Lieta C‑570/08

Symvoulio Apochetefseon Lefkosias

pret

Anatheoritiki Archi Prosforon

(Anotato Dikastirio tis Kypriakis Dimokratias (Kipra) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Publiskie iepirkumi – Direktīva 89/665/EKK – 2. panta 8. punkts – Iestāde, kas ir atbildīga par pārsūdzības procedūru un kas nav tiesu iestāde – Līgumslēdzējas iestādes lēmuma pieņemt piedāvājumu atcelšana – Iespēja līgumslēdzējai iestādei iesniegt tiesu iestādē apelācijas sūdzību par šādu atcelšanu

Sprieduma kopsavilkums

Tiesību aktu tuvināšana – Pārsūdzības procedūras piegāžu un būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā – Direktīva 89/665 – Dalībvalstu pienākums noteikt pārsūdzības procedūras – Pārsūdzības iespēju pieejamība

(Padomes Direktīvas 89/665 2. panta 8. punkts)

Direktīvas 89/665 par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārskatīšanas] procedūru piemērošanu, piešķirot [tiesības noslēgt] piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [piegādes un būvdarbu publiskā iepirkuma līgumus], kas grozīta ar Direktīvu 92/50, 2. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nerada dalībvalstīm pienākumu arī līgumslēdzējām iestādēm paredzēt tiesības vērsties tiesā par iestāžu, kas nav tiesu iestādes un kas atbild par pārskatīšanas procedūru publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, lēmumiem.

Pirmkārt, saskaņā ar Direktīvas 89/665 preambulas ceturto un septīto apsvērumu “Kopienas uzņēmumi” ir skaidri norādīti kā tie, kas iesniedz sūdzības par publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas procedūrām. Otrkārt, šīs direktīvas 1. panta 3. punktā ar formulējumu, ka pārskatīšanas procedūras ir pieejamas “vismaz katrai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt konkrētu piegādes vai uzņēmuma [būvdarbu] līgumu valsts vajadzībām [publiskā iepirkuma līgumu]”, ir definēts to personu loks, kurām ir noteikti jābūt pieejamām tiesībām uz pārskatīšanu, pamatojoties uz šo direktīvu. Treškārt, no šīs pašas direktīvas preambulas septītā apsvēruma izriet, ka Savienības likumdevējs apzinās iespējamību, ka atsevišķi pārkāpumi nevar tikt novērsti, ja uzņēmumi nepārsūdz nelikumīgus vai kļūdainus lēmumus, jo šādi lēmumi var tikt pieņemti arī par pārskatīšanas procedūru atbildīgās iestādēs, kas nav tiesu iestādes