, viņuprāt, Komisija ir pieļāvusi pamatregulas 1. panta 4. punkta pārkāpumu, jo ir pamatojusies uz pārāk plašu attiecīgā ražojuma definīciju.

53      Tādējādi prasītāju argumentu izklāsts, kas ir iekļauts prasības pieteikumā, ļauj Komisijai aizstāvēties un Vispārējai tiesai veikt kontroli. No tā izriet, ka Komisijas izteiktais apgalvojums par prasītāju izvirzīto pamatu nepieņemamību ir jānoraida.

B –  Par lietas būtību

54      Savas prasības pamatojumam prasītāji norāda trīs pamatus, kas attiecas, pirmkārt, uz pamatregulas 11. panta 3. punkta un 21. panta pārkāpumu, otrkārt, uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu un, treškārt, uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pamatregulas 1. panta 4. punkta pārkāpumu.

1.     Par pirmo pamatu, kas attiecas uz pamatregulas 11. panta 3. punkta un 21. panta pārkāpumu

55      Prasītāji apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi pamatregulas 11. panta 3. punktu un 21. pantu, atsakoties uzsākt daļēju attiecīgo antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanu, kaut arī tai bija pienākums to darīt, ņemot vērā pietiekamus pierādījumus, kas iekļauti pārskatīšanas pieprasījumā un kas attiecas uz apstākļu maiņu saistībā ar ražojumu definīciju, Kopienas ražošanu un zaudējumiem.

56      Tādējādi šis pamats ir sadalīts trīs daļās. Pirmajā daļā prasītāji norāda, ka sākotnējā ražojuma definīcija vairs nebija spēkā jauno apstākļu dēļ, kas saistīti ar zināmu tehnisku un tehnoloģisku attīstību. Otrajā daļā tie apgalvo, ka vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošana Kopienā izzūd vai jau vairs nepastāv. Visbeidzot trešajā daļā tie norāda, ka ir mazticams, ka zaudējumi rastos arī turpmāk vai rastos atkārtoti, ja attiecīgā ražojuma atsevišķu apakškategoriju imports tiktu izslēgts no pasākumu piemērošanas jomas.

a)     Par pirmo daļu, kas attiecas uz apstākļu maiņu saistībā ar attiecīgā ražojuma definīciju

 Lietas dalībnieku argumenti

57      Atsaucoties uz Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi, prasītāji uzsver, ka apstākļu maiņa, kas attaisno starpposma pārskatīšanu, var attiekties ne tikai uz dempingu un/vai zaudējumiem, bet arī uz attiecīgā ražojuma definīciju. Šajā ziņā prasītāji apgalvo, ka ir mainījušies apstākļi saistībā ar tērauda trosēm un tauvām, kas attaisno attiecīgajos antidempinga pasākumos iekļautās attiecīgā ražojuma definīcijas pielāgošanu.

58      Protams, Komisijai esot plaša rīcības brīvība, lai definētu attiecīgos ražojumus komercdarbības aizsardzības pasākumu ietvaros. Tomēr tai esot bijis jāuzsāk starpposma pārskatīšana atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam, ņemot vērā, ka to pieprasījumā esot bijuši pietiekami pierādījumi par tehnisko un ekonomisko apstākļu maiņu, kas saistīti ar attiecīgā ražojuma definīciju. Komisijas minētie spriedumi, kas pamato tās plašo rīcības brīvību saistībā ar komercdarbības aizsardzības pasākumiem (Pirmās instances tiesas 1997. gada 25. septembra spriedums lietā T‑170/94 Shanghai Bicycle/Padome, Recueil, I‑1383. lpp., 61.–71. punkts, un 2008. gada 17. decembra spriedums lietā T‑462/04 HEG un Graphite India/Padome, Krājums, II‑3685. lpp., 68. punkts), neesot nozīmīgi šīs lietas atrisinājumam, jo tie attiecoties uz paša antidempinga pasākuma atcelšanu, nevis uz lēmumu neuzsākt starpposma pārskatīšanu.

59      Prasītāji uzskata, ka starpposma pārskatīšanas uzsākšana ir vajadzīga ne vien tad, ja pastāvošo pasākumu pielāgošana šķiet neizbēgama, bet arī tad, ja ir iesniegti pietiekami pierādījumi par atsevišķu tehnisko un ekonomisko apstākļu maiņu un ja, ņemot vērā šīs izmaiņas, var izrādīties, ka ir jāpielāgo pastāvošie pasākumi.

60      Ņemot vērā pierādījumus, ko prasītāji iesnieguši sava pieprasījuma pamatojumam, Komisijai esot bijis vismaz jāiesāk starpposma pārskatīšana, lai tā būtu spējīga pieņemt lēmumu par iespējamo attiecīgā ražojuma definīcijas pielāgošanu. Tomēr Komisija, pat neuzsākot starpposma pārskatīšanu, esot nolēmusi, ka minētās definīcijas pielāgošana nav vajadzīga, tādējādi pārkāpjot pamatregulas 11. panta 3. punktu.

61      Tādējādi prasītāji pārskatīšanas pieprasījumā esot pierādījuši, ka ražojuma definīcija, kas atbilst tērauda trosēm un tauvām, pēc antidempinga pasākumu ieviešanas bija mainījusies attiecībā uz šīm trosēm un tauvām.

62      Pirmkārt, vispārēja pielietojuma troses un tauvas un speciāla pielietojuma troses un tauvas esot nošķirtas ar Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) 2001. gada 12. novembra Eiropas standartu EN 12385. Vispārēja pielietojuma troses un tauvas, kas paredzētas “vispārējas nozīmes kravas celšanas ierīcēm”, ir iekļautas šī standarta 4. daļā, bet speciāla pielietojuma troses un tauvas ir iekļautas minētā standarta 5.–10. daļā. 2002. gadā CEN šo atšķirību apstiprināja standartā EN 10264, kas attiecas uz prasībām, kuras piemērojamas trosēm un tauvām paredzētām tērauda stieplēm, kura ietvaros tā šī standarta 2. daļā nošķir “stieples [..] tauvām vispārīgai lietošanai” un minētā standarta 3. daļā nošķir “stieples [..] augstām slodzēm”.

63      Šajā ziņā Komisija 2000. gada 4. augusta Regulā (EK) Nr. 1742/2000, ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu dažu veidu Indijas, Indonēzijas, Malaizijas, Korejas Republikas, Taivānas un Taizemes izcelsmes polietilēna tereftalāta (PET) importam (OV L 199, 48. lpp.), esot apstiprinājusi, ka standartizācija ir ļoti atbilstošs kritērijs attiecīgo ražojumu definēšanai.

64      Prasītāji uzskata, ka standartizācijas jomā notikušās izmaiņas liekot pielāgot attiecīgo antidempinga pasākumu piemērojamību un nošķirt vispārēja pielietojuma troses un tauvas un speciāla pielietojuma troses un tauvas. Tādējādi Komisijai esot bijis jāveic padziļinātāka izmeklēšana šajā jautājumā starpposma pārskatīšanas ietvaros, it īpaši saistībā ar īpašajiem un izsmeļošajiem piemēriem, ko tie snieguši savā pieprasījumā. Tomēr Komisija šos piemērus neesot ņēmusi vērā, bet tikai esot atsaukusies uz savu parasto argumentu, ka tērauda trosēm un tauvām ir vienas un tās pašas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un tās sastāv galvenokārt no trim elementiem: tērauda stieplēm, kas savītas daudzstiepļu vados, šiem daudzstiepļu vadiem, kuri apvīti serdenim, un paša serdeņa. Šim pārāk vienkāršotajam argumentam neesot nekāda sakara ar pašreizējo tehnisko realitāti, ko atklāj sarežģīti un plaši apraksti, kas ir iekļauti standartos EN 12385 un EN 10264. Turklāt attiecīgā ražojuma definīciju nevarot padarīt niansētāku, jo visas tērauda troses un tauvas tehnisko prasību dēļ sastāv no trim iepriekš minētajiem elementiem. Tādējādi Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un ir pārkāpusi pamatregulas 11. panta 3. punktu, jo nav ņēmusi vērā grozījumus, kas izdarīti ar minētajiem standartiem, un atteikusies veikt starpposma pārskatīšanu.

65      Otrkārt, prasītāji norāda, ka pārskatīšanas pieprasījumā tie sniedza pierādījumus par izmaiņām tajā, kā tiek uztverts tirgus. Tirgus dalībnieki, kas darbojas tērauda trošu un tauvu tirgū, pretēji agrākajai praksei šobrīd nošķir vispārēja pielietojuma troses un tauvas un speciāla pielietojuma troses un tauvas.

66      Pirmkārt, tie esot pierādījuši, ka Kopienas ražotāji nošķir šos trošu un tauvu veidus savās interneta vietnēs, savā reklāmā un savos katalogos. Šie ražotāji tajos uzsverot savu spēju ražot speciāla pielietojuma troses un tauvas pēc individuāla projekta.

67      Otrkārt, prasītāji pārskatīšanas pieprasījumā esot pierādījuši, ka speciāla pielietojuma troses un tauvas atšķiras no vispārēja pielietojuma trosēm un tauvām, pamatojoties uz to fiziskajām un tehniskajām īpašībām. Tādējādi Komisijas izdarītā norāde uz tērauda trošu un tauvu pamatīpašībām neesot atbilstoša, lai noraidītu prasītāju argumentu, saskaņā ar kuru vispārēja pielietojuma troses un tauvas un speciāla pielietojuma troses un tauvas tiek uzskatītas par atšķirīgiem ražojumiem atbilstoši tam, kā tiek uztverts tirgus.

68      Vispirms esot jānorāda, ka speciāla pielietojuma troses un tauvas sastāv ne tikai no trim vispārēja pielietojuma trošu un tauvu pamatelementiem, bet arī no papildu elementiem (piemēram, plastmasas “starplikas” un/vai plastmasas slāņi, papildu daudzstiepļu vadi pildījumam, speciāli lubrikatori un blīvēti daudzstiepļu vadi), kas ļauj tās izmantot augstām slodzēm un augstas drošības nodrošināšanai.

69      Speciāla pielietojuma trošu un tauvu daudzstiepļu vadi esot īpaši apstrādāti, kas minētajām trosēm un tauvām papildus palielinātai elastībai ļauj nodrošināt daudz lielāku izturību pret plīsumiem, kā arī pret abrāziju un koroziju salīdzinājumā ar vispārēja pielietojuma trosēm un tauvām.

70      Turklāt speciāla pielietojuma trosēm un tauvām esot īpaši liela pretestība pret rotāciju, kas ir daudz lielāka nekā vispārēja pielietojuma trošu un tauvu pretestība pret rotāciju, līdz ar to tās var izmantot īpašiem galalietojuma veidiem.

71      Visbeidzot, speciāla pielietojuma troses un tauvas tiekot pārdotas par ievērojami augstāku cenu nekā tāda paša veida vispārēja pielietojuma troses un tauvas.

72      Prasītāji uzsver, ka tie pārskatīšanas pieprasījumā sniedza pierādījumus tam, ka vispārēja pielietojuma troses un tauvas un speciāla pielietojuma troses un tauvas ir skaidri nošķirtas, izmantojot tabulu, kurā ir norādītas šo abu veidu trošu un tauvu atšķirības, ņemot vērā to fiziskās un tehniskās īpašības un to galalietojuma veidus, un kas varētu būt izmantojama kā pamatnostādnes attiecīgo pasākumu piemērojamības atkārtotai noteikšanai.

73      Ņemot vērā šo tabulu, neesot saprotams Komisijas atteikums nošķirt vispārēja pielietojuma troses un tauvas un speciāla pielietojuma troses un tauvas. Tas varētu būt izskaidrojams tikai ar tās bailēm no “neparedzamām sekām”, uz ko Komisijas darbinieki atsaucās 2008. gada 8. aprīļa sanāksmē un kas izriet no vispārēja pielietojuma trošu un tauvu izslēgšanas no antidempinga pasākumu piemērošanas jomas, kā rezultātā būtu jāuzsāk jauna izmeklēšana saistībā ar visiem spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, kas attiecas uz tērauda trosēm un tauvām. Tomēr šīs bailes nevarot attaisnot novecojušas attiecīgā ražojuma definīcijas, kas vairs neatbilst tirgus tehniskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, saglabāšanu.

74      Prasītāji arī uzsver, ka Padomes 1999. gada 29. novembra Regulā (EK) Nr. 2537/1999, ar kuru groza Regulas (EEK) Nr. 2861/93, (EK) Nr. 2199/94, (EK) Nr. 663/96 un (EK) Nr. 1821/98 par galīgo antidempinga maksājumu uzlikšanu dažu Japānas, Taivānas, Ķīnas Tautas Republikas, Honkongas, Korejas Republikas, Malaizijas, Meksikas, Amerikas Savienoto Valstu un Indonēzijas izcelsmes magnētisko disku (3,5 collu mikrodisku) importam un Regulu (EK) Nr. 1335/1999, ar ko atkārtoti uzliek galīgo antidempinga maksājumu par tādu dažu magnētisko disku (3,5 collu mikrodisku) importu, kuru izcelsme ir Indonēzijā un kurus ražo un eksportam uz Kopienu pārdod PT Betadiskindo Binatama (OV L 307, 1. lpp.), ir atzīts, ka pārskatīšanas pieprasījums, kurā ir lūgts kādu ražojumu izslēgt no antidempinga pasākumu piemērošanas jomas, ir pamatots, ja aplūkojamajam ražojumam un attiecīgajam ražojumam ir acīmredzamas atšķirības to fizisko un tehnisko īpašību, to galalietojuma veidu un cenu ziņā. Pārskatīšanas pieprasījumā prasītāji ir snieguši pietiekamus pierādījumus par iepriekš minēto kritēriju izpildi, kā rezultātā Komisijai bija pienākums uzsākt starpposma pārskatīšanu, lai pielāgotu tērauda trosēm un tauvām piemērojamo antidempinga pasākumu piemērošanas jomu. Šī pienākuma neizpilde esot jāatzīst par acīmredzamu kļūdu vērtējumā un par pamatregulas 11. panta 3. punkta pārkāpumu.

75      Komisija apstrīd prasītāju izvirzītos argumentus.

 Vispārējās tiesas vērtējums

76      Prasītāji apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un ir pārkāpusi pamatregulas 11. panta 3. punktu, jo ir atteikusies veikt starpposma pārskatīšanu, lai grozītu attiecīgā ražojuma definīciju.

77      Vispirms ir jāatgādina, ka komercdarbības aizsardzības pasākumu jomā iestādēm, ņemot vērā pārbaudāmo ekonomisko, politisko un juridisko situāciju sarežģītību, ir plaša rīcības brīvība (Tiesas 2007. gada 27. septembra spriedums lietā C‑351/04 Ikea Wholesale, Krājums, I‑7723. lpp., 40. punkts, un Pirmās instances tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedums lietā T‑221/05 Huvis/Padome, Krājumā nav publicēts, 38. punkts). Tas pats attiecas uz sarežģītiem tehniskiem vērtējumiem, ko veikušas Savienības iestādes (šajā ziņā skat. Tiesas 1991. gada 21. novembra spriedumu lietā C‑269/90 Technische Universität München, Recueil, I‑5469. lpp., 13. punkts; šajā ziņā skat. arī šī sprieduma 49. punktā minēto spriedumu lietā Microsoft/Komisija, 88. un 89. punkts).

78      Jānorāda arī tas, ka saskaņā ar judikatūru minētajā jomā, Savienības tiesai veicot kontroli attiecībā uz iestāžu vērtējumiem, tā pārbauda tikai to, vai ir ievērotas procesuālās tiesību normas, vai apstrīdētās izvēles izdarīšanai izmantotie fakti ir patiesi, vai šo faktu vērtējumā nav pieļauta acīmredzama kļūda un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras (skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 28. oktobra spriedumu lietā T‑35/01 Shanghai Teraoka Electronic/Padome, Krājums, II‑3663. lpp., 48. un 49. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2006. gada 4. oktobra spriedumu lietā T‑300/03 Moser Baer India/Padome, Krājums, II‑3911. lpp., 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

79      Šajā ziņā, ņemot vērā šī sprieduma 77. punktā minēto judikatūru, ir jāuzskata, ka Komisijai ir plaša rīcības brīvība, nosakot vajadzību saglabāt antidempinga pasākumus atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam, kā arī nosakot, vai pieprasījumā veikt starpposma pārskatīšanu ir ietverti pietiekami pierādījumi, kas pierāda vajadzību veikt šādu pārskatīšanu.

80      Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāpārbauda, vai Komisija, atsakoties uzsākt daļēju attiecīgo antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanu, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ņemot vērā pārskatīšanas pieprasījumā iekļautos pierādījumus.

81      Attiecībā uz argumentu par apstākļu maiņu saistībā ar attiecīgā ražojuma definīciju ir jāatgādina, ka pamatregulā nav ne precizēts, kādā veidā ir jādefinē ražojums vai ražojumu spektrs, attiecībā uz kuru var veikt izmeklēšanu par dempingu, ne arī prasīts veikt detalizētu taksonomiju (šajā ziņā skat. šī sprieduma 58. punktā minēto spriedumu lietā Shanghai Bicycle/Padome, 61. punkts).

82      Lai definētu attiecīgo ražojumu, iestādes var ņemt vērā vairākus faktorus, piemēram, ražojumu fiziskās, tehniskās un ķīmiskās īpašības, to izmantojumu, to savstarpēju aizstājamību, to, kā ražojumu uztver patērētājs, izplatīšanas kanālus, ražošanas procesu, ražošanas izmaksas un kvalitāti (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2010. gada 4. marta spriedumu lietā T‑401/06 Brosmann Footwear (HK) u.c./Padome, Krājums, II‑671. lpp., 131. punkts).

83      Tādējādi, runājot par apstākļu maiņu, kas attaisno konkrēta ražojuma izslēgšanu no attiecīgā ražojuma definīcijas, apgalvojumam, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, atsakoties uzsākt starpposma pārskatīšanu, ir jābūt pamatotam ar argumentiem, kuru mērķis ir pierādīt, ka Komisija, vērtējot nepieciešamību uzsākt pārskatīšanu, ir veikusi kļūdainu vērtējumu attiecībā uz faktoriem, ko tā uzskatīja par atbilstošiem, vai ka tai bija jāņem vērā citi daudz atbilstošāki faktori, kas pārskatīšanas ietvaros norādīja uz šī ražojuma izslēgšanu no attiecīgā ražojuma definīcijas (šajā ziņā skat. šī sprieduma 82. punktā minēto spriedumu lietā Brosmann Footwear (HK) u.c./Padome, 132. punkts).

84      Apstrīdētajā aktā Komisija ir secinājusi, ka nevarēja tikt uzsākta starpposma pārskatīšana, lai vispārēja pielietojuma troses un tauvas izslēgtu no attiecīgo ražojumu definīcijas, jo pārskatīšanas pieprasījumā nebija pietiekamu pierādījumu, kas ļautu pierādīt, ka šiem abiem trošu un tauvu veidiem nepiemīt vienas un tās pašas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības.

85      Kā prasītāji to apstiprināja tiesas sēdē, tie neapstrīd ar fiziskajām, tehniskajām un ķīmiskajām pamatīpašībām saistītā kritērija atbilstību, definējot attiecīgo ražojumu, bet uzskata, ka ir jāņem vērā arī citi daudz atbilstošāki faktori, it īpaši tie, kas attiecas uz kopīgu standartu izstrādi, galalietojuma veidiem un ražojumu cenām.

86      Pirmkārt, prasītāji atsaucas uz CEN veikto nošķiršanu, izmantojot standartus EN 12385 un EN 10264, starp vispārēja pielietojuma trosēm un tauvām un speciāla pielietojuma trosēm un tauvām, pārmetot Komisijai, ka tā pretēji savai agrākajai praksei nav ņēmusi vērā ļoti atbilstošu kritēriju, ko standartizācija sniedz attiecīgo ražojumu klāsta definēšanai.

87      Attiecībā uz minētajiem standartiem ir jānorāda, ka standartā EN 12385 ir norādītas drošības prasības, kas attiecas uz tērauda trošu un tauvu ražošanu un izmēģināšanu, bet standartā EN 10264 ir norādītas izmēru pielaides, mehāniskās īpašības, prasības, kas saistītas ar tērauda stiepļu ķīmisko sastāvu, un nosacījumi, kuriem ir jāatbilst trosēm un tauvām paredzēto stiepļu iespējamam pārklājumam. Kaut arī šajos standartos attiecībā uz atsevišķām speciāla pielietojuma trošu un tauvu kategorijām ir noteiktas īpašas prasības, šādu prasību esamība pati par sevi nevar būt pierādījums tam, ka vispārēja pielietojuma troses un tauvas un speciāla pielietojuma troses un tauvas nav viens “attiecīgais ražojums” antidempinga pasākumu piemērošanas nolūkā. Pirmkārt, katrā standartā papildus īpašām prasībām, kas attiecas uz atsevišķām speciāla pielietojuma trošu un tauvu kategorijām, ir iekļauta kopīga ievaddaļa, kura attiecas uz visām tērauda trosēm un tauvām neatkarīgi no tā, vai tās ir vispārēja pielietojuma vai speciāla pielietojuma troses un tauvas. Otrkārt, dažādas šajos standartos noteiktās tērauda trošu un tauvu kategorijas savstarpēji viena otru neizslēdz, kas nozīmē, ka troses un tauvas, kas atbilst vienas kategorijas prasībām, var atbilst arī citu kategoriju prasībām. Katrā ziņā, kaut arī Komisija tiesas sēdē apgalvoja, ka atsevišķos gadījumos attiecīga ražojuma definīcija var atbilst tai klasifikācijai, kas ir noteikta kopīgā standartā, ražojuma, uz ko attiecas antidempinga pasākumi, definīcija nevar būt atkarīga no šādas klasifikācijas.

88      Pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, kaut arī dažādus tērauda trošu un tauvu veidus var klasificēt grupās, pamatojoties uz papildu elementiem un galalietojuma veidiem, nevar uzskatīt, ka šīs dažādās grupas ir skaidri nodalītas. Kā Komisija to pamatoti norādīja tiesas sēdē, nepastāv objektīvs kritērijs, kas ļauj noteikt veidu, kādā paredzēts izmantot dažādus trošu un tauvu veidus, vai to galalietojuma veidus, ja tās tiek importētas vai pārdotas Kopienā. Pat identiskas grupas ietvaros produkti var būt paredzēti dažādiem pielietojuma veidiem. Turklāt, kaut arī tērauda troses un tauvas, kas ietilpst spektra galējās grupās, nav savstarpēji aizstājamas, prasītāji neapstrīd to, ka dažās blakus esošās grupās vispārēja pielietojuma tērauda troses un tauvas un speciāla pielietojuma tērauda troses un tauvas var izmantot vieniem un tiem pašiem mērķiem un tādējādi tās ir savstarpēji aizstājamas. Līdz ar to dažādas tērauda trošu un tauvu grupas savstarpēji pārklājas un zināmā mērā konkurē savā starpā (šajā ziņā skat. Tiesas 1992. gada 10. marta spriedumus lietā C‑171/87 Canon/Padome, Recueil, I‑1237. lpp., 48.–52. punkts, lietā C‑174/87 Ricoh/Padome, Recueil, I‑1335. lpp., 35.–40. punkts, un lietā C‑179/87 Sharp Corporation/Padome, Recueil, I‑1635. lpp., 25.–30. punkts).

89      Katrā ziņā Regula Nr. 1742/2000, uz kuru ir atsaukušies prasītāji, neapstiprina to argumentu, saskaņā ar kuru tas, ka CEN ir izstrādājusi kopīgus standartus, Komisijai ir ļoti atbilstošs kritērijs attiecīgā ražojuma definēšanai. Šajā ziņā pietiek konstatēt, ka šajā regulā Komisija tikai pavisam nelielā mērā ir pamatojusies uz kopīgu tehnisku standartu esamību, definējot konkrēto ražojumu. Tādējādi divu veidu polietilēna tereftalāti ir nošķirti, ņemot vērā šiem produktiem “raksturīgās viskozitātes” līmeni, un attiecīgais standarts minētajā regulā ir izmantots tikai kā viens no mērījuma kritērijiem, kas izmantojams viskozitātes testos. Tādējādi, tā kā šī strīda atrisināšanas nolūkā nav vajadzības lemt par Regulā Nr. 1742/2000 veikto vērtējumu atbilstību, ir jākonstatē, ka prasītāju arguments ir pamatots ar nepareizu minētās regulas interpretāciju un tādējādi ir jānoraida.

90      Otrkārt, attiecībā uz izmaiņām tajā, kā tiek uztverts tirgus, prasītāji būtībā norāda divus argumentus.

91      Pirmkārt, prasītāji apgalvo, ka Kopienas ražotāji abus trošu un tauvu veidus nošķir savos katalogos, savās interneta vietnēs un savā reklāmā. Tomēr šie piemēri pierāda nevis to, ka starp vispārēja pielietojuma trosēm un tauvām un speciāla pielietojuma trosēm un tauvām var noteikt precīzu robežšķirtni, bet visdrīzāk to, ka Kopienas ražotāji piedāvā pilnīgu dažādu tērauda trošu un tauvu veidu spektru. Katrā ziņā ar ierobežotu skaitu izvilkumu no atsevišķu Kopienas ražotāju katalogiem, interneta vietnēm un reklāmas nevar atspēkot secinājumu, ka dažādiem trošu un tauvu veidiem piemīt vienas un tās pašas fiziskās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības, tie savstarpēji pārklājas un zināmā mērā konkurē savā starpā.

92      Otrkārt, prasītāji izvirza argumentus, kas attiecas uz trošu un tauvu diferenciāciju, pamatojoties uz papildu elementiem (piemēram, daudzstiepļu vadi, plastmasas starplikas, lubrikatori), īpašu apstrādi (daudzstiepļu vadi, kas sablīvēti, lai tie veidotu piecstūrainu vai elipses formu), īpaši lielu pretestību pret rotāciju, speciāla pielietojuma trošu un tauvu augstāku cenu vai īpašiem speciāla pielietojuma trošu un tauvu izmantošanas veidiem. Tomēr ar šiem piemēriem nevar pamatot prasītāju secinājumu, ka starp vispārēja pielietojuma trosēm un tauvām un speciāla pielietojuma trosēm un tauvām var noteikt precīzu robežšķirtni. Pirmkārt, kā ir norādīts šī sprieduma 88. punktā, kaut arī pastāv plašs tādu tērauda trošu un tauvu veidu klāsts, kas pamatots ar to papildu īpašībām un to īpašajiem pielietojuma veidiem, prasītāju norādītie apstākļi neļauj atspēkot Komisijas secinājumu, ka tērauda troses un tauvas, kas ietilpst blakus esošās grupās, ir savstarpēji aizstājamas, savstarpēji pārklājas un zināmā mērā savstarpēji konkurē. Otrkārt, ir jākonstatē, ka nevienā pamatregulas noteikumā iestādēm nav paredzēts pienākums vienam un tam pašam ražojumam piemērot atšķirīgus noteikumus atkarībā no dažādiem tā pielietojuma veidiem (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 1998. gada 29. janvāra spriedumu lietā T‑97/95 Sinochem/Padome, Recueil, II‑85. lpp., 53. punkts).

93      Šajā ziņā prasītāju argumentam, kas pamatots ar agrāko iestāžu praksi, nevar piekrist. Kā tas ir atgādināts šī sprieduma 77.–79. punktā, iestādēm, kas īsteno savu rīcības brīvību starpposma pārskatīšanas gadījumā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 3. punktu, ir jāpārbauda vajadzība saglabāt antidempinga pasākumus. Šī rīcības brīvība katrā atsevišķā gadījumā ir jāīsteno atkarībā no visiem atbilstošajiem faktiskajiem apstākļiem (šajā ziņā skat. Tiesas 1990. gada 14. marta spriedumu lietā C‑156/87 Gestetner Holdings/Padome un Komisija, Recueil, I‑781. lpp., 43. punkts). Katrā ziņā Regulā Nr. 2537/1999 izdarītie vērtējumi neapstiprina prasītāju nostāju, saskaņā ar kuru pārskatīšana, kuras mērķis ir vispārēja pielietojuma tērauda troses un tauvas izslēgt no attiecīgajiem antidempinga pasākumiem, bija pamatota, jo izmeklēšana, kuras rezultātā ar šo regulu tika izslēgti lielas ietilpības mikrodiski, skaidri norādīja uz to, ka šo abu attiecīgo ražojumu starpā pastāv precīzs nodalījums no fizisko un tehnisko īpašību viedokļa. Pretēji prasītāju apgalvotajam no Regulas Nr. 2537/1999 neizriet, ka šo produktu galalietojuma veidus un cenas iestādes uzskatīja par noteicošajiem faktoriem. Tādējādi vienīgā norāde uz lietojumu, kas ir izdarīta izmeklēšanas secinājumos, ir iekļauta Regulas Nr. 2537/1999 preambulas 27. apsvērumā, kurā Padome norāda, ka “jautājums par [..] lietojumu pats par sevi nav pietiekams, lai secinātu, ka parastie [..] mikrodiski [un lielas ietilpības mikrodiski] ir viens ražojums”, bet šajos secinājumos nav veikts nekāds šo abu produktu cenu atšķirību vērtējums.

94      No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka prasītāju argumenti, kas attiecas uz grozījumiem CEN tehniskajos standartos vai iespējamām izmaiņām tajā, kā tiek uztverts tirgus, nepierāda, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, atsakoties veikt daļēju attiecīgo antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanu, ņemot vērā prasītāju sniegtos pierādījumus par to apstākļu maiņu, kas saistīti ar attiecīgā ražojuma definīciju.

95      No tā izriet, ka pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

b)     Par otro daļu, kas attiecas uz apstākļu maiņu saistībā ar vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošanu Kopienā

 Lietas dalībnieku argumenti

96      Prasītāji, kas atsaucas uz Padomes 2002. gada 18. marta Regulu (EK) Nr. 495/2002, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 904/98, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas, Japānas, Korejas Republikas, Malaizijas, Singapūras, Taivānas un Taizemes izcelsmes personālo faksa aparātu importu (OV L 78, 1. lpp.), norāda, ka Padome minēto Regulu Nr. 904/98 atcēla pēc tam, kad bija iesniegts starpposma pārskatīšanas pieprasījums, jo personālo faksa aparātu ražošana Kopienā bija ļoti lielā mērā samazinājusies un tai diezgan tuvā nākotnē bija jāizzūd (skat. Regulas Nr. 495/2002 preambulas 9. apsvērumu).

97      Tādējādi no šīs regulas izrietot, ka pretēji Kopienu interesēm un līdz ar to pamatregulas 21. pantam būtu saglabāt antidempinga pasākumus attiecībā uz ražojumu, kura ražošana Kopienā pamazām izzūd vai kura ražošanai Kopienā tuvā nākotnē būtu jāizzūd pavisam.

98      Prasītāji pārskatīšanas pieprasījumā esot pierādījuši, ka vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošana Kopienā šobrīd ir niecīga pretēji laika posmam no 1999. līdz 2001. gadam, kurā Kopienā tika saražoti ievērojami vispārēja pielietojuma trošu un tauvu daudzumi. Tie uzsver, ka tika sniegti pierādījumi šai apstākļu maiņai.

99      Pirmkārt, pārskatīšanas pieprasījuma konfidenciālajā versijā esot tikuši sniegti vairāki Kopienas ražotāju paziņojumi, kuru mērķis bija pierādīt, ka vispārēja pielietojuma troses un tauvas ir izņemtas no ražošanas plāniem vai ka minētie ražotāji vairs nespēj tās ražot. Kaut arī prasītāji šos paziņojumus šajā tiesvedībā nav iesnieguši, lai aizsargātu to konfidenciālo raksturu, tie norāda, ka Komisija zināja par šiem dokumentiem, jo tās rīcībā ir pārskatīšanas pieprasījuma konfidenciālā versija.

100    Otrkārt, uz šīs ražošanas izzušanu norādot Kopienas ražotāju reklāmas, interneta vietnes un katalogi, kas iekļauti pārskatīšanas pieprasījuma 4. pielikumā. Šie dokumenti pierādot, ka pašreiz attiecīgie Kopienas tērauda trošu un tauvu ražotāji ražo galvenokārt speciāla pielietojuma troses un tauvas.

101    Komisija esot izvēlējusies neņemt vērā šos pierādījumus, jo strīdīgajā vēstulē tā neatsaucās uz vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošanas izzušanu. Tādējādi antidempinga maksājuma negatīvās sekas esot nesamērīgas, jo Komisija neesot ņēmusi vērā, ka antidempinga pasākumu saglabāšana neradīs nekādas priekšrocības vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošanai Eiropā. Prasītāji no tā secina, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un ir pārkāpusi pamatregulas 21. pantu.

102    Vispirms Komisija apgalvo, ka šī pirmā pamata daļa ir nepieņemama divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, prasītāji administratīvā procesa ietvaros neesot izvirzījuši argumentu, ka pasākumu saglabāšana varētu būt pretrunā Kopienas interesēm un veidotu pamatregulas 21. panta pārkāpumu.

103    Otrkārt, savu argumentu par pakāpenisku vispārēja pielietojuma tērauda trošu un tauvu ražošanas izzušanu Kopienā prasītāji pamatojot ar minētajiem faktiem, kas nav norādīti pārskatīšanas pieprasījuma nekonfidenciālajā versijā, kura ir pievienota prasības pieteikumam, kā arī ar Kopienas ražotāju paziņojumiem, kas nav tam pievienoti.

104    Pat ja pieņem, ka šī daļa ir pieņemama, Komisija apstrīd prasītāju apgalvojumu, ka vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošana Kopienā ir kļuvusi nenozīmīga.

 Vispārējās tiesas vērtējums

–       Par pieņemamību

105    Attiecībā uz Komisijas norādīto pirmā pamata otrās daļas nepieņemamību tāpēc, ka arguments, kas pamatots ar to, ka pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Kopienas interesēm, netika izvirzīts administratīvajā procesā, šajā gadījumā ir jānorāda, ka pārskatīšanas pieprasījuma IV daļas virsraksts ir “Pakāpeniska vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošanas likvidēšana Kopienā”. Prasītāji tajā norāda uz to, ka vispārēja pielietojuma tērauda trošu un tauvu ražošana Kopienā samazinās, kas rada izmaiņas, kuru dēļ no jauna ir jānosaka attiecīgo antidempinga pasākumu piemērošanas joma, lai minētās troses un tauvas izslēgtu no attiecīgā ražojuma definīcijas. Lai pamatotu savu argumentu, pārskatīšanas pieprasījumā prasītāji ir atsaukušies uz Regulu Nr. 495/2002 (skat. šī sprieduma 96. punktu). Šajā regulā Padome, veicot starpposma pārskatīšanu, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 3. punktu, uzskatīja, ka Kopienas interesēs ir atcelt antidempinga pasākumus attiecībā uz atsevišķu personālo faksa aparātu importu, ņemot vērā, ka produktu, uz kuriem attiecas antidempinga pasākumi, ražošana Kopienā īsā termiņā izzudīs.

106    Argumenti, kas attiecas uz pakāpenisku vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošanas likvidēšanu Kopienā, pilnībā ir atkārtoti norādīti prasības pieteikumā. Prasītāji, citējot Regulas Nr. 495/2002 preambulas 9. apsvērumu, tajā ir precizējuši, ka attiecīgo antidempinga pasākumu saglabāšana, ņemot vērā pakāpenisku vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošanas izzušanu, bija pretrunā Kopienas interesēm un veidoja pamatregulas 21. panta pārkāpumu.

107    No pamatregulas 21. panta 1. punkta otrā un trešā teikuma (tagad – Regulas Nr. 1225/2009 21. panta 1. punkta otrais un trešais teikums) izriet, ka iestādēm ir tiesības nepiemērot noteiktos antidempinga pasākumus, pat ja ir izpildīti citi nosacījumi antidempinga maksājuma noteikšanai, proti, dempings, zaudējumi un cēloņsakarība, ja tās uzskata, ka šādu pasākumu piemērošana nav Kopienas interesēs. Gadījumā, kad pakāpeniski izzūd produktu, uz kuriem attiecas antidempinga pasākumi, ražošana Kopienā, Kopienas interešu vērtēšana ir saistīta ar vajadzības saglabāt attiecīgos antidempinga pasākumus noteikšanu, veicot starpposma pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam.

108    Jāsecina, ka Komisijas iebildums par to, ka prasītāji izvirza argumentu, kurš netika norādīts administratīvā procesa laikā, ir pamatots ar kļūdainu pieņēmumu, jo pārskatīšanas pieprasījums vismaz netieši attiecās uz Kopienas interešu izzušanu, jo tajā ir minēta pakāpeniska vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošanas izzušana Kopienā un, atsaucoties uz Regulas Nr. 495/2002 preambulas 9. apsvērumu, ir norādīts, ka attiecīgie antidempinga pasākumi “nesniedzot nekādu atbalstu [Kopienas] ražošanas aizsardzībai pret iespējamu negodīgu komercpraksi”.

109    No tā izriet, ka tas, ka pārskatīšanas pieprasījumā nav tieši minēts pamatregulas 21. pants, neietekmē šīs pirmā pamata daļas pieņemamību.

110    Runājot par to, ka nav iesniegti Kopienas ražotāju iespējami konfidenciālie paziņojumi par vispārēja pielietojuma tērauda trošu un tauvu ražošanas izzušanu Kopienā, ir jāuzskata, ka šis fakts ir jāvērtē kā pierādījums prasītāju izteiktajiem apgalvojumiem, līdz ar to tas tiks analizēts, pārbaudot šīs pirmā pamata daļas pamatotību.

111    No iepriekš izklāstītā izriet, ka Komisijas apgalvojums par pirmā pamata otrās daļas nepieņemamību ir jānoraida.

–       Par lietas būtību

112    Prasītāji apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, atsakoties konstatēt, ka vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošana Kopienā ir izzudusi, un tādējādi atsakoties apmierināt pārskatīšanas pieprasījumu.

113    Šajā ziņā ir jākonstatē, ka prasītāji tikai ir apgalvojuši, ka vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošana Kopienā tolaik bija niecīga, nesniedzot nekādus konkrētus pierādījumus, kas ļautu pamatot šo apgalvojumu.

114    Vispirms attiecībā uz Kopienas ražotāju paziņojumiem, uz kuriem prasītāji atsaucas, lai pierādītu vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošanas samazināšanos Kopienā, ir jānorāda, ka papildus tam, ka šie paziņojumi nav iesniegti šīs prasības ietvaros, šādus Kopienas ražotāju paziņojumus vien, kuros attiecīgā gadījumā ir apstiprināts, ka minētie ražotāji no ražošanas plāna ir izņēmuši vispārēja pielietojuma troses un tauvas, pašus par sevi nevar uzskatīt par pietiekamiem, lai pierādītu pakāpenisku vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošanas izzušanu Kopienā, ja tie nav pamatoti ar objektīviem pierādījumiem, piemēram, ražošanas statistikas datiem.

115    Turklāt Kopienas ražotāju reklāmas, kas pievienotas pārskatīšanas pieprasījumam, kurš iekļauts prasības pieteikuma pielikumā, pierāda nevis pakāpenisku vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošanas izzušanu Kopienā, bet gan drīzāk to, ka Kopienas ražotāji piedāvā pilnīgu dažādu veidu tērauda trošu un tauvu klāstu, un šajās reklāmās nav norādīts, vai tajos piedāvātās troses un tauvas ir ražotas Kopienā vai importētas. Katrā ziņā ar atsevišķiem izvilkumiem no Kopienas ražotāju reklāmām, interneta vietnēm vai katalogiem, no kuriem izriet, ka tie koncentrējas uz speciāla pielietojuma trošu un tauvu ražošanu, nepietiek, lai pierādītu pakāpenisku vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošanas izzušanu Kopienā kopumā.

116    Tādējādi prasītāju argumenti, kas attiecas uz apstākļu maiņu saistībā ar pakāpenisku vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošanas izzušanu Kopienā, nevar pierādīt, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, atsakoties veikt daļēju attiecīgo antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanu, ņemot vērā to sniegtos pierādījumus.

117    No tā izriet, ka pirmā pamata otrā daļa ir jānoraida.

c)     Par trešo daļu, kas attiecas uz apstākļu maiņu saistībā ar zaudējumu esamību

 Lietas dalībnieku argumenti

118    Prasītāji uzskata, ka konstatējums – kas tika izdarīts laikā, kad Kopienas ražotāji vēl ražoja vispārēja pielietojuma troses un tauvas, – ka šo trošu un tauvu imports tiem rada būtiskus zaudējumus pamatregulas 3. panta nozīmē, šobrīd vairs nav spēkā.

119    Pirmkārt, prasītāji pārskatīšanas pieprasījumā esot pierādījuši, ka vispārēja pielietojuma troses un tauvas un speciāla pielietojuma troses un tauvas tiek piedāvātas dažādos tirgos, kas ir nošķirti ar jaunajiem Eiropas standartiem EN 12385 un EN 10264. Turklāt vispārēja pielietojuma trošu un tauvu tirgus un speciāla pielietojuma trošu un tauvu tirgus atšķiroties ar to, ka pirmās minētās parasti tiekot pārdotas atbilstoši saražotajam garumam, bet otrās minētās, kas ražotas Kopienā, principā tiekot papildus apstrādātas.

120    Otrkārt, pārskatīšanas pieprasījuma konfidenciālajā versijā prasītāji ir iekļāvuši to Kopienas ražotāju paziņojumus, kas importē lielus vispārēja pielietojuma trošu un tauvu daudzumus arī no tādām valstīm, kurām ir piemērojami tērauda trosēm un tauvām paredzētie antidempinga pasākumi. Tādējādi minētais imports vairs nerada nekādus zaudējumus Kopienas ražotājiem, kas paši sev nekad neradītu zaudējumus. Kaut arī prasītāji šos paziņojumus šajā tiesvedībā nav iesnieguši, lai aizsargātu to konfidencialitāti, tie norāda, ka Komisijai bija zināmi šie dokumenti, jo tās rīcībā bija pārskatīšanas pieprasījuma konfidenciālā versija.

121    Tādējādi, tā kā šobrīd zaudējumi no vispārēja pielietojuma trošu un tauvu importa nerodas, prasītāji norāda, ka ir mazticams, ka zaudējumi turpināsies vai atkārtosies, ja šis imports tiks izslēgts no attiecīgo antidempinga pasākumu piemērošanas jomas.

122    Atsakoties konstatēt zaudējumu izzušanu pamatregulas 3. panta nozīmē un tādējādi atsakoties apmierināt pieprasījumu uzsākt pārskatīšanu, Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpusi pamatregulas 11. panta 3. punktu.

123    Komisija apstrīd prasītāju argumentus.

 Vispārējās tiesas vērtējums

124    Kā jau tas tika norādīts šī sprieduma 37. punktā, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu starpposma pārskatīšanu uzsāk, ja pieprasījumā ir sniegti pietiekami pierādījumi tam, ka pasākuma turpmāka piemērošana, lai neitralizētu dempingu, ilgāk nav nepieciešama un/vai nav domājams, ka zaudējumi turpināsies vai atkārtosies, ja pasākumu atceltu vai mainītu, vai ka ar esošo pasākumu nepietiek vai vairs nepietiek, lai neitralizētu dempingu, kas rada zaudējumus.

125    Pirmkārt, attiecībā uz prasītāju argumentu, ka vispārēja pielietojuma troses un tauvas un speciāla pielietojuma troses un tauvas tiek piedāvātas dažādos tirgos, kas ir nošķirti ar jaunajiem CEN standartiem, kā arī arguments par to, ka pastāv atšķirības to tirdzniecībā, ir jānorāda, ka šie argumenti jau tika pārbaudīti un noraidīti, izskatot šī pamata pirmo daļu šī sprieduma 86.–95. punktā.

126    Otrkārt, attiecībā uz prasītāju apgalvojumu, ka Kopienas ražotāji importē lielus vispārēja pielietojuma trošu un tauvu daudzumus arī no tādām valstīm, kurām ir piemērojami antidempinga pasākumi, ir jānorāda, pirmkārt, ka Kopienas ražotāju paziņojumus vien, kuros ir apstiprināts, ka minētie ražotāji importē lielus vispārēja pielietojuma trošu un tauvu daudzumus, un uz kuriem atsaucas prasītāji, papildus tam, ka tie netika iesniegti šīs prasības ietvaros, pašus par sevi nevar uzskatīt par pietiekamiem, lai pierādītu šādu importu, ja tie nav pamatoti ar objektīviem pierādījumiem, piemēram, statistikas datiem par minēto trošu un tauvu importu Kopienā. Otrkārt, prasītāju apgalvojums vien, ka ir “mazticams”, ka zaudējumi turpināsies vai atkārtosies, nepierāda Kopienas ražošanai radušos zaudējumu izzušanu.

127    Līdz ar to prasītāju argumenti par apstākļu maiņu saistībā ar zaudējumu esamību nevar pierādīt, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, atsakoties veikt daļēju attiecīgo antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanu, ņemot vērā prasītāju iesniegtos pierādījumus.

128    Tādējādi šī pamata trešā daļa ir jānoraida.

129    Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida kopumā.

2.     Par otro pamatu, kas attiecas uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu

a)     Lietas dalībnieku argumenti

130    Prasītāji apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi to tiesisko paļāvību, atsakoties veikt antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanu. No pastāvīgās judikatūras izrietot, ka tiesības pieprasīt tiesiskās paļāvības aizsardzību ir visām privātpersonām, kas atrodas situācijā, no kuras izriet, ka Savienības iestāde, sniedzot precīzus solījumus, tām ir radījusi pamatotas cerības (Pirmās instances tiesas 2006. gada 16. novembra spriedums lietā T‑333/03 Masdar (UK)/Komisija, Krājums, II‑4377. lpp., 119. punkts).

131    Šajā gadījumā Komisija prasītājiem esot radījusi tiesisko paļāvību, jo tiem esot piedāvājusi starpposma pārskatīšanas ietvaros atkārtoti izvirzīt argumentu par to, ka vispārēja pielietojuma troses un tauvas būtiski atšķiras no speciāla pielietojuma trosēm un tauvām. Šie solījumi esot sniegti pietiekami pārliecinoši un esot gūti no apstiprinātiem un uzticamiem avotiem.

132    Pirmkārt, Komisija, atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam slēdzot pārskatīšanas procedūru attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas ieviesti ar Regulu Nr. 1796/1999 par Ķīnas, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu, esot iedrošinājusi prasītājus iesniegt starpposma pārskatīšanas pieprasījumu, lai panāktu, ka tiek pielāgota attiecīgo pasākumu piemērošanas joma. Viens no Komisijas darbiniekiem esot sazinājies ar EWRIA, lai to informētu, ka prasītāju pieprasījumu pielāgot antidempinga pasākumu piemērošanas jomu nevarot iesniegt nolūkā veikt pārskatīšanu sakarā ar termiņa beigām, bet tas būtu jāiesniedz kā pieprasījums veikt starpposma pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam. Prasītāji uzskata, ka Komisijas darbiniekam nebūtu bijis nekāda iemesla sazināties ar EWRIA, ja vien Komisija nebūtu bijusi ieinteresēta no jauna noteikt attiecīgo antidempinga pasākumu piemērošanas jomu. No tā izrietot, ka tādējādi tā iedrošināja prasītājus iesniegt starpposma pārskatīšanas pieprasījumu.

133    Otrkārt, šo pieņēmumu apstiprinot tas, ka Komisijas delegācija, apmeklējot vienu no prasītājiem tā juridiskajā adresē – Heko Industrieerzeugnisse – saistībā ar procedūru, kurā sakarā ar termiņa beigām atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam tiek pārskatīti antidempinga pasākumi, kas ieviesti ar Regulu Nr. 1601/2001 par atsevišķu Krievijas, Taizemes un Turcijas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu, skaidri izrādīja interesi no jauna noteikt tērauda trosēm un tauvām piemērojamo pasākumu piemērošanas jomu.

134    Treškārt, par pārskatīšanas pieprasījumu notikušās neformālās sanāksmes laikā Komisijas darbinieki prasītājiem radīja iespaidu, ka tā bija gatava atkārtoti izskatīt to argumentus, veicot daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz attiecīgo ražojumu klāstu. Šie darbinieki esot atkārtoti izlasījuši pirmo prasītāju pārskatīšanas pieprasījuma redakciju un esot snieguši vairākus ieteikumus šīs redakcijas labošanai. Prasītāji esot izlabojuši savu pieprasījumu, pamatojoties uz šiem ieteikumiem, un esot iekļāvuši minēto Komisijas darbinieku piedāvātos argumentus. Viens no darbiniekiem esot sazinājies ar prasītājiem par laboto versiju un esot tos informējis, ka viņš uzskata, ka nekādi papildu labojumi nav jāveic un ka, ņemot vērā pieprasījumā iekļautos “daudzsološos” argumentus, tas nekavējoties oficiāli ir jāiesniedz Komisijai.

135    Lai pierādītu šīs saziņas esamību, prasītāji piedāvā saskaņā ar Reglamenta 65. panta c) punktu kā liecinieku uzklausīt [H.] k‑gu – EWRIA prezidentu.

136    Šī Komisijas rīcība liekot domāt, ka tā vēlējusies mainīt savu nostāju saistībā ar attiecīgā ražojuma un līdzīga ražojuma definīciju saistībā ar antidempinga pasākumiem, kas attiecas uz tērauda trosēm un tauvām. Prasītājiem esot bijis pamats domāt, ka tad, ja tie termiņā iesniegs pieprasījumu uzsākt starpposma pārskatīšanu, lai pielāgotu attiecīgo antidempinga pasākumu piemērošanas jomu un no tās izslēgtu vispārēja pielietojuma troses un tauvas, Komisija bez kavēšanās uzsāks atbilstošo starpposma pārskatīšanas procedūru.

137    Prasītājiem esot radusies šī paļāvība, un 2007. gada 12. jūnijā tie esot iesnieguši savu pārskatīšanas pieprasījumu, veltot tam vajadzīgo laiku un līdzekļus. Atsakoties veikt pieprasīto starpposma pārskatīšanu, Savienības iestādes tādējādi esot pārkāpušas prasītāju tiesisko paļāvību.

138    Komisija iebilst, ka tā prasītajiem nav sniegusi precīzus solījumus par to, ka pārskatīšana tiks veikta.

b)     Vispārējās tiesas vērtējums

139    Saskaņā ar judikatūru tiesiskās paļāvības aizsardzības princips attiecas uz visām privātpersonām, kas atrodas situācijā, no kuras izriet, ka Savienības iestāde, sniedzot tām precīzus, beznosacījumu un saskaņotus solījumus, kas gūti no apstiprinātiem un uzticamiem avotiem, tām ir radījusi pamatotas cerības (skat. Pirmās instances tiesas 1999. gada 6. jūlija spriedumu lietā T‑203/97 Forvass/Komisija, Recueil FP, I‑A‑129. un II‑705. lpp., 70. punkts un tajā minētā judikatūra; 2002. gada 26. septembra spriedumu lietā T‑319/00 Borremans u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑171. un II‑905. lpp., 63. punkts, un 2008. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑304/06 Reber/ITSB – Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli (“Mozart”), Krājums, II‑1927. lpp., 64. punkts). Tomēr šiem solījumiem ir jābūt atbilstošiem piemērojamajām tiesību normām un noteikumiem, jo solījumi, kuros nav ņemtas vērā šīs tiesību normas, ieinteresētajai personai nevar radīt tiesisko paļāvību (skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 5. novembra spriedumu lietā T‑205/01 Ronsse/Komisija, Recueil FP, I‑A‑211. un II‑1065. lpp., 54. punkts; 2005. gada 16. marta spriedumu lietā T‑329/03 Ricci/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑69. un II‑315. lpp., 79. punkts un tajā minētā judikatūra, un iepriekš minēto spriedumu lietā “Mozart”; šajā ziņā skat. arī Tiesas 1986. gada 6. februāra spriedumu lietā 162/84 Vlachou/Revīzijas palāta, Recueil, 481. lpp., 6. punkts).

140    Šajā gadījumā vispirms ir jākonstatē, ka neviens lietas materiālos iekļautais dokuments neļauj noteikt iespējamo vārdisko solījumu saturu. Protams, Komisija atzīst, ka tā sazinājusies ar prasītājiem laika posmā no 2004. gada augusta līdz 2005. gada novembrim – laikā, kad sakarā ar termiņa beigām tika pārskatīti ar Regulu Nr. 1796/1999 ieviestie antidempinga pasākumi, – un 2006. gada oktobrī – pirms pārskatīšanas pieprasījuma izskatīšanas. Tomēr Komisija apstrīd, ka būtu tiem sniegusi precīzus, beznosacījumu solījumus, kas būtu varējuši tiem radīt pamatotas cerības, ka tiks uzsākta pārskatīšanas procedūra.

141    Pirmkārt, attiecībā uz saziņu Komisijas un prasītāju starpā, kas notika saistībā ar pārskatīšanas procedūru sakarā ar termiņa beigām atbilstoši Regulai Nr. 1796/1999, prasītāji apgalvo, ka Komisija tos esot “iedrošinājusi” iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu, un norāda, ka Komisijas darbinieks ar tiem esot sazinājies, lai precizētu atsevišķus procesuālus starpposma pārskatīšanas pieprasījuma aspektus. Pat ja pieņem, ka Komisija būtu varējusi paredzēt šādas pārskatīšanas iespēju minētās saziņas laikā, tomēr ir jāsecina, ka apstākļi, kas tika darīti zināmi, neveido precīzus, beznosacījumu un saskaņotus solījumus, ka pārskatīšana tiks veikta.

142    Otrkārt, attiecībā uz saziņu Komisijas darbinieku un prasītāju starpā, kas notika Heko Industrieerzeugnisse apmeklējuma laikā tā juridiskajā adresē saistībā ar procedūru, kurā sakarā ar termiņa beigām tika pārskatīti antidempinga pasākumi, kas ieviesti ar Regulu Nr. 1601/2001, prasītāji tikai apgalvo, ka Komisijas darbinieki esot šķituši “ieinteresēti” no jauna noteikt attiecīgo antidempinga pasākumu piemērošanas jomu, ko nevar uzskatīt par precīzu, beznosacījumu solījumu, ka tiks uzsākta starpposma pārskatīšana.

143    Treškārt, attiecībā uz neformālo Komisijas un prasītāju sanāksmi saistībā ar pārskatīšanas pieprasījumu, uz ko attiecas šī prasība, prasītāji tikai apgalvo, ka tiem esot radies “iespaids”, ka Komisija esot bijusi gatava izskatīt to argumentus pārskatīšanas [procedūras] ietvaros un ka tā prasītāju argumentus esot atzinusi par “daudzsološiem”. Šādus faktus nevar atzīt par precīziem, beznosacījumu un saskaņotiem solījumiem, ka tiks uzsākta starpposma pārskatīšana. Turklāt, kā to norādīja Komisija, tās atbilde uz lūgumiem sniegt iepriekšēju viedokli par tehniskiem jautājumiem nav tās formāls vai neformāls lēmums, jo lietas materiālus var analizēt, tikai pamatojoties uz faktiskiem argumentiem un pierādījumiem, kas ir iekļauti oficiāli iesniegtā pieprasījumā, un tādējādi katrā ziņā tā nevar būt radījusi nekādu tiesisko paļāvību, ka tiks uzsākta starpposma pārskatīšana.

144    Ņemot vērā, ka saziņas esamība netiek apstrīdēta un ka minētā saziņa prasītājiem nekādā ziņā nevarētu būt radījusi nekādu tiesisko paļāvību, ka tiks uzsākta starpposma pārskatīšana, prasītāju lūgums veikt pierādījumu savākšanas pasākumus nav jāapmierina.

