13.9.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 236/9

1)

Vai Eiropas Savienības dalībvalsts likumdevējs var pieņemt tiesisko regulējumu, kura mērķis ir sniegt autentisku interpretāciju, bet ar kuru patiesībā tiek ieviests būtisks jauninājums, kura rezultātā attiecīgi interpretētajam tiesību noteikumam ar atpakaļejošu spēku tiek piešķirta tāda ietekme, kura ir atšķirīga no tās, kura šim tiesību noteikumam ir noteikta iepriekš saskaņā ar tiesu, kas izskata lietas pēc būtības, judikatūru un augstāko tiesu iestāžukonsolidēto judikatūru?

2)

Vai atbildi uz iepriekš uzdoto jautājumu var ietekmēt tas, ka iepriekš minēto tiesību noteikumu — tā vietā, lai to uzskatītu par tādu, ar kuru tiek ieviests jauninājums ar atpakaļejošu spēku — varētu uzskatīt tikai par interpretējošu, saskaņā ar šī tiesību noteikuma sākotnējo interpretāciju nedaudzos tiesas spriedumos, kas tika pieņemti tisās, kuras izskata lietas pēc būtības, neskatoties uz to, ka augstākās tiesas šos spriedumus atkārtoti atcēla [valsts]?

3)

Ja atbilde uz iepriekš uzdoto jautājumu ir apstiprinoša, kāda ietekme, vienā vai otrā gadījumā, izvērtējot šāda tiesiskā regulējuma saderību ar līdzīgu Kopienu tiesību noteikumu un it īpaši ar principiem, ar kuriem tiek noteikta lietas “taisnīga” izskatīšana, ir tam, ka lietas dalībnieks ir pati dalībvalsts un ka tiesai, kas izskata lietu, piemērojot de facto spēkā esošo iepriekš minēto tiesību noteikumu, ir jānoraida tajā celtās prasības?

4)

Kādi piemēru veidā ir “svarīgi vispārējo interešu iemesli”, ar kuriem var attaisnot — attiecīgajā gadījumā atkāpjoties no atbildes, kura principā ir sniedzama uz iepriekš minēto 1., 2. un 3. jautājumu — tiesību noteikumu attiecībā uz civillietām, kā arī privāttiesību attiecībām atpakaļejošas ietekmes atzīšanu, pat tad, ja tās ir noslēgtas ar publisko tiesību iestādi?

5)

Vai šie iemelsi iekļauj organizatoriskus apsvērumus, kas būtu analogi tiem apsvērumiem, uz kuriem Itālijas Corte di Cassazione norādīja spriedumos Nr. 618/2008, Nr. 677/2008 un Nr. 11922/2008, lai attaisnotu — it īpaši norādot uz vajadzību “regulēt plaša mēroga organizatorisku pārstrukturizācijas darbību” — tāda tiesību noteikuma pieņemšanu, ar kuru sešus gadus vēlāk tiek regulēta pašvaldību ATA [personale amministrativo, tecnico ed ausiliario (administratīvā, tehniskā un palīgdarbinieku personāls)] nodošana valstij?

6)

Vai gadījumā, kad valsts tiesiskajā regulējumā nav minēti “svarīgi vispārējo interešu iemesli”, valsts tiesai ir pienākums norādīt uz šiem iemesliem, kuri varētu pamatot tiesību noteikuma pieņemšanu ar atpakaļejošu spēku, kā rezultātā tiesvedībā varētu tikt sasniegts pretējs rezultāts, vai arī valsts tiesai ir jāizvērtē vienīgi attiecīgā valsts likumdevēja skaidri norādītā iemesla, uz kuru tas pamato savu izvēli, saderība ar Kopienu tiesībām?