Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62008CN0407

    Lieta C-407/08 P: Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2008. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-52/03 Knauf Gips KG/ Komisija 2008. gada 19. septembrī iesniegusi Knauf Gips KG

    OV C 313, 6.12.2008, p. 13–13 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    6.12.2008   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 313/13


    Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2008. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-52/03 Knauf Gips KG/Komisija 2008. gada 19. septembrī iesniegusi Knauf Gips KG

    (Lieta C-407/08 P)

    (2008/C 313/19)

    Tiesvedības valoda — vācu

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Knauf Gips KG (pārstāvji — M. Klusmann un S. Thomas, Rechtsanwälte)

    Cita lietas dalībniece: Eiropas Kopienu Komisija

    Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

    atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2008. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-52/03 Knauf Gips KG/Komisija kopumā;

    pakāroti, nodod lietu atkārtotai izskatīšanai Pirmās instance tiesā;

    turklāt pakārtoti, samērīgi, bet vismaz par 54,51 miljoniem EUR, samazināt prasītājai apstrīdētā Komisijas 2002. gada 27. novembra lēmuma 3. pantā uzlikto naudas sodu;

    piespriest atbildētajai apelācijas tiesvedībā atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Apelācijas sūdzība par Pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru ir noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība par Komisijas 2002. gada 27. novembra Lēmumu 2005/471/EK, ir balstīta uz šādiem trim pamatiem.

    1.

    Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza tiesību uz aizstāvību, tostarp tiesību tikt uzklausītai principa pārkāpumu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā principus, kas ir spēkā attiecībā uz piekļuves apsūdzošajiem dokumentiem atteikšanas un attaisnojošu pierādījumu slēpšanas tiesiskajām sekām. Ar šī apelācijas sūdzības pamata pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka Komisijas lēmums būtu bijis jāatceļ, jo Komisija tai nenodrošināja pieķļuvi apsūdzošajiem pierādījumiem, uz kuriem vēlāk lielā mērā ir pamatots lēmums. Ar pirmā apelācijas sūdzības pamata otro daļu apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst pret to, ka pārsūdzētajā spriedumā ir patstāvīgi pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību, jo Komisija no tās prettiesiski ir slēpusi arī attaisnojošus pierādījumus, kā rezultātā lēmums būtu bijis jāatceļ.

    2.

    Ar otro apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst pret EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu, jo ir elementāri pārkāpts pierādījumu tiesiskais regulējums, proti, in dubio pro reo princips, kā arī pret materiālo tiesību pārkāpumu, it īpaši attiecībā uz saskaņotu darbību faktiskajiem apstākļiem, kā rezultātā pārsūdzētajā spriedumā tika izdarīts tiesiski kļūdains EKL 81. panta 1. punkta pārkāpuma esamības pieņēmums.

    3.

    Ar trešo apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja vēršas pret Regulas Nr. 17/62 15. panta 2. punktā paredzētās 10 % robežas pārkāpumu. Apelācijas sūdzības iesniedzēja iebilst, ka Pirmās instances tiesa kļūdaini ir saistījusi apelācijas sūdzības iesniedzēju ar citu sabiedrību, kuras tā nepārvalda un kuras nepārvalda arī apelācijas sūdzības iesniedzēju, apgrozījuma summām. Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka tā neveido kopā ar citām sabiedrībām ekonomisku vienību.


    Top