20.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 327/17

1)

vai diskriminācija pilsonības dēļ ir pieņemama konkrētos apstākļos valsts azartspēļu un loteriju tirgū, pamatojoties uz primāriem vispārējo interešu iemesliem?

2)

ja pastāv vairāki mērķi, kurus paredz pieņemtā ierobežojošā politika attiecībā uz valsts azartspēļu un loteriju tirgu, un viens no tiem ir sociālo darbību finansēšana, vai pēdējais no tiem var tikt uzskatīts par ierobežojošās politikas nejaušām labvēlīgām sekām? Ja uz šo jautājumu tiek atbildēts noraidoši, vai ierobežojošā politika joprojām ir pieņemama, ja sociālo darbību finansēšanas mērķis nav atzīstams par galveno ierobežojošās politikas mērķi?

3)

vai valsts par balstīties uz primāriem vispārējo interešu iemesliem, lai pamatotu ierobežojošu azartspēļu politiku, ja ienākumus no valsts kontrolēto uzņēmumu azartspēļu un loteriju tirdzniecības saņem valsts un viens no vairākiem šī mārketinga mērķiem ir sociālo darbību finansēšana? Ja uz šo jautājumu tiek atbildēts noraidoši, vai ierobežojošā politika joprojām var būt pieņemama, ja sociālo darbību finansēšana tiek atzīta par tādu, kas nav galvenais mārketinga mērķis?

4)

vai citā dalībvalstī organizēto azartspēļu un loteriju, ko organizē tajā dibināts un šīs dalībvalsts iestāžu kontrolēts azartspēļu uzņēmums, mārketinga absolūts aizliegums var būt samērīgs ar azartspēļu darbību kontrolēšanas un uzraudzības mērķi, ja tajā pat laikā nepastāv ierobežojumi attiecībā uz tādu azartspēļu un loteriju mārketingu, kuras ir organizējuši azartspēļu uzņēmumi, kas reģistrēti dalībvalstī, kura īsteno ierobežojošu politiku? Kāda ir atbilde uz šo jautājumu, ja šādas kārtības mērķis ir ierobežot azartspēles?

5)

vai azartspēļu uzņēmumam, kuram ir piešķirta licence rīkot konkrētas azartspēles valstī un kuru pārrauga kompetentā iestāde šajā valstī, ir tiesības tirgot savas azartspēles citās dalībvalstīs, piemēram, izmantojot reklāmu laikrakstos, un pirms tam nepiesakoties licences saņemšanai no šīs valsts kompetentām iestādēm? Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, vai tas nozīmē, ka dalībvalsts tiesību normas, ar ko uzliek kriminālsodu par reklāmu dalībai ārvalstīs organizētās loterijās, ir šķērslis uzņēmējdarbības un pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kas nekad nevar būt pieņemams, pamatojoties uz primāriem vispārējo interešu iemesliem? Vai atbildei uz pirmo jautājumu ir nozīmīgi tas, ka azartspēļu uzņēmuma reģistrācijas dalībvalsts izvirza tādus pašus primāros vispārējo interešu iemeslus kā tā valsts, kurā šis uzņēmums vēlas tirgot savas azartspēles?