1

Prasītāja Dimosia Epicheirisi Ilektrismou AE (DEI) ir izveidota ar Grieķijas 1950. gada 2. un 7. augusta Likumu Nr. 1468 (FEK A’ 169) kā publisks uzņēmums, kas pilnībā pieder Grieķijas Republikai. Tā tika pārveidota par akciju sabiedrību saskaņā ar Grieķijas Likumu Nr. 2414/1996 par publisku uzņēmumu modernizāciju (FEK A’ 135), bet Grieķijas Republika palika tās vienīgā akcionāre.

2

Prasītājai bija ekskluzīvas tiesības ražot, transportēt un piegādāt elektroenerģiju Grieķijā līdz pirmo pasākumu noteikšanai par Grieķijas elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, kas tika noteikti saskaņā ar Grieķijas Likumu Nr. 2773/1999 par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju (FEK A’ 286), ar kuru tika transponēta Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīva 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV 1997, L 27, 20. lpp.). Saskaņā ar šo likumu, kā arī Grieķijas prezidenta Dekrētu Nr. 333/2000 (FEK A’ 278) prasītāja no 2001. gada 1. janvāra tika pārveidota par akciju sabiedrību (société anonyme), bet Grieķijas Republikas daļa saskaņā ar Likuma Nr. 2773/1999 43. panta 3. punktu nedrīkstēja būt mazāka par 51 % no balsstiesīgajām akcijām. Brīdī, kad tika pieņemts Eiropas Komisijas lēmums, par kuru ir celta pašreizējā prasība, šī daļa bija 51,12 %.

3

Brūnogles ir fosilās ogles, kas galvenokārt tiek izmantotas kā kurināmais elektroenerģijas ražošanai, un Grieķija ar 2005. gada 1. janvārī zināmajiem krājumiem aptuveni 4500 miljonu tonnu apmērā brīdī, kad tika pieņemts Komisijas lēmums, par kuru ir celta šī prasība, bija piektā lielākā ražotāja pasaulē un otrā lielākā Eiropas Savienībā.

4

Grieķijā pirms Otrā pasaules kara izpētes un izmantošanas tiesības attiecībā uz maza un vidēja izmēra brūnogļu iegulām tika piešķirtas ne tikai prasītājai, bet arī citām vienībām, tādām kā Ahlada [Achlada], Vevi [Vevi] un Amindeja/Vegora [Amýntaion/Vegora], kuru kopējie krājumi 2007. gada 1. janvārī bija 210,5 miljoni tonnu.

5

Saskaņā ar Grieķijas 1959. gada 12. un 13. novembra Likumdošanas dekrēta Nr. 4029/1959 (FEK A’ 250) 22. pantu prasītājai bija ekskluzīvas brūnogļu izmantošanas tiesības Arkādijas [Arcadia] reģionā, kurā to krājumi ir aptuveni 250 miljoni tonnu. Šīs tiesības, kas tika pagarinātas 1976. gadā, beigsies 2026. gada 5. martā, un tās var tikt pagarinātas uz 25 gadiem.

6

Kalnrūpniecības kodekss Grieķijā tika ieviests ar Grieķijas Likumdošanas dekrētu Nr. 210/1973 (FEK A’ 277), kas vēlāk tika grozīts ar Grieķijas Likumu Nr. 274/1976 (FEK A’ 50) (turpmāk tekstā – “Kalnrūpniecības kodekss”). Šī kodeksa 143. un 144. pantā ir noteikts, ka par publiskajām atradnēm tiek piešķirtas vienlaicīgi izpētes un izmantošanas tiesības vai nu iepirkuma procedūras rezultātā, vai arī tiešā piešķīrumā steidzamos gadījumos un sabiedrības interešu apsvērumu dēļ.

7

Grieķijas 1975. gada 23. un 29. augusta Likuma Nr. 134/1975 (FEK A’ 180) 3. panta 3. punktā ir noteikts, ka “saskaņā ar [Grieķijas] rūpniecības ministra lēmumu ir iespējams noteikt [..] zonas, kurās [prasītājai] ir ekskluzīvas tiesības izpētīt un izmantot cietos minerālos kurināmos”. Saskaņā ar vairākiem ministrijas lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz šo tiesību normu, prasītājai ir piešķirtas brūnogļu atradņu izpētes un izmantošanas tiesības tādos reģionos kā, pirmkārt, līdz 2018. gadam – Amindeja [Amýntaion], Prosilio-Trigoniko [Prosilion‑Trigonikon] un Komnina [Komnina], kuru krājumi ir 378 miljoni tonnu, un, otrkārt, līdz 2024. gadam – Florina [Flórina], kuras krājumi ir aptuveni 140 miljoni tonnu.

8

Ar Likumu Nr. 134/1975, kas deva iespēju uzņēmumu Liptol AE apvienot ar prasītāju, prasītāja ieguva arī visas Liptol brūnogļu izpētes un izmantošanas tiesības Ptolemaīdas [Ptolemaïs] apkaimē. Šīs tiesības, kas aptvēra krājumus aptuveni 1500 miljonu tonnu apmērā, 1976. gadā tika pagarinātas līdz 2026. gada 5. martam un vēl var tikt pagarinātas papildus uz 25 gadiem.

9

Ar 1985. gada un 1994. gada ministrijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Likumu Nr. 134/1975, prasītājai tika piešķirtas izpētes tiesības attiecībā uz Dramas [Dráma] un Elasonas [Elassona] brūnogļu atradnēm, kuru krājumi ir aptuveni 1000 miljoni tonnu. Šīs tiesības izbeidzās 2005. gadā.

10

Pēc 1985. gada izpētes un izmantošanas tiesības ir piešķirtas ne tikai prasītājai, bet arī citiem uzņēmumiem attiecībā uz septiņām maza izmēra brūnogļu atradnēm.

11

Faktu rašanās laikā no aptuveni 4500 miljoniem tonnu brūnogļu krājumu Grieķijā prasītājai piešķirtās izpētes un izmantošanas tiesības attiecās uz aptuveni 2200 miljoniem tonnu; 85 miljoni tonnu piederēja trešajām personām, un aptuveni 220 miljoni tonnu ir publiskajās atradnēs, kuras pēta un izmanto trešās personas, bet no kurām daļēji tiek apgādātas prasītājas elektrostacijas. Izmantošanas tiesības vēl nav piešķirtas attiecībā uz aptuveni 2000 miljoniem tonnu pārējo brūnogļu krājumu.

12

Grieķijas elektroenerģijas tirgus tika daļēji atvērts konkurencei saskaņā ar Likumu Nr. 2773/1999 (skat. 2. punktu iepriekš), ar kuru, pirmkārt, elektrostaciju celtniecībai un elektroenerģijas ražošanai tika ieviesta iepriekšēja atļauja, ko izdod ar Grieķijas attīstības ministra lēmumu pēc Rythimistiki Archi Energias (RAE, elektroenerģijas regulators, Grieķija) atzinuma, un, otrkārt, izveidots elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, saukts par Hellenic Transmission System Operator SA (HTSO).

13

Likuma Nr. 2773/1999 15. panta 4. punktā, kas grozīts ar Likuma Nr. 3175/2003 23. panta 9. punktu, HTSO tika atļauts rīkot publiskā iepirkuma procedūras, no kurām dažās prasītājai nebija ļauts piedalīties, par elektrostaciju celtniecību un darbību, izmantojot subsīdijas, lai garantētu pietiekamas elektroenerģijas ražošanas jaudas saglabāšanu.

14

Saskaņā ar Likuma Nr. 2773/1999 42. pantu prasītājai tika piešķirta viena licence par visām tai piederošajām elektrostacijām, kas jau uzceltas vai tiek celtas šī likuma spēkā stāšanās datumā. Saskaņā ar Grieķijas Likuma Nr. 2941/2001 (FEK A’ 201) 8. panta 5. punktu un Grieķijas Likuma Nr. 3377/2005 (FEK A’ 202) 24. pantu šīs licences derīgums tika pagarināts līdz 2008. gada 31. decembrim.

15

Turklāt saskaņā ar Likuma Nr. 3175/2003 23. panta 12. punktu prasītāja saņēma licenci veco elektrostaciju aizstāšanai, bez precizējumiem par izmantojamajām tehnoloģijām, kopā par 1600 megavatiem (MW). Grieķijas Republika norāda, ka šī aizstāšana attiecas uz 1200 MW, kas tiek saražoti gāzes elektrostacijās, un tikai 400 MW, kas tiek saražoti brūnogļu elektrostacijās. 2007. gada novembrī prasītāja esot paziņojusi, ka tā pieprasīšot licences divām 450 MW brūnogļu elektrostacijām, sauktām par Florina II un Ptolemaïda V.

16

Runājot par elektrostacijām, kas darbināmas ar brūnoglēm, visas esošās elektrostacijas pieder prasītājai. Trīs trešo uzņēmumu pieteikumi par šādu elektrostaciju celtniecību tika noraidīti, jo RAE uzskatīja, ka pieteicēju finansiālās spējas un paredzētie brūnogļu daudzumi bija nepietiekami vai nepietiekami pierādīti. Ceturtais pieteikums, ko bija iesniegusi EFT Hellas AE, faktu rašanās laikā vēl bija izskatīšanā. Visbeidzot, piekto pieteikumu par 460 MW elektrostaciju 2007. gada 26. martā bija iesniegusi Heron AE.

17

Runājot par pārējām elektrostacijām, kurās neizmantoja brūnogles, prasītāja 2003. gada 16. jūlijā saņēma elektroenerģijas ražošanas licenci attiecībā uz 400 MW jaudas kombinēta cikla gāzes elektrostaciju Lavrionā [Lavrion] un vēl vienu licenci 2003. gada 4. novembrī saņēma attiecībā uz 120 MW jaudas gāzturbīnas elektrostaciju līdz minētās Lavrionas elektrostacijas nodošanai ekspluatācijā.

18

Vienpadsmit prasītājas konkurenti saņēma licences par gāzes elektrostacijām ar kopējo jaudu 4114 MW pēc 2001. gadā RAE rīkotā publiskā iepirkuma, no kura bija izslēgtas brūnogļu elektrostacijas. Kopš 2001. gada ir piešķirtas vēl citas licences kombinēta cikla gāzes elektrostacijām, kā arī vienai atvērta cikla gāzturbīnai. 2006. gada martā pavisam 21 licence par kopējo jaudu 5930 MW tika piešķirta citiem uzņēmumiem, izņemot prasītāju, attiecībā uz elektrostacijām, kurās neizmantoja brūnogles. Taču faktiski tika uzcelta tikai viena elektrostacija.

19

Runājot par koģenerācijas elektrostacijām un elektrostacijām, kas darbojas ar atjaunojamiem enerģijas resursiem, Likumā Nr. 2773/1999 tām tika piešķirta prioritāte attiecībā uz sadali, ja to jauda nepārsniedza 50 MW, regulēta elektroenerģijas pārdošanas cena un atbrīvojums no pienākuma iegūt licenci maziem projektiem. Tad, lai veicinātu šādu elektrostaciju attīstību, Grieķijas Likumā Nr. 3468/2006 (FEK A’ 129) tika atcelts 50 MW ierobežojums, pārdošanas cenas padarītas izdevīgākas, licenču piešķiršanas process racionalizēts un samazinātas robežvērtības, līdz kurām licence nav vajadzīga.

20

Grieķijas elektroenerģijas pārvades starpsavienojuma tīkls (turpmāk tekstā – “Grieķijas starpsavienojuma tīkls”), kas aptver Grieķijas kontinentālo daļu, kā arī dažas ar to savienotās salas, faktu rašanās laikā bija savienots ar Itālijas elektroenerģijas tīklu ar starpsavienojuma maksimālo jaudu 500 MW un ar Grieķijas ziemeļu kaimiņvalstu, proti, Albānijas, Bulgārijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas elektroenerģijas tīklu (turpmāk tekstā – “ziemeļvalstis”) ar starpsavienojuma jaudu 600 MW. Kopējā starpsavienojuma jauda ar citiem tīkliem tātad bija 1100 MW. Jaunam starpsavienojumam, kas bija paredzēts Grieķijas starpsavienojuma tīkla savienošanai ar Turcijas elektroenerģijas tīklu ar aptuveno jaudu 200 MW, bija jābūt ekspluatējamam 2008. gadā.

21

Tā kā, pirmkārt, ievērojama starpsavienojuma jaudas daļa ar ziemeļvalstīm līdz 2007. gada 1. jūlijam bija rezervēta prasītājai un, otrkārt, daļu starpsavienojuma jaudas ar Itāliju pārvaldīja Itālijas elektroenerģijas tīkla operators, maksimāli 500 MW (200 MW no ziemeļvalstīm un 300 MW no Itālijas) faktu rašanās laikā teorētiski varēja importēt prasītājas konkurenti, kuriem bija jāiegūst piekļuve 900 MW tuvākajā nākotnē, kas veidoja 7,5 % no iekšzemes kopējās uzstādītās jaudas un 6,9 % no kopējās iekšzemes jaudas un importētās jaudas summas.

22

Likumā Nr. 3175/2003 no 2005. gada maija bija paredzēts ieviest obligāto dienas tirgu visiem elektroenerģijas pārdevējiem un pircējiem Grieķijas starpsavienojuma tīklā. Šajā tirgū elektroenerģijas ražotāji un importētāji katras dienas priekšvakarā iesniedz savus piedāvājumus (norādot cenu un elektroenerģijas daudzumu), bet piegādātāji un klienti iesniedz slodzes prognozes par savu klientu vajadzībām. Ņemot vērā šos elementus, HTSO izstrādā nākošās dienas elektrostaciju noslodzes stundu plānu. Šajā ziņā tā vispirms ņem vērā prognozes par elektroenerģijas ievadi, kas saražota no atjaunojamiem resursiem, koģenerācijas elektrostacijās un noteiktās hidroelektrostacijās, kurām ir piemērojama prioritāte. Tad tā ņem vērā elektroenerģiju, ko piedāvā termoelektrostacijas, tostarp ar brūnoglēm, gāzi vai naftas produktiem kurināmās stacijas. Runājot par šīm pēdējām stacijām, ražotāju piedāvātajiem stundu tarifiem ir jābūt vismaz vienādiem ar elektrostacijas mainīgajām izmaksām. Pirmie sistēmā tiek iekļauti to elektrostaciju piedāvājumi, kurām ir viszemākās mainīgās izmaksas. Cena, kādu piedāvā visdārgākā ražotājstacija, kas ir tikusi iekļauta sadales plānā, lai apmierinātu pieprasījumu, saukta par “sistēmas augstāko cenu” (turpmāk tekstā – “SAC”), ir cena, kas beigās tiek maksāta visiem ražotājiem un importētājiem, kuru piedāvājumi ir izvēlēti.

23

2003. gadā Komisija saņēma sūdzību, ka Grieķijas Republika esot piešķīrusi prasītājai ekskluzīvu licenci brūnogļu izpētei un izmantošanai Grieķijā, tādējādi pārkāpjot EKL 86. panta 1. punktu savienojumā ar EKL 82. pantu.

24

2004. gada 1. aprīlī Komisija nosūtīja Grieķijas Republikai brīdinājuma vēstuli par ekskluzīvu tiesību piešķiršanu prasītājai attiecībā uz brūnogļu atradņu izmantošanu, kas prasītājai esot ļāvis saglabāt vai stiprināt tās dominējošo stāvokli elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū. Runa bija par EKL 86. panta pārkāpumu savienojumā ar EKL 82. pantu. 2004. gada 3. maijā Komisija šīs vēstules kopiju nosūtīja prasītājai, sniedzot tai iespēju izteikt savus apsvērumus. Grieķijas Republika un prasītāja atbildēja ar 2004. gada 5. jūlija vēstulēm.

25

2005. gada 21. septembra vēstulē Komisija pieprasīja zināmus precizējumus Grieķijas Republikai, kura atbildēja ar 2005. gada 22. un 28. novembra un 2006. gada 19. jūnija vēstulēm.

26

2006. gada 18. oktobrī Komisija nosūtīja Grieķijas Republikai papildu brīdinājuma vēstuli, norādot, ka tās paziņotie jaunie apstākļi nemaina pirmajā brīdinājuma vēstulē paustos iebildumus.

27

Prasītāja un Grieķijas Republika savus apsvērumus par papildu brīdinājuma vēstuli iesniedza attiecīgi 2007. gada 19. un 24. janvārī.

28

2008. gada 8. februārī prasītāja iesniedza Komisijai atjaunotus datus par Grieķijas elektroenerģijas tirgu 2006.–2007. gadā.

29

2008. gada 5. martā Komisija pieņēma Lēmumu C(2008) 824, galīgā redakcija, par Grieķijas Republikas piešķirtajām tiesībām vai šādu tiesību saglabāšanu prasītājai brūnogļu ieguvei (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

30

Apstrīdētajā lēmumā Komisija izvērtēja vairāku Grieķijas Republikas noteikto pasākumu ietekmi uz diviem dažādiem tirgiem, proti, pirmkārt, uz brūnogļu piegādes tirgu Grieķijā (turpmāk tekstā – “augšupējais tirgus”) un, otrkārt, uz elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgu Grieķijas starpsavienojuma tīklā (turpmāk tekstā – “lejupējais tirgus”). Komisija norādīja, ka elektroenerģijas tirgum saskaņā ar Direktīvu 96/92 bija jābūt liberalizētam no 2001. gada 19. februāra un tas ietvēra valsts mērogā saražotās un importētās elektroenerģijas piegādi tiesīgajiem klientiem (apstrīdētā lēmuma 60., 150. un 158.–172. apsvērums).

31

Komisija uzskatīja, ka prasītājai bija dominējošais stāvoklis augšupējā tirgū, jo tās tirgus daļa kopš 2000. gada bija lielāka par 97 %. Tai esot bijis dominējošs stāvoklis arī lejupējā tirgū, jo, pirmkārt, tās tirgus daļa esot bijusi lielāka par 85 %, otrkārt, neesot bijusi nekāda perspektīva, ka varētu parādīties kāds jauns konkurents, un, treškārt, imports, kas veidoja 7 % no kopējā patēriņa, neveidoja īstu konkurences spiedienu. Turklāt lejupējais tirgus, kas veidoja vairāk nekā 90 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa Grieķijā, esot būtiska iekšējā tirgus daļa (apstrīdētā lēmuma 177. un 179. apsvērums).

32

Runājot par Grieķijas Republikas noteiktajiem pasākumiem, Komisija konstatēja, ka tā, pirmkārt, saskaņā ar Likumdošanas dekrētu Nr. 4029/1959 un Likumu Nr. 134/1975 ir piešķīrusi prasītājai izmantošanas tiesības attiecībā uz 91 % no publiskajām brūnogļu atradnēm, par kuram tiesības vispār ir tikušas piešķirtas, un, otrkārt, neraugoties uz Kalnrūpniecības kodeksā paredzētajām iespējām, tā nevienam no prasītājas konkurentiem nav piešķīrusi tiesības uz kādu nozīmīgu atradni. Komisija norādīja, ka, saglabājot prasītājai kvazimonopolistiskas brūnogļu izmantošanas tiesības, Grieķijas Republika esot saglabājusi vai stiprinājusi prasītājas dominējošo stāvokli lejupējā tirgū, jo ar brūnoglēm darbināmās elektrostacijas šajā tirgū bijušas vislētākās un līdz ar to visbiežāk izmantotās (apstrīdētā lēmuma 185.–188. un 238. apsvērums).

33

Visbeidzot, Komisija konstatēja, ka Grieķijas Republika nav atsaukusies uz EKL 86. panta 2. punktu, lai pamatotu attiecīgo noteikumu pieņemšanu, un uzskatīja, ka šie pasākumi iespaidoja tirdzniecību starp dalībvalstīm (apstrīdētā lēmuma 239.–244. apsvērums).

34

Apstrīdētā lēmuma 1. pants ir formulēts šādi:

“Likumdošanas dekrēta Nr. 4029/1959 1. pants un 22. panta 1. punkts, Likuma Nr. 134/1975 3. panta 1. punkts un Grieķijas rūpniecības, enerģijas un tehnoloģiju ministra 1976. gada (FEK B’ 282), 1988. gada (FEK B’ 596) un 1994. gada (FEK B’ 633) lēmumi ir pretrunā EKL 86. panta 1. punktam savienojumā ar EKL 82. pantu, jo ar tiem prasītājai tiek piešķirtas un saglabātas privileģētas brūnogļu izmantošanas tiesības Grieķijā, tādējādi radot iespēju nevienlīdzību tirgus dalībniekiem attiecībā uz primārā kurināmā pieejamību elektroenerģijas ražošanai un ļaujot prasītājai saglabāt vai pastiprināt savu dominējošo stāvokli Grieķijas elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū, izslēdzot jebkādu jaunpienācēju ienākšanu tirgū vai radot tai šķēršļus.”

35

Jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 1. pantā ir materiāltiesiska kļūda atsaucē uz Likuma Nr. 134/1975 3. panta 1. punktu, jo no lietas materiāliem izriet, ka patiesībā runa ir par šī likuma 3. panta 3. punktu.

36

Apstrīdētā lēmuma 2. pantā ir norādīts, pirmkārt, ka Grieķijas Republikai divu mēnešu laikā ir jāinformē Komisija par pasākumiem, ko tā plāno veikt, lai labotu šī lēmuma 1. pantā norādīto valsts pasākumu pret konkurenci vērstās sekas, un, otrkārt, ka šie pasākumi ir jānosaka un jāīsteno astoņu mēnešu laikā pēc minētā lēmuma paziņošanas.

37

Ar prasības pieteikumu, kas 2008. gada 13. maijā iesniegts Vispārējās tiesas kancelejā, prasītāja lūdza atcelt apstrīdēto lēmumu un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

38

Ar vēstuli, kas Vispārējās tiesas kancelejā saņemta 2008. gada 5. septembrī, Grieķijas Republika lūdza atļauju iestāties lietā prasītājas prasījumu atbalstam.

39

Ar vēstulēm, kas Vispārējās tiesas kancelejā saņemtas 2008. gada 9. septembrī, Elpedison Paragogi Ilektrikis Energeias AE (Elpedison Energeiaki), iepriekš – Energeiaki Thessalonikis AE) un Elliniki Energeia kai Anaptyxi AE (HE & D SA), uzņēmumi, kas darbojas elektroenerģijas ražošanas jomā Grieķijā (turpmāk tekstā – “uzņēmumi, kas iestājušies lietā”), lūdza atļauju iestāties lietā Komisijas prasījumu atbalstam. Saskaņā ar Vispārējās tiesas 1991. gada 2. maija Reglamenta 116. panta 1. punktu šie pieteikumi tika paziņoti lietas dalībniekiem.

40

Komisija 2008. gada 11. septembrī Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza iebildumu rakstu, kurā tā Vispārējai tiesai lūdza noraidīt prasību un piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

41

Pēc tam Komisija 2008. gada 23. oktobrī iesniedza savus apsvērumus par uzņēmumu, kas iestājušies lietā, pieteikumiem par iestāšanos lietā. Ar dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2008. gada 7. un 10. novembrī, prasītāja izvirzīja iebildumus par katru no šiem abiem pieteikumiem par iestāšanos lietā.

42

Ar 2008. gada 3. decembra rīkojumu Vispārējās tiesas septītās palātas priekšsēdētājs apmierināja Grieķijas Republikas pieteikumu par iestāšanos lietā.

43

Ar dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 19. decembrī, prasītāja lūdza Vispārējai tiesai, īstenojot 1991. gada 2. maija Reglamenta 64. pantā paredzētos procesa organizatoriskos pasākumus, pieņemt rīkojumu par kāda konkrēta formulējuma aizstāšanu Komisijas iebildumu rakstā, ja Komisija pati nepiekristu to grozīt pēc savas iniciatīvas.

44

Komisija savos apsvērumos par prasītājas pieteikumu noteikt procesa organizatoriskos pasākumus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2009. gada 23. janvārī, piekrita grozīt noteiktu iebildumu raksta formulējumu, kā to bija ieteikusi prasītāja.

45

Grieķijas Republika savu iestāšanās rakstu Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza 2009. gada 18. februārī.

46

Ar 2009. gada 18. septembra rīkojumiem Vispārējās tiesas septītās palātas priekšsēdētājs apmierināja uzņēmumu, kas iestājušies lietā, pieteikumus par iestāšanos lietā. Tie savu iestāšanās rakstu Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza 2009. gada 13. novembrī.

47

Komisija ar 2008. gada 23. oktobra, 2009. gada 19. februāra un 16. marta vēstulēm, bet prasītāja ar 2008. gada 7. un 10. novembra, 2009. gada 8. janvāra un 23. jūnija, kā arī 2010. gada 28. janvāra vēstulēm lūdza, lai noteiktas konfidenciālas ziņas, kas ietvertas prasības pieteikumā, iebildumu rakstā, replikā, atbildē uz repliku, apsvērumos par Grieķijas Republikas iestāšanās rakstu un apsvērumos par uzņēmumu, kas iestājušies lietā, iestāšanās rakstu šiem pēdējiem netiktu izpaustas. Uzņēmumiem, kas iestājušies lietā, tika darītas zināmas procesuālo rakstu nekonfidenciālās versijas, pret ko viņi neiebilda.

48

Ar 2012. gada 20. septembra spriedumu DEI/Komisija (T‑169/08, EU:T:2012:448) Vispārējā tiesa atcēla apstrīdēto lēmumu un piesprieda Komisijai segt pašai savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus. Grieķijas Republikai un uzņēmumiem, kas iestājušies lietā, tika piespriests segt pašiem savus tiesāšanās izdevumus.

49

Ar pieteikumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 30. novembrī, Komisija atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam iesniedza apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas spriedumu.

50

Ar aktiem, kas Tiesas kancelejā iesniegti 2013. gada 25. martā, Grieķijas elektroenerģijas nozarē darbojošies uzņēmumi Mytilinaios AE, Protergia AE un Alouminion AE (turpmāk tekstā – “personas, kas iestājušās apelācijas tiesvedībā”) lūdza atļauju iestāties iepriekš 49. punktā minētajā apelācijas tiesvedībā Komisijas prasījumu atbalstam. Ar 2013. gada 11. jūlija rīkojumu Tiesas priekšsēdētāja vietnieks šo pieteikumu apmierināja.

51

Ar 2014. gada 17. jūlija spriedumu Komisija/DEI (C‑553/12 P, turpmāk tekstā – “apelācijas spriedums”, EU:C:2014:2083), Tiesa atcēla Vispārējās tiesas spriedumu, noraidīja pirmā pamata otro un ceturto daļu, nodeva lietu atpakaļ Vispārējai tiesai sprieduma taisīšanai par jautājumiem, ko Tiesa nebija izskatījusi, un atlika lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

52

Pēc apelācijas sprieduma un saskaņā ar Vispārējās tiesas 1991. gada 2. maija Reglamenta 118. panta 1. punktu lieta ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2014. gada 3. septembra lēmumu tika nodota pirmajai palātai. Saskaņā ar 1991. gada 2. maija Reglamenta 119. panta 1. punktu prasītāja, Komisija, Grieķijas Republika, Elpedison Energeiaki un personas, kas iestājušās apelācijas tiesvedībā, Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza savus rakstveida apsvērumus attiecīgi 2014. gada 3. oktobrī, 2014. gada 27. novembrī, 2015. gada 30. martā, 2015. gada 2. aprīlī un 2015. gada 17. aprīlī.

53

Pamatojoties uz tiesneša referenta priekšlikumu, Vispārējā tiesa (pirmā palāta) nolēma uzsākt tiesvedības mutvārdu daļu un 2016. gada 26. janvārī, veicot Reglamenta 89. pantā paredzētos procesa organizatoriskos pasākumus, aicināja lietas dalībniekus atbildēt uz noteiktiem jautājumiem, uz kuriem tie atbildēja noteiktajā termiņā.

54

2016. gada 8. marta tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas jautājumiem.

55

Prasītājas, ko atbalsta Grieķijas Republika, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

56

Komisijas, ko atbalsta uzņēmumi, kas iestājušies lietā, un personas, kas iestājušās apelācijas tiesvedībā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

57

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza četrus pamatus, pirmkārt, par juridisku kļūdu saistībā ar EKL 86. panta 1. punkta un EKL 82. panta noteikumu kopīgu piemērošanu, kā arī acīmredzamu kļūdu vērtējumā, otrkārt, par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu, treškārt, par tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības aizsardzības un privātīpašuma aizsardzības principu pārkāpumu, no vienas puses, un par pilnvaru nepareizu izmantošanu, no otras puses, un, ceturtkārt, par samērīguma principa pārkāpumu.

58

Šis pamats ir izklāstīts piecās daļās:

59

Tā kā Tiesa apelācijas spriedumā ir noraidījusi otro un ceturto daļu, atliek izskatīt pirmo, trešo un piekto daļu.

60

Lai vērtētu, vai tādam uzņēmumam kā prasītāja ir dominējošais stāvoklis EKL 82. panta izpratnē, vispirms ir jānosaka konkrētais tirgus gan no konkrētās preces vai pakalpojuma viedokļa, gan arī no ģeogrāfiskā viedokļa (spriedums, 1978. gada 14. februāris, United Brands un United Brands Continentaal/Komisija, 27/76, EU:C:1978:22, 10. punkts). Šāda norobežošana tiek veikta, lai definētu perimetru, kura ietvaros ir jānovērtē, vai uzņēmums pats ir spējīgs lielā mērā rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un patērētājiem (šajā ziņā skat. spriedumu, 1983. gada 9. novembris, Nederlandsche Banden‑Industrie‑Michelin/Komisija, 322/81, EU:C:1983:313, 37. punkts).

61

Lai noteiktu konkrēto tirgu EKL 82. panta piemērošanas vajadzībām, konkurences iespējas ir jāvērtē tāda tirgus ietvaros, kurš aptver visas preces vai pakalpojumus, kas atbilstoši to īpašībām ir sevišķi piemēroti pastāvīgu vajadzību apmierināšanai un ir tikai niecīgā mērā aizstājami ar citām precēm vai pakalpojumiem, un šīs konkurences iespējas vēl ir jāvērtē konkurences apstākļu, kā arī pieprasījuma un piedāvājuma struktūras gaismā (spriedumi, 1983. gada 9. novembris, Nederlandsche Banden‑Industrie‑Michelin/Komisija, 322/81, EU:C:1983:313, 37. punkts, un 2003. gada 17. decembris, British Airways/Komisija, T‑219/99, EU:T:2003:343, 91. punkts). Kā izriet no Komisijas paziņojuma par konkrētā tirgus noteikšanu saistībā ar Kopienu konkurences tiesībām (OV 1997, C 372, 5. lpp.) 7. punkta, konkrētajā tirgū ietilpst visas preces vai pakalpojumi, ko patērētāji uzskata par savstarpēji aizstājamiem to īpašību, cenu un to paredzētā izmantojuma dēļ.

62

Savukārt konkrētais ģeogrāfiskais tirgus var tikt definēts kā teritorija, kurā visi saimnieciskās darbības subjekti saistībā ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem atrodas līdzīgos konkurences apstākļos. Šādā perspektīvā nav vajadzīgs, lai objektīvie konkurences apstākļi starp subjektiem būtu pilnībā homogēni. Pietiek, ka tie ir līdzīgi vai pietiekami homogēni (šajā ziņā skat. spriedumu, 1978. gada 14. februāris, United Brands un United Brands Continentaal/Komisija, 27/76, EU:C:1978:22, 44. un 53. punkts). Turklāt šis tirgus var būt ierobežots ar vienu dalībvalsti (šajā ziņā skat. spriedumus, 1983. gada 9. novembris, Nederlandsche Banden‑Industrie‑Michelin/Komisija, 322/81, EU:C:1983:313, 28. punkts, un 2008. gada 1. jūlijs, MOTOE, C‑49/07, EU:C:2008:376, 34. punkts).

63

Jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 158. apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka šī lēmuma 1. punktā minētie pasākumi (turpmāk tekstā – “strīdīgie pasākumi”) attiecās uz diviem dažādiem tirgiem – augšupējo tirgu un lejupējo tirgu. Komisijas ieskatā šie pasākumi, ar kuriem brūnogļu izmantošanas tiesības piešķirtas gandrīz ekskluzīvi prasītājai un izslēgta jebkāda jaunu konkurentu ienākšana augšupējā tirgū vai radīti tai šķēršļi, esot ļāvuši prasītājai saglabāt vai pastiprināt tās dominējošo stāvokli lejupējā tirgū. Prasītāja, ko atbalsta Grieķijas Republika, būtībā apstrīd Komisijas piedāvāto tirgu definīciju. Tā savus argumentus iedala divās apakšsadaļās.

64

Komisija apstrīdētā lēmuma 161., 168. un 169. apsvērumā ir norādījusi, ka augšupējais tirgus bija atsevišķa produkta tirgus, kura ģeogrāfiskā dimensija bija valsts mērogā.

65

Prasītāja un Grieķijas Republika norāda, ka šāda augšupējā tirgus noteikšana ir kļūdaina, jo Komisija nav piemērojusi kritērijus, ko tā pati definējusi paziņojumā par tirgus noteikšanu (skat. iepriekš 61. punktu), proti, pirmkārt, pieprasījuma aizstājamību un, otrkārt, piedāvājuma aizstājamību, kā arī potenciālo konkurenci. Tās attiecībā uz šādas noteikšanas atspēkošanu izvirza četrus iebildumus, ko Komisija apstrīd.

66

Prasītāja un Grieķijas Republika apgalvo, ka, tā kā lejupējais tirgus, kurā esot izdarīts apgalvotais EKL 82. panta pārkāpums, ir elektroenerģijas piegādes vairumtirdzniecības tirgus Grieķijas starpsavienojuma tīklā, augšupējais tirgus nevar tikt ierobežots ar brūnogļu piegādi, bet tajā ir jāiekļauj visi kurināmie, ar kuriem tiek ražota elektroenerģija. Ja reiz augšupējais tirgus ir noteikts tā, kā to piedāvā Komisija, tad arī lejupējais tirgus būtu bijis jāsadala atkarībā no kurināmā, no kura tiek iegūta piegādātā enerģija. Tās piebilst, ka elektroenerģijas ražotāji no konkurējošiem kurināmajiem izvēlas to, kuru izmantot noteiktā elektrostacijā, ņemot vērā, pirmkārt, “jaudas nepietiekamības” nosacījumus Grieķijas starpsavienojuma tīklā, kad piedāvājums neapmierina pieprasījumu, otrkārt, elektrostacijas darbības izmaksas, kas ietver kurināmā izmaksas, operatīvās un uzturēšanas izmaksas, kā arī vides izmaksas un, treškārt, nepieciešamos ieguldījumus un celtniecības termiņus, kas gāzes elektrostacijas gadījumā esot mazāki nekā brūnogļu elektrostacijas gadījumā. Tātad Komisijai augšupējā tirgus noteikšanā esot vajadzējis ņemt vērā akmeņogles, kodolenerģiju un gāzi. Turklāt ar gāzi darbināmās elektrostacijas tiekot izmantotas nepārtraukti un tās veidojot būtisku uzstādīto jaudu.

67

Komisija apstrīd prasītājas un Grieķijas Republikas argumentus.

68

Šajā ziņā ir jānorāda, ka, protams, ir taisnība, ka elektroenerģijas ražotājs, kas nolemj uzsākt elektrostacijas celtniecību, var brīvi konstruēt pēc savas izvēles, ar kādu kurināmo tā darbināma, jo šāds lēmums tiek pieņemts atkarībā no vairākiem ekonomiskiem parametriem, tostarp tādiem, ko prasītāja ir minējusi iepriekš 66. punktā.

69

Prasītāja neapstrīd Komisijas konstatējumu apstrīdētā lēmuma 13. apsvērumā, ka, pirmkārt, ar brūnoglēm darbināmās elektrostacijas ir tikušas konstruētas specifiski šī kurināmā izmantošanai un, otrkārt, nepieciešamie pielāgojumi šo elektrostaciju pārveidošanai par elektrostacijām, kas darbināmas ar akmeņoglēm, ir ļoti apgrūtinoši. Tādēļ, ja elektroenerģijas ražotājs nolemj būvēt ar brūnoglēm darbināmu elektrostaciju, tas būs vēlāk spiests iegādāties vienīgi šo kurināmo, lai šajā elektrostacijā visā tās kalpošanas laikā ražotu elektroenerģiju.

70

Tāpēc brūnogļu piegādātāji nekonkurē ar elektroenerģijas ražošanā izmantojama cita veida kurināmā piegādātājiem, ja runa ir par pārdošanas apjomiem ar brūnoglēm darbināmām elektrostacijām, jo tās veido sasaistītu tirgu. No apstrīdētā lēmuma 12. apsvēruma izriet, ka gandrīz viss Grieķijā iegūtais brūnogļu daudzums tiek izmantots elektroenerģijas ražošanai, un prasītāja to nav apstrīdējusi. Elektrostacijas, kas darbināmas ar šo kurināmo, tātad veido nevis brūnogļu piegādātāju nenozīmīgu klientu daļu, bet gan šo piegādātāju galveno vai pat ekskluzīvo tirgu. Runa turklāt ir par ievērojama lieluma tirgu, jo no apstrīdētā lēmuma tabulām Nr. 11 un Nr. 14 izriet, ka attiecīgi 43 % no Grieķijas starpsavienojuma tīklā uzstādītās elektroenerģijas ražošanas jaudas un 59,7 % no kopējā saražotā daudzuma 2006. gadā attiecās tieši uz šīm elektrostacijām.

71

Turklāt, tā kā ieguldījumi, kas nepieciešami ar brūnoglēm darbināmu elektrostaciju celtniecībai, kā norāda pati prasītāja, ir ļoti ievērojami, ir saprātīgi uzskatīt, ka šādas stacijas darbība, tiklīdz tā ir nodota ekspluatācijā, netiktu tik viegli apturēta pat ievērojama brūnogļu cenas pieauguma dēļ, kas tādējādi stiprina šī kurināmā piegādātāju tirgus varu un spēju rīkoties relatīvi neatkarīgi no citu tādu kurināmo cenu pārmaiņām, kas tiek izmantoti elektroenerģijas ražošanai.

72

Prasītājas un Grieķijas Republikas arguments, ka visi pārējie kurināmie būtu pieskaitāmi augšupējam tirgum, līdz ar to nevar apšaubīt minēta tirgus noteikšanu, ko veikusi Komisija. No visiem pārējiem kurināmajiem ražotas elektroenerģijas konkurence ar elektroenerģiju, kas ražota no brūnoglēm, drīzāk izpaužas lejupējā tirgū. Tāpēc minētā noteikšana rada jautājumus, kas ir saistīti ar šo tirgu, kā tas tiks izvērtēts turpinājumā.

73

Tātad šis iebildums ir jānoraida.

74

Prasītāja apgalvo, ka Komisijai, nosakot augšupējo tirgu, esot vajadzējis ņemt vērā importētās elektroenerģijas radīto konkurences spiedienu.

75

Komisija apstrīd prasītājas argumentu.

76

Šajā ziņā pietiek norādīt, ka, neraugoties uz iespēju importēt elektroenerģiju no Itālijas vai ziemeļvalstīm, ar brūnoglēm darbināmo elektrostaciju operatoriem praksē joprojām no brūnogļu piegādātājiem ir jāiegādājas kurināmais, kas ir vajadzīgs šo staciju darbības nodrošināšanai.

77

Tāpēc fakts, ka elektroenerģijas imports ir iespējams, neļauj uzskatīt, ka Komisijas veiktā augšupējā tirgus noteikšana būtu kļūdaina neatkarīgi no jautājuma, vai šāds apstāklis var radīt būtisku konkurences spiedienu uz lejupējo tirgu.

78

Tātad šis iebildums ir jānoraida.

79

Prasītāja un Grieķijas Republika norāda, ka Komisija, definējot brūnogles kā “primāro kurināmo”, ir pieļāvusi kļūdu, kas esot ietekmējis augšupējā tirgus noteikšanu. Ja šis jēdziens attiecas uz kurināmo, ko elektroenerģijas ražošanai izmanto “bāzes elektrostacijās”, kuras pastāvīgi apgādā tīklu ar elektroenerģiju, tad augšupējā tirgū vajadzēja iekļaut arī akmeņogles un gāzi, kas arī var tikt izmantotas kā kurināmie “bāzes elektrostacijās”.

80

Komisija apstrīd prasītājas un Grieķijas Republikas argumentus.

81

Runājot par šo jautājumu, ir jāatgādina, ka apstrīdētā lēmuma 189. apsvērumā un 1. pantā Komisija ir norādījusi, ka brūnogļu izmantošanas tiesību saglabāšana prasītājai esot radījusi iespēju nevienlīdzību starp tirgus dalībniekiem attiecībā uz “primārā kurināmā” pieejamību elektroenerģijas ražošanai (skat. iepriekš 34. punktu). Izmantojot frāzi “primārais kurināmais”, kas apstrīdētā lēmuma kontekstā nav lietota tehniskā izpratnē, Komisija ir centusies tikai uzsvērt brūnogļu būtisko nozīmi un lomu lejupējā tirgū, nevis noteikt augšupējo tirgu.

82

Tas pats attiecas uz frāzes “bāzes elektrostacijas” izmantošanu apstrīdētajā lēmumā. Lai arī tās, kā apgalvo prasītāja, ir elektrostacijas, kuras pastāvīgi apgādā tīklu ar elektroenerģiju, no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Komisija ir analizējusi visus elektroenerģijas ražošanas avotus, kā arī visas izmantotās tehnoloģijas, lai tad secinātu, ka Grieķijā piekļuve brūnoglēm joprojām bija būtiska, lai nodrošinātu faktisku vai potenciālu konkurenci lejupējā tirgū, un ka tā nav uzskatījusi, ka augšupējais tirgus bija tieši brūnogļu tirgus, tāpēc ka tikai šo kurināmo varēja izmantot to elektrostaciju darbināšanai, kuras pastāvīgi apgādā tīklu ar elektroenerģiju.

83

Tādējādi šis iebildums ir jānoraida.

84

Prasītāja apgalvo, ka augšupējā tirgus noteikšana ir kļūdaina tāpēc, ka ģeogrāfiskā aspektā šis tirgus nebūtu jāierobežo tikai ar Grieķijā iegūtajām brūnoglēm, bet tajā vajadzētu iekļaut arī brūnogles, kas iegūtas no konkrētās kaimiņvalstīs vai teritorijās esošām atradnēm. Grieķijas Republika piebilst, ka Komisijas prognoze par brūnogļu maz ticamo importu ir kļūdaina, jo 2009. gada sākumā tā atļauju elektroenerģijas ražošanai no brūnoglēm ir izsniegusi prasītājas konkurentei, kura varēja nodrošināt ilgtermiņa apgādi ar importētām brūnoglēm.

85

Komisija apstrīd prasītājas argumentus.

86

Jāatzīmē, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 13. apsvērumā ir norādījusi, ka, tā kā brūnoglēm ir viszemākā siltumspēja no visām ogļu kategorijām un tā kā tās nevar pārvadāt lielos attālumos, brūnogļu tirdzniecība ir teju neeksistējoša ārpus tiešām piegādēm starp brūnogļu atradnēm un to tuvumā esošajām elektrostacijām. Vēl Komisija ir norādījusi, un pret to nav iebildusi ne prasītāja, ne Grieķijas Republika, ka, pirmkārt, Savienībā visas ar brūnoglēm darbināmās elektrostacijas atrodas brūnogļu atradņu tuvumā un, otrkārt, importēto brūnogļu patēriņš visās dalībvalstīs ir bijis 0,1 % un Grieķijā vispār nav bijis.

87

Turklāt, runājot par brūnoglēm, kuru izcelsme ir Grieķijas kaimiņu teritorijās, Komisija apstrīdētā lēmuma 16. apsvērumā norāda, ka šajās teritorijās esošās atradnes, pirmkārt, esot vairāk nekā 100 km attālumā no Grieķijas robežas un līdz ar to pārāk tālu, lai tās uzskatītu par potenciālu piegādes avotu brūnogļu elektrostacijām Grieķijas starpsavienojuma tīklā, un, otrkārt, tās jau izmanto vietējie uzņēmumi, lai ražotu elektroenerģiju vietējo elektrotīklu vajadzībām. Šī iemesla dēļ, pat ja apstrīdētā lēmuma 161. apsvērumā tā pieļauj teorētisku iespēju, ka brūnogļu piegāde Grieķijas starpsavienojuma tīklā esošo elektrostaciju apgādāšanai var tikt veikta no šajās teritorijās esošajām atradnēm, apstrīdētā lēmuma 169. apsvērumā tā ir izslēgusi, ka šāda iespēja varētu radīt reālu alternatīvu Grieķijas brūnoglēm.

88

Prasītāja tomēr apgalvo, ka attiecībā uz noteiktu Grieķijas kaimiņu teritoriju izcelsmes brūnogļu piedāvājumiem šo brūnogļu pārvadājumu grūtības un cenas ir ievērojami mīkstinātas sakarā ar produkta paaugstināto siltumspēju un cenu. Lai pamatotu šo apgalvojumu, prasītāja atsaucas uz Komisijai 2008. gada 8. februārī nosūtīto e‑pastu. Taču šajā e‑pastā nav nekādas analīzes par šo teritoriju izcelsmes brūnogļu importa ekonomisko rentabilitāti. Proti, minētajā e‑pastā prasītāja vienīgi apgalvo, ka augšupējais tirgus ir daudz plašāks, nekā Komisija noteikusi apstrīdētajā lēmumā, un šāda apgalvojuma pierādījumam norāda uz trim piedāvājumiem, ko tā esot saņēmusi no trim uzņēmumiem par brūnogļu piegādi no bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Kosovas.

89

Pirmkārt, runājot par pirmajiem diviem piedāvājumiem piegādāt, pirmām kārtām, 300000 tonnas brūnogļu gadā no Kosovas, kuru siltumspēja ir 1800 kcal/kg, kā arī 600000 tonnas brūnogļu no bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, kuru siltumspēja ir robežās no 2800 līdz 3000 kcal/kg, un, otrām kārtām, 1000000 tonnas brūnogļu no Kosovas, kuru siltumspēja nav precizēta, kas piegādājamas 2007. gadā, jānorāda, ka lietas materiālos nav minēta cena, kura maksājama par šiem brūnogļu daudzumiem. Tāpēc šādu piedāvājumu esamība nav pietiekama, lai pierādītu, ka šo brūnogļu imports būtu ekonomiski rentabls.

90

Runājot par trešo piedāvājumu attiecībā uz bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes ksilīta, kura siltumspēja ir 2700 kcal/kg, piegādi 300000 tonnu apjomā gadā divām šīs valsts robežas tuvumā esošām elektrostacijām, piedāvājumā ir noteikta cena, kas jāmaksā prasītājai, proti, EUR 37,5 par tonnu, bet šī cena var mainīties saskaņā ar iepriekš noteiktu formulu atkarībā no galu galā piegādātā produkta kvalitātes. Taču prasītāja nepaskaidro, vai, ņemot vērā šo cenu, ksilīta imports, pieņemot, ka tas ir izmantojams ar brūnoglēm darbināmās elektrostacijās, patiešām būtu rentabls. Turklāt jānorāda, ka vēstulē, kurā bija minēts šis trešais piedāvājums, bija rakstīts par sarežģījumiem, ko šāda daudzuma imports radītu uz robežas, jo, tā kā tam būtu vajadzīgs 60 kravas automašīnu tranzīts katru dienu, tas izsmeltu vistuvāk apkalpotajai elektrostacijai esošās muitas muitošanas kapacitāti.

91

Otrkārt, jānorāda, ka uzņēmumi, kas šos piedāvājumus izteikuši prasītājai, šajos piedāvājumos nav apņēmušies nodrošināt kurināmā ilgtermiņa piegādi. Prasītāja neapstrīd Komisijas konstatējumu apstrīdētā lēmuma 203. apsvērumā, ka brūnogļu daudzums, kas ir nepieciešams ar šo kurināmo darbināmai elektrostacijai visā tā dzīves ciklā, proti, 40–45 gadus, ir vairāki miljoni tonnu. Komisija, piemēram, ir norādījusi, ka Vevi atradne, kuras krājumi ir 90 miljoni tonnu, apgādās 400 MW elektrostaciju visā tās dzīves cikla ilgumā, piegādājot aptuveni 2000000 tonnu gadā.

92

Tāpēc nav reālistiski uzskatīt, ka vidēji informēts ieguldītājs uzņemsies lielas izmaksas, kādas – pašas prasītājas ieskatā – ir saistītas ar brūnoglēm darbināmas elektrostacijas celtniecību, lai ražotu elektroenerģiju Grieķijas starpsavienojuma tīklā, iepriekš nenodrošinot ilgtermiņa apgādi.

93

Treškārt, jāatzīst, ka prasītāja nav norādījusi, ka tā būtu pieņēmusi vienu vai otru saņemto piedāvājumu, un tas drīzāk liecina par to, ka šie piedāvājumi savulaik nav tikuši vērtēti kā pietiekami konkurētspējīgi. Vēl viena stipra norāde šajā ziņā ir brūnogļu importa Grieķijā neesamība (skat. iepriekš 86. punktu). Tā kā brūnogles ir visvairāk izmantotais kurināmais elektroenerģijas ražošanai Grieķijas starpsavienojuma tīklā, šāda neesamība būtu grūti izskaidrojama, ja, kā būtībā apgalvo prasītāja, Grieķijas kaimiņu teritoriju izcelsmes brūnogļu transportēšana būtu ekonomiski rentabla.

94

Tāpēc, lai arī nav izslēdzams, ka noteiktu Grieķijas kaimiņu teritoriju izcelsmes brūnogļu imports to elektrostaciju vajadzībām, kuras atrodas tuvu robežai starp Grieķiju un ziemeļvalstīm, reizēm varētu notikt, jāuzskata, ka prasītāja nav spējusi pierādīt, ka šāds imports ir reāla apgādes avota alternatīva Grieķijas starpsavienojuma tīklā esošajām brūnogļu atradnēm.

95

Šādu secinājumu nevar atspēkot Grieķijas Republikas arguments par faktu, ka 2009. gada 7. janvārīHeron tika piešķirta licence ar brūnoglēm darbināmas elektrostacijas celtniecībai, kas tika pieprasīta 2007. gada 26. martā (skat. iepriekš 16. punktu), lai gan Heron kā kurināmā avotus bija norādījusi atradnes ārpus Grieķijas.

96

Kā Komisija pamatoti apgalvo, Heron2009. gada 7. janvārī piešķirtā licence detalizēti nedod skaidrojumu par veidu, kādā šim uzņēmumam vajadzētu nodrošināties ar brūnogļu apgādi. Kā Komisija uzsver, daudz izvērstāks skaidrojums ir atrodams RAE sniegtajā atzinumā procesā, kura iznākumā tika piešķirta šī licence. No šī atzinuma izriet, ka Heron kā galveno brūnogļu avotu plānotajai elektrostacijai esot norādījusi divas Grieķijas starpsavienojuma tīklā esošas atradnes, no kurām viena bija Vevi, kas atrodas 20 km no plānotās elektrostacijas atrašanās vietas. RAE minēja dzelzceļa līnijas izbūvi starp šo atradni un jauno elektrostaciju. 3000000 tonnu imports no Kosovas teritorijas, protams, ir minēts kā viens no plānotās elektrostacijas alternatīvajiem brūnogļu avotiem, bet tāpēc vien nevar uzskatīt, ka Heron būtu pieprasījis un saņēmis licenci ar brūnoglēm darbināmas elektrostacijas celtniecībai, ja tam nebūtu bijušas pamatotas cerības nodrošināt apgādi no kādas tuvumā esošas atradnes, piemēram, Vevi.

97

Turklāt atbildē uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem procesa organizatorisko pasākumu ietvaros 2016. gada 26. janvārī, kā arī tiesas sēdē Grieķijas Republika apstiprināja, ka Heron nebija juridiska pienākuma uzcelt plānoto elektrostaciju. Vienīgās sekas šī uzņēmuma varbūtējam lēmumam atteikties no projekta bija celtniecības licences atsaukšana. Līdz ar to tas, ka Heron bija vienkārši ieguvusi šādu licenci, nepierāda tās uzskatu, ka plānotās elektrostacijas celtniecība bija iespējama gadījumā, ja tā neiegūtu Vevi atradnes izmantošanas tiesības.

98

Tāpēc ar Heron piešķirtās licences esamību vien nepietiek, lai pierādītu, ka ar brūnoglēm darbināmas elektrostacijas celtniecība Grieķijas starpsavienojuma tīklā būtu ekonomiski rentabla arī bez piekļuves šajā teritorijā esošajām brūnogļu atradnēm. Apstāklis, ka vienīgais lietas materiālos esošais gadījums, kad uzņēmums importētas brūnogles ir pieminējis kā iespējamu apgādes avotu uzceļamajai elektrostacijai, ir gadījums, kad tas pats uzņēmums ir pieprasījis arī no šīs elektrostacijas 20 km attālumā esošās atradnes izmantošanas tiesību piešķiršanu, kas drīzāk liecina par ekonomisku nosacījumu, ka atradnēm ir jāatrodas ar brūnoglēm darbināmu elektrostaciju tuvumā. Papildu netiešu pierādījumu sniedz fakts, kā Komisija to norādījusi tiesas sēdē un pret ko nav iebildusi ne prasītāja, ne Grieķijas Republika, ka Heron, kurai galu galā netika piešķirtas Vevi atradnes izmantošanas tiesības, līdz šai dienai vēl nav uzsākusi plānotās elektrostacijas celtniecību.

99

Nobeigumā, pirmkārt, kā norāda Komisija, Heron piešķirtajā licencē vai RAE atzinumā par licenci nekas neliecina par to, ka importējamais brūnogļu daudzums tiktu garantēts visas plānotās elektrostacijas kalpošanas laikā un, otrkārt, Grieķijas Republika nav sniegusi nevienu pierādījumu par Heron importējamo brūnogļu cenu, kas elektroenerģijas ražošanas vajadzībām Grieķijas starpsavienojuma tīklā to rentabilitāti ļautu salīdzināt ar Grieķijas atradnēs esošajām brūnoglēm.

100

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, šis iebildums ir jānoraida.

101

Tādējādi ir jāsecina, ka prasītāja nav pierādījusi, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā būtu pieļāvusi kļūdu augšupējā tirgus noteikšanā. Līdz ar to pirmā apakšsadaļa nav pamatota.

102

Jāatgādina, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 162. apsvērumā lejupējo tirgu ir noteikusi kā tirgu, ko veido elektroenerģijas ražošana Grieķijas starpsavienojuma tīkla elektrostacijās un elektroenerģijas imports caur starpsavienojumiem tālākpārdošanas nolūkos.

103

Lai apstrīdētu šādu lejupējā tirgus noteikšanu, prasītāja izvirza būtībā divus iebildumus, ko Komisija apstrīd.

104

Prasītāja apgalvo, ka, lai noteiktu lejupējo tirgu, Komisija ir kļūdaini pamatojusies uz datiem pirms obligātās dienas sistēmas izveides un nav ņēmusi vērā šī tirgus liberalizācijas pakāpi.

105

Komisija apstrīd prasītājas apgalvojumu.

106

Vispirms ir jānorāda, ka, pat pieņemot, ka šāds apgalvojums izrādītos pareizs, tas neļautu uzskatīt, ka Komisija būtu nepareizi noteikusi lejupējo tirgu. Prasītāja pati nenorāda, ka, ja Komisija būtu pamatojusies uz daudz atbilstīgākiem datiem, tā šo tirgu būtu noteikusi citādi.

107

Katrā ziņā no apstrīdētā lēmuma, lasot to kopumā, izriet, ka Komisija savu analīzi par lejupējo tirgu ir balstījusi uz visiem apstākļiem, kas tai darīti zināmi līdz minētā lēmuma pieņemšanai. No tā nepavisam neizriet, kā tas ir apstiprināts turpmāk 201.–203. punktā, ka Komisija savu vērtējumu būtu ierobežojusi, ņemot vērā tikai apstākļus, kas tai darīti zināmi līdz 2006. gada 18. oktobrim. Gluži pretēji, Komisija apstrīdētā lēmuma 103.–106. apsvērumā ir raksturojusi šo tirgu regulējošos noteikumus, kurus tā vēl ir pārbaudījusi šī lēmuma 164.–166. apsvērumā, un lēmuma 222. apsvērumā tā ir ņēmusi vērā noteiktas konkrētā tirgus īpatnības, lai tādējādi konstatētu, ka brūnogles bija visizdevīgākais kurināmais elektroenerģijas ražošanai Grieķijas starpsavienojuma tīklā.

108

Tātad šis iebildums ir jānoraida.

109

Prasītāja apgalvo, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā kļūdaini nav nošķīrusi konkurences spiedienu, ko importētā elektroenerģija rada atkarībā no dažādiem kurināmā veidiem. Piemēram, no hidroelektrostacijām un atomelektrostacijām importētā elektroenerģija esot ievērojami lētāka nekā Grieķijā ražotā elektroenerģija un tā nonākot sistēmā vispirms, tādējādi izkonkurējot citas elektroenerģijas ražošanas elektrostacijas, tostarp ar brūnoglēm darbināmās elektrostacijas.

110

Šim argumentam, ko Komisija apstrīd, trūkst faktiska pamata. Proti, Komisija importēto elektroenerģiju ir iekļāvusi lejupējā tirgū, kā tas izriet no šī tirgus definīcijas, kas ir sniegta apstrīdētā lēmuma 162. apsvērumā un norādīta iepriekš 102. punktā. Tā ir konstatējusi, ka reālais importa apjoms faktu rašanās laikā bija tikai aptuveni 7 % no lejupējā tirgū uzstādītās jaudas, un to prasītāja nav apstrīdējusi. Tāpēc Komisija nav ignorējusi importētās elektroenerģijas radīto konkurences spiedienu, bet gan, ņemot vērā šādas elektroenerģijas relatīvi mazo apjomu salīdzinājumā ar kopējo uzstādīto ražošanas jaudu Grieķijas starpsavienojuma tīklā un patēriņu, tā ir uzskatījusi, ka faktu rašanās laikā brūnogles joprojām bija īpaši izdevīgs kurināmais elektroenerģijas ražošanai šajā tirgū.

111

Tāpēc otrais iebildums ir jānoraida.

112

Tādējādi ir jāsecina, ka prasītāja nav pierādījusi, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā būtu pieļāvusi kļūdu lejupējā tirgus noteikšanā. Līdz ar to otrā apakšsadaļa nav pamatota.

113

Tā kā neviena kļūda nav konstatēta attiecībā uz apstrīdētajā lēmumā minēto tirgu noteikšanu, pirmā pamata pirmā daļa ir jānoraida.

114

Saskaņā ar Tiesas judikatūru neizkropļotas konkurences sistēma var tikt nodrošināta tikai tad, ja tiek garantēta dažādu tirgus dalībnieku iespēju vienlīdzība. No tā izriet, ka, ja nevienlīdzīgas iespējas starp tirgus dalībniekiem un līdz ar to izkropļota konkurence ir valsts pasākuma izraisīta, šāds pasākums ir EKL 86. panta 1. punkta savienojumā ar EKL 82. pantu pārkāpums (skat. apelācijas sprieduma 43. un 44. punktu un tajos minēto judikatūru).

115

Jāatgādina, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija ir uzskatījusi, ka strīdīgie pasākumi varēja radīt iespēju nevienlīdzību par labu prasītājai, tāpēc ka ar šiem pasākumiem prasītājai tika dota gandrīz ekskluzīva piekļuve brūnoglēm, kas izmantojamas elektroenerģijas ražošanai Grieķijas starpsavienojuma tīklā, jo runa bija par šajā nolūkā visizdevīgāko kurināmo.

116

Prasītāja būtībā izvirza piecus iebildumus šī secinājuma atspēkošanai.

117

Komisija apstrīd šos iebildumus.

118

Prasītāja norāda, ka izmantošanas tiesības attiecībā uz aptuveni 2000 miljoniem tonnu brūnogļu krājumu, no kuriem 1230 miljoni tonnu krājumu ir izmantojami elektroenerģijas ražošanai, faktu rašanās laikā vēl nebija izsolītas. Prasītājas konkurenti tātad varēja iegūt brūnogles, pieprasot šo tiesību piešķiršanu. Šajā ziņā piemērojamie noteikumi ir de facto vienādi visiem uzņēmumiem kopš 1994. gada, kad prasītāja bija ieguvusi pēdējo piešķīrumu. Attiecībā uz Vevi atradnēm esot izsludināta un gandrīz pabeigta iepirkuma procedūra.

119

Komisija apstrīd prasītājas argumentus.

120

Pirmkārt, jānorāda, ka no iepriekš minētā 5.–12. punkta izriet, ka prasītājai ir piešķirtas izpētes un izmantošanas tiesības gandrīz par visām publiskajām brūnogļu atradnēm, par kurām faktu rašanās laikā Grieķijā šādas tiesības ir tikušas piešķirtas. Konkrētāk, prasītājai piešķirtās tiesības attiecās uz aptuveni 2200 miljoniem tonnu 2007. gada 1. janvārī un veidoja 91 % no publisko atradņu krājumiem, par kuriem šādas tiesības ir piešķirtas.

121

Vēl no iepriekš minētā 11. punkta izriet, ka no 4500 miljoniem tonnu brūnogļu krājumu Grieķijā izpētes un izmantošanas tiesības, kas piešķirtas trešajām personām un ko var izmantot elektroenerģijas ražošanai prasītājai nepiederošās ar brūnoglēm darbināmās elektrostacijās, attiecās uz aptuveni 85 miljoniem tonnu.

122

Lielākā daļa izpētes tiesību piešķīrumu, ko prasītāja bija ieguvusi, notika vai nu saskaņā ar ministrijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Likuma Nr. 3734/2009 36. panta 3. punktu, vai arī saskaņā ar speciālu leģislatīvu instrumentu, piemēram, Likumu Nr. 134/1975, ko prasītājas konkurenti nevarēja izmantot.

123

Protams, ir taisnība, ka Likuma Nr. 3734/2009 36. panta 3. punkts tika atcelts ar Likuma Nr. 134/1975 3. panta 3. punktu, kas tika apšaubīts apstrīdētā lēmuma 1. pantā. Taču šī atcelšana notika pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, un tas ir vienkāršs pasākums atbilstības nodrošināšanai ar to. Tāpēc tā nespēj pierādīt, ka Komisijas veiktā analīze apstrīdētajā lēmumā bija kļūdaina.

124

Jāpiebilst, ka katrā ziņā, kā to atzīst prasītāja un Grieķijas Republika, tieši 1994. gadā, pamatojoties uz Likumu Nr. 134/1975, tika piešķirtas pēdējās Grieķijas publisko brūnogļu atradņu izpētes tiesības, un tās ar ministrijas lēmumu tika piešķirtas prasītājai. Lai arī Kalnrūpniecības kodekss formāli neizslēdz iespēju vēl nepiešķirtās tiesības par publiskajām brūnogļu atradnēm piešķirt arī citiem ieinteresētajiem uzņēmumiem, apstrīdētā lēmuma pieņemšanas laikā neviena ievērojama atradne, neraugoties uz šādu uzņēmumu izrādīto interesi, nav tiem piešķirta. Prasītāja faktiski bija vienīgais uzņēmums, kas augšupējā tirgū varēja izmantot ievērojamu brūnogļu apjomu.

125

Tāpēc Likuma Nr. 134/1975 vienkārša atcelšana nav pietiekama, lai elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgū novērstu iespēju nevienlīdzības situāciju, ko izraisījusi prasītājas privileģēta piekļuve brūnogļu izmantošanas tiesībām.

126

Šajā ziņā jāpiebilst, ka Grieķijas Republika ne administratīvajā procesā, ne Vispārējā tiesā nav izvirzījusi nevienu argumentu, ar ko varētu pamatot izmantošanas tiesību piešķiršanas neesamību attiecībā uz vēl nepiešķirtajām atradnēm, it īpaši tādām ievērojamām atradnēm kā Drama un Elasona.

127

Turklāt Kalnrūpniecības kodekss neliedz arī prasītājai pieprasīt un iegūt izmantošanas tiesības attiecībā uz vēl nepiešķirtajām atradnēm. Tāpēc, pat ja Grieķijas Republika nolemtu piešķirt šo atradņu izmantošanas tiesības saskaņā ar Kalnrūpniecības kodeksā paredzēto procedūru, tas pats par sevi neļautu nodrošināt, ka prasītājas konkurenti lejupējā tirgū varētu sev garantēt pietiekamu piekļuvi brūnoglēm kā kurināmajam elektroenerģijas ražošanai. Proti, prasītāja šādas procedūras noslēgumā varētu iegūt šīs tiesības un līdz ar to palielināt savu portfeli.

128

Otrkārt, svarīgi norādīt, ka Grieķijas Republika nav veikusi nevienu izmantošanas tiesību piešķiršanai alternatīvu pasākumu, kas prasītājas konkurentiem varētu garantēt pietiekamu piekļuvi brūnoglēm kā kurināmajam elektroenerģijas ražošanai vai kas varētu atcelt iespējamās priekšrocības, kādas prasītāja gūst no tās gandrīz ekskluzīvās piekļuves šim kurināmajam.

129

Treškārt, no apstrīdētā lēmuma 80. apsvēruma izriet, ka Grieķijas Republika ir veikusi vairākus asimetriskus prasītājai nelabvēlīgus pasākumus pēc lejupējā tirgus liberalizācijas. Tā kā šajos pasākumos būtībā ietilpst konkursa procedūru organizēšana bez prasītājas par tādu elektrostaciju celtniecību, kas darbināmas ar citiem kurināmajiem, nevis brūnoglēm, šie pasākumi nevar prasītājas konkurentiem garantēt pietiekamu piekļuvi brūnoglēm kā kurināmajam elektroenerģijas ražošanai.

130

No iepriekš izklāstītā izriet, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas laikā prasītājai faktiski bija privileģēta piekļuve brūnoglēm kā kurināmajam elektroenerģijas ražošanai, neraugoties uz formālu iespēju izmantošanas tiesības par vēl nepiešķirtām atradnēm piešķirt tās konkurentiem.

131

Tātad šis iebildums ir jānoraida.

132

Prasītāja, Grieķijas Republikas atbalstīta, norāda, ka Komisija pati ir atzinusi, ka lejupējā tirgū jebkurš uzņēmums var pieprasīt un saņemt elektroenerģijas ražošanas licenci un ka ievērojams skaits uzņēmumu šādas licences jau ir saņēmuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas laikā. Apstāklis, ka šī lēmuma pieņemšanas datumā šādas licences vēl nebija saņemtas par tādu elektrostaciju celtniecību, kas darbināmas ar brūnoglēm, izrietot nevis no iespēju nevienlīdzības, bet gan no objektīviem iemesliem, piemēram, neiespējamības nodrošināt vai nu pietiekamu kurināmā apgādi, vai arī vajadzīgās finansiālās spējas. Nozīmīgu Eiropas uzņēmumu ienākšana Grieķijā, kas īpaši intensīvi notika pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, pierādot lejupējā tirgus atvēršanu jauniem ražotājiem, kas vairs neattaisnojot subsidētu iepirkuma procedūru pastāvēšanu.

133

Komisija apstrīd prasītājas argumentus.

134

Pirmkārt, jānorāda – fakts, ka prasītājas konkurenti, tostarp lielie uzņēmumi, esot varējuši iegūt elektroenerģijas ražošanas licences Grieķijas starpsavienojuma tīklā, nepierāda tiem nelabvēlīgas iespēju nevienlīdzības neesamību šajā tirgū. Tas vienīgi pierāda, ka šķēršļi iekļūšanai tirgū nav tādi, kas pilnībā izslēdz konkurenci.

135

Turklāt no apstrīdētā lēmuma tabulas Nr. 12 un Nr. 14 izriet, ka 2006. gadā, proti, piecus gadus pēc lejupējā tirgus daļējas liberalizācijas, prasītājai, pirmkārt, bija 90 % no uzstādītās ražošanas jaudas Grieķijas starpsavienojuma tīklā un, otrkārt, tā ražoja 93,6 % no visas piegādātās elektroenerģijas. Prasītājas konkurentu līdzdalības mērs šajā tirgū faktu rašanās laikā drīzāk liecināja par nevienlīdzīgas situācijas turpināšanos starp prasītāju un tās konkurentiem vēl jo vairāk tāpēc, ka Grieķijas starpsavienojuma tīkls saskaņā ar pašas prasītājas teikto atradās jaudas nepietiekamības situācijā, kam principā vajadzēja mainīties jaunu konkurentu ienākšanas dēļ.

136

Otrkārt, no apstrīdētā lēmuma 77. un 211. apsvēruma, kam nav iebildusi ne prasītāja, ne Grieķijas Republika, izriet, ka visi licenču pieteikumi ar brūnoglēm darbināmu elektrostaciju celtniecībai, ko prasītājas konkurenti iesnieguši pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, ir noraidīti. Prasītāja pati atzīst, ka viens no galvenajiem šo noraidījumu iemesliem bija neiespējamība pieteicējiem nodrošināties ar pietiekamu brūnogļu apgādi, ko arī Komisija ir konstatējusi apstrīdētā lēmuma 211. apsvērumā. Tas nevis atspēko, bet pierāda grūtības, ar kādām citi operatori saskārās, lai uzceltu ar brūnoglēm darbināmas elektrostacijas, jo tiem nebija piekļuves lielām atradnēm.

137

Līdz ar to šis iebildums ir jānoraida.

138

Prasītāja apgalvo, ka tās konkurenti var iegūt pietiekamu piekļuvi brūnoglēm kā kurināmajam elektroenerģijas ražošanai atpirkšanas ceļā vai sadarbojoties ar uzņēmumiem, kuriem Grieķijā jau ir brūnogļu izmantošanas tiesības. Taču neviens uzņēmums nekad neesot lūdzis prasītājai piegādāt tam brūnogles.

139

Komisija apstrīd prasītājas argumentus.

140

Runājot par atradnēm, ko izmanto citi uzņēmumi, nevis prasītāja, jānorāda, ka Komisija apstrīdētā lēmuma 203. apsvērumā, ko nav apstrīdējusi ne prasītāja, ne Grieķijas Republika, ir norādījusi, ka ļoti maza izmēra atradnes, kas ir izkaisītas pa visu Grieķijas teritoriju, nevar būt reālistisks kurināmā avots elektrostacijām elektroenerģijas ražošanai. Komisija šajā ziņā ir norādījusi, ka loģistikas izmaksas, kādas jāsedz, lai ar brūnoglēm darbināmu elektrostaciju, kuras patēriņš tās 40–45 gadu kalpošanas laikā ir vairāki desmiti miljoni tonnu, apgādātu no liela skaita izkliedētām atradnēm, būtu pārmērīgas.

141

No apstrīdētā lēmuma 51. apsvēruma izriet, ka privātās brūnogļu atradnes, kas pieder citiem uzņēmumiem, nevis prasītājai, izmēra ziņā ir mazas un veido vidēji 9 miljonu tonnu krājumu un ka visas šīs atradnes, izņemot varbūt vienu, 2003. gadā vairs netika izmantotas.

142

Runājot par publiskajām brūnogļu atradnēm, kas pieder citiem uzņēmumiem, nevis prasītājai, no apstrīdētā lēmuma 52. apsvēruma izriet, ka no visām desmit šādām Grieķijas teritorijā esošajām atradnēm tikai trijās esot nozīmīgi krājumi, un tās 2001. gadā joprojām tika izmantotas, turklāt prasītāja bija līgumiski nodrošinājusi vairumu brūnogļu vienas tās elektrostacijas patēriņam piegādāt no divām no šīm atradnēm. No apstrīdētā lēmuma 52. apsvēruma vēl izriet, ka divu 2001. gadā ekspluatācijā esošo atradņu tiesību īpašnieki savas izmantošanas tiesības zaudēja 2003. gadā.

143

Tāpēc, ņemot vērā citiem uzņēmumiem, nevis prasītājai piederošo krājumu niecīgo apjomu, ko prasītājas konkurenti varētu izmantot kā kurināmā avotu lejupējā tirgū, teorētiska iespēja iegādāties brūnogles no šiem uzņēmumiem nevarēja novērst Komisijas konstatēto iespēju nevienlīdzību starp prasītāju un tās konkurentiem.

144

Runājot par iespēju iepirkt brūnogles no prasītājas, no Grieķijas Republikas 2004. gada 5. jūlija vēstules Komisijai izriet, ka viss prasītājas saražotais brūnogļu daudzums faktu rašanās laikā tika izmantots tās elektrostacijās un ka tā neesot ne faktiski, ne potenciāli aktīvi darbojusies kā pārdevēja augšupējā tirgū. Līdz ar to neviens vidēji informēts uzņēmējs neuzņemtos ilgtermiņa ieguldījumu izmaksas elektrostacijas celtniecībai, plānojot nodrošināties ar brūnogļu apgādi no prasītājas atradnēm.

145

Turklāt, ja prasītājas konkurenti būtu spiesti iegādāties no prasītājas to elektrostaciju darbībai vajadzīgo kurināmo, prasītājai katrā ziņā nebūtu ekonomiskas intereses piegādāt tiem vajadzīgās brūnogles par konkurētspējīgu cenu vai ar atbilstošiem nosacījumiem, jo tas prasītājai radītu daudz intensīvāku konkurenci lejupējā tirgū.

146

Iespēja iepirkt brūnogles no prasītājas arī nevarētu novērst iespēju nevienlīdzību starp prasītāju un tās konkurentiem, un Komisija to ir jau ir konstatējusi.

147

Tātad šis iebildums ir jānoraida.

148

Prasītāja norāda, ka Komisija šķērsli jaunpienācēju ienākšanai lejupējā tirgū ir kļūdaini konstatējusi, pamatojoties vienīgi uz prasītājas dominējošo stāvokli augšupējā tirgū, kas ir saistīts tikai ar vēsturiskiem iemesliem. Prasītāja un Grieķijas Republika piebilst, ka Komisijai vajadzētu zināt, ka tirgus liberalizācija notiekot progresīvi un ka tā nevarot izmantot apstrīdēto lēmumu, lai paātrinātu ritmu, kādā konkurenti piekļūst šim tirgum.

149

Šiem argumentam, ko Komisija apstrīd, trūkst faktiska pamata. Pirmkārt, apstrīdētajā lēmumā Komisija nav konstatējusi nekādu šķērsli iekļūšanai lejupējā tirgū, pamatojoties vienkārši uz prasītājas dominējošo stāvokli augšupējā tirgū. Kā norādīts iepriekš 34. punktā, Komisija ir konstatējusi iespēju nevienlīdzību starp prasītāju un tās konkurentiem sakarā ar prasītājas privileģētu piekļuvi brūnoglēm kā kurināmajam elektroenerģijas ražošanai. Apstāklis, ka šī iespēju nevienlīdzība ir izskaidrojama ar vēsturiskiem iemesliem, pieņemot, ka tas izrādās pareizi, nenozīmē, ka tā nav reāla.

150

Otrkārt, Komisijas vienīgais mērķis apstrīdētajā lēmumā ir novērst tajā konstatēto iespēju nevienlīdzību, nevis nodrošināt prasītājas konkurentiem noteiktu pievienošanās ritmu lejupējā tirgū vai kādā tā daļā. Apstrīdētajā lēmumā nav paredzēta nekāda iespiešanās tirgū pakāpe, kas būtu atzīta par pieņemamu. Līdz ar to prasītāja nevar šo lēmumu kritizēt tāpēc, ka tas būtu nepamatoti izmantots, lai paātrinātu tās konkurentu piekļuvi šim tirgum.

151

Tādējādi šis iebildums ir jānoraida.

152

Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, apstrīdētajā lēmumā konstatējot, ka faktu rašanās laikā brūnogles bija visizdevīgākais kurināmais elektroenerģijas ražošanai Grieķijas starpsavienojuma tīklā un ka vienīgi prasītājai bija tām piekļuve, ko Komisija apstrīd. Taču prasītāja šīs daļas ietvaros nav izvirzījusi argumentus šā apgalvojuma apstiprināšanai, bet vienīgi norādījusi uz dažādiem prasības pieteikuma fragmentiem, kas, viņasprāt, to apstiprinot.

153

Prasītāja vispirms atsaucas uz prasības pieteikuma fragmentu, kurā tā norāda, ka Grieķijas Republika kopš lejupējā tirgus liberalizācijas esot paziņojusi, ka brūnogļu atradņu izmantošanas tiesību piešķiršana turpmāk notikšot atklātā iepirkuma procedūrā. Taču iepriekš 120.–129. punktā būtībā jau ir izskaidrots, ka, neraugoties uz šādu teorētisku iespēju, prasītājai bija privileģēta piekļuve publiskajām brūnogļu atradnēm.

154

Turklāt prasītāja norāda, ka Grieķijas Republika ir izvairījusies no jaunu izmantošanas tiesību piešķiršanas prasītājai, tostarp attiecībā uz atradnēm, kurās tā jau bija veikusi izpētes darbus. Tā pati par sevi ir taisnība. Taču apstāklis, ka prasītājai nav piešķirtas papildu izmantošanas tiesības, nenozīmē, ka tās konkurenti varētu iegūt vajadzīgās brūnogles elektrostaciju darbināšanai, un neierobežo privileģēto piekļuvi brūnogļu krājumiem, par kuriem prasītājai šādas tiesības ir tikušas piešķirtas iepriekš.

155

Tad prasītāja atsaucas uz prasības pieteikuma fragmentu, kurā tā norāda, ka Grieķijas tiesību akti neliedz elektroenerģijas ražotājiem celt jaunas elektrostacijas, kas darbojas ar brūnoglēm, un precizē, ka tās konkurenti dod priekšroku tādu elektrostaciju celtniecībai, kurās izmanto citus kurināmos, jo, lai arī brūnogles ir lētāks kurināmais, ar brūnoglēm darbināmas elektrostacijas celtniecībai vajadzīgie ieguldījumi ir divreiz lielāki nekā gāzes elektrostacijas celtniecībai vajadzīgie.

156

Pirmkārt, jānorāda – faktu, ka ar brūnoglēm darbināmu elektrostaciju mainīgās izmaksas ir relatīvi niecīgas, bet nemainīgās izmaksas un amortizācija ir lielāka nekā gāzes elektrostacijas celtniecībai, Komisija ir skaidri atzinusi apstrīdētā lēmuma 222. apsvērumā, kā arī Vispārējai tiesai iesniegtajos procesuālajos rakstos.

157

Taču, ņemot vērā lejupējo tirgu reglamentējošās īpatnības, šāds apstāklis neļauj atspēkot apgalvojumu, ka faktu rašanās laikā brūnogles bija visizdevīgākais kurināmais elektroenerģijas ražošanai Grieķijas starpsavienojuma tīklā.

158

Kā izriet no iepriekš minētā 22. punkta un lietas dalībnieku atbildēm uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem, obligātajā dienas tirgū elektroenerģija, kas ir saražota elektrostacijās ar zemām mainīgām izmaksām, tostarp ar brūnoglēm darbināmās elektrostacijās, HTSO izstrādātajā programmā tiek ievadīta pirms elektroenerģijas, kas saražota elektrostacijās, kurās izmanto kurināmo ar augstākām mainīgām izmaksām, piemēram, gāzi, mazutu un dīzeļdegvielu.

159

Praksē ar brūnoglēm darbināmās elektrostacijas, kuras elektroenerģiju gandrīz vienmēr piedāvā par zemāku cenu nekā SAC, ievada elektroenerģiju obligātajā dienas tirgū atbilstoši ļoti augstai procentuālai daļai no to kapacitātes un tās ir rentablas visās diennakts stundās. Nakts stundās, kad elektroenerģijas pieprasījums ir mazāks, tiek pārdota no brūnoglēm saražotā elektroenerģija, kas pierāda, ka tā tirgū var tikt pārdota, neciešot no citiem kurināmajiem saražotās elektroenerģijas radītās konkurences. Tikai tajās dienas stundās, kad pieprasījums ir daudz lielāks, papildus elektroenerģijai, kas ir saražota no brūnoglēm, citas elektrostacijas, kuras izmanto citu kurināmo, var rast noietu savai elektroenerģijai Grieķijas tirgū, jo SAC šajos periodos parasti ir augstāka par minēto elektrostaciju mainīgajām izmaksām.

160

Līdz ar to, kā Komisija norāda apstrīdētā lēmuma 222. apsvērumā, obligātais dienas tirgus ir izveidots tādā veidā, ka SAC dod iespēju elektrostacijām, kurām ir zemas mainīgās izmaksas un kuru piedāvājumu cena ir zemāka par SAC, pārdot elektroenerģiju HTSO izstrādātajā programmā, gūstot peļņu un tādējādi sedzot nemainīgās izmaksas.

161

Otrkārt, no lietas dalībnieku atbildēm uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem procesa organizatorisko pasākumu ietvaros 2016. gada 26. janvārī izriet, ka apstrīdētā lēmuma tabulā Nr. 15 minētās izmaksas attiecībā uz dažādām elektroenerģijas ģenerācijas tehnoloģijām vienlaikus ietvēra gan mainīgās, gan nemainīgās izmaksas. Šajā tabulā norādītās vidējās elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas ar brūnoglēm darbināmās elektrostacijās ir viszemākās no dažādu veidu termoelektrostacijām.

162

Tāpēc ir jāuzskata, ka prasītājas arguments par faktu, ka ar brūnoglēm darbināmām elektrostacijām ir augstas nemainīgās izmaksas, neļauj apstrīdēt Komisijas secinājumu, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas laikā brūnogles bija vispievilcīgākais kurināmais elektroenerģijas ražošanai Grieķijā.

163

Visbeidzot prasītāja atsaucas uz dažiem prasības pieteikuma fragmentiem, saskaņā ar kuriem ar brūnoglēm darbināmo elektrostaciju augstās nemainīgās izmaksas un lielais akmeņogļu un gāzes elektrostaciju celtniecības projektu skaits pierādot, ka šie pēdējie kurināmie esot tikpat konkurētspējīgi kā brūnogles.

164

Pirmkārt, jānorāda, ka prasītājas argumenti par brūnoglēm kā mazāk izdevīgu kurināmo elektroenerģijas ražošanai ar brūnoglēm darbināmo elektrostaciju augsto nemainīgo izmaksu dēļ jau tika izskatīti un noraidīti iepriekš 156.–160. punktā.

165

Otrkārt, noteiktu projektu un ar gāzi darbināmu elektrostaciju celtniecības pieteikumu esamība ir jāvērtē perspektīvā ar faktu, ka, lai arī prasītājas konkurenti ir izrādījuši interesi celt arī ar brūnoglēm darbināmas elektrostacijas un pieprasījuši licences, neraugoties uz lejupējā tirgus liberalizāciju kopš 2001. gada, viņi nav ieguvuši izmantošanas tiesības attiecībā uz pietiekami nozīmīgām brūnogļu atradnēm, lai apgādātu elektrostaciju tās vidējā kalpošanas laikā, kas praktiski nozīmē to, ka tie ir spiesti izmantot citus kurināmos, pat mazāk konkurētspējīgus, ja viņi vēlas piedalīties lejupējā tirgū.

166

Turklāt, ja citi kurināmie, izņemot brūnogles, būtu pietiekami konkurētspējīgi salīdzinājumā ar tām, būtu grūti izskaidrot jaudas nepietiekamības situāciju lejupējā tirgū, ko pati prasītāja ir uzsvērusi un kuras dēļ Grieķijas Republika bija spiesta izmantot subsidētus piedāvājumus jaunu elektrostaciju celtniecības veicināšanai, lai garantētu apgādes drošību.

167

Vēl būtu grūti izskaidrot, kāpēc ar brūnoglēm darbināmām elektrostacijām faktiski saražotās elektroenerģijas procentuālā daļa no 2004. līdz 2006. gadam Grieķijas starpsavienojuma tīklā bija daudz lielāka par uzstādīto jaudu, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma tabulu Nr. 11 un Nr. 14 salīdzinājuma, ko Komisija pamatoti ir konstatējusi šī lēmuma 86. apsvērumā.

168

Tāpat prasītāja nav iesniegusi pārliecinošus pierādījumus, ar kuriem varētu izskaidrot, kāpēc tā pati nav izmantojusi iespēju dažādot savus kurināmā apgādes avotus, ar brūnoglēm darbināmās elektrostacijas to kalpošanas beigās aizstājot ar elektrostacijām, kas darbināmas ar citiem kurināmajiem, kas būtu saprātīgi, ja šie kurināmie patiešām būtu konkurētspējīgi salīdzinājumā ar brūnoglēm, bet tā vietā, kā Komisija ir konstatējusi apstrīdētā lēmuma 79. apsvērumā, pieprasījusi un saņēmusi licences šo ar brūnoglēm darbināmo elektrostaciju aizstāšanai ar citām elektrostacijām, kuras vēl aizvien darbināmas ar brūnoglēm.

169

Treškārt, runājot konkrētāk par akmeņoglēm, Komisija savos Vispārējai tiesai iesniegtajos procesuālajos rakstos ir norādījusi, un tas nav ticis apstrīdēts, ka līdz apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumam Grieķijā nav piešķirta neviena atļauja par elektrostacijām, kas darbojas ar akmeņoglēm.

170

Ceturtkārt, runājot par faktu, ka Heron ir piešķirta licence ar brūnoglēm darbināmas elektrostacijas celtniecībai, kas tika pieprasīta 2007. gada 26. martā (skat. iepriekš 16. punktu), jānorāda, ka tas fakts vien, ka ir piešķirta tikai viena licence par spīti brūnogļu kā kurināmā priekšrocībām elektroenerģijas ražošanai Grieķijā, drīzāk norāda, ka prasītājas konkurenti brūnogļu ierobežotās pieejamības dēļ saskaras ar reālām grūtībām. Šīs grūtības izrādās vēl ticamākas, ja ņem vērā, kā pamatlietas puses ir apgalvojušas tiesas sēdē, ka Heron projektētā elektrostacija nav uzcelta.

171

No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka prasītāja nav pierādījusi, ka Komisija būtu pieļāvusi kļūdu, uzskatīdama, ka brūnogles bija vispievilcīgākais kurināmais elektroenerģijas ražošanai Grieķijas starpsavienojuma tīklā.

172

Tātad šis iebildums ir jānoraida.

173

Tā kā neviens no iebildumiem pirmā pamata trešās daļas pamatošanai nav pamatots, ir jānoraida arī šī daļa.

174

Prasītāja apgalvo, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir pamatojusies uz situāciju, kāda bija tās izmeklēšanas sākumā, proti, laikā, kad lejupējais tirgus tikko bija daļēji atvērts konkurencei. Laikā no šī brīža līdz apstrīdētā lēmuma pieņemšanai lejupējais tirgus esot piedzīvojis būtiskas pārmaiņas, ko Komisija nepamatoti neesot ņēmusi vērā. Tā esot acīmredzama kļūda vērtējumā, kuras rezultātā būtu jāatceļ apstrīdētais lēmums.

175

Šīs daļas, ko Komisija apstrīd, pamatošanai prasītāja izvirza piecus iebildumus.

176

Prasītāja apgalvo, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā bieži atsaucas uz izbijušiem datiem un vērtējumiem, kas vairs neatspoguļo lejupējo tirgu, neraugoties uz faktu, ka tā bija saņēmusi būtisku informāciju par šī tirgus pārmaiņām gan likumdošanas, gan konkurences ziņā. It īpaši tā esot ignorējusi, pirmkārt, pieaugošo gāzes nozīmi, kas kādam uzņēmumam esot ļāvis konkurēt ar prasītāju zema pieprasījuma stundās, kā arī jaunu elektrostaciju nodošanu ekspluatācijā, otrkārt, faktu, ka maksimumslodzes stundas, kurās ar prasītāju konkurē visas elektrostacijas, aizņem lielāko dienas daļu, ņemot vērā augšupējā tirgus jaudas nepietiekamību, treškārt, akmeņogļu pieaugošo nozīmi un, ceturtkārt, ar brūnoglēm darbināmo elektrostaciju izmaksas saistībā ar piesārņojošo vielu emisiju, kas šo kurināmo padara arvien mazāk pievilcīgu.

177

Komisija apstrīd prasītājas argumentus.

178

Pirmām kārtām, ciktāl prasītāja pārmet Komisijai balstīšanos uz izbijušiem faktiem un vērtējumiem apstrīdētajā lēmumā, jānorāda, ka prasītāja nenorāda nevienu šajā lēmumā konstatētu faktu, kas šī lēmuma pieņemšanas datumā būtu novecojis.

179

Otrām kārtām, runājot par gāzes nozīmi un jaunu elektrostaciju nodošanu ekspluatācijā lejupējā tirgū, jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma 67. apsvērumā Komisija ir konstatējusi, ka 2006. gada beigās 90 % no Grieķijas starpsavienojuma tīklā uzstādītās elektroenerģijas ražošanas jaudas piederēja prasītājai, ko tā nav apstrīdējusi, un tās konkurentiem bija tikai divas ar gāzi darbināmas elektrostacijas, noteikts skaits mazu koģenerācijas staciju un elektrostacijas, kas darbojas ar atjaunojamiem energoresursiem.

180

Apstrīdētā lēmuma 68. apsvērumā Komisija vēl ir konstatējusi, un pret to nav iebildusi ne Grieķijas Republika, ne prasītāja, ka prasītāja 2007. gada novembrī bija nolēmusi pieprasīt licences jaunu elektrostaciju celtniecībai, no kurām divas darbināmas ar brūnoglēm, un ka tā plānoja saglabāt 2011. gadā vairāk nekā 75 % no starpsavienojuma sistēmā uzstādītās jaudas.

181

Apstrīdētā lēmuma 76. apsvērumā Komisija vēl ir konstatējusi, ka, pamatojoties uz tiesību aktu normām, kas piemērojamas elektroenerģijas ražošanas licenču piešķiršanas procedūrai pēc tirgus liberalizācijas, prasītāja un vienpadsmit operatori bija pieprasījuši un saņēmuši šādas licences jaunu ar gāzi darbināmu elektrostaciju celtniecībai pēc 2001. gadā RAE izteiktā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus, no kura bija izslēgtas ar brūnoglēm darbināmās elektrostacijas. Komisija vēl ir norādījusi, ka kopš 2001. gada ir piešķirtas arī citas licences kombinēta cikla elektrostaciju celtniecībai.

182

Tāpat apstrīdētā lēmuma 77. apsvērumā Komisija ir konstatējusi, ka prasītājas konkurenti bija iesnieguši trīs pieteikumus ar brūnoglēm darbināmu elektrostaciju celtniecībai, bet tie visi esot noraidīti. Tajā pašā apsvērumā Komisija ir norādījusi, ka 2007. gadā Heron bija pieprasījusi licenci ar brūnoglēm un biomasu darbināmai elektrostacijai, kā arī lūgusi piešķirt izmantošanas tiesības attiecībā uz Vevi atradnēm, bet par to neviens lēmums nav ticis pieņemts apstrīdētā lēmuma pieņemšanas laikā. Komisija ir uzskatījusi, ka tas pierādot, pirmkārt, prasītājas konkurentu interesi celt ar brūnoglēm darbināmas elektrostacijas un, otrkārt, šo elektrostaciju tehnisko īpašību, kalpošanas ilguma un ieguldījumu apmēra dēļ to celtniecība tiktu atļauta tikai tad, ja šo konkurentu rīcībā tiktu nodotas nozīmīgas atradnes, tāpēc šie konkurenti bija spiesti paļauties galvenokārt uz gāzi, lai spētu darboties lejupējā tirgū.

183

Līdz ar to ir jāuzskata, ka Komisija lejupējo tirgu ir izvērtējusi, ņemot vērā, pirmkārt, notikumus, kas risinājušies šajā tirgū laikposmā tieši pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, it īpaši noteiktu ar gāzi darbināmu elektrostaciju pastāvēšanu, kuru saražotā elektroenerģija varēja konkurēt ar prasītājas saražoto elektroenerģiju, un, otrkārt, jaunu dažādu tehnoloģiju elektrostaciju darbības uzsākšanas perspektīvas. Fakts, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir uzskatījusi, ka brūnogles bija visizdevīgākais kurināmais elektroenerģijas ražošanai lejupējā tirgū un ka prasītājas gandrīz ekskluzīvā piekļuve šim kurināmajam varēja stiprināt tās dominējošo stāvokli minētajā tirgū, tātad ir saistīts nevis ar to, ka nav pietiekami ņemta vērā noteiktu ekspluatācijā esošu vai vēl uzceļamu elektrostaciju loma, bet gan ar to, ka dažādi apstrīdētajā lēmumā konstatētie faktiskie apstākļi ir novērtēti atšķirīgi no prasītājas piedāvātā vērtējuma. Prasītāja nepaskaidro, kādā ziņā apstrīdētajā lēmumā izklāstītais vērtējums būtu kļūdains.

184

Trešām kārtām, runājot par apgalvoto faktu, ka maksimumslodzes stundas aizņem dienas lielāko daļu, uzreiz jānorāda, ka tas ir pilnībā nepamatots apgalvojums. Prasītāja sava apgalvojuma pamatošanai atsaucas uz lietas materiāliem, kuros ir norādīts, ka elektroenerģijas pieprasījums ir pieaudzis vidēji par 5,4 % gadā laikā no 1997. līdz 2000. gadam, bet tajos nav pierādīts, ka maksimumslodzes stundas ir vairākumā. Pat pieņemot, ka šis apgalvojums izrādītos pareizs, tas nav pietiekams, lai uzskatītu, ka laikposmā tieši pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brūnogles nebija visizdevīgākais kurināmais elektroenerģijas ražošanai lejupējā tirgū, jo prasītāja neapstrīd, ka ir minimumslodzes stundas, kurās ar brūnoglēm darbināmās elektrostacijas operē ekskluzīvi, izslēdzot pārējās termoelektrostacijas, kas varētu izskaidrot faktu, kāpēc lejupējā tirgū ar brūnoglēm darbināmo elektrostaciju saražotās elektroenerģijas procentuālā daļa ir ievērojami lielāka par šo elektrostaciju uzstādītās jaudas procentuālo daļu (skat. iepriekš 70. un 167. punktu).

185

Ceturtām kārtām, runājot par akmeņogļu pieaugošo nozīmi, pietiek vien atgādināt, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā vēl nebija piešķirta neviena atļauja ar šo kurināmo darbināmai elektrostacijai (skat. iepriekš 169. punktu).

186

Visbeidzot, piektām kārtām, runājot par ar brūnoglēm darbināmo elektrostaciju izmaksām saistībā ar piesārņojošo vielu emisiju, jānorāda, ka prasītāja neizskaidro šo izmaksu reālo nozīmi un nepaskaidro, kādā ziņā tās padara brūnogles par mazāk interesantu kurināmo elektroenerģijas ražošanai. Kā uzņēmums, kas elektroenerģiju ražo ļoti dažādu tehnoloģiju elektrostacijās, prasītāja ir spējīga sniegt Vispārējai tiesai ziņas, kas apliecinātu, ka elektroenerģijas ražošana ar brūnoglēm Grieķijas starpsavienojuma tīklā no ekonomiskā viedokļa nav daudz izdevīgāka kā ražošana ar citiem kurināmajiem.

187

Līdz ar to pirmais iebildums ir jānoraida.

188

Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apstrīdētajā lēmumā neņemdama vērā pasākumus, ko Grieķijas Republika noteikusi, lai ierobežotu tās tirgus daļu, kura kopš 2001. gada nepārtraukti ir samazinājusies.

189

Komisija apstrīd prasītājas apgalvojumus.

190

Svarīgi atgādināt, ka pasākumi, kas ir noteikti, lai ierobežotu prasītājas tirgus daļu lejupējā tirgū, būtībā ietver prasītājas izslēgšanu no noteiktiem iepirkumiem saistībā ar subsidētu elektrostaciju celtniecību jaudas rezerves nodrošināšanai (skat. iepriekš 13. punktu). Lai gan ir taisnība, ka šajos iepirkumos izraudzītie pretendenti var radīt prasītājai noteiktu konkurenci lejupējā tirgū, jānorāda, ka šie pasākumi nedod piekļuvi ar brūnoglēm darbināmām elektrostacijām un tāpēc nevar novērst iespēju nevienlīdzību, kas pastāv starp prasītāju un tās konkurentiem.

191

Turklāt jāatgādina, ka, lai gan prasītājas tirgus daļa lejupējā tirgū samazinās, šis samazinājums neietekmē tās dominējošo stāvokli, jo prasītāja pati atzīst, ka līdz 2011. gadam tā pārstāvēs aptuveni 70 % no Grieķijā uzstādītās elektroenerģijas ražošanas jaudas (skat. iepriekš 180. punktu).

192

Turklāt Grieķijas tiesību aktos nav noteikts nekāds ierobežojums prasītājas kopējā portfeļa lielumam, kā rezultātā joprojām iespējams prasītājai piešķirt jaunas licences.

193

Līdz ar to šis iebildums ir jānoraida.

194

Šādos apstākļos ir jānoraida pirmā pamata piektā daļa un līdz ar to viss pirmais pamats.

195

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru EKL 253. pantā prasītajam pamatojumam ir jābūt pielāgotam attiecīgā akta būtībai un tam skaidri un nepārprotami jāatspoguļo iestādes – akta autores – argumentācija, lai ļautu ieinteresētajām personām noskaidrot pieņemtā akta pamatojumu un kompetentajai tiesai veikt pārbaudi. Prasība norādīt pamatojumu ir izvērtējama, ievērojot konkrētās lietas apstākļus, it īpaši attiecīgā tiesību akta saturu, izklāstītā pamatojuma būtību un akta adresātu vai citu personu, uz kurām tas attiecas tieši un individuāli, iespējamo interesi saņemt paskaidrojumus. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un juridiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst EKL 253. panta prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tās tiesību normas, kuras reglamentē attiecīgo jomu (skat. spriedumus, 1998. gada 2. aprīlis, Komisija/Sytraval un Brink’s France, C‑367/95 P, EU:C:1998:154, 63. punkts un tajā minētā judikatūra; 2006. gada 4. jūlijs, Hoek Loos/Komisija, T‑304/02, EU:T:2006:184, 58. punkts). Komisijai nav pienākumu tādu lēmumu pamatojumā, kas tai ir jāpieņem, lai nodrošinātu konkurences tiesību normu piemērošanu, paust nostāju par visiem argumentiem, ko ieinteresētās personas ir izvirzījušas savas prasības pamatošanai, bet pietiek, ka tā izklāsta faktus un juridiskos apsvērumus, kuriem ir būtiska nozīme lēmuma uzbūvē (spriedumi, 1993. gada 29. jūnijs, Asia Motor France u.c./Komisija, T‑7/92, EU:T:1993:52, 31. punkts, un 1997. gada 27. novembris, Tremblay u.c./Komisija, T‑224/95, EU:T:1997:187, 57. punkts).

196

Prasītāja apgalvo, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā nav ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu. Pirmkārt, tā esot pamatojusies uz datiem pirms obligātās dienas sistēmas izveides un citām būtiskām pārmaiņām lejupējā tirgū. Otrkārt, tā neesot paskaidrojusi, kā prasītājas brūnogļu izmantošanas tiesības varēja paplašināt tās dominējošo stāvokli lejupējā tirgū. Šajā ziņā prasītāja jautā par apstrīdētā lēmuma 1. pantā minēto “primāro kurināmo” jēdzienu un faktu, ka Komisija ir izmantojusi “tikai pašas [noteikto] tirgu segmentus”. Treškārt, Komisija nesniedzot paskaidrojumu ne par faktisko vai potenciālo ļaunprātīgo izmantošanu, ko prasītāja esot īstenojusi, ne par to, kā tās lielā tirgus daļa augšupējā tirgū, ņemot vērā faktu, ka brūnogles neesot absolūti nepieciešams ražošanas faktors (essential facility) elektroenerģijas ražošanai un ka tās konkurentiem esot pietiekama piekļuve šim tirgum, varētu radīt EKL 82. panta pārkāpumu, un visbeidzot ne par to, cik lielā mērā ir nodarīts kaitējums patērētāju interesēm.

197

Savā iestāšanās rakstā neveltot kādu noteiktu daļu apstrīdētā lēmuma pamatojuma vērtējumam, Grieķijas Republika savukārt pauž vairākus novērojumus par šo jautājumu. Tā it īpaši apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma 1. pants ir slikti formulēts un pretrunīgs attiecībā uz “primāro kurināmo” jēdzienu, kā arī saistībā ar atsauci uz Likuma Nr. 134/1975 3. panta 3. punktu, kas nav atrodams apstrīdētā lēmuma pamattekstā, izņemot 23. apsvērumu. Komisija turklāt neesot pietiekami pamatojusi tās vispārīgo apgalvojumu par brūnogļu nozīmi Grieķijā un no tā izrietošo prasītājas konkurentu interesi, ko tā savukārt ir plaši iztirzājusi tās konkurences ģenerāldirektorāta ierēdņu rakstītā rakstā.

198

Komisija apstrīd šos apgalvojumus.

199

Pirmām kārtām, jānorāda, ka daļa prasītājas izvirzīto argumentu neattiecas uz apstrīdētā lēmuma pamatojuma trūkumu vai nepietiekamību. Runa ir par argumentiem, saskaņā ar kuriem Komisija ir pamatojusies uz apstākļiem pirms obligātās dienas sistēmas izveides.

200

Šādi argumenti patiesībā tiek jaukti ar kritiku par apstrīdētā lēmuma pamatotību. Pienākums pamatot lēmumus ir būtiska formas prasība, kura ir jānošķir no jautājuma par pamatojuma pamatotību, kas attiecas uz strīdīgā akta likumību pēc būtības. Lēmuma pamatojumu veido formāls to pamatu izklāsts, uz kuriem šis lēmums ir balstīts. Ja šajos pamatos ir pieļautas kļūdas, tie skar lēmuma likumību pēc būtības, nevis tā pamatojumu, kas var būt pietiekams, pat izklāstot kļūdainus pamatus (skat. spriedumu, 2008. gada 10. jūlijs, Bertelsmann un Sony Corporation of America/Impala, C‑413/06 P, EU:C:2008:392, 181. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt jākonstatē, ka šādi argumenti jau tikuši izvirzīti, pārbaudīti un noraidīti pirmā pamata ietvaros.

201

Pat pieņemot, ka šie argumenti ir jāsaprot tādējādi, ka prasītāja vispārīgi pārmet Komisijai, ka tā nav pietiekami pamatojusi savu lēmumu, jo neesot pieminējusi datus pēc 2005. gada, šķiet, ka šādam pārmetumam nav nekāda pamatojuma. Komisija apstrīdētajā lēmumā būtībā citē datus par 2006. un 2007. gadu, kas tai pārsvarā tika darīti zināmi administratīvajā procesā un kas izriet no Grieķijas Republikas 2006. gada 19. jūnija un 2007. gada 24. janvāra vēstulēm, kā arī no prasītājas 2007. gada 19. janvāra un 4. aprīļa vēstulēm.

202

Tā apstrīdētā lēmuma 32. un 34. apsvērumā Komisija atsaucas uz jauniem apstākļiem, par kuriem tā uzzinājusi it īpaši no šīm vēstulēm un kuri attiecas uz iepirkumu rīkošanu izmantošanas tiesību piešķiršanai attiecībā uz Dramas, Elasonas, Vevi un Vegoras atradnēm. Apstrīdētā lēmuma 48. un 49. apsvērumā Komisija izvērtē lejupējā tirgus jauno noteikumu sekas, kā arī jaunāko informāciju, ko tā saņēmusi par prasītājas brūnogļu izmantošanas darbībām. Apstrīdētā lēmuma 53. un 54. apsvērumā Komisija ņem vērā brūnogļu kā kurināmā izmantošanas evolūciju elektroenerģijas ražošanai laikposmā tieši pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. Apstrīdētā lēmuma 58. apsvērumā Komisija izvērtē kopējo elektroenerģijas, tostarp importētās elektroenerģijas, patēriņa evolūciju lejupējā tirgū, to darot jaunākās tai paziņotās informācijas gaismā. Apstrīdētā lēmuma 68., 76., 77., 80. un 81. apsvērumā Komisija šīs informācijas gaismā izvērtē Grieķijas starpsavienojuma tīklā uzstādīto elektroenerģijas ražošanas jaudu, kā arī licences, kas piešķirtas elektroenerģijas ražošanai un jaunu elektrostaciju celtniecībai. Visbeidzot, apstrīdētā lēmuma 73. apsvērumā Komisija izvērtē elektroenerģijas ražošanas jaudu no atjaunojamajiem energoresursiem laikposmā tieši pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.

203

Tādā pašā veidā Komisijas ir ņēmusi vērā Grieķijas Republikas 2007. gada 24. janvāra vēstuli, lai apstrīdētajā lēmumā iekļautu tabulas Nr. 5 un Nr. 16, kurās attiecīgi ir vēlreiz norādīts brūnogļu atradņu saraksts un ar brūnoglēm darbināmo Grieķijas elektrostaciju saraksts. Turklāt netiek apstrīdēts, ka Komisija ir ņēmusi vērā 2005. gadā izveidoto obligāto dienas tirgu, ko tā ir raksturojusi apstrīdētā lēmuma 103.–109. apsvērumā un uz ko tā ir atsaukusies savā vērtējumā, īpaši apstrīdētā lēmuma 164.–166. apsvērumā. Visbeidzot, apstrīdētā lēmuma 191.–237. apsvērumā ir izskatīti dažādi administratīvajā procesā izvirzīti argumenti, ko attiecīgi prasītāja apgalvojusi savās 2007. gada 19. janvāra un 4. aprīļa vēstulēs, bet Grieķijas Republika – savā 2007. gada 24. janvāra vēstulē.

204

Otrām kārtām, runājot par prasītājas izvirzītajiem argumentiem, kas tieši attiecas uz apstrīdētā lēmuma pamatojuma nepietiekamību vai neesamību, šie argumenti ir jānoraida kā nepamatoti.

205

Pirmkārt, prasītāja nevar apgalvot, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā nav paskaidrojusi, kā esošas brūnogļu izmantošanas tiesības varēja palīdzēt saglabāt prasītājas dominējošo stāvokli lejupējā tirgū. Komisija vispirms apstrīdētā lēmuma 157. apsvērumā ir atgādinājusi judikatūru par EKL 86. panta 1. punkta savienojumā ar EKL 82. pantu pārkāpumu. Turpinājumā šī lēmuma 158.–188. apsvērumā tā ir veikusi pilnīgu analīzi par konkrētās lietas apstākļiem. Visbeidzot apstrīdētā lēmuma 189.–190. apsvērumā Komisija minētās lietas apstākļiem ir piemērojusi minēto judikatūru. Tādējādi tā ir paskaidrojusi iemeslus, kādēļ Grieķijas Republika, saglabādama prasītājai kvazimonopolistiskas brūnogļu izpētes un izmantošanas tiesības, esot ļāvusi prasītājai, kurai ir dominējošais stāvoklis augšupējā tirgū, saglabāt arī tās dominējošo stāvokli lejupējā tirgū, kas ir pretēji Līgumā paredzētajām konkurences tiesību normām.

206

Otrkārt, prasītāja nevar apgalvot, ka apstrīdētais lēmums nav pamatots attiecībā uz “primāro kurināmo” jēdzienu, kas izmantots šī lēmuma 1. pantā. Vispirms, Komisijas argumentācija un secinājums, ko tā izdarījusi apstrīdētā lēmuma 238. apsvērumā, dod iespēju bez grūtībām saprast minēto pantu, īpaši faktu, ka, neraugoties uz daudzskaitļa lietojumu, kāds diemžēl tur atrodams, Komisija, izmantojot frāzi “primārie kurināmie”, ar tiem domā brūnogles. Komisija, izmantodama šos vārdus bez tehniskas nozīmes, būtībā ir vēlējusies uzsvērt brūnogļu būtisko nozīmi un lomu konkrētajos tirgos (skat. iepriekš 81. punktu).

207

Turklāt, lai arī termins “kurināmais” apstrīdētajā lēmumā ir akurāti lietots attiecībā uz citiem kurināmajiem, piemēram, naftu vai gāzi, tas šajā lēmumā vispārīgi ir saistīts ar brūnoglēm, īpaši to definīciju, piemēram, 12., 14., 41., 42., 88. un 161. apsvērumā. Līdz ar to prasītājas arguments par pamatojuma trūkumu attiecībā uz “primāro kurināmo” jēdzienu ir jānoraida.

208

Treškārt, runājot par apgalvoto pamatojuma trūkumu apstrīdētajā lēmumā attiecībā uz Komisijas lietotajiem “tikai [šajā] lēmumā pašas [noteikto] tirgu segmentiem”, jākonstatē, ka prasītāja šī apgalvojuma pamatošanai nav sniegusi nekādu paskaidrojumu.

209

Katrā ziņā apstrīdētā lēmuma 162.–166. apsvērumā Komisija ir paskaidrojusi, ka līdz obligātā dienas tirgus izveidei elektroenerģijas ražošanas un vairumtirdzniecības piegādes segments de facto atbilda valsts līmenī saražotās un importētās elektroenerģijas piegādei tiesīgajiem klientiem un ka šis segments asociējās ar mazumtirdzniecības piegādes segmentu. Tā precizēja, ka turpretī kopš šīs izveides ir ieviests nošķīrums, jo ir izveidots elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgus, kas atbilda vienīgi agrākajam elektroenerģijas ražošanas un piegādes tiesīgajiem klientiem tirgum.

210

Tā, pilnībā aktualizējot savu analīzi un atsaucoties uz lejupējo tirgu, Komisija ir uzskatījusi, ka elektroenerģijas ražošanas un piegādes tiesīgajiem klientiem tirgus analīze, kas pausta brīdinājuma vēstulēs, pamatojoties uz datiem, ko tai līdz šim darījusi zināmus prasītāja un Grieķijas Republika, lika izdarīt tādus pašus secinājumus kā analīzē, kas tika veikta par lejupējo tirgu, kurš šajā datumā bija potenciāls tirgus. No tā izriet, ka Komisija jebkurā gadījumā šajā ziņā ir norādījusi pietiekamu pamatojumu.

211

Ceturtkārt, prasītājas arguments, ka apstrīdētajā lēmumā neesot nekāda pamatojuma par faktisko vai potenciālo ļaunprātīgo izmantošanu, ko esot radījusi apgalvotā dominējošā stāvokļa paplašināšana, arī ir jānoraida kā nepamatots. No apstrīdētā lēmuma 185.–189. apsvēruma izriet, ka Komisija ir analizējusi strīdīgos pasākumus, paskaidrodama iemeslus, kādēļ, piešķirot prasītājai privileģētu piekļuvi Grieķijā vispievilcīgākajam ražošanas resursam, Grieķijas Republika ir ļāvusi prasītājai saglabāt vai stiprināt tās dominējošo stāvokli lejupējā tirgū. Komisija ir arīdzan paskaidrojusi, ka šādu pasākumu rezultātā tika radīti šķēršļi jaunpienācēju ienākšanai tirgū, tādējādi radīta iespēju nevienlīdzība starp tirgus dalībniekiem un līdz ar to izkropļota konkurence pretēji Līguma noteikumiem. Turklāt Komisija savu analīzi ir papildinājusi apstrīdētā lēmuma 199., 223. un 238. apsvērumā. Tādejādi Komisija ir skaidri izskaidrojusi šajā lietā atklāto konkurences noteikumu pārkāpuma raksturu, proti, EKL 86. panta 1. punkta savienojumā ar EKL 82. pantu pārkāpumu.

212

Piektkārt, jānoraida prasītājas arguments, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā nav pietiekami izskaidrojusi nedz to, kādā veidā prasītājas lielā tirgus daļa attiecībā uz brūnoglēm, kas nav absolūti nepieciešams elektroenerģijas ražošanas faktors, lai arī tās konkurentiem ir pietiekama piekļuve šim tirgum, var radīt EKL 82. panta pārkāpumu, nedz to, kādu iemeslu dēļ prasītājas tiesības uz brūnoglēm kaitē patērētāju interesēm.

213

Pirmkārt, Komisija apstrīdētajā lēmumā ir konstatējusi, ka prasītājas konkurentiem lejupējā tirgū piekļuve nozīmīgam brūnogļu daudzumam nebija garantēta un ka šī iemesla dēļ šie konkurenti un prasītāja atradās nevienlīdzīgu iespēju situācijā, ņemot vērā faktu, ka brūnogles bija visizdevīgākais kurināmais elektroenerģijas ražošanai lejupējā tirgū. Tātad Komisijas argumentācija bija skaidra, un prasītāja varēja to apstrīdēt, ko tā turklāt arī ir darījusi.

214

Otrkārt, no judikatūras izriet, ka, lai konstatētu kombinēto EKL 86. panta 1. punkta un EKL 82. panta noteikumu pārkāpumu, Komisijai nav jāpierāda šī pārkāpuma ietekme uz patērētāju interesēm (apelācijas sprieduma 68. punkts).

215

Trešām kārtām, runājot par Grieķijas Republikas piebildēm, uzreiz ir jānoraida piebilde par “primāro kurināmo” jēdzienu, par kuru atbilde jau sniegta iepriekš (skat. iepriekš 206. punktu). Piebilde par Likuma Nr. 134/1975 3. panta 3. punktu arī ir jāuzskata par nepamatotu. Pretēji Grieķijas Republikas apgalvotajam šī panta noteikumi ir citēti divreiz – apstrīdētā lēmuma 21. un 39. apsvērumā. Turklāt Komisija vairākkārt skaidri atsaucas uz šiem noteikumiem, piemēram, apstrīdētā lēmuma 18., 22., 23., 30., 38., 41., 42., 117., 131., 184. un 237. apsvērumā.

216

Vēl ir jāuzskata, ka apstrīdētajā lēmumā ir pietiekami izskaidrots pamatojums, kas Komisijai ļauj izdarīt secinājumu par brūnogļu nozīmi Grieķijā, kā tas izriet no šī lēmuma 255. zemsvītras piezīmes un 212.–215. un 221.–223. apsvēruma. Visbeidzot, apstāklis, ka Komisijas darbinieki juridiskā izdevumā ir uzrakstījuši apstrīdētajam lēmuma veltītu rakstu, lai kāds būtu šī raksta saturs, nevar tikt ņemts vērā šī lēmuma pamatojuma novērtējumā.

217

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, otrais pamats ir jānoraida.

218

Šim pamatam ir trīs daļas – pirmā par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, otrā par privātīpašuma aizsardzības principa pārkāpumu un trešā par pilnvaru nepareizu izmantošanu.

219

Lai arī šī pamata virsrakstā ir minēts arī tiesiskās noteiktības principa pārkāpums, prasītāja nav izvirzījusi argumentus konkrēti šī pārkāpuma konstatēšanai. Līdz ar to šajā ziņā pietiek atbildēt uz argumentiem par iespējamo tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu.

220

Grieķijas Republikas atbalstīta, prasītāja apgalvo, ka Komisija, pieņemdama apstrīdēto lēmumu, ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, ko Komisija apstrīd.

221

Sava apgalvojuma pamatošanai, pirmkārt, prasītāja norāda, ka tās tiesības uz brūnogļu izmantošanu Komisija pirmo reizi ir kritizējusi apstrīdētajā lēmumā. Komisijas gadu desmitiem ilgā bezdarbība esot pārliecinājusi prasītāju par tās situācijas likumību.

222

Šajā ziņā ir jānorāda, ka, tā kā neviena persona nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, ja nepastāv konkrēti solījumi, ko tai būtu sniegusi administrācija (skat. spriedumu, 2007. gada 22. maijs, Mebrom/Komisija, T‑216/05, EU:T:2007:148, 105. punkts un tajā minētā judikatūra), prasītāja savu tiesisko paļāvību nevar pamatot ar vienkāršu Komisijas bezdarbību.

223

Pilnības labad ir jāuzskata, pirmkārt, ka tirgus dalībnieki savu tiesisko paļāvību nevar balstīt uz esošas situācijas saglabāšanu, kas var tikt grozīta Savienības iestāžu rīcības brīvības robežās (spriedums, 1990. gada 14. februāris, Delacre u.c./Komisija, C‑350/88, EU:C:1990:71, 33. punkts), un, otrkārt, ka Komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz iespēju ierosināt procedūru pret dalībvalsti, kas ir pārkāpusi EKL 86. panta 1. punkta noteikumus (šajā ziņā skat. spriedumu, 1994. gada 27. oktobris, Ladbroke/Komisija, T‑32/93, EU:T:1994:261, 37. un 38. punkts, un rīkojumu, 1995. gada 23. janvāris, Bilanzbuchhalter/Komisija, T‑84/94, EU:T:1995:9, 31. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to, pat pieņemot, ka Komisija nebija ierosinājusi kombinēto EKL 86. un 82. panta noteikumu piemērošanas procedūru attiecībā uz strīdīgajiem pasākumiem, lai arī tie tai bija zināmi, ar to vien nepietiek, lai prasītājai radītu tiesisku paļāvību par faktu, ka šāda procedūra netiks ierosināta nākotnē.

224

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija Lēmuma C(2002) 3729, galīgā redakcija, – Valsts atbalsts Nr. 133/2001 – Grieķija, papildu izmaksu kompensācijas shēma Grieķijā, ietvaros ir apstiprinājusi Grieķijas Republikas prasītājai piešķirtās subsīdijas sakarā ar lejupējā tirgus liberalizāciju, lai ņemtu vērā noteiktu “neatgūstamo izmaksu” pastāvēšanu. Šajā kontekstā Komisija esot uzskatījusi, ka lielākā daļa ieguldījumu, kas veikti ar brūnoglēm darbināmajās elektrostacijās, nesaturot šādas izmaksas. Tādējādi prasītāja esot labā ticībā varējusi uzskatīt, ka tā var turpināt savu darbību veidā, kas ļauj pilnībā amortizēt šos ieguldījumus.

225

Šajā ziņā ir svarīgi norādīt, ka Komisijas apstiprinājums attiecībā uz iepriekš 224. punktā minēto subsīdiju attiecās uz Grieķijas Republikas pabalsta maksājumu prasītājai, lai kompensētu tās ieguldījumus mazāk konkurētspējīgās Grieķijas starpsavienojuma tīkla elektrostacijās, proti, elektrostacijās, kas netiek darbinātas ar brūnoglēm, izņemot dažas mazās elektrostacijas. Turklāt Komisija ir norādījusi, par ko tai neviens nav iebildis, ka tai nav tikusi paziņota neviena subsīdija attiecībā uz prasītājas elektrostacijām, kas darbināmas ar brūnoglēm, līdz ar to situācija saistībā ar šīm elektrostacijām nav tikusi vērtēta. Tātad strīdīgo pasākumu tiesiskums nav ticis formāli izvērtēts un tas neveidoja iepriekšēju klusējot izteiktu nosacījumu attiecīgās subsīdijas maksājuma projekta apstiprināšanai.

226

No tā izriet, ka iepriekš 224. punktā minētā lēmuma pieņemšana Komisijā nevarēja prasītājai radīt tiesisko paļāvību attiecībā uz Komisijas neatsaukšanos uz EKL 86. un 82. panta piemērošanu strīdīgajiem pasākumiem.

227

Treškārt, prasītāja atkārto, ka tā nekad nav saņēmusi pieteikumu ar lūgumu piegādāt saviem konkurentiem brūnogles, un apstiprina, ka tās darbībai nav negatīvas ietekmes attiecībā uz patērētājiem. Nav nekāda iemesla uzskatīt, ka šie fakti, pat pieņemot, ka tie izrādītos patiesi, varētu radīt prasītājai tiesisku paļāvību par strīdīgo pasākumu tiesiskumu.

228

Šādos apstākļos šī daļa ir jānoraida.

229

Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums rada Grieķijas Republikai pienākumu liegt tai tiesības uz īpašumu, tāpēc ir uzskatāms par iejaukšanos šajās tiesībās, apdraudot pat šo tiesību pastāvēšanu, ko Komisija apstrīd.

230

Šajā ziņā pietiek vien norādīt, ka apstrīdētajā lēmumā Grieķijas Republikai nav noteikts pienākums veikt kādu konkrētu pasākumu. Šī lēmuma 248. apsvērumā Komisija vienīgi norāda, ka ir jāveic pasākumi, kas prasītājas konkurentiem ļauj nodrošināt pietiekamu piekļuvi brūnoglēm. Komisija uzsver, ka Grieķijas Republikai pašai ir jāizvēlas šajā ziņā veicamie pasākumi un ka tā tikai indikatīvos nolūkos min divus piemērus. To skaitā Komisija, protams, min noteiktu prasītājas brūnogļu atradņu izmantošanas tiesību nodošanu tās konkurentiem, kā arī šīm atradnēm tuvumā esošo elektrostaciju nodošanu. Taču šajā pašā sakarā Komisija piemin arī vēl nepiešķirto atradņu izmantošanas tiesību piešķiršanu prasītājas konkurentiem. Šāds pasākums neietvēra nekādu prasītājas īpašumtiesību aizskārumu, pat ja Komisija apstrīdētā lēmuma 250. apsvērumā ir norādījusi, ka papildus šim pasākumam ir jāveic arī pārejas pasākumi, kas ļautu izbeigt pārkāpumu daudz īsākā laikposmā nekā ir vajadzīgs, lai, pirmkārt, nodotu ekspluatācijā vēl nepiešķirtas atradnes un, otrkārt, pie šīm atradnēm uzceltu elektrostaciju.

231

Turklāt, pat pieņemot, ka Grieķijas Republika nolemtu galu galā veikt pasākumus, ko varētu uzskatīt par tādiem, kas aizskar prasītājas īpašumtiesības, šāds lēmums nebūtu obligāti prettiesisks. Īpašumtiesības, kas pieder pie Savienības tiesību vispārīgajiem principiem, nav uzskatāmas par absolūtu prerogatīvu, jo šo tiesību izmantošanai var noteikt ierobežojumus ar nosacījumu, ka šie ierobežojumi patiešām atbilst Savienības izvirzītajiem vispārējo interešu mērķiem un ka tie, ievērojot izvirzīto mērķi, neveido pārmērīgu un nepieņemamu iejaukšanos, kas aizskartu garantēto tiesību pašu būtību (spriedums, 2003. gada 23. oktobris, Van den Bergh Foods/Komisija, T‑65/98, EU:T:2003:281, 170. punkts).

232

Tāpēc šī daļa ir jānoraida.

233

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru lēmumā ir pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana tikai tad, ja, pamatojoties uz objektīvām, atbilstošām un saskaņotām pazīmēm, izrādās, kas tas ir pieņemts vienīgi vai vismaz galvenokārt tāpēc, lai sasniegtu nevis tajā norādītos, bet citus mērķus (skat. spriedumu, 1995. gada 6. aprīlis, Ferriere Nord/Komisija, T‑143/89, EU:T:1995:64, 68. punkts un tajā minētā judikatūra).

234

Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi šādu nepareizu izmantošanu, cenzdamās nodalīt tās elektroenerģijas ražošanas darbību no citām tās darbībām, lai gan Komisijas likumdošanas iniciatīvas šāda rezultāta sasniegšanai attiecībā uz agrākiem elektroenerģijas monopoliem esot bijušas neveiksmīgas dalībvalstu opozīcijas dēļ. Turpretī Komisija neesot šādā veidā rīkojusies attiecībā uz citām līdzīgām situācijām citās dalībvalstīs.

235

Prasītājas argumentam, ko Komisija apstrīd, trūkst faktiska pamata.

236

Komisija apstrīdētajā lēmumā nav prasījusi sadalīt prasītājas darbību brūnogļu atradņu izmantošanas jomā un elektroenerģijas ražošanas jomā. Tā ir vienkārši konstatējusi prasītājas konkurentiem nelabvēlīgu iespēju nevienlīdzību lejupējā tirgū tādas faktiskas situācijas dēļ, ko ir radījusi Grieķijas Republika, un lūgusi tai šo situāciju labot, nodrošinot minētajiem konkurentiem pietiekamu piekļuvi publiskām brūnogļu atradnēm.

237

Runājot par apstākli, ka elektroenerģijas jomā citas dalībvalstis neievērojot savus pienākumus attiecībā uz Līguma noteikumiem par konkurenci, tas nevar atbrīvot Grieķijas Republiku no šo pienākumu ievērošanas. Katrā ziņā apgalvotā Komisijas bezdarbība pret šīm dalībvalstīm nevar tikt uzskatīta par norādi, ka apstrīdētais lēmums ir ticis pieņemts nevis tajā norādīto, bet citu mērķu sasniegšanai.

238

Tādējādi šī daļa ir jānoraida.

239

Šādos apstākļos trešais pamats ir jānoraida pilnībā.

240

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru samērīguma princips, kas pieder pie Savienības tiesību vispārīgajiem principiem, paredz, ka attiecīgie pasākumi nepārsniedz to, kas ir atbilstošs un vajadzīgs attiecīgajā tiesiskajā regulējumā izvirzīto mērķu sasniegšanai, ar to saprotot, ka, ja ir iespēja izvēlēties no vairākiem piemērotiem pasākumiem, ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais (spriedumi, 1999. gada 16. decembris, UDL, C‑101/98, EU:C:1999:615, 30. punkts, un 2002. gada 12. marts, Omega Air u.c., C‑27/00 un C‑122/00, EU:C:2002:161, 62. punkts).

241

Prasītāja apgalvo, ka Komisija šo principu ir pārkāpusi, piedāvājot veikt iepriekš 230. punktā minētos pasākumus, lai labotu konstatētā pārkāpuma konkurenci ierobežojošo iedarbību. Turklāt Komisijai esot vajadzējis ņemt vērā nelabvēlīgos pasākumus, kas jau attiecas uz prasītāju, piemēram, pienākumu pārdot elektroenerģiju mazumtirdzniecības tirgū par regulētu tarifu vai ierobežojumus attiecībā uz jaunu elektrostaciju celtniecību. Prasītāja precizē, ka tā administratīvajā procesā nav izmantojusi EKL 86. panta 2. punkta noteikumus, jo tā ir uzskatījusi un joprojām uzskata, ka nekāds EKL 86. panta 1. punkta pārkāpums nav noticis.

242

Grieķijas Republika piebilst, pirmkārt, ka Komisija piedāvā 40 % no brūnogļu atradņu krājumiem piešķirt prasītājas konkurentiem, neņemot vērā faktu, ka dažām tās atradnēm ir apšaubāma rentabilitāte, un, otrkārt, ka Komisijas piedāvātie pasākumi ir “dāvana” prasītājas konkurentiem, izraisot prasītājas īpašumtiesību ierobežojumu vai pat to iznīcināšanu, tādējādi padarot neiespējamu to ieguldījumu amortizāciju, kas veikti brūnogļu atradņu izpētē un izmantošanā, turklāt šis kurināmais nav nemaz obligāti nepieciešams elektroenerģijas ražošanai.

243

Komisija apstrīd prasītājas un Grieķijas Republikas apgalvojumus.

244

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka apstrīdētajā lēmumā Grieķijas Republikai nav noteikts pienākums veikt kādu konkrētu pasākumu, jo šī lēmuma 248. apsvērumā norādītie pasākumi ir minēti tikai piemēram (skat. iepriekš 230. punktu). Turpretī šajā lēmumā tai ir noteikts pienākums veikt pasākumus rezultāta sasniegšanai, kā tas izriet no šī lēmuma 2. panta formulējuma, saskaņā ar kuru Grieķijas Republikai ir jāveic pasākumi, ar kuriem var labot pret konkurenci vērstās strīdīgo pasākumu sekas, lasot to šī lēmuma 246. un 247. apsvērumā izklāstīto secinājumu gaismā, saskaņā ar kuriem šiem pasākumiem prasītājas konkurentiem lejupējā tirgū ir jānodrošina pietiekama piekļuve Grieķijas teritorijā esošajām brūnoglēm, precizējot, ka ar “pietiekamu” Komisija principā saprot izmantojamo krājumu procentuālo daļu, kas nav mazāka par 40 %.

245

Pat pieņemot, ka iepriekš 242. un 243. punktā minētie 40 % ir skaitlis, ko Komisija ir galīgi noteikusi apstrīdētajā lēmumā, ir jāuzsver, ka ne prasītāja, ne Grieķijas Republika nav iesniegušas nevienu argumentu, lai pierādītu, ka prasītājas konkurentu procentuāli mazāka apmēra piekļuve izmantojamajiem krājumiem varētu pietiekami garantēt strīdīgo pasākumu pret konkurenci vērsto seku labošanu. Tās nav iesniegušas nevienu argumentu, lai apstrīdētu Komisijas argumentāciju apstrīdētā lēmuma 255. zemsvītras piezīmē, uz kuras pamata tā ir izdarījusi secinājumu par nepieciešamību pagaidām noteikt piekļuvi 40 % no krājumiem.

246

Tāpat ne prasītāja, ne Grieķijas Republika nav identificējušas Komisijas noteiktajiem pasākumiem alternatīvus un mazāk bargus pasākumus, kas varētu būt pietiekami, lai labotu strīdīgo pasākumu pret konkurenci vērstās sekas.

247

Prasītājas argumentos nekas neliecina par to, ka nelabvēlīgie pasākumi, kurus tā uzskata par tai piemērotiem, varētu labot iespēju nevienlīdzību, ko Komisija konstatējusi attiecībā uz tās konkurentiem lejupējā tirgū.

248

Tāpat Grieķijas Republika nepaskaidro, kādā veidā noteiktu prasītājai piešķirto atradņu zemā rentabilitāte varētu attaisnot tādu pasākumu neveikšanu, kas ir paredzēti apstrīdētajā lēmumā konstatētās iespēju nevienlīdzības labošanai. Runājot par šo jautājumu, ir jāprecizē, ka Grieķijas Republika pati neapgalvo, ka kāda no ekspluatējamajām atradnēm, kas varētu tikt piešķirta prasītājas konkurentiem, varētu izrādīties šaubīga rentabilitātes ziņā. Katrā ziņā Grieķijas Republika neizskaidro iemeslus, kādēļ minēto atradņu izmantošanas tiesību piešķiršana šiem konkurentiem publiskā iepirkuma procedūrā būtu jāuzskata par “dāvanu” šiem konkurentiem vai par traucēkli prasītājai amortizēt savus ieguldījumus.

249

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, jākonstatē, ka nekāds samērīguma principa pārkāpums nav pierādīts.

250

Tātad šis pamats ir jānoraida.

251

No tā izriet, ka prasība ir jānoraida kopumā.

252

Atbilstoši Reglamenta 219. pantam Vispārējā tiesa nolēmumos, kas pasludināti pēc tās nolēmumu atcelšanas un lietas nodošanas atpakaļ, lemj par tiesāšanās izdevumiem attiecībā uz tiesvedību Vispārējā tiesā un apelācijas tiesvedību Tiesā.

253

Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež segt pašai savus, kā arī atlīdzināt Komisijas, uzņēmumu, kas iestājušies lietā, un personu, kas iestājušās apelācijas tiesvedībā, tiesāšanās izdevumus atbilstoši šo pēdējo prasījumiem, ieskaitot tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību Tiesā.

254

Piemērojot Reglamenta 138. panta 1. punktu, dalībvalstis, kas iestājušās lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Līdz ar to Grieķijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, ieskaitot tiesāšanās izdevumus saistībā ar apelācijas tiesvedību Tiesā.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

nospriež:

Tiesvedības priekšvēsture

1) Par prasītāju

2) Par Grieķijas brūnogļu tirgu

3) Par Grieķijas elektroenerģijas tirgu

Elektroenerģijas ražošanas un elektrostaciju būvniecības licences

Elektroenerģijas imports

Obligātais dienas tirgus

Administratīvais process

Apstrīdētais lēmums

Tiesvedība Vispārējā tiesā un Tiesā

Tiesvedība un prasījumi pēc lietas nodošanas atpakaļ

Juridiskais pamatojums

1) Par pirmo pamatu par juridisku kļūdu, piemērojot EKL 86. panta 1. punkta noteikumus apvienojumā ar 82. pantu, kā arī par acīmredzamu kļūdu vērtējumā

Par pirmo daļu par acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot konkrētos tirgus

Ievada apsvērumi

Par pirmo apakšsadaļu saistībā ar augšupējā tirgus noteikšanu

– Par pirmo iebildumu

– Par otro iebildumu

– Par trešo iebildumu

– Par ceturto iebildumu

Par otro apakšsadaļu saistībā ar lejupējā tirgus noteikšanu

– Par pirmo iebildumu

– Par otro iebildumu

Par pirmā pamata trešo daļu par jaunajiem konkurentiem nelabvēlīgas iespēju nevienlīdzības situācijas neesamību

Par pirmo iebildumu

Par otro iebildumu

Par trešo iebildumu

Par ceturto iebildumu

Par piekto iebildumu

Par pirmā pamata piekto daļu par iespējamu acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ciktāl Komisija neesot ņēmusi vērā lejupējā tirgus evolūciju

Par pirmo iebildumu

Par otro iebildumu

2) Par otro pamatu par pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu

3) Par trešo pamatu par, pirmkārt, tiesiskās noteiktības, tiesiskās paļāvības aizsardzības un privātīpašuma aizsardzības principu pārkāpumu un, otrkārt, par pilnvaru nepareizu izmantošanu

Par pirmo daļu par tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu

Par otro daļu par privātīpašuma aizsardzības principa pārkāpumu

Par trešo daļu par pilnvaru nepareizu izmantošanu

4) Par ceturto pamatu par samērīguma principa pārkāpumu

Par tiesāšanās izdevumiem