145    No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka otrais pamats ir jānoraida.

3.     Par trešo pamatu, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pamatregulas 1. panta 4. punkta pārkāpumu

a)     Lietas dalībnieku argumenti

146    Prasītāji apgalvo, ka saistībā ar antidempinga pasākumiem, kas attiecas uz tērauda trosēm un tauvām, Savienības iestādes savus secinājumus ir izdarījušas, pamatojoties uz pārāk plašu attiecīgā ražojuma definīciju. Tā rezultātā iestādes esot salīdzinājušas ražojumus, kas nav līdzīgi, un no tā esot izdarījušas kļūdainus secinājumus.

147    Prasītāji atgādina, ka tie šo argumentu esot norādījuši pārskatīšanas pieprasījumā un lūguši Komisiju pielāgot pasākumu piemērošanas jomu, izslēdzot no tās vispārēja pielietojuma trošu un tauvu importu. Tomēr Komisija neesot ņēmusi vērā to argumentāciju. Strīdīgajā vēstulē iekļautie Komisijas apgalvojumi, saskaņā ar kuriem dažādiem tērauda trošu un tauvu veidiem “[piemītot] vienas un tās pašas fiziskās un [..] tehniskās pamatīpašības” un saskaņā ar kuriem pat tad, “kaut arī vienkāršākie produkti un augstākās kvalitātes produkti nav savstarpēji aizstājami, tomēr blakus grupu produkti ir savstarpēji aizstājami”, esot kļūdaini turpmāk minēto iemeslu dēļ, kas tika izklāstīti jau pārskatīšanas pieprasījumā.

148    Pirmkārt, speciāla pielietojuma trošu un tauvu fiziskās un tehniskās īpašības atšķiroties no vispārēja pielietojuma trošu un tauvu fiziskajām un tehniskajām īpašībām tādā ziņā, ka tām piemīt papildu elementi un tajās ir nepieciešams izmantot stieples, kas paredzētas augstām slodzēm saskaņā ar standartu EN 10264.

149    Otrkārt, speciāla pielietojuma trošu un tauvu ražošanas process ievērojami atšķiroties no vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošanas procesa, jo tam ir vajadzīga datorizēta ražošanas līnija un papildu aprīkojums.

150    Treškārt, šo abu veidu trošu un tauvu galalietojums arī esot atšķirīgs. Speciāla pielietojuma troses un tauvas tiekot izmantotas īpašiem pielietojumu veidiem, kuriem ir vajadzīgs, lai trosēm un tauvām būtu ārkārtējas fiziskās un tehniskās īpašības atšķirībā no vispārēja pielietojuma trosēm un tauvām.

151    Ceturtkārt, speciāla pielietojuma troses un tauvas un vispārēja pielietojuma troses un tauvas neesot savstarpēji aizstājamas. Vispārēja pielietojuma troses un tauvas nevarot izmantot vairākiem īpaša pielietojuma veidiem.

152    Piektkārt, šobrīd Kopienā vairs nepastāvot ievērojama apjoma vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošana.

153    Prasītāji uzsver, ka visi šie apstākļi pierāda, ka starp vispārēja pielietojuma trosēm un tauvām un speciāla pielietojuma trosēm un tauvām pastāv skaidra robežšķirtne. Komisija, atsaucoties uz plašu ražojuma definīciju, kurā ir norāde uz “pamatīpašībām”, tomēr turpina salīdzināt Kopienā ražotās speciāla pielietojuma troses un tauvas un importētās vispārēja pielietojuma troses un tauvas, proti, ražojumus, kas nav līdzīgi. Atsakoties veikt antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanu, Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un esot pārkāpusi pamatregulas 1. panta 4. punktu.

154    Komisija apstrīd prasītāju argumentus.

b)     Vispārējās tiesas vērtējums

155    Trešajā pamatā prasītāji norāda, ka attiecīgie antidempinga pasākumi ir pamatoti ar pārāk plašu attiecīgā ražojuma definīciju, līdz ar to iestādes turpina salīdzināt speciāla pielietojuma troses un tauvas un vispārēja pielietojuma troses un tauvas – ražojumus, kas, kā uzskata prasītāji, nav līdzīgi. Šajos apstākļos Komisijas atteikums uzsākt starpposma pārskatīšanu būtu atzīstams par, pirmkārt, acīmredzamu kļūdu vērtējumā un, otrkārt, pamatregulas 1. panta 4. punkta pārkāpumu.

156    Jāsecina, ka arguments, saskaņā ar kuru atteikums uzsākt starpposma pārskatīšanu ir pamatregulas 1. panta 4. punkta pārkāpums tiktāl, ciktāl Komisija, atsaucoties uz plašu attiecīgā ražojuma definīciju, kurā ir norāde uz pamatīpašībām, turpina salīdzināt Kopienā ražotas speciāla pielietojuma troses un tauvas un importētas vispārēja pielietojuma troses un tauvas, faktiski liek apšaubīt attiecīgo antidempinga pasākumu likumību un it īpaši tajos iekļauto attiecīgā ražojuma definīciju, kaut arī šīs prasības, kurās ir lūgts atcelt lēmumu, ar ko Komisija ir atteikusies uzsākt daļēju starpposma pārskatīšanu, nav minēto pasākumu likumība.

157    Turklāt, runājot par argumentu, kura mērķis ir pierādīt, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, atsakoties uzsākt starpposma pārskatīšanas procedūru, ņemot vērā iespējamo apstākļu maiņu saistībā ar attiecīgā ražojuma definīciju, ražošanu Kopienā vai arī ciestajiem zaudējumiem, ir jākonstatē, ka tas saplūst ar argumentāciju, kas tika pausta attiecībā uz pirmo pamatu, kas šī sprieduma 55.–129. punktā tika noraidīts.

158    No tā izriet, ka trešais pamats ir jānoraida tāpat kā visa prasība kopumā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

159    Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājiem spriedums ir nelabvēlīgs, tiem jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      European Wire Rope Importers Association (EWRIA), Câbleries namuroises SA, Ropenhagen A/S, ESH Eisen- und Stahlhandelsgesellschaft mbH, Heko Industrieerzeugnisse GmbH, Interkabel Internationale Seil‑ und Kabel‑Handels GmbH, Jose Casañ Colomar SA un Denwire Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Martins Ribeiro

Papasavvas

Dittrich

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2010. gada 17. decembrī.

[Paraksti]

Satura rādītājs

Atbilstošās tiesību normas

A –  Antidempinga pamatregula

B –  Antidempinga pasākumi, kas piemērojami dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importam

1.  Antidempinga pasākumi, kas ir noteikti Ķīnas, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam

2.  Antidempinga pasākumi, kas ir noteikti attiecībā uz Krievijas izcelsmes dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importu

Tiesvedības priekšvēsture

Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

A –  Par pieņemamību

1.  Par prasījuma, kurā lūgts atcelt Komisijas 2008. gada 4. jūlija lēmumu neuzsākt daļēju starpposma pārskatīšanu saistībā ar antidempinga pasākumiem, kas attiecas uz tērauda trosēm un tauvām, pieņemamību

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Vispārējās tiesas vērtējums

2.  Par prasījuma likt Komisijai veikt daļēju starpposma pārskatīšanu pieņemamību

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Vispārējās tiesas vērtējums

3.  Par prasītāju norādīto pamatu pieņemamību

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Vispārējās tiesas vērtējums

B –  Par lietas būtību

1.  Par pirmo pamatu, kas attiecas uz pamatregulas 11. panta 3. punkta un 21. panta pārkāpumu

a)  Par pirmo daļu, kas attiecas uz apstākļu maiņu saistībā ar attiecīgā ražojuma definīciju

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

b)  Par otro daļu, kas attiecas uz apstākļu maiņu saistībā ar vispārēja pielietojuma trošu un tauvu ražošanu Kopienā

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

–  Par pieņemamību

–  Par lietas būtību

c)  Par trešo daļu, kas attiecas uz apstākļu maiņu saistībā ar zaudējumu esamību

Lietas dalībnieku argumenti

Vispārējās tiesas vērtējums

2.  Par otro pamatu, kas attiecas uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Vispārējās tiesas vērtējums

3.  Par trešo pamatu, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pamatregulas 1. panta 4. punkta pārkāpumu

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Vispārējās tiesas vērtējums

Par tiesāšanās izdevumiem

---

* Tiesvedības valoda – angļu.