PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2009. gada 16. martā

Lieta T–156/08 P

R

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Apelācija – Civildienests – Pārbaudāmie ierēdņi – Ziņojums par pārbaudes laiku – Nelabvēlīga akta neesamība – Termiņš prasības celšanai – Nokavējums

Priekšmets      Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 19. februāra rīkojumu lietā F–49/07 R/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp.) un ar kuru tiek lūgts atcelt šo rīkojumu

Nolēmums      Apelācijas sūdzību noraidīt. R sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Prasībā ietverto prasījumu izklāsts

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts)

2.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Sagatavojošs akts – Ierēdņa pārbaudes laikā veikti pasākumi – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 34., 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņi – Prasība – Procesuālās tiesību normas – EKL 236. pants un Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kuras pamatā ir Regulas Nr. 45/2001 pārkāpums

(EKL 236. pants; Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 45/2001)

4.      Kopienu tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Tiesības tikt uzklausītam tiesā – Pienākums iekļaut nolēmumā visus lietas dalībnieku izvirzītos apsvērumus – Neesamība

1.      Lai būtu izpildītas Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētās prasības, prasības pieteikumā nav noteikti jābūt ietvertiem formāli izvirzītiem prasījumiem, ja no prasītāja argumentācijas ir noprotams, par kuru tiesību aktu ir runa. Tomēr prasības pieteikums, kurā nav tieši norādīts tiesību akts, kura atcelšana tiek prasīta, un kurš neļauj pietiekami precīzi identificēt attiecīgo aktu, neatbilst šīm iepriekš minētajām prasībām.

(skat. 36. un 37. punktu)

Atsauce: Tiesa, 1994. gada 7. februāris, C‑388/93 PIA Hifi/Komisija, Recueil, I‑387. lpp., 10. punkts.

2.      Tādu aktu vai lēmumu gadījumā, kuru izstrāde notiek vairākos posmos, it īpaši iekšējā procedūrā, principā ir apstrīdami tikai tie pasākumi, kuros galīgā veidā noteikta iestādes nostāja šīs procedūras beigās, izslēdzot starppasākumus, kuru mērķis ir sagatavot galīgo lēmumu. Lēmumu sagatavojošie akti nav nelabvēlīgi, un, tikai ceļot prasību par attiecīgās procedūras noslēgumā pieņemto lēmumu, prasītājs var norādīt uz iepriekš pieņemto tiesību aktu, kas ar to cieši saistīti, prettiesiskumu.

Tieši tā tas ir ziņojumu par pārbaudes laiku gadījumā, kuru mērķis ir sagatavot administrācijas lēmumu par attiecīgās personas apstiprināšanu amatā pēc tās pārbaudes laika beigām vai par tās atbrīvošanu no darba, un arī tādu pasākumu gadījumā, kas saistīti ar pārbaudes laika norisi un kas pieņemti saskaņā ar Civildienesta noteikumu 34. pantu, kā, piemēram, lēmums par pārbaudāmā iecelšanu citā amatā, turpinātu pārbaudes laiku, vai lēmums pagarināt attiecīgās personas pārbaudes laiku. Šo pasākumu mērķis acīmredzami ir ļaut administrācijai labāk novērtēt pārbaudāmā īpašības, kā arī sagatavot lēmumu par attiecīgās personas apstiprināšanu amatā vai atbrīvošanu no darba, kas jāpieņem pārbaudes laika noslēgumā, un tos līdz ar to nevar apstrīdēt, ceļot autonomu prasību atcelt tiesību aktu. Šajā gadījumā nevar tikt atzīts, ka šiem pasākumiem ir nelabvēlīga akta raksturs, kaut arī tie ietver negatīvu vērtējumu attiecībā pret konkrēto ierēdni, jo šie pasākumi paši par sevi nemaina tā tiesisko stāvokli. Attiecīgā gadījumā šo vērtējumu var apstrīdēt, ceļot prasību atlīdzināt attiecīgajai personai šķietami nodarīto kaitējumu.

(skat. 49., 55., 56. un 58. punktu)

Atsauce: Pirmās instances tiesa, 2005. gada 8. marts, T‑275/02 D/EIB, Krājums‑CDL, I‑A‑51. un II‑211. lpp., 44. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Prasība par zaudējumu atlīdzību, ko ierēdnis cēlis pret iestādi, kuras darbinieks viņš ir, un kuras pamatā ir šīs iestādes iespējami pieļautais Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti pārkāpums, ietilpst EKL 236. panta, kā arī Civildienesta noteikumu 90. un 91. panta piemērošanas jomā, un tās pieņemamība līdz ar to ir atkarīga no Civildienesta noteikumos paredzētās pirmstiesas procedūras ievērošanas. Regulā Nr. 45/2001 nav ietverts neviens noteikums, kas liecinātu par pretējo.

(skat. 73. punktu)

4.      Tiesības tikt uzklausītam tiesas procesā nenozīmē, ka tiesai savā nolēmumā ir jāiekļauj visi katra lietas dalībnieka izvirzītie apsvērumi. Tiesai, vispirms uzklausot lietas dalībnieku apsvērumus un novērtējot pierādījumus, ir jāpieņem nolēmums par prasībā ietvertajiem prasījumiem un tas jāpamato.

(skat. 87. punktu)

Atsauce: Tiesa, 1998. gada 10. decembris, C‑221/97 P Schröder u.c./Komisija, Recueil, I‑8255. lpp., 24. punkts.