This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62008CN0219
Case C-219/08: Action brought on 22 May 2008 — Commission of the European Communities v Kingdom of Belgium
Lieta C-219/08: Prasība, kas celta 2008. gada 22. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste
Lieta C-219/08: Prasība, kas celta 2008. gada 22. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste
OV C 183, 19.7.2008, p. 15–16
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
19.7.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 183/15 |
Prasība, kas celta 2008. gada 22. maijā — Eiropas Kopienu Komisija/Beļģijas Karaliste
(Lieta C-219/08)
(2008/C 183/30)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — E. Traversa un J.-P. Keppenne)
Atbildētāja: Beļģijas Karaliste
Prasītājas prasījumi:
— |
atzīt, ka saistībā ar darba ņēmēju, kas ir trešo valstu pilsoņi, norīkošanu darbā, ko pakalpojumu sniegšanas ietvaros veic Kopienu uzņēmumi, paredzot prasību:
Beļģijas Karaliste nav izpildījusi EKL 49. pantā paredzētos pienākumus. |
— |
piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Komisija būtībā norāda, ka atbildētājas paredzētās prasības saistībā ar darba ņēmēju, kas ir trešo valstu pilsoņi, norīkošanu darbā, ko veic citā dalībvalstī nevis Beļģijā reģistrēti pakalpojumu sniedzēji, ierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību, tai pat laikā arī diskriminējot šos pakalpojumu sniedzējus salīdzinājumā ar to konkurentiem, kas reģistrēti Beļģijas teritorijā.
Savā pirmajā iebildumā Komisija apgalvo, ka iepriekšējas atļaujas saņemšanas pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas sistēma ir nesamērīgs pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus. Šo ierobežojumu, pēc Komisijas domām, nav iespējams pamatot nedz ar vispārējo interešu apsvērumiem, nedz arī ar atsaukšanos uz Šengenas acquis noteikumiem.
Ar savu otro iebildumu prasītāja nepiekrīt tam, ka prasība, saskaņā ar kuru darba devēja reģistrācijas valstī izsniegtajai uzturēšanās atļaujai jābūt derīgai vēl trīs mēnešus pēc pakalpojuma sniegšanas beigu datuma, ir nesamērīga.
Savā trešajā izvirzītajā iebildumā Komisija uzsver, ka, neraugoties uz pozitīvajām atbildētājas veiktajām normatīvajām izmaiņām, nosacījums, saskaņā ar kuru darba ņēmējam vismaz sešus mēnešus jābūt nodarbinātam pie tā paša darba devēja, kas ir pakalpojumu sniedzējs, ir uzskatāms par nepamatotu pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu.