Lūguma sniegt atzinumu konteksta izklāsts

GATS

Nolīgumu, kurus paredzēts noslēgt, priekšmets un izcelsme

Nolīgumu forma un saturs

Lūgums sniegt atzinumu

Dalībvalstu un iestāžu rakstveida apsvērumi

Par abu lūgumā sniegt atzinumu izvirzīto jautājumu saistību un to izvērtēšanas secību

Par pirmo jautājumu

Par otro jautājumu

Par EKL 133. panta 6. punkta otro daļu

Par EKL 71. pantu un 80. panta 2. punktu

Tiesas nostājas pieņemšana

Par attiecīgo Nolīgumu priekšmetu

Par Tiesai uzdoto jautājumu priekšmetu un to izskatīšanas secību

Par Kopienas kompetenci noslēgt attiecīgos Nolīgumus un par ar šādu secinājumu saistītajiem juridiskajiem pamatiem

Par atsauci uz EKL 133. panta 1. un 5. punktu, kas attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku

Par atsauci uz EKL 133. panta 6. punkta otro daļu un par dalībvalstu līdzdalību attiecīgo Nolīgumu noslēgšanā

Par atsauci uz EKL 71. pantu un 80. panta 2. punktu, kas attiecas uz kopējo transporta politiku

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — E. Vaits [E. White], M. Hutunens [M. Huttunen] un L. Prete [L. Prete], pārstāvji,

—

Čehijas valdības vārdā — M. Smoleks [M. Smolek], pārstāvis,

—

Dānijas valdības vārdā — K. Pilgords Singlersens [C. Pilgaard Zinglersen], pārstāvis,

—

Vācijas valdības vārdā — M. Lumma [M. Lumma] un N. Grafs Victums [N. Graf Vitzthum], pārstāvji,

—

Grieķijas valdības vārdā — A. Samoni-Randu [A. Samoni-Rantou] un S. Hala [S. Chala], kā arī G. Karipsiadis [G. Karipsiadis], pārstāvji,

—

Spānijas valdības vārdā — N. Diasa Abada [N. Díaz Abad], pārstāve,

—

Īrijas valdības vārdā — D. Dž. O’Hagans [D. J. O’Hagan], pārstāvis, kam palīdz E. Kolinss [A. Collins] un M. Kolinss [M. Collins], SC,

—

Itālijas valdības vārdā — Dž. Palmjēri [G. Palmieri], pārstāve, kurai palīdz P. Džentili [P. Gentili], avvocato dello Stato,

—

Lietuvas valdības vārdā — D. Krjaučūns [D. Kriaučiūnas] un E. Matuļonīte [E. Matulionytė], pārstāvji,

—

Nīderlandes valdības vārdā — K. Viselsa [C. Wissels] un M. de Hrāfe [M. de Grave], pārstāvji,

—

Polijas valdības vārdā — M. Dovgelevičs [M. Dowgielewicz], K. Herma [C. Herma] un M. Kamejša [M. Kamejsza], pārstāvji,

—

Portugāles valdības vārdā — L. Inešs Fernandišs [L. Inez Fernandes] un M. Žuana Palma [M. João Palma], pārstāvji,

—

Rumānijas valdības vārdā — A. Čobanu-Dordja [A. Ciobanu-Dordea] un N. Mitu [N. Mitu], kā arī E. Gane [E. Gane] un K. Osmane [C. Osman], pārstāvji,

—

Somijas valdības vārdā — J. Heliskoski [J. Heliskoski], pārstāvis,

—

Zviedrijas valdības vārdā — A. Falka [A. Falk], pārstāve,

—

Apvienotās Karalistes valdības vārdā — I. Rao [I. Rao], pārstāve, kurai palīdz A. Dešvuds [A. Dashwood], barrister,

—

Eiropas Parlamenta vārdā — R. Pasoss [R. Passos] un D. Gauči [D. Gauci], pārstāvji,

—

Eiropas Savienības Padomes vārdā — Dž. P. Hikss [J.-P. Hix] un R. Ļudvinavičūte-Kordeiro [R. Liudvinaviciute-Cordeiro], pārstāvji,

1

Lūgums attiecas uz Eiropas Kopienas dalīto vai ekskluzīvo kompetenci un atbilstošu juridisko pamatu, kas tai jāizmanto, lai ar atsevišķiem Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) locekļiem noslēgtu nolīgumus, kuru mērķis ir grozīt Kopienas un tās dalībvalstu specifisko saistību sarakstus atbilstoši Vispārējam nolīgumam par pakalpojumu tirdzniecību (GATS).

2

Saskaņā ar EKL 300. panta 6. punktu “Eiropas Parlaments, Padome, Komisija vai jebkura dalībvalsts var saņemt Tiesas atzinumu par to, vai paredzētais nolīgums ir saderīgs ar šo Līgumu. Ja Tiesas atzinums ir negatīvs, nolīgums var stāties spēkā tikai saskaņā ar 48. pantu Līgumā par Eiropas Savienību”.

3

Ar savu 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 1. lpp.), Padome apstiprināja Nolīgumu par PTO izveidošanu, kā arī šī nolīguma 1.–3. pielikumā minētos nolīgumus, tostarp Vispārējo nolīgumu par pakalpojumu tirdzniecību (turpmāk tekstā — “GATS”).

4

Saskaņā ar GATS I panta 2. punktu:

“Šī Līguma kontekstā pakalpojumu tirdzniecība tiek definēta kā pakalpojuma sniegšana:

5

GATS V pantā ar nosaukumu “Ekonomiskā integrācija” ir paredzēts:

“1.   Šis Līgums neaizliedz nevienai no Dalībvalstīm kļūt par pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijas līguma pusi vai pievienoties šādam līgumam starp divām vai vairākām šāda līguma pusēm, ar nosacījumu, ka šāds nolīgums [atbilst noteiktiem nosacījumiem].

[..]

5.   Ja, noslēdzot jebkuru no [1. punktā minētajiem līgumiem], paplašinot to vai izdarot tajā būtisku grozījumu, Dalībvalsts vēlas atsaukt vai grozīt specifisku saistību [veidā], kas neatbilst tās Grafikā paredzētajiem nosacījumiem un apstākļiem, tā paziņo par šādu grozījumu vai atsaukumu vismaz 90 dienas iepriekš un ir piemērojama XXI panta 2., 3. un 4. punktā paredzētā procedūra.

[..]”

6

GATS XVI pantā, kurš ietverts III daļā ar nosaukumu “Specifiskas saistības”, ir noteikts:

“1.   Attiecībā uz tirgus pieejamību tādos pakalpojumu sniegšanas veidos, kādi norādīti I pantā, katra Dalībvalsts attiecina uz jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tās Grafikā paredzētais režīms saskaņā ar noteikumiem, ierobežojumiem un nosacījumiem, par ko ir panākta attiecīgā vienošanās un kuri ir precizēti Grafikā [..].

2.   Nozarēs, kurās tiek pildītas tirgus pieejamības saistības, pasākumi, kurus Dalībvalsts nedrīkst saglabāt vai uzsākt, pamatojoties uz reģionālo dalījumu apakšgrupās vai uz visu tās teritoriju, ja vien tas netiek citādi precizēts tās Grafikā, tiek definēti kā:

7

Saskaņā ar GATS XVII panta 1. punktu:

“Nozarēs, kas definētas tās Grafikā, un saskaņā ar tajā noteiktajiem nosacījumiem un nepieciešamajām kvalifikācijām katra Dalībvalsts attiecina uz pakalpojumiem un jebkuras citas Dalībvalsts pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz visiem pakalpojumu sniegšanu ietekmējošiem pasākumiem režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, kurš tiek attiecināts uz pašas līdzīgajiem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem. [..]”

8

GATS XX pantā ir noteikts:

“1.   Katra Dalībvalsts grafikā nosaka specifiskās saistības, kuras tā uzņemas saskaņā ar šī Līguma III daļu. Attiecībā uz nozarēm, kurās šādas saistības tiek uzņemtas, katrs Grafiks precizē:

[..]

3.   Specifisko saistību grafiki tiek pievienoti šī Līguma pielikumā un veido tā neatņemamu sastāvdaļu.”

9

Specifiskās saistības ir gan horizontālas, jo tās vienādā veidā attiecas uz visiem attiecīgās dalībvalsts grafikā minētajiem pakalpojumiem (turpmāk tekstā — “horizontālās saistības”), gan arī nozaru, ja tās attiecas uz īpašu pakalpojumu nozari (turpmāk tekstā — “nozaru saistības”).

10

GATS XXI pantā ar virsrakstu “Grafiku grozīšana” ir paredzēts:

11

1999. gada 19. jūlija Procesuālie noteikumi attiecībā uz Pakalpojumu tirdzniecības padomes pieņemto grafiku grozīšanu ir iekļauti dokumentā S/L/80, kura nosaukums ir “Vispārējā līguma par pakalpojumu tirdzniecību XXI panta īstenošanas kārtība (grafiku grozīšana)” (turpmāk tekstā — “Procesuālie noteikumi”).

12

Procesuālo noteikumu 5. un 6. punktā ir paredzēts:

“5.   Jebkuru saskaņā ar XXI panta 2. punkta a) apakšpunktu notikušo sarunu noslēgumā Dalībvalstij, kas izdara grozījumu, ir jānosūta Sekretariātam attiecīgo Dalībvalstu parakstīta kopīga vēstule, kā arī ziņojums par sarunu rezultātiem, kurš ir jāparafē attiecīgajām Dalībvalstīm. Sekretariātam šī vēstule un ziņojums kā konfidenciāli dokumenti ir jānosūta visām Dalībvalstīm.

6.   Dalībvalstij, kura izdara grozījumu un kas ir panākusi vienošanos ar visām [skartajām] Dalībvalstīm, kuras sevi ir identificējušas [..], vēlākais 15 dienu laikā pēc sarunu beigšanas ir jānosūta Sekretariātam galīgais ziņojums par sarunām, kuras notikušas saskaņā ar XXI pantu, un šis ziņojums kā konfidenciāls dokuments tiks izsūtīts visām Dalībvalstīm. Pēc apstiprināšanas procedūras, uz kuru attiecas 20.–22. punkts, beigšanas šai Dalībvalstij, kura izdara grozījumu, ir tiesības īstenot izmaiņas, par kurām panākta vienošanās sarunu laikā un kuras minētas ziņojumā, un tai Sekretariātam ir jāpaziņo īstenošanas datums, lai par to varētu paziņot PTO Dalībvalstīm. Šīs izmaiņas nedrīkst pārsniegt sākotnēji paziņoto grozījumu vai atcelšanu, un uz tām attiecas jebkādas kompensācijas, par kurām sarunu laikā panākta vienošanās.”

13

Procesuālo noteikumu 8. punktā, kurš ir piemērojams, ja nav panākta vienošanās par nolīgumu par kompensācijām, ir noteikts:

“Ja neviena [skartā] Dalībvalsts, kura sevi ir identificējusi [..], savlaicīgi neiesniedz pieteikumu par arbitrāžu [..] grozījumu veicošajai Dalībvalstij pēc tam, kad ir pabeigta apstiprināšanas procedūra, uz kuru attiecas 20.–22. punkts, ir tiesības īstenot iecerēto grozījumu vai atcelšanu. [..] Grozījumu veicošā dalībvalsts paziņo īstenošanas datumu Sekretariātam paziņošanai PTO locekļiem.”

14

Procesuālo noteikumu 20. punktā ir paredzēts:

“Grozījumi, kas veikti [GATS] pievienoto Grafiku autentiskajos tekstos, kuru pamatā ir saskaņā ar XXI pantu veiktie pasākumi, stājas spēkā apstiprināšanas kārtībā. Grafika projekts, kurā precīzi norādīta detalizēta informācija par grozījumiem, ir jānosūta Sekretariātam, lai par to varētu paziņot visām Dalībvalstīm. Grozījumi stājas spēkā pēc 45 dienām, kuras sāk skaitīt no to paziņošanas dienas vai vēlāk, kas ir jāprecizē Dalībvalstij, kura izdara šos grozījumus [..].”

15

Komisija informē, ka kopš brīža, kad saskaņā ar GATS tika izveidots Kopienas un tās attiecīgajā laikā 12 dalībvalstu specifisko saistību grafiks, 1995. un 2004. gadā notikušās paplašināšanās ir radījušas vajadzību izstrādāt jaunu konsolidēto grafiku, iekļaujot 13 jaunās dalībvalstis, kurām līdz tam bija pašām savs grafiks.

16

2004. gada 28. maijā Komisija saskaņā ar GATS V panta 5. punktu paziņoja par grozījumu un saistību atcelšanas grafiku, ko tā bija paredzējusi veikt 13 jauno dalībvalstu grafikos un tobrīd spēkā esošajā Kopienas un tās dalībvalstu specifisko saistību grafikā, lai apvienotu šos dažādos grafikus (turpmāk tekstā — “paziņojums S/SECRET/8”). Šim paziņojumam sekoja nākošais paziņojums par dažu saistību, kuras iekļautas attiecīgi Maltas un Kipras grafikos, atcelšanu (turpmāk tekstā — “paziņojums S/SECRET/9”).

17

Pēc tam, kad vairākas PTO dalībvalstis, kuras uzskatīja, ka tās skars paredzētie saistību grozījumi un saistību atcelšana, bija iesniegušas pretenzijas Komisijā, tā, rīkojoties Kopienas un tās 25 dalībvalstu vārdā, saskaņā ar GATS XXI panta 2. punktu uzsāka sarunas, lai panāktu vienošanos par kompensācijām.

18

Minēto sarunu noslēgumā puses vienojās par kompensācijām, kuras piešķiramas, ņemot vērā paziņojumā S/SECRET/8 minētos saistību grozījumus un saistību atcelšanu. Savukārt puses nevarēja panākt vienošanos par kompensācijām attiecībā uz saistību atcelšanu, kas ir minēta paziņojumā S/SECRET/9. Attiecībā uz šo pēdējo minēto jautājumu skartās PTO dalībvalstis tomēr neuzsāka strīdu noregulēšanas procedūru.

19

Kā izriet no Padomes 2006. gada 26. jūlija secinājumiem, Komisijai tika atļauts parakstīt nolīgumus, par kuriem bija notikušas sarunas, un nosūtīt PTO sekretariātam Kopienas un tās dalībvalstu saistību konsolidēto grafiku, lai tas tiktu apstiprināts.

20

Šajos secinājumos tostarp bija precizēts, ka, “paziņojot Kopienas un tās dalībvalstu specifisko saistību konsolidēto grafiku [..], Komisijai ir jānorāda, ka jaunais grafiks stāsies spēkā pēc tam, kad tiks pabeigtas Eiropas Kopienas un, attiecīgā gadījumā, tās dalībvalstu iekšējās lēmumu pieņemšanas procedūras. Šajā sakarā Komisijai ir jāiesniedz Padomei priekšlikums”.

21

Tādējādi tika noslēgti divdesmit septiņi nolīgumi attiecīgi ar Argentīnas Republiku, Austrālijas Savienību, Brazīlijas Federatīvo Republiku, Kanādu, Ķīnas Tautas Republiku, Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķo muitas teritoriju (Ķīnas Taipeja), Kolumbijas Republiku, Kubas Republiku, Ekvadoras Republiku, Honkongu (Ķīna), Indijas Republiku, Japānu, Korejas Republiku, Jaunzēlandi, Filipīnu Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm (turpmāk tekstā — “Nolīgumi”).

22

Apstiprināšanas procedūra noslēdzās ar pozitīvu rezultātu 2006. gada 15. decembrī.

23

2007. gada 27. martā Komisija iesniedza Padomē priekšlikumu lēmumam par Nolīgumu noslēgšanu, pamatojoties uz EKL 133. panta 1.–5. punktu kopsakarā ar EKL 300. panta 2. punktu.

24

Minētā priekšlikuma motīvu izklāstā Komisija tostarp ir precizējusi, ka tā par šiem nolīgumiem ir veikusi sarunas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā un labā, pieļaujot, ka jau sākotnēji nevarēja izslēgt, ka minētie nolīgumi varbūt būs jāapstiprina dalībvalstīm. Ņemot vērā faktiski apspriestās kompensācijas, Komisija tomēr uzskata, ka šīs kompensācijas nepārsniedz Kopienas iekšējās kompetences apjomu, kā arī ar tām netiek saskaņoti dalībvalstu tiesību akti jomā, kurā ar Līgumu nav paredzēta šāda saskaņošana; tādējādi EKL 133. panta 6. punkta otrā daļa nav piemērojama un līdz ar to Nolīgumu noslēgšana ietilpst Kopienas ekskluzīvajā kompetencē.

25

Padomē darbojošās dalībvalstis tomēr uzskatīja, ka Nolīgumu noslēgšana ir Kopienas un tās dalībvalstu dalītā kompetencē.

26

Līdz ar to tās uzsāka katra savas iekšējās procedūras, lai apstiprinātu Nolīgumus.

27

2007. gada 13. jūlijā Padome no savas puses par iepriekš minēto Komisijas priekšlikumu apspriedās ar Parlamentu. Šajā sakarā Padome informēja Parlamentu, ka tā lēmumu par Nolīgumu noslēgšanu paredz pamatot gan ar EKL 133. panta 1.–5. punktu kopsakarā ar EKL 300. panta 2. punktu, gan ar EKL 71. pantu, 80. panta 2. punktu un EKL 133. panta 6. punktu kopsakarā ar EKL 300. panta 3. punktu.

28

Savā 2007. gada 11. oktobra likumdošanas rezolūcijā Parlaments apstiprināja iepriekš minēto priekšlikumu. Kā savos apsvērumos norāda Parlaments, minētās rezolūcijas preambulas apsvērumos ir atsauce tikai uz EKL 133. panta 1. un 5. punktu, kā arī EKL 300. panta 2. un 3. punktu.

29

Komisija, uzsverot, ka visi Nolīgumi būtībā ir gandrīz vienādi, ir iesniegusi vienīgi ar Japānu noslēgto nolīgumu. Padome apstiprina, ka Nolīgumi būtībā ir identiski.

30

Saskaņā ar Procesuālo noteikumu 5. punktu ar Japānu parakstītais nolīgums ir Kopienas un tās dalībvalstu Japānai kopīgi nosūtītas vēstules formā (turpmāk tekstā — “kopīgā vēstule”).

31

Kā tas ir paredzēts minēto noteikumu 5. punktā, kopīgajai vēstulei ir pievienots ziņojums par sarunu rezultātiem. Šajā ziņojumā ir iekļauti divi pielikumi (turpmāk tekstā — “I pielikums” un “II pielikums”).

32

I pielikumā ir minēti paredzētie grozījumi un saistību atcelšana attiecībā uz Kopienas un tās dalībvalstu saistību grafikiem. Šim pielikumam ir divas daļas.

33

I pielikuma A daļā ir iekļauts paziņojumā S/SECRET/8 uzskaitīto grozījumu un saistību atcelšanas grafiks.

34

Runājot par horizontālajām saistībām, uz jaunajām dalībvalstīm tiek attiecināti daži ierobežojumi, kas iekļauti pašreizējā Kopienas un tās dalībvalstu saistību grafikā. Tā tas ir attiecībā uz horizontālo ierobežojumu pieejai tirgum 3. veidā saistībā ar pakalpojumiem, kas dalībvalstīs tiek uzskatīti par pakalpojumiem sabiedrības interesēs valsts vai vietējā līmenī, kas var būt sabiedriskā monopola priekšmets vai privātiem sniedzējiem rezervētu ekskluzīvu tiesību priekšmets. Tāpat tas ir attiecībā uz ierobežojumiem, kas saistīti ar valsts režīmu saistībā ar filiālēm un pārstāvniecībām, ko dalībvalstī izveidojusi trešo valstu sabiedrība vai noteiktas trešo valstu filiāles, kas izveidotas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem (3. veids), un ierobežojumiem, kas saistīti ar valsts režīmu saistībā ar subsīdijām (3. un 4. veids). Tāpat uz dažādām jaunajām dalībvalstīm tiek attiecināti noteikti horizontāli ierobežojumi, kas saistīti ar pieeju tirgum 4. veidā, — attiecībā uz uzturēšanos, pirmkārt, personām, kuras tiek norīkotas to sabiedrībās uz laiku, otrkārt, komercsabiedrību pārstāvjiem, kam uzdots veikt darījumu sarunas par pakalpojumu pārdošanu vai noslēgt pakalpojumu līgumus, treškārt, personām, kurām uzdots dalībvalstī iedibināt komercdarbību, un, ceturtkārt, fiziskajām personām, kuras uz laiku pakalpojuma sniegšanai nolīgusi juridiska persona, kas neveic komercdarbību nevienā no Kopienas dalībvalstīm.

35

I pielikuma A daļā turklāt ir paredzēta noteiktu horizontālo saistību atsaukšana attiecībā uz pieeju tirgum, ko iepriekš bija uzņēmušās Kipras Republika un Lietuvas Republika un kas attiecas uz 4. veidu.

36

Runājot par nozaru saistībām, šī paša I pielikuma A daļā vispirms uz jaunajām dalībvalstīm tiek attiecināti ierobežojumi, kas iekļauti pašreizējā Kopienas un tās dalībvalstu saistību grafikā. Šie ierobežojumi attiecas uz pieeju tirgum, kas saistīts, pirmkārt, ar gaisakuģa bez tā vadītāja līzinga vai nomas pakalpojumiem (2. un 3. veids), otrkārt, izglītības pakalpojumiem, jo Kopienas un tās dalībvalstu saraksts tos aptver vienīgi attiecībā uz privātās izglītības pakalpojumiem, un, treškārt, banku pakalpojumiem un citiem finanšu pakalpojumiem (1. un 3. veids). Minētie ierobežojumi tādējādi attiecas uz valsts režīmu attiecībā uz noteiktiem gaisa transporta pakalpojumiem, proti, transporta līdzekļu, kā arī rezervācijas informācijas sistēmu pārdošanu un laišanu apgrozībā.

37

Turklāt šī I pielikuma A daļā tiek atceltas saistības, kuras iepriekš bija uzņēmušās dažas jaunās dalībvalstis attiecībā uz kosmosa transportu un rūpniecības nozarēm pakārtotajām pakalpojumu nozarēm. Tādējādi ar to attiecībā uz dažām no jaunajām dalībvalstīm tiek paredzēti jauni nozaru ierobežojumi pieejai tirgum saistībā ar gaisa transportu (gaisa kuģu ar ekipāžu noma) (1.–3. veids) un saistībā ar visiem pārvadājumu veidiem pakārtotajiem pakalpojumiem (3. veids).

38

I pielikuma B daļā, kurā ir atsauce uz paziņojumu S/SECRET/9, paredzēts atcelt dažas Kipras Republikas un Maltas Republikas saistības — gan horizontālās, gan nozaru — attiecībā uz valsts režīmu 4. veidā. Attiecīgās nozaru saistības attiecas uz informātikas un ar to saistītajiem pakalpojumiem, sociālo un humanitāro zinātņu pētniecības un attīstības pakalpojumiem, apdrošināšanas un ar to saistītajiem pakalpojumiem, banku un citiem finanšu pakalpojumiem, viesnīcu, restorānu un pārējo sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu pakalpojumiem, kā arī ceļojuma aģentūru un tūrisma organizāciju, kā arī jūras transporta pakalpojumiem.

39

II pielikumā ir minētas saistības, par kurām panākta vienošanās attiecībā uz kompensāciju par paziņojumā S/SECRET/8 minēto saistību grozījumiem un izbeigšanu, kas pārņemtas I pielikuma A daļā. Saistībā ar horizontālajām saistībām II pielikumā izdarīta atsauce uz iepriekš minēto horizontālo ierobežojumu par pieeju tirgum 3. veidā saistībā ar pakalpojumiem, kas dalībvalstīs tiek uzskatīti par sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī horizontālā ierobežojuma izbeigšanu attiecībā uz investīcijām attiecībā uz Austrijas Republiku (3. veids) un horizontālās saistības, ko uzņēmušās Maltas Republika un Kipras Republika saistībā ar norīkošanu sabiedrības iekšienē, kā arī komercsabiedrību pārstāvjiem (4. veids). Nozaru saistības vai ar tām saistīto ierobežojumu atsaukšana pieejas tirgum vai valsts režīma aspektā turklāt ir norādītas attiecībā uz dažādām dalībvalstīm. Tās ir saistāmas attiecīgi ar inženierijas pakalpojumiem (2. un 3. veids), integrētajiem inženierijas pakalpojumiem (3. un 4. veids), pilsētas attīstības un vides arhitektūras pakalpojumiem (2. un 3. veids), informātikas un ar to saistītajiem pakalpojumiem (1.–4. veids), reklāmu (1. veids), telekomunikāciju pakalpojumiem, finanšu pakalpojumiem (bankas un apdrošināšana) (3. veids), viesnīcu, restorānu un citu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu pakalpojumiem (3. veids), ceļojuma aģentūru un tūrisma organizāciju pakalpojumiem (3. veids), kā arī frizieru pakalpojumiem (2. un 3. veids).

40

Kopīgajā vēstulē ir noteikts, ka šī vēstule un I un II pielikums veido vienošanos starp pusēm. Šajā vēstulē ir paredzēts, ka Kopiena un dalībvalstis PTO sekretariātam nosūtīs konsolidētu savu uzņemto saistību sarakstu, lai tas tiktu apstiprināts, un ka starp pusēm notikušo sarunu rezultāts stāsies spēkā pēc tam, kad tiks pabeigta apstiprinājuma procedūra, — datumā, kurš jānosaka Kopienai un tās dalībvalstīm pēc iekšējo apstiprināšanas procedūru pabeigšanas. Šajā vēstulē turklāt ir precizēts, ka grozījumi un atsaukšanas, kas paredzētas paziņojumā S/SECRET/8 un paziņojumā S/SECRET/9, stājas spēkā pēc tam, kad spēkā stājušās kompensācijas, par kurām panāktas vienošanās.

41

Komisijas iesniegtais lūgums sniegt atzinumu ir formulēts šādi:

42

Komisija uzsver, ka abi lūgumā sniegt atzinumu ietvertie jautājumi ir cieši saistīti un ka daudzi argumenti, kas ir iesniegti attiecībā uz vienu jautājumu, attiecas arī uz otru jautājumu. Tā uzskata, ka, ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts, ka uz Nolīgumiem ir attiecināma Kopienas ekskluzīvā kompetence saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku, nekavējoties ir izslēdzami papildu juridiskie pamati, kurus vēlas izmantot Padome.

43

Padome, kā arī Čehijas, Dānijas, Portugāles un Apvienotās Karalistes valdības uzskata, ka no atbildes uz otro jautājumu automātiski izriet atbilde uz pirmo jautājumu. Vajadzība it īpaši izmantot EKL 133. panta 6. punktu, 71. pantu un 80. panta 2. punktu kā juridisko pamatu ipso facto nozīmējot, ka Nolīgumu noslēgšana ietilpst Kopienas un tās dalībvalstu dalītajā kompetencē. Portugāles un Apvienotās Karalistes valdības uzskata, ka Komisija tādējādi esot apvērsusi dabisko secību starp tās lūgumā sniegt atzinumu apgalvoto un šajā lūgumā secināto.

44

Komisija uzskata, ka uz Nolīgumiem ir attiecināma kopējā tirdzniecības politika un līdz ar to būtībā ekskluzīva Kopienas kompetence.

45

Šī politika, kurai esot atvērts, uz attīstību virzīts raksturs, faktiski prasot pastāvīgu pielāgošanos koncepciju izmaiņām starptautiskajā sabiedrībā, un tā nevarot tikt interpretēta šauri, tādējādi pakāpeniski padarot to par nenozīmīgu. Taču tā tas būtu, ja šī politika aptvertu vienīgi tradicionālos tirdzniecības aspektus, neietverot nolīgumus, kuru mērķis, kā šajā gadījumā, ir grozīt noteikumus, saskaņā ar kuriem Kopiena ir apņēmusies atvērt savu tirgu pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem no citām PTO dalībvalstīm. Šādu nolīgumu tiešais un tūlītējais mērķis esot veicināt un reglamentēt izmaiņas, kā arī minēto pakalpojumu tirdzniecību.

46

Šajā ziņā 1994. gada 15. novembra atzinumā 1/94 (Recueil, I-5267. lpp.) iekļautie norādījumi, saskaņā ar kuriem vienīgi uz 1. veidā sniegtajiem pakalpojumiem ir attiecināma Kopienas ekskluzīvā kompetence tirdzniecības jomā, esot novecojuši, ņemot vērā ar Nicas līgumu ieviestos grozījumus EKL 133. pantā. Minētā panta 5. punktā šobrīd esot paredzēts, ka uz “pakalpojumu tirdzniecību” — no GATS aizgūta terminoloģija, kas atšķiras no EKL 49.–55. pantā izmantotās terminoloģijas, kurā ietverta atsauce uz “pakalpojumu sniegšanas brīvību” vai “pakalpojumu liberalizēšanu” — vispārīgi attiecas kopējā tirdzniecības politika, izņemot vienīgi to, kas ir paredzēts šī paša EKL 133. panta 6. punktā.

47

Minēto grozījumu mērķis esot bijis vienkāršot situāciju, nostiprinot Kopienas lomu sarunās, kuras risināmas PTO ietvaros, lai nodrošinātu tās darbības saskaņotību, efektivitāti un ticamību, kā arī ļaujot tai labā ticībā un ātri izpildīt savas saistības. Divpusējām vai daudzpusējām sarunām PTO ietvaros faktiski esot pastāvīgs raksturs, un no tām izrietošie nolīgumi, kādi ir attiecīgie Nolīgumi, ar kuriem vienkārši tiek grozīti saistību grafiki saskaņā ar GATS, izmantojot elastīgu un ātru sarunu procedūru, esot jānoslēdz un jāīsteno pēc iespējas vienkāršāk. Komisijas ieteiktā EKL 133. panta interpretācija līdz ar to būtu visatbilstošākā pieņēmumam par Kopienu tiesību sistēmas saderību ar starptautisko publisko tiesību normām.

48

Komisija uzskata, ka Nolīgumiem turklāt nevar tikt piemērots EKL 133. panta 6. punkts, kurš, ņemot vērā, ka tajā ir iekļauts izņēmums no šī paša panta 5. punktā formulētā principa, ir jāinterpretē šauri.

49

Tieši EKL 133. panta 6. punkta otrajā daļā, kura sākas ar vārdiem “šajā sakarā”, esot vienīgi izskaidrotas automātiskās EKL 133. panta 6. punkta pirmajā daļā minētā principa sekas. EKL 133. panta 6. punkta otrajā daļā minētais izņēmums līdz ar to ir piemērojams vienīgi tad, ja tas, ka Kopiena noslēdz nolīgumu, nozīmētu, ka tā pārsniedz savu kompetenci, jo minētā nolīguma rezultātā tiks saskaņots dalībvalstu iekšējais tiesiskais regulējums šajā otrajā daļā minēto pakalpojumu nozarēs. Šī pēdējā minētā daļa līdz ar to esot EKL 137. panta 2. punkta, 149. panta 4. punkta, 151. panta 5. punkta un 152. panta 4. punkta, kuros nepārprotami izslēgta dalībvalstu normatīvo aktu saskaņošana attiecīgajās nozarēs (sociālie, izglītības, kultūras un audiovizuālie, kā arī veselības aizsardzības pakalpojumi), neizbēgamas sekas.

50

Komisija uzskata, ka EKL 133. panta 6. punkta otro daļu nevar interpretēt tādējādi, ka uz jebkuru nolīgumu, kurš kaut mazliet ietekmē kādu no minētajām nozarēm, ir attiecināma Kopienas un dalībvalstu kopējā kompetence. Tas, ka minētajā tiesību normā ir atsauce uz nolīgumiem minēto nozaru “jomā”, turklāt izraisa to, ka no tās piemērošanas jomas ir izslēdzami nolīgumi, kuri uz šīm nozarēm konkrēti neattiecas, bet kuri aptver pakalpojumu tirdzniecību kā vispārēju kategoriju. Ja tiktu lemts citādi, zustu EKL 133. panta 5. punkta trešās daļas jēga, kurā paredzēts, ka Padome, slēdzot horizontālus nolīgumus, kuros ir aptvertas šīs pašas nozares, lēmumus pieņem vienprātīgi.

51

Šajā gadījumā ar Nolīgumiem neesot saskaņotas attiecīgās nozares. Turklāt neviens no kompensāciju pasākumiem, par kuriem tikusi panākta vienošanās Nolīgumos, konkrēti neattiecoties uz minētajām nozarēm un vienīgā ar minētajām nozarēm saistītā saistību atcelšana, kas skar izglītības pakalpojumus, vēl jo mazāk esot tāda, kas uzurpētu iespējamo dalībvalstu kompetenci, jo ar šo saistību atcelšanu dalībvalstīm ir dota lielāka brīvība. Horizontālās saistības, par kurām ir runa Nolīgumos, attiecoties uz pakalpojumu tirdzniecību vispārīgi un neesot konkrēti saistītas ar minētajām nozarēm.

52

Parlaments būtībā piekrīt Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Kopienas kompetences ekskluzīvo raksturu pamatojot gan tas, ka Kopienai ir jāvar izpildīt savu uzdevumu, aizstāvot kopējās intereses, gan tas, ka Kopienā ir jāaizkavē konkurences un tirdzniecības plūsmas izkropļošana.

53

EKL 133. panta 5. punkts atspoguļojot dalībvalstu vēlmi nodrošināt tirdzniecības politikas efektivitāti gaidāmās Savienības 25 dalībvalstu sastāvā ietvaros, iekļaujot šajā tirdzniecības politikas jomā pakalpojumus, kuri ir kļuvuši par vienu no galvenajiem faktoriem starptautiskās tirdzniecības regulēšanā.

54

Ja EKL 133. panta 5. punkta ceturtā daļa tiktu interpretēta tādējādi, ka kopējā tirdzniecības politika, ja tā attiektos uz pakalpojumu tirdzniecību, vairs nebūtu ekskluzīva, tas nozīmētu, ka EKL 133. panta 5. punkta pirmajai daļai un ar Nicas līgumu ieviestajiem grozījumiem nebūtu nekādas lietderīgās iedarbības. Tāpat tas būtu tad, ja EKL 133. panta 6. punkta otrā un trešā daļa tiktu interpretētas tādējādi, ka visiem horizontālajiem tirdzniecības nolīgumiem, kuri var ietekmēt šajās tiesību normās minētos pakalpojumus, noteikti ir raksturīga jauktā kompetence.

55

Visas valdības, kuras iesniegušas apsvērumus, un Padome gluži pretēji uzskata, ka uz Nolīgumu noslēgšanu attiecas Kopienas un dalībvalstu dalītā kompetence. To nostājas un argumenti var tikt apkopoti šādi.

56

Pirmkārt, Itālijas valdība uzskata, ka, tā kā GATS ir noslēgts kā jaukta rakstura līgums, vispārējie starptautisko tiesību principi un tiesiskā drošība paredz, lai tas tāpat būtu attiecībā uz Nolīgumiem, ar kuriem tas tiek grozīts.

57

Otrkārt, Polijas valdība apgalvo, ka, ņemot vērā, ka Kopienai ir vienīgi tai piešķirtā kompetence, Kopienas un dalībvalstu dalītajai kompetencei ir tiesību normas statuss, savukārt Kopienas ekskluzīvā kompetence, kas ir izņēmums, prasa vai nu tiešu norādi Līgumā, vai arī striktu nosacījumu izpildi, lai tiktu atzīta netiešas ekskluzīvās kompetences esamība saskaņā ar judikatūru.

58

Treškārt, Padome, Čehijas, Dānijas, Grieķijas un Spānijas, Īrijas, kā arī Itālijas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Somijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes valdības apgalvo, ka apsvērumi, kas ir saistīti ar iespējamiem kavējumiem vai praktiskām grūtībām, kas radušās, grozot saistību grafikus, vai ar iespējamo Kopienas rīcības uzticamības un efektivitātes zudumu, nevarot ietekmēt kompetenču sadali starp Kopienu un tās dalībvalstīm. Vācijas valdība piebilst, ka kompetenču sadalīšanu Kopienu tiesību sistēmā nevarot ietekmēt apsvērumi, kas izriet no starptautiskajiem nolīgumiem, kuri nekādā ziņā nav pārāki par Līgumu un kuru tiesiskums, tieši pretēji, esot atkarīgs no Līguma ievērošanas.

59

Vairākas valdības ļoti apšauba arī, ka valstī esošo apstiprināšanas procedūru radītie kavējumi varētu ievērojami aizkavēt specifisko saistību grafiku grozīšanas procesu. Jaukto nolīgumu prakse esot labi iedibināta, jo Kopiena un tās dalībvalstis koordinēti īsteno savu kompetenci un šo procesu de facto vada Komisija. Īrijas, kā arī Nīderlandes un Apvienotās Karalistes valdības turklāt atgādina par šajā gadījumā eksistējošo dalībvalstu un Kopienas iestāžu pienākumu sadarboties.

60

Ceturtkārt, Padome uzskata, ka šajā gadījumā ir piemērojama EKL 133. panta 6. punkta pirmā daļa, kurā paredzēts, ka Padome nedrīkst slēgt nolīgumus, ja tajos iekļauti noteikumi, kas pārsniedz Kopienas iekšējās pilnvaras, bet ka Nolīgumi būtu jānoslēdz dalībvalstīm. Vairākas šajos Nolīgumos iekļautās saistības kompensāciju jomā, kā, piemēram, pienākums atcelt pārbaudes attiecībā uz ekonomisko nepieciešamību, kuras Apvienotā Karaliste piemēroja inženierijas pakalpojumiem, vai arī pienākums atvieglot nosacījumu par pastāvīgo uzturēšanos attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, kas sniegti 3. veidā attiecībā uz Somijas Republiku, faktiski attiecoties uz jomām, attiecībā uz kurām Līgumā neesot paredzēts juridiskais pamats, kuru var izmantot, lai pamatotu Kopienas iekšējo kompetenci.

61

Piektkārt, lielākā daļa valdību, kuras šajā sakarā iesniegušas apsvērumus, un Padome uzskata — kā tās to izskaidro saistībā ar otro jautājumu, kas attiecas uz juridisko pamatu —, ka attiecīgie Nolīgumi ietilpst EKL 133. panta 6. punkta otrās daļas piemērošanas jomā. Pats šīs normas formulējums apstiprinot kompetences dalīto raksturu, jo tajā ir paredzēta kopīga Kopienas un dalībvalstu rīcība, lai noslēgtu nolīgumus šajā tiesību normā minētajās jomās.

62

Sestkārt, attiecībā uz EKL 71. pantu un 80. panta 2. punktu, kuri, kā minētās valdības un Padome, izvērtējot otro jautājumu, norādījušas, arī reglamentējot attiecīgo Nolīgumu noslēgšanu atbilstoši EKL 133. panta 6. punkta trešajā daļā paredzētajam, tās uzsver, ka Kopienas kompetence transporta jomā būtībā nav ekskluzīva. Turklāt judikatūras, kas attiecas uz ārējās netiešās kompetences esamību iekšējo kompetenču realizēšanas dēļ, piemērošana šajā gadījumā nenozīmējot, ka minētie Nolīgumi būtu iekļaujami šādā ekskluzīvās kompetences jomā, jo tie neskar iekšējās Kopienu tiesību normas transporta jomā.

63

Septītkārt, Padome un valdības, kuras iesniegušas apsvērumus, vispārīgāk norāda, ka tās nepiekrīt Komisijas sniegtajai interpretācijai attiecībā uz EKL 133. pantu, aplūkojot visu šo pantu kopumā.

64

Čehijas, Īrijas, Itālijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Somijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes valdības, kā arī Padome uzskata, ka — atšķirībā no kopējās tirdzniecības politikas aspektiem, uz kuriem attiecināms EKL 133. panta 1. punkts un kuri tostarp aptver preču tirdzniecību un pakalpojumu, kas iekļauti 1. veidā, sniegšanu, un uz kuriem attiecināma Kopienas ekskluzīvā kompetence, — uz jomām, kuras aptver 133. panta 5. punkta pirmā daļa, tostarp uz pakalpojumiem, kuri sniegti 2.–4. veidā, par kuriem principā esot runa Nolīgumos, nav attiecināma šāda ekskluzīvā kompetence.

65

Šis secinājums īpaši skaidri un acīmredzami izrietot no paša EKL 133. panta 5. punkta ceturtās daļas formulējuma, saskaņā ar kuru minētais 5. punkts neietekmē dalībvalstu tiesības saglabāt spēkā un noslēgt nolīgumus.

66

Pretēji Komisijas apgalvotajam EKL 133. panta 5. punkta interpretācija tādējādi, ka ar to Kopienai nav piešķirta ekskluzīva kompetence, ar Nicas līgumu ieviestajiem grozījumiem neliedzot lietderīgas iedarbības iespēju. Spānijas un Zviedrijas valdības uzskata, ka minētā tiesību norma sniedzot priekšrocību tādējādi, ka šobrīd ir precīzi pateikts, ka attiecībā uz pakalpojumiem pastāv Kopienas tirdzniecības kompetence, un ir definētas tās robežas. Pēc Zviedrijas un Apvienotās Karalistes valdību domām, EKL 133. panta 5. punktā, it īpaši tā otrajā un trešajā daļā, tāpat esot iekļauti dažādi specifiski procesuālie noteikumi.

67

Atšķirībā no lielākās daļas citu valdību un Padomes Spānijas valdība uzskata, ka “pakalpojumu tirdzniecības” jēdzienu EKL 133. panta 5. punkta pirmās daļas nozīmē nevarot pielīdzināt atbilstošajam GATS iekļautajam jēdzienam un ka šis jēdziens aptverot vienīgi pakalpojumus, kuri sniegti 1. un 2. veidā un kuri ir vienīgie, kas būtībā atbilst pakalpojumu sniegšanas jēdzienam EK līguma nozīmē.

68

Komisija uzskata, ka neatkarīgi no tā, vai Nolīgumu noslēgšana ietilpst Kopienas ekskluzīvā kompetencē vai ar dalībvalstīm dalītajā kompetencē, Kopienas tiesību akta, kas pieņemts par šādu Nolīgumu noslēgšanu, juridiskais pamats varot būt vienīgi EKL 133. panta 1.–5. punkts kopsakarā ar EKL 300. panta 2. punkta pirmo daļu.

69

Savukārt visas valdības, kuras šajā sakarā iesniegušas apsvērumus, un Padome uzskata, ka ir jāizmanto arī EKL 71. pants un 80. panta 2. punkts, no vienas puses, kā arī EKL 133. panta 6. punkts, no otras puses, kopsakarā ar EKL 300. panta 3. punkta pirmo daļu.

70

Komisija atgādina, ka to iemeslu dēļ, kurus tā izklāstījusi saistībā ar pirmā jautājuma izvērtēšanu, EKL 133. panta 6. punkta otro daļu nevar piemērot attiecīgajiem Nolīgumiem.

71

Komisija pakārtoti piebilst, ka, pat pieņemot, ka šī tiesību norma ir piemērojama, tā nevar būt Kopienas akta par minēto Nolīgumu noslēgšanu juridiskais pamats. Faktiski minētā tiesību norma vienīgi paredzot izņēmumu Kopienas ekskluzīvajai kompetencei tirdzniecības politikas jomā, atstājot konkurējošo kompetenci dalībvalstīm.

72

Vācijas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas un Apvienotās Karalistes valdības, kā arī Padome savukārt uzskata, ka EKL 133. panta 6. punkta otrā daļa var būt Kopienas rīcības juridiskais pamats, jo tajā ir precizēti EKL 133. panta piemērošanas nosacījumi, ierobežota Kopienas kompetence saskaņā ar minētā panta 5. punktu un ieviesta īpaša Kopienas kompetence, kam ir dalīts raksturs.

73

Lielākā daļa valdību, kuras iesniegušas apsvērumus, un Padome norāda, ka šajā gadījumā ir piemērojama EKL 133. panta 6. punkta otrā daļa.

74

Ar attiecīgajiem Nolīgumiem tiek grozītas saistības, kuras specifiski attiecas uz šajā tiesību normā minētajiem pakalpojumiem, proti, nozaru saistības attiecībā uz izglītības pakalpojumiem un horizontālās saistības attiecībā uz subsīdijām. Turklāt ar Nolīgumiem grozītās horizontālās saistības aptver visas nozares, kuras minētas Kopienas un tās dalībvalstu saistību grafikā, tostarp kultūras, izglītības, veselības aizsardzības un sociālo pakalpojumu nozaru 3. un 4. veidā.

75

No vienas puses, Čehijas, Dānijas, Vācijas, Grieķijas, Spānijas, Īrijas, Lietuvas, Portugāles, Rumānijas, Somijas un Apvienotās Karalistes valdības, kā arī Padome apstrīd, ka Komisija nošķir saistību atcelšanu un jaunu saistību radīšanu. Jebkurš saistību grozījums — neatkarīgi no tā, vai tas ierobežo dalībvalstu brīvību vai to atjauno, — ir saistības, kuras var uzņemties vienīgi tas, kuram ir pilnvaras attiecīgajā jomā.

76

No otras puses, Komisijas šajā sakarā izmantotā EKL 133. panta 6. punkta otrās daļas interpretācija, kā šī iestāde to izklāstījusi pirmā jautājuma vērtējuma ietvaros, tiek apstrīdēta dažādu iemeslu dēļ.

77

Pirmkārt, Nīderlandes, Polijas un Zviedrijas valdības apgalvo, ka minēto tiesību normu nedrīkst tulkot šauri, tostarp tāpēc, ka tajā nav ieviests izņēmums iespējamajai Kopienas ekskluzīvajai kompetencei.

78

Otrkārt, Čehijas, Itālijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Somijas un Apvienotās Karalistes valdības, kā arī Padome uzskata, ka neesot iespējams apvienot EKL 133. panta 6. punkta pirmo un otro daļu, kā to ierosina Komisija. To argumentus šajā sakarā var apkopot šādi.

79

EKL 133. panta 6. punkta pirmās daļas piemērošana nekādā ziņā neesot ierobežota vienīgi ar šīs pašas normas otrajā daļā minēto pakalpojumu nozarēm, bet attiecoties uz visiem gadījumiem, kad nav Kopienas iekšējās kompetences, un par saskaņošanas gadījumu, kā tas izriet no vārda “jo īpaši” lietošanas, turklāt ir minēts tikai viens piemērs. Līdz ar to otrajā daļā neesot izskaidrota tikai un vienīgi EKL 133. panta 6. punkta pirmā daļa, šķietami nosakot pakalpojumu jomas, kurās Kopienai, rīkojoties vienai pašai, neesot iespējams saskaņot valstu normatīvos aktus. Šajā otrajā daļā minētās jomas turklāt pilnībā neatbilstot jomām, kurās Kopienai nav kompetences, lai veiktu saskaņošanu, jo tajā, piemēram, nav minēta nodarbinātības joma vai arodapmācības joma, attiecībā uz kurām EKL 129. pantā un 150. panta 4. punktā tomēr izslēgta šāda saskaņošana. Līgumā turklāt neesot aizliegts veikt saskaņošanu attiecībā uz audiovizuālajiem pakalpojumiem, kuri arī tomēr ir minēti EKL 133. panta 6. punkta otrajā daļā.

80

Treškārt, Čehijas, Vācijas, Grieķijas, Polijas, Portugāles un Somijas valdības apgalvo, ka EKL 133. panta 5. punkta trešā daļa ir tikai un vienīgi procesuāls noteikums un nekādi neattiecas uz to, vai Kopienas kompetence ir ekskluzīva vai kopēja.

81

Ceturtkārt, uz attiecīgajiem Nolīgumiem attiecas EKL 133. panta 6. punkta otrajā daļā minēto nozaru “joma”.

82

Čehijas, Vācijas, Īrijas, Itālijas un Rumānijas valdības uzskata, ka minētajā tiesību normā iekļautais vārds “jomā” neatkarīgi no attiecīgās valodu versijas nekādā ziņā neesot ne neskaidrs, ne arī ierobežojot šīs tiesību normas piemērošanu vienīgi attiecībā uz nolīgumiem, kuri “tikai un vienīgi” vai “lielākoties” attiecoties uz šādām pakalpojumu nozarēm, kā to ierosina Komisija, pamatojoties vienīgi uz semantisko vai gramatisko interpretāciju.

83

Lietuvas un Apvienotās Karalistes valdības uzskata, ka šie izmantotie vārdi tieši pretēji nozīmējot, ka jebkurš nolīgums, kurā regulēti pakalpojumu tirdzniecības aspekti, uz kuriem attiecas viena no minētajām nozarēm, ietilpst šīs tiesību normas piemērošanas jomā. Čehijas, Rumānijas un Apvienotās Karalistes valdības uzskata, ka šī interpretācija esot vienīgā, kas atbilst acīmredzamam Nicas līguma izstrādātāju nodomam panākt, lai uz EKL 133. panta 6. punkta otrajā daļā minētajām jutīgajām nozarēm, kurās Kopienai iekšējā līmenī ir vienīgi atbalsta, koordinējošas vai papildinošas pilnvaras, nevar neattiecināt dalībvalstu kompetenci.

84

Nīderlandes valdība uzskata, ka Komisijas ieteiktā interpretācija atņemot jebkādu jēgu EKL 133. panta 5. punkta trešajai daļai, jo tajā precizēti balsošanas noteikumi, kas piemērojami “horizontāliem nolīgumiem”, “ja tādi nolīgumi attiecas arī uz [..] 6. punkta otro daļu”.

85

Komisija uzskata, ka, lai arī no EKL 133. panta 6. punkta trešās daļas patiešām izriet, ka nolīgumi transporta jomā neietilpst kopējā tirdzniecības politikā, tas tā neesot Nolīgumu par pakalpojumu tirdzniecību gadījumā. Attiecīgo Nolīgumu mērķis, priekšmets, kā arī rezultāts neesot reglamentēt transporta pakalpojumus; tajos šajā sakarā vienīgi esot runa par tādu dažu saistību atcelšanu, kuras attiecas uz jūras vai gaisa transporta pakalpojumiem.

86

Katrā ziņā ietekme uz transporta pakalpojumiem esot tikai pakārtota salīdzinājumā ar to, ka attiecīgo Nolīgumu mērķis galvenokārt ir saistīts ar tirdzniecību, kā rezultātā ir jādod priekšroka vienīgi EKL 133. panta 1.–5. punktam kā juridiskajam pamatam, kā tas izrietot gan no Tiesas judikatūras par piemērota juridiskā pamata izvēli, gan likumdošanas prakses, kurā esot sniegti vairāki piemēri aktiem — gan iekšējiem, gan starptautiskiem —, kuri, lai arī tikai pakārtoti, tieši ietekmē transporta pakalpojumus, bet kuri esot tikuši pieņemti, neatsaucoties uz Līguma normām par transportu.

87

Parlaments būtībā piekrīt Komisijas nostājai.

88

Lielākā daļa valdību, kuras iesniegušas apsvērumus, un Padome savukārt uzskata, ka ir jāatsaucas uz EKL 71. pantu un 80. panta 2. punktu, jo dažas ar Nolīgumiem grozītās un atceltās nozaru saistības attiecas uz jūras un gaisa transportu, savukārt horizontālās saistības, kas ir grozītas vai noslēgtas kā kompensējoši pasākumi, arī attiecas uz šādiem pakalpojumiem. Tās apstrīd Komisijas aizstāvēto šauro interpretāciju, saskaņā ar kuru EKL 133. panta 6. punkta trešā daļa attiecas tikai vai galvenokārt uz transporta jomu, nevis uz horizontāliem nolīgumiem.

89

Pirmkārt, Čehijas, Dānijas, Īrijas, Itālijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Somijas un Apvienotās Karalistes valdības, kā arī Padome uzsver, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru uz transporta pakalpojumiem, tostarp tāda tirdzniecības līguma kā GATS ietvaros, neattiecoties kopējā tirdzniecības politika. Šī judikatūra šobrīd esot tieši ietverta EKL 133. panta 6. punkta trešajā daļā, kurā šajā sakarā ir paredzēts, ka, apspriežot un slēdzot nolīgumus transporta jomā, “piemēro” kopējās transporta politikas noteikumus.

90

Otrkārt, Dānijas un Apvienotās Karalistes valdības vērš uzmanību uz terminoloģiju, kas izmantota minētajā tiesību normā, kurā vairākās valodu versijās ir vispārīga atsauce uz nolīgumiem transporta “jomā”.

91

Treškārt, Dānijas valdība uzskata, ka ar Komisijas aizstāvēto interpretāciju tiek pārkāpts gan 133. panta 6. punkta trešās daļas mērķis, gan arī nepieciešamība šai tiesību normai piešķirt lietderīgu iedarbību. Faktiski būtu lieki EKL 133. pantā precizēt, ka nolīgumam, kas ietilpst vienīgi transporta jomā, piemēro kopējo transporta politiku. Šī 6. punkta trešajā daļā ietverto skaidro tekstuālo norāžu mērķis un lietderīgā iedarbība paredzot tieši izslēgt jebkādu iespēju, ka tiks piemērota judikatūra par juridiskā pamata izvēli, pamatojoties uz dominējošiem un pakārtotiem pasākuma elementiem.

92

Ceturtkārt, Čehijas un Apvienotās Karalistes valdības uzskata, ka minētā judikatūra ir piemērojama vienīgi tad, ja ir jāizvēlas starp Līguma normām, ar kurām Kopienai piešķirta kompetence citiem mērķiem, nevis tad, ja, neskarot jautājumu par juridiskajiem pamatiem, rodas strīds par Kopienas un dalībvalstu kompetenci.

93

Piektkārt, Čehijas, Nīderlandes, Rumānijas, Somijas un Apvienotās Karalistes valdības, kā arī Padome norāda, ka ar transporta nozari saistītajiem Nolīgumu noteikumiem nav pakārtots raksturs. Visupirms, Padome uzskata, ka neviens kritērijs neļaujot identificēt pakalpojumu nozares, kuras būtu mazsvarīgākas par citām. Turpinot, Rumānijas valdība uzsver, ka vairāki ar Nolīgumiem izdarītie grozījumi saistību grafikos esot vienādi vajadzīgi, lai sasniegtu šo Nolīgumu mērķi, proti, nodrošināt minēto grafiku konsolidēšanu pēc notikušajām paplašināšanām. Visbeidzot, Nīderlandes, Rumānijas un Somijas valdības uzskata, ka šajos Nolīgumos iekļautās specifiskās saistības transporta jomā nav arī pakārtoti pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu kāda Nolīgumos iekļauta pamatpasākuma efektivitāti.

94

Dānijas un Apvienotās Karalistes valdības uzskata, ka transporta nozare, uz kuru attiecas ļoti daudzi specifisko saistību grozījumi, drīzāk esot dominējoša. Dānijas valdība piebilst, ka šādi grozījumi esot ļoti būtiski arī tāpēc, ka tie tostarp ietekmē 3. un 4. veidu, kuri esot īpaši svarīgi starptautisko pasažieru pārvadājumu pa jūru jomā, kam raksturīgs, ka vietējā līmenī ir jāīsteno noteiktas, ar pakalpojumu sniegšanu saistītas darbības.

95

Sestkārt, attiecībā uz Komisijas aprakstīto likumdošanas praksi gan Čehijas, Dānijas, Īrijas, Itālijas, Lietuvas, Nīderlandes, Rumānijas, Somijas un Apvienotās Karalistes valdības, gan Padome uzskata, ka tai nav nekādas nozīmes.

96

Ir skaidrs, ka atbilstoši GATS XXI panta 2. punkta a) apakšpunkta noteikumiem kompensācijas, kas ietvertas attiecīgo Nolīgumu II pielikumā, ir bijušas priekšmets “nolīgumam”, kuru apsprieda PTO locekļi, atzīstot, ka viņus skar paziņojumā S/SECRET/8 paredzētie grozījumi un [saistību] atsaukšana.

97

Attiecībā uz paziņojumos S/SECRET/8 un S/SECRET/9 ietverto saistību atsaukšanu un grozījumiem, kas tikuši attiecīgi pārņemti Nolīgumu I pielikuma A un B daļā, Komisija, atbildot uz Tiesas jautājumu, tiesas sēdē norādīja, ka tie neesot Nolīguma starp pusēm priekšmets un ka tādējādi Tiesa tos nevarot ņemt vērā saistībā ar procedūru, kas uzsākta, pamatojoties uz EKL 300. panta 6. punktu. Pirmkārt, PTO locekļiem esot tiesības veikt saistību atsaukšanu vai grozījumus, pat ja pārējie locekļi pret to iebilst. Otrkārt, nekad neesot bijuši [noslēgti] nolīgumi par kompensācijām attiecībā uz paziņojumā S/SECRET/9 norādītajām saistībām.

98

Šim apgalvojumam, pret kuru iebilst Dānijas, Grieķijas, Spānijas, Īrijas, Polijas, Somijas un Zviedrijas valdības, kā arī Padome, nevar piekrist.

99

Tādējādi, kā tās ir norādījušas, vispirms ir jāatgādina, ka Kopīgajā vēstulē ir noteikts, ka šī vēstule un I un II pielikums veido Nolīgumu starp pusēm un ka paziņojumā S/SECRET/8 un paziņojumā S/SECRET/9 paredzētie grozījumi un atsaukšanas stājas spēkā pēc tam, kad ir stājušās spēkā attiecīgo Nolīgumu II pielikumā paredzētās kompensācijas.

100

Turpinot un runājot, konkrētāk, par saistību grozījumiem un atsaukšanu, kas paredzēti paziņojumā S/SECRET/8 un pārņemtas attiecīgo Nolīgumu I pielikuma A daļā, ir jāatgādina, ka no GATS XXI panta 2. punkta a) apakšpunkta izriet, ka, mēģinot panākt vienošanos par kompensācijām, dažādajiem iesaistītajiem locekļiem jācenšas saglabāt tirdzniecībai ne mazāk labvēlīgu vispārējo savstarpēji izdevīgo saistību līmeni par to, kāds bija paredzēts specifisko saistību Grafikos pirms šīm sarunām. “Kompensācijas”, par kurām panāktas vienošanās, tādējādi ir tieši balstītas uz ierosinātajām atsaukšanām un grozījumiem, un tām kā atlīdzinājumam ir jāveicina ar tām iespējami skartā līdzsvara atjaunošana.

101

No tā izriet, ka, lai gan grozījumus un atsaukšanas, ko ierosinājusi PTO dalībvalsts, sākotnēji vienpusēji nosaka šī dalībvalsts, tiklīdz ir pabeigtas sarunas par kompensācijām, tās un minētie grozījumi un atsaukšanas kļūst nedalāmi saistītas. To it īpaši apstiprina procesuālo noteikumu 6. punkts, kurā precizēts, ka šāda nolīguma secīgo grafiku grozījumi nedrīkst pārsniegt sākotnēji paziņotos grozījumus vai atcelšanu un ka tie ietver jebkādas kompensācijas, par kurām sarunu laikā ir panākta vienošanās.

102

Visbeidzot, runājot, konkrētāk, par paziņojumā S/SECRET/9 ietvertajiem saistību grozījumiem un atsaukšanām, kas pārņemti attiecīgo Nolēmumu I pielikuma B daļā, no kopīgās vēstules skaidri izriet, ka to rezultātā nav nedz noslēgti nolīgumi par kompensācijām, nedz iesniegti pieteikumi par arbitrāžu. Līdzīgā gadījumā no GATS XXI panta 3. punkta b) apakšpunkta un procesuālo noteikumu 8. panta izriet, ka šādu grozījumu un atsaukšanu iniciators principā var brīvi tos vienpusēji īstenot kopš brīža, kad pabeigta apstiprināšanas procedūra.

103

Tomēr izskatāmajā lietā šķiet, ka gan paziņojumam S/SECRET/8, gan paziņojumam S/SECRET/9 abiem ir viens un tas pats mērķis, proti, jauno dalībvalstu saistību grafiku pielāgošana, kā arī to apvienošana ar pašreizējo Kopienas un tās dalībvalstu saistību grafiku pēc jauno dalībvalstu pievienošanās Savienībai, kā arī, ka šajā kontekstā, kā tas īpaši izriet no šī atzinuma 99. punktā ietvertajiem precizējumiem, tie ir nedalāmi saistīti.

104

Turklāt ir skaidrs, ka gan I pielikumā pārņemtie saistību grozījumi un atsaukšanas, gan II pielikumā ietvertās kompensācijas ir paredzētas, lai būtu saistošas gan attiecīgo Nolīgumu pusēm, gan arī pārējiem PTO locekļiem.

105

No visa iepriekš minētā izriet, ka visi šie grozījumi, atsaukšanas un kompensācijas ir attiecīgo Nolīgumu saturs, kas ir jāņem vērā, atbildot uz lūgumu sniegt atzinumu.

106

Komisijas iesniegtais lūgums sniegt atzinumu attiecas, pirmkārt, uz jautājumu par to, vai Kopienai ir tiesības pašai noslēgt attiecīgos Nolīgumus, un, otrkārt, uz atbilstošā juridiskā pamata izvēli, lai uz to balstītu aktu, ar kuru Kopiena to noslēgs. Attiecībā uz pēdējo no minētajiem atzinuma priekšmets, konkrētāk, ir izlemt, vai Kopienas piekrišana uzņemties saistības ir jābalsta tikai uz EKL 133. panta 1.–5. punktu, skatot to kopsakarā ar EKL 300. panta 2. punktu, kā uzskata Komisija, vai šajā nolūkā ir jāparedz arī EKL 133. panta 6. punkts, 71. pants un 80. panta 2. punkts, skatot tos kopsakarā ar EKL 300. panta 3. punktu, kā uzskata Padome.

107

Ir jāatgādina, ka EKL 300. panta 6. punktā paredzētā procedūra pirms nolīguma noslēgšanas paredz ļaut atrisināt jautājumu par to, vai tas atbilst Līgumam. Minētās tiesību normas mērķis tādējādi ir novērst sarežģījumus, kas izrietētu no apstrīdēšanas tiesā saistībā ar Kopienas noslēgto starptautisko nolīgumu atbilstību Līgumam (skat. it īpaši 1975. gada 11. novembra atzinumu 1/75, Recueil, 1355. un 1360. lpp.).

108

Tādējādi EKL 300. panta 6. punktā paredzētajā procedūrā ir jāatļauj visi jautājumi, ko var iesniegt tiesu vērtējumam, ciktāl šie jautājumi ir tādi, kas var izraisīt šaubas par nolīguma materiālo vai formālo spēkā esamību, ņemot vērā Līgumu (iepriekš minētais atzinums 1/75, 1361. lpp., kā arī 1995. gada 24. marta atzinums 2/92, Recueil, I-521. lpp., 14. punkts). Vērtējums par nolīguma atbilstību Līgumam šajā sakarā var būt atkarīgs ne tikai no materiālo tiesību normām, bet arī no normām, kas attiecas uz Kopienas kompetenci, procedūru vai institucionālo organizāciju ( atzinums 1/78, Recueil, 2871. lpp., 30. punkts).

109

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo interpretāciju tās atzinumu var saņemt par jautājumiem, kas attiecas uz kompetenču sadalījumu starp Kopienu un dalībvalstīm jautājumā par konkrēta nolīguma noslēgšanu ar trešām valstīm. Reglamenta 107. panta 2. punkts apstiprina šo interpretāciju (kā visjaunāko skat. 2006. gada 7. februāra atzinumu 1/03, Krājums, I-1145. lpp., 112. punkts).

110

Turklāt ir jāatgādina, ka piemērota juridiskā pamata izvēlei ir konstitucionāla nozīme. Faktiski Komisijai ir tikai tai piešķirtā kompetence, tai jāpiesaista nolīgums, kuru tā iecerējusi noslēgt, Līguma normai, kas var pamatot šādu tiesību aktu. Atsaukšanās uz nepareizu juridisko pamatu tādējādi var padarīt spēkā neesošu pašu aktu, ar kuru nolīgums noslēgts, un attiecīgi padarīt spēkā neesošu Kopienas piekrišanu uzņemties saistības saskaņā ar nolīgumu, kuru tā parakstījusi. Tā tas it īpaši ir gadījumā, kad Līgumā Kopienai nav paredzēta pietiekama kompetence, lai tā varētu ratificēt nolīgumu kopumā, kādēļ ir jāpārbauda kompetenču sadalījums starp Kopienu un dalībvalstīm, lai noslēgtu paredzēto nolīgumu ar trešajām valstīm, vai arī gadījumā, kad minētajam noslēgšanas aktam piemērotais juridiskais pamats paredz citu likumdošanas procedūru, nevis Kopienu iestāžu faktiski izmantoto procedūru (2001. gada 6. decembra atzinums 2/00, Recueil, I-9713. lpp., 5. punkts).

111

Attiecībā uz kārtību, kādā apskatāmi abi Tiesai uzdotie jautājumi, ir jāatzīst, kā to norādījušas vairums no personām, kas iestājušās lietā, un kā to atzinusi arī pati Komisija, ka Kopienas kompetence — vai tā būtu vai nebūtu ekskluzīva — noslēgt attiecīgos Nolīgumus un juridiskais pamats, kurš tai ir jāizmanto šajā pašā nolūkā, ir divi ļoti cieši saistīti jautājumi.

112

Faktiski jautājums par to, vai vienīgi Kopienai ir kompetence noslēgt nolīgumu vai arī šāda kompetence ir dalīta ar dalībvalstīm, it īpaši ir atkarīgs no to Kopienu tiesību normu piemērošanas jomas, kas Kopienu iestādēm var piešķirt pilnvaras piedalīties šādā nolīgumā (šajā sakarā skat. iepriekš minēto atzinumu 2/92, 12. punkts).

113

Tāpat kopā ar jautājumu par to juridisko pamatu identifikāciju, uz kuriem balstās Kopienas kompetence attiecīgo Nolīgumu noslēgšanas mērķiem, ir jāapskata arī jautājums par to, vai šī Kopienas kompetence attiecīgā gadījumā ir ekskluzīva vai arī dalībvalstis — gluži otrādi — saglabā daļu kompetences, lai noslēgtu minētos Nolīgumus.

114

Ievadam ir jāatgādina, ka izskatāmajā lietā attiecīgie Nolīgumi groza GATS, bet, precīzāk, tā pielikumu, kas ietver PTO locekļu specifisko saistību grafikus. GATS ir jaukts nolīgums, ko noslēgusi gan Kopiena, gan tās dalībvalstis. Vienotajā Kopienas un tās dalībvalstu grafikā, ko tostarp iecerēts grozīt ar attiecīgajiem Nolīgumiem, tāpat kā citu PTO dalībvalstu grafikos, ir ietverts specifisko saistību kopums, kas veicina daudzpusēja līdzsvara izveidošanu starp dažādu PTO dalībvalstu saistībām.

115

Šajos apstākļos ir svarīgi vispirms uzsvērt, ka Kopienas un tās dalībvalstu saistību grafiku nevar grozīt ar vienpusēju dalībvalstu rīcību, neatkarīgi no tā, vai tās rīkojas individuāli vai kolektīvi. Šādā gadījumā Kopienas dalība ir nepieciešama.

116

Savukārt šie paši apstākļi obligāti nenozīmē, ka tas tā ir arī attiecībā uz dalībvalstu līdzdalību attiecīgajos Nolīgumos. Faktiski tas, vai minēto dalībvalstu piedalīšanās ir nepieciešama, izskatāmajā lietā ir atkarīgs tostarp no jautājuma par to, vai, pateicoties grozījumiem, kas EKL 133. pantā paredzēti ar Nicas līgumu, Kopienas ārējā kompetence nav attīstījusies tādējādi, ka tā var pamatot to, ka Kopiena viena noslēdz minētos Nolīgumus, — jautājuma, kas tiks aplūkots šajā atzinumā.

117

Kopienas kompetence piedalīties nolīgumu noslēgšanā saskaņā ar EKL 133. panta 1. un 5. punktu ir skaidra.

118

Pirmkārt, pastāv vienprātība, ka minētie Nolīgumi ietver tiesību normas, kuras ir saistītas tostarp ar pakalpojumiem, kas tiek sniegti 1. veidā. Kā Tiesa nospriedusi iepriekš minētā atzinuma 1/94 44. punktā, tāds veids, kas aptver pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, ietilpst EKL 133. panta 1. punktā paredzētajā kopējās tirdzniecības politikā. Šī minētā tiesību norma, kas atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, paredz Kopienai ekskluzīvu kompetenci, nav tikusi grozīta.

119

Otrkārt, no EKL 133. panta 5. punkta pirmās daļas, normas, kas tika ieviesta ar Nicas līgumu, izriet, ka turpmāk Kopienai ir kompetence atbilstoši minētajai kopējai tirdzniecības politikai noslēgt starptautiskus nolīgumus, kas saistīti ar pakalpojumiem, kas sniegti 2.–4. veidā. Tādi pakalpojumu sniegšanas veidi, kas GATS attiecīgi dēvēti par “patēriņu ārvalstīs”, “komerciālo klātbūtni” un “fizisko personu klātbūtni” un kas iepriekš neietilpa kopējās tirdzniecības politikas jomā (skat. iepriekš minēto atzinumu 1/94, 47. punkts), turpmāk atbilst nosacījumiem, kas paredzēti EKL 133. panta 5. un 6. punktā.

120

Pretēji tam, ko apgalvo Spānijas Karaliste, nekas neļauj uzskatīt, ka vienīgi pakalpojumu tirdzniecība, izmantojot sniegšanu, kas veikta 2. veidā GATS izpratnē, ietilptu Kopienas ārējā kompetencē, kas tādējādi ieviesta EKL 133. panta 5. punkta pirmajā daļā.

121

Pirmkārt, var norādīt, ka, ievērojot gan tā vispārējo raksturu, gan apstākli, ka tas noslēgts pasaules līmenī, GATS, it īpaši attiecībā uz “pakalpojumu pārdošanas” jēdzienu — terminoloģiju, kas izmantota gan šajā nolīgumā, gan arī EKL 133. panta 5. punkta pirmajā daļā, — ir īpaša nozīme starptautiskajā jomā, kas skar pakalpojumu tirdzniecību.

122

Otrkārt, EKL 133. panta 5. punkta pirmajā daļā ietvertais precizējums ar mērķi norādīt, ka nolīgumu noslēgšana pakalpojumu pārdošanas jomā turpmāk ietilpst kopējās tirdzniecības politikas jomā tiktāl, “ciktāl [minētā EKL 133. panta 1.–4. punkts] uz tādiem nolīgumiem jau neattiecas”, ir jāaplūko, ņemot vērā kontekstu, kas izriet no iepriekš minētā atzinuma 1/94, kurā Tiesa, kā atgādināts šī atzinuma 118. un 119. punktā, ir nolēmusi, ka pakalpojumu, kas sniegti 1. veidā GATS izpratnē, pārdošana ietilpst EKL 133. panta 1. punkta piemērošanas jomā, izslēdzot 2.–4. veidā šī nolīguma izpratnē sniegto pakalpojumu tirdzniecību.

123

Izskatāmajā lietā un, kā tas izriet no šī atzinuma 34.–39. punkta, turklāt ir skaidrs, ka attiecīgie Nolīgumi, it īpaši grozījumi, atsaukšanas un kompensācijas, ko tie ietver gan attiecībā uz horizontālām, gan nozaru saistībām, lielā mērā ir saistīti ar 2.–4. veidā sniegtajiem pakalpojumiem.

124

Ņemot vērā iepriekš minēto, atbildes, kas sniedzama uz otro jautājumu, kas izvirzīts lūgumā sniegt atzinumu, kontekstā var secināt, ka Kopienai ir kompetence noslēgt attiecīgos Nolīgumus daļēji saskaņā ar EKL 133. panta 1. punktu un daļēji saskaņā ar EKL 133. panta 5. punktu, tādējādi Kopienas aktam par šo nolēmumu noslēgšanu jābūt pamatotam tostarp ar šīm abām minētajām tiesību normām.

125

Atšķirībā no Komisijas un Parlamenta, kuri uzskata, ka attiecīgo Nolīgumu noslēgšana ietilpst Kopienas ekskluzīvā kompetencē, dalībvalstis, kas iesniegušas apsvērumus, un Padome uzskata, ka šāda noslēgšana prasa kopēju Kopienas un tās dalībvalstu iesaistīšanos. Lai pamatotu šādu kopēju iesaistīšanos, īpaši, kā tas izriet arī no šī atzinuma 62. punkta, ir izvirzīts arguments saistībā ar EKL 133. panta 6. punkta otro daļu.

126

Ir jāformulē divi ievada apsvērumi.

127

Pirmkārt, ir jāatgādina, ka Komisijas paustās bažas par nepieciešamību, lai ārējā rīcība būtu vienota un ātra, kā arī par grūtībām, kas var rasties Kopienas un tās dalībvalstu kopējas iesaistīšanās rezultātā, noslēdzot attiecīgos Nolīgumus, nevar grozīt atbildi, kas sniedzama uz jautājumu par kompetenci. Atbildot uz līdzīgiem argumentiem, ko Komisija izvirzījusi saistībā ar lūgumu sniegt atzinumu attiecībā uz nolīgumiem, kas ir pievienoti nolīgumam par PTO izveidošanu, Tiesa jau ir nospriedusi, ka problēmu, kas saistīta ar kompetenču sadalījumu, nevar atrisināt, balstoties uz iespējamajām grūtībām, kas varētu rasties, administrējot attiecīgos Nolīgumus (iepriekš minētais atzinums 1/94, 107. punkts; šajā sakarā skat. arī iepriekš minēto atzinumu 2/00, 41. punkts). Tas pats acīmredzami attiecas arī uz iespējamajām grūtībām saistībā ar nolīgumu noslēgšanu.

128

Otrkārt, apstāklis, uz kuru atsaukusies Komisija, ka attiecīgo Nolīgumu I pielikumā ietvertās normas paredz saistību atsaukšanas un grozījumus un ka tās tādējādi nozīmē mazāku dalībvalstu tirgus atvēršanu trešo valstu izcelsmes pakalpojumiem un attiecīgi ārējo saistību, kuras jāievēro šīm dalībvalstīm, samazināšanu, tomēr nevar ietekmēt to normu noteikšanu, kurās paredzēta kompetence, lai veiktu šādas atsaukšanas vai grozījumus.

129

Faktiski ārējā kompetence, kas ļauj uzņemties saistības, lai noteiktu nosacījumus, ar kādiem trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem ir piekļuve pakalpojumu tirgum Kopienas ietvaros, obligāti ietver kompetenci atsaukt šādas saistības vai tās samazināt.

130

Pēc tam, kad sniegti šie precizējumi, ir jāizvērtē EKL 133. panta 6. punkta otrās daļas piemērošanas joma, lai noteiktu, vai šī norma pēc sava rakstura nozīmē — kā to norādījušas visas dalībvalstis, kas paudušas viedokli šajā sakarā, un Padome — kopēju attiecīgo Nolīgumu noslēgšanu, ko veic Kopiena un tās dalībvalstis.

131

Lai interpretētu minēto tiesību normu, ir jāatgādina, kā tas jau ir uzsvērts šī atzinuma 110. punktā, ka Kopienai, kā tas izriet no EKL 5. panta, ir vienīgi piešķirtā kompetence.

132

Tāpat ir jānorāda, ka EKL 133. panta 5. punkta pirmajā daļā, kurā ir paredzēta Kopienas ārējā kompetence pakalpojumu, kas sniegti 2.–4. veidā, starptautiskās tirdzniecības jomā, ir tieši precizēts, ka šī kompetence “[neskar]” minēto 6. punktu.

133

EKL 133. panta 6. punkta otrajā daļā savukārt ir uzsvērts, ka, “atkāpjoties” no EKL 133. panta 5. punkta pirmās daļas, nolīgumi kultūras un audiovizuālo pakalpojumu, izglītības, kā arī sociālo un cilvēku veselības pakalpojumu tirdzniecības jomā ietilpst Kopienas un tās dalībvalstu dalītajā kompetencē un tos kopīgi noslēdz šīs [dalībvalstis] un Kopiena.

134

Tādējādi no paša šo tiesību normu formulējuma izriet, ka atšķirībā no nolīgumiem par tādu pakalpojumu tirdzniecību, kas neskar EKL 133. panta 6. punkta otrajā daļā identificētos pakalpojumus, nolīgumus, kuri skar šādus pakalpojumus, Kopiena nevar noslēgt, rīkojoties viena pati, bet šādai noslēgšanai nepieciešama kopēja Kopienas un dalībvalstu līdzdalība.

135

Minētā EKL 133. panta 6. punkta otrā daļa atspoguļo centienus novērst, ka šādu pakalpojumu tirdzniecību varētu regulēt starptautiski nolīgumi, ko būtu noslēgusi Kopiena viena pati saskaņā ar savu ārējo kompetenci tirdzniecības jomā. Nekādi neizslēdzot Kopienas kompetenci šajā sakarā, EKL 133. panta 6. punkta otrajā daļā savukārt izvirzīta prasība, lai šo kompetenci, ko šajā gadījumā Kopiena dala ar savām dalībvalstīm, dalībvalstis un Kopiena izmantotu kopīgi.

136

Var atzīmēt, ka, tādējādi paredzot Kopienas un tās dalībvalstu kopēju rīcību saskaņā ar tām esošo dalīto kompetenci, EKL 133. panta 6. punkta otrā daļa atļauj vienlaikus realizēt Kopienas intereses īstenot viendabīgu un efektīvu globālo ārējo tirdzniecības politiku un ņemt vērā īpašās intereses, ko dalībvalstis varētu vēlēties īstenot šajā tiesību normā identificētajās jutīgajās jomās. Prasība pēc vienotas Kopienas starptautiskās pārstāvības turklāt liek dalībvalstīm un Kopienu iestādēm cieši sadarboties, risinot darījumu sarunas par šādiem nolīgumiem un tos noslēdzot (šajā sakarā it īpaši skat. iepriekš minēto atzinumu 2/00, 18. punkts un tajā minētā judikatūra).

137

Ievērojot iepriekš minēto, nevar atbalstīt Komisijas un Parlamenta izvirzītos dažādos apgalvojumus, kas vērsti uz EKL 133. panta 6. punkta otrās daļas piemērošanas jomas ierobežošanu.

138

Attiecībā uz minēto iestāžu aizstāvēto apgalvojumu, ka šī tiesību norma attiecas vienīgi uz nolīgumiem, kas skar vienīgi vai galvenokārt pakalpojumu tirdzniecību šajā tiesību normā paredzētajās jomās, ir jānorāda šādi.

139

Papildus apstāklim, ka šādai interpretācijai nav atrodams nekāds pamatojums EKL 133. panta 6. punkta otrās daļas tekstā, tas nav savienojams ar šīs tiesību normas mērķi, kas, kā tas ir uzsvērts šī atzinuma 135. punktā, paredz dalībvalstīm saglabāt faktisku ārējo kompetenci minētajā tiesību normā ietvertajās jutīgajās jomās.

140

Šādas interpretācijas rezultātā no EKL 133. panta 6. punkta otrās daļas piemērošanas jomas tiktu izslēgti visi tā dēvētie horizontālie nolīgumi, kas attiecas uz pakalpojumu tirdzniecību kopumā. Turklāt no tās izrietētu, ka starptautiskās tiesību normas ar pilnīgi identisku mērķi, kas ietvertas nolīgumā un attiecas uz EKL 133. panta 6. punkta otrajā daļā paredzētajām jutīgām pakalpojumu jomām, ietilptu vai neietilptu Kopienas un tās dalībvalstu dalītajā kompetencē, kas norādīta šajā tiesību normā, vienīgi atkarībā no tā, vai nolīguma līgumslēdzējas puses būtu izlēmušas nodarboties vienīgi ar šādu jutīgu pakalpojumu tirdzniecību vai arī būtu izlēmušas vienlaikus nodarboties ar šādu tirdzniecību un šādu vai cita veida pakalpojumu tirdzniecību, vai arī nodarboties ar to visu kopumā.

141

Šo pašu iemeslu dēļ apstāklis, ko arī izvirzījusi Komisija, ka EKL 133. panta 5. punkta trešajā daļā paredzēts, ka lēmumu par Kopienu aktu, kas attiecas uz horizontāla rakstura nolīgumu, Padome pieņem vienbalsīgi, ja šāds nolīgums attiecas arī uz šī panta 6. punkta otro daļu, tomēr nevar būt pamats secinājumam, ka Kopienas kompetencei noslēgt šādu nolīgumu pretēji tam, kā tas būtu nozaru nolīgumu gadījumā, kuri specifiski attiecas uz minētajā otrajā daļā paredzētajām jutīgajām jomām, ir jābūt ekskluzīvai.

142

EKL 133. panta 5. punkta trešajā daļā turklāt ir paredzēts noteikums, kura mērķis ir norādīt, kādā veidā ir īstenojama Kopienas kompetence, nevis precizēt šīs kompetences raksturu. Turklāt prasība par vienbalsīgu Padomes lēmumu, lai pieņemtu Kopienas aktu, ar kuru noslēdz nolīgumu, ir savienojama ar apstākli, ka šāda noslēgšana turklāt attiecas uz dalītu kompetenci ar dalībvalstīm.

143

Turklāt attiecībā uz apgalvojumu, ko arī aizstāv Komisija, saskaņā ar kuru no EKL 133. panta 6. punkta pirmās daļas izriet, ka šīs normas otrā daļa ir piemērojama vienīgi attiecībā uz tāda nolīguma normām, ar kuru veic saskaņošanu šajā otrajā daļā paredzētajās jutīgo pakalpojumu jomās, ir jānorāda šādi.

144

Kā to apgalvojis vairums dalībvalstu, kas iesniegušas apsvērumus, kā arī Padome, pieņēmumu, uz kuru balstās minētais apgalvojums, proti, ka EKL 133. panta 6. punkta pirmās daļas vienīgais mērķis esot izslēgt Kopienas ārējo kompetenci, ja paredzētajā nolīgumā ietvertās tiesību normas īsteno valsts tiesību normu saskaņošanu jomā, kurā ar Līgumu tā izslēgta, no minētās tiesību normas nevar izsecināt. Faktiski saskaņošanas gadījums tajā ir norādīts vienīgi piemēra labad, ko apliecina arī [vārdu] “jo īpaši” lietojums.

145

Šis konstatējums pats par sevi ļauj izslēgt Komisijas interpretāciju, kas vērsta uz to, lai uz šī pamata EKL 133. panta 6. punkta otrās daļas piemērošanas jomu ierobežotu vienīgi attiecībā uz gadījumiem, kad ar paredzētajā nolīgumā ietvertajām tiesību normām tiek veikta saskaņošana vienā no šajā otrajā daļā identificētajām pakalpojumu jomām.

146

Šajos apstākļos un, it īpaši ņemot vērā šī atzinuma 131.–136. punktā minētos apsvērumus, bet, konkrētāk, pašu EKL 133. panta 6. punkta otrās daļas formulējumu, kā arī šīs normas izvirzīto mērķi, no EKL 133. panta 6. punkta pirmās daļas satura nevar izrietēt tāda interpretācija, kādu Komisija atzinusi attiecībā uz minēto otro daļu.

147

Izskatāmajā lietā no attiecīgajiem Nolīgumiem izriet, ka tie, kā tas norādīts šī atzinuma 36. punktā, uz atsevišķām jaunajām dalībvalstīm attiecina nozaru ierobežojumu saistībā ar izglītības pakalpojumiem, kas ietverti Kopienas un tās dalībvalstu aktuālajā saistību grafikā un paredz, ka šis grafiks minētos izglītības pakalpojumus aptver vienīgi daļā, kas attiecas uz privātās apmācības pakalpojumiem.

148

Kā izriet no šī atzinuma 34. punkta, ar minētajiem Nolīgumiem tiek veikta tā pati paplašināšana, uz visām vai dažām no minētajām jaunajām dalībvalstīm attiecinot dažādus horizontālos ierobežojumus saistībā ar pieeju tirgum un valsts režīmu. Šādi horizontāli ierobežojumi parasti ir piemērojami visās pakalpojumu jomās, ko aptver Kopienas un tās dalībvalstu saistību grafiks, starp kurām it īpaši ir EKL 133. panta 6. punkta otrajā daļā minētie pakalpojumi, tādi kā privātās apmācības pakalpojumi vai daži veselības aizsardzības vai sociālie pakalpojumi.

149

Tieši šādā veidā, piemēram, tas, ka uz jaunajām dalībvalstīm tiek attiecināts horizontālais ierobežojums par pieeju 3. veida pakalpojumiem, ko uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem valsts vai vietējā līmenī, kas var būt sabiedriskā monopola vai īpašu tiesību, kas rezervētas privātam pakalpojuma sniedzējam, priekšmets, it īpaši var būt piemērojams attiecībā uz veselības aizsardzības pakalpojumiem, kā tas tieši izriet no paskaidrojumiem attiecībā uz šo ierobežojumu, kas ir ietverts Kopienas un tās dalībvalstu aktuālajā saistību grafikā.

150

Šajos apstākļos ir jākonstatē, ka no EKL 133. panta 6. punkta otrās daļas izriet, ka Kopienai un dalībvalstīm šajā gadījumā ir dalīta kompetence, lai kopīgi noslēgtu attiecīgos Nolīgumus. Ar šādu konstatējumu pietiek, lai sniegtu atbildi uz pirmo jautājumu, kas uzdots lūgumā sniegt atzinumu, par kuru lemj Tiesa.

151

Atbildes, kas sniedzama uz minētajā lūgumā sniegt atzinumu uzdoto otro jautājumu, kontekstā vēl ir jāprecizē, ka tiktāl, ciktāl ir konstatēts, ka EKL 133. panta 6. punkta otrā daļa regulē attiecīgo Nolīgumu noslēgšanu, šai tiesību normai, kurā ir uzsvērta Kopienas dalītā kompetence šādas noslēgšanas mērķiem un šādi ir papildināta EKL 133. panta 5. punkta pirmās daļas dispozīcija, tāpat kā iepriekš minētajai normai ir jābūt Kopienu tiesību akta par minēto Nolīgumu noslēgšanu juridiskajam pamatam.

152

Komisija un Parlaments uzskata, ka EKL 133. panta 1. un 5. punkts ir vienīgais juridiskais pamats, uz kuru ir jāatsaucas, lai pieņemtu Kopienu tiesību aktu par attiecīgo Nolīgumu noslēgšanu.

153

Pretēji tam visas dalībvalstis, kas ir iestājušās šajā procesā un paudušas viedokli šajā jautājumā, kā arī Padome uzskata, ka tiktāl, ciktāl minētie Nolīgumi attiecas uz transporta pakalpojumiem, it īpaši jūras un gaisa transporta pakalpojumiem, Kopienu tiesību akta par to noslēgšanu juridiskajam pamatam ir jābūt ne vien EKL 133. panta 1., 5. un 6. punktam, bet arī EKL 71. pantam un 80. panta 2. punktam.

154

Lai lemtu par šiem atšķirīgajiem viedokļiem, kā to norādījušas visas valdības un iestādes, kas iesniegušas savus apsvērumus, ir jāņem vērā EKL 133. panta 6. punkta trešā daļa, kurā īpaši noteikts, ka, apspriežot un slēdzot starptautiskos nolīgumus transporta jomā, piemēro Līguma V sadaļas un 300. panta noteikumus.

155

Saskaņā ar Komisijas un Parlamenta viedokli EKL 133. panta 6. punkta trešā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā ir piemērojama vienīgi tādiem nolīgumiem, kas attiecas tikai vai vismaz galvenokārt uz transportu. Saskaņā ar šo iestāžu viedokli tas tā neesot attiecīgo Nolīgumu gadījumā, kuru priekšmets ir pakalpojumu tirdzniecība kopumā, savukārt transporta pakalpojumi attiecoties tikai uz papildu vai sekundāriem to aspektiem.

156

Lai padarītu skaidrāku EKL 133. panta 6. punkta trešās daļas piemērošanas apjomu, ir svarīgi, pirmkārt, atgādināt, ka EKL 133. panta 5. punkta pirmajā daļā, kurā, kā norādīts iepriekš, ir paredzēta Kopienas ārējā kompetence atbilstoši kopējai tirdzniecības politikai 2.–4. veidā sniegto pakalpojumu tirdzniecības jomā, ir skaidri precizēts, ka šī kompetence pastāv, “neskarot 6. punktu”.

157

Otrkārt, ir jāatzīmē, ka tikai izņēmuma kārtā Līguma norma, kas Kopienai piešķir ārējo kompetenci īpašā jomā, atrisina, kā tas ir izdarīts EKL 133. panta 6. punkta trešajā daļā, iespējamo konfliktu saistībā ar Kopienas juridiskajiem pamatiem, īpaši norādot, ka attiecībā uz noteiktu starptautisko nolīgumu noslēgšanu, uz ko a priori varētu attiekties viens vai otrs juridiskais pamats, priekšroka ir dodama citai Līguma normai.

158

Treškārt, nav šaubu, ka izteikums “starptautiskie nolīgumi transporta jomā” aptver tirdzniecības darījumus, kas attiecas uz transporta pakalpojumiem. Nebūtu jēgas tiesību normas, kas attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku, kodolā precizēt, ka nolīgumi transporta jomā, kas neattiecas uz transporta pakalpojumu tirdzniecību, ietilpst transporta politikā, nevis minētajā tirdzniecības politikā.

159

Ceturtkārt, precizējums, ka, apspriežot un slēdzot nolīgumus transporta jomā, “piemērojamas” Līguma normas par transporta politiku, parāda vēlmi jautājumā saglabāt statu quo ante.

160

Tāpat šajā sakarā ir jāatgādina, ka iepriekš minētajā atzinumā 1/94, kas sniegts tieši attiecībā uz GATS noslēgšanu, kura attiecīgajos Nolīgumos veicami grozījumi, Tiesa ir nospriedusi, ka uz starptautiskajiem nolīgumiem transporta jomā neattiecas EKL 113. pants (tagad, pēc grozījumiem — EKL 133. pants), precizējot, ka tas tā ir neatkarīgi no apstākļa, ka šādi nolīgumi attiecas uz tādiem drošības noteikumiem kā lietā, kurā pasludināts 1971. gada 31. marta spriedums lietā 22/70 Komisija/Padome, tā dēvētā “AETR” lieta (Recueil, 263. lpp.), vai, ja tie, tāpat kā GATS, ir tirdzniecības rakstura nolīgumi (skat. iepriekš minēto atzinumu 1/94, 48.–53. punkts; šajā sakarā skat. arī iepriekš minēto atzinumu 2/92, 27. punkts).

161

Lai nonāktu pie šī secinājuma, Tiesa iepriekš minētā atzinuma 1/94 48. punktā īpaši ir uzsvērusi, ka Līgumā transportam atsevišķi no sadaļas, kas veltīta kopējai tirdzniecības politikai, ir atvēlēta īpaša sadaļa, un šajā sakarā atgādinājusi, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka Kopienai ir piešķirta netieši izteikta ārējā kompetence attiecībā uz kopējo transporta politiku.

162

No iepriekš minētā izriet, ka pirms Nicas līguma stāšanās spēkā pakalpojumu tirdzniecība transporta jomā pilnībā bija ārpus kopējās tirdzniecības politikas. Pat sniedzot tos 1. veidā, šādu pakalpojumu tirdzniecība atšķirībā no citiem pakalpojumu veidiem turpināja būt sadaļas par kopējo transporta politiku sastāvā (iepriekš minētais atzinums 1/94, 53. punkts).

163

Piektkārt, ir jānorāda, ka Komisijas piedāvātā interpretācija, saskaņā ar kuru vienīgi tādi nolīgumi, kas attiecas tikai vai galvenokārt uz transporta pakalpojumiem, esot ietverti EKL 133. panta 6. punkta trešajā daļā, varētu liegt šai normai lielu daļu no tās iedarbīguma. Faktiski šādas interpretācijas rezultātā starptautiskās tiesību normas ar pilnīgi identisku mērķi, kuras ietvertas nolīgumā un attiecas uz minētā EKL 133. panta 6. punkta otrajā daļā paredzētajām jutīgajām pakalpojumu jomām, ietilptu vai nu transporta politikas jomā, vai tirdzniecības politikas jomā vienīgi atkarībā no tā, vai nolīguma līgumslēdzējas puses būtu izlēmušas nodarboties vienīgi ar šādu transporta pakalpojumu tirdzniecību vai arī būtu izlēmušas vienlaikus nodarboties ar šādu tirdzniecību un cita veida pakalpojumu tirdzniecību, vai arī nodarboties ar to visu kopumā.

164

No visa iepriekš minētā gluži pretēji izriet, ka EKL 133. panta 6. punkta trešajā daļā attiecībā uz transporta pakalpojumu starptautisko tirdzniecību paredzēts saglabāt principiālu paralēlismu starp iekšējo kompetenci, kas tiek īstenota, vienpusēji pieņemot Kopienu tiesību normas, un ārējo kompetenci, kas tiek īstenota, noslēdzot starptautiskos nolīgumus, vienai un otrai kompetencei, tāpat kā iepriekš, esot nostiprinātai Līguma sadaļā, kas īpaši veltīta kopējai transporta politikai.

165

Turklāt var atzīmēt, ka Kopienas darbību transporta politikas jomā īpašais raksturs ir uzsvērts EKL 71. panta 1. punktā, kurā precizēts, ka, ievērojot “transporta nozares īpatnības”, Padomei ir jāizstrādā kopējā politika šajā jomā. Tāpat attiecībā, konkrētāk, uz pakalpojumu tirdzniecības jomu var norādīt, ka EKL 71. panta 1. punkta b) apakšpunktā šīs politikas īstenošanai Kopienai ir tieši piešķirta kompetence, lai tā paredzētu “nosacījumus, ar kādiem pārvadātāji, kas nav attiecīgās dalībvalsts rezidenti, tajā drīkst sniegt pārvadāšanas pakalpojumus”.

166

Kas attiecas uz judikatūru par juridiskā pamata izvēli, balstoties uz galvenā un papildu [pakalpojuma] kritēriju, uz kuru arī ir norādījusi Komisija, pamatojot vienīgi EKL 133. panta 1. un 5. punkta izmantošanu, lai noslēgtu attiecīgos Nolīgumus, izskatāmajā lietā pietiek norādīt, ka nevar uzskatīt, ka attiecīgo Nolīgumu normas par transporta pakalpojumu tirdzniecību būtu obligāts papildu elements, lai nodrošinātu šo Nolīgumu, kas attiecas uz citām pakalpojumu jomām, normu iedarbīgumu (šajā sakarā skat. iepriekš minēto atzinumu 1/94, 51. punkts), vai arī ka tām būtu bijusi ārkārtīgi šaura piemērošanas joma (šajā sakarā skat. iepriekš minēto atzinumu 1/94, 67. punkts, un 1996. gada 3. decembra spriedumu lietā C-268/94 Portugāle/Komisija, Recueil, I-6177. lpp., 75. punkts).

167

No vienas puses, transporta pakalpojumu tirdzniecība, tāpat kā citu GATS vai attiecīgajos Nolīgumos ietverto pakalpojumu veidu tirdzniecība, ir GATS vai attiecīgo Nolīgumu priekšmets, kuriem turklāt ir tieša un nepastarpināta iedarbība uz katra šādi skarta pakalpojumu veida tirdzniecību, lai gan šajā sakarā nav iespējams nošķirt šos pakalpojumu veidus.

168

No otras puses, ir skaidrs, ka izskatāmajā lietā attiecīgie Nolīgumi ietver diezgan daudz normu, ar kurām tiek grozītas gan horizontālās, gan nozaru saistības, ko saskaņā ar GATS uzņēmusies Kopiena un tās dalībvalstis, attiecībā uz kārtību, nosacījumiem un ierobežojumiem, ko tās nosaka pieejai transporta pakalpojumu tirgiem, it īpaši gaisa vai jūras transporta pakalpojumiem, citu PTO dalībvalstu pakalpojumu sniedzējiem un valsts režīma piemērošanai.

169

Piemēram, no šī atzinuma 34. punkta izriet, ka attiecīgo Nolīgumu I pielikuma A daļā uz dažādām jaunajām dalībvalstīm attiecināts horizontālais ierobežojums piekļuvei 3. veida pakalpojumiem, kas tiek uzskatīti par sabiedriskajiem pakalpojumiem valsts vai vietējā līmenī un kas var būt sabiedriskā monopola vai privātiem piegādātājiem piešķirtu ekskluzīvo tiesību priekšmets. Tādējādi, kā tieši izriet no paskaidrojumiem attiecībā uz šo horizontālo ierobežojumu, kas ietverts aktuālajā Kopienas un dalībvalstu saistību grafikā, minētais ierobežojums var skart transporta pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kas ir saistīti ar visiem transporta veidiem un pakārtoti tiem. Tāpat horizontālie ierobežojumi, kas attiecas gan uz valsts režīma piemērošanu, gan uz pieeju tirgum, kas ir arī šī atzinuma 34. punktā aplūkotais jautājums, principā ir piemērojami pakalpojumu jomās, kas ietvertas minētajā Kopienas un tās dalībvalstu grafikā, tostarp, piemēram, attiecībā uz atsevišķiem gaisa transporta pakalpojumiem, tādiem kā gaisakuģu remonta un uzturēšanas pakalpojumi, transporta pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība vai arī rezervācijas informācijas sistēmu pārdošana, kā arī ceļotāju vai preču auto transporta pakalpojumi.

170

Līdz ar to un, kā tas izriet no šī atzinuma 36. un 37. punkta, attiecīgo Nolīgumu I pielikuma A daļā tāpat ietverts noteikts skaits normu, kas attiecas uz nozaru saistībām transporta pakalpojumu jomā un kurās nozaru ierobežojumi gan attiecināti uz atsevišķām jaunajām dalībvalstīm, gan attiecībā uz tām ieviesti šādi ierobežojumi.

171

Attiecīgo Nolīgumu I pielikuma B daļā, kā tas izriet no šī atzinuma 38. punkta, tiek atsauktas dažādas horizontālās saistības, kuras iepriekš bija uzņēmušās Maltas Republika un Kipras Republika attiecībā uz valsts režīmu 4. veidā, kā arī tiek atsauktas nozaru saistības, ko bija uzņēmusies Maltas Republika attiecībā uz pasažieru un preču jūras transporta pakalpojumiem.

172

Visbeidzot, attiecībā uz Komisijas norādīto likumdošanas praksi pietiek atgādināt, ka ar vienkāršu Padomes praksi nevar atkāpties no Līguma normām un līdz ar to nevar radīt precedentu, kas būtu saistošs Kopienai attiecībā uz pareizā juridiskā pamata izvēli (iepriekš minētā atzinuma 1/94 52. punkts). Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Kopienu tiesību akta juridiskā pamata izvēle ir jāpamato ar objektīviem faktoriem, kurus tiesa var pārbaudīt, nevis ar juridisko pamatu, kas izmantots, pieņemot citus Kopienu tiesību aktus, kam attiecīgā gadījumā ir līdzīgas īpašības (skat. it īpaši 2008. gada 6. novembra spriedumu lietā C-155/07 Parlaments/Padome, Krājums, I-8103. lpp., 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

173

Ievērojot visu iepriekš minēto, atbildes, kas sniedzama uz minētajā lūgumā sniegt atzinumu uzdoto otro jautājumu, kontekstā ir jāsecina, ka attiecīgajos Nolīgumos ietvertā sadaļa “transports” atbilstoši EKL 133. panta 6. punkta trešajai daļai ietilpst transporta politikas jomā, nevis kopējās tirdzniecības politikas jomā.

Līdz ar to Tiesa (virspalāta) sniedz šādu atzinumu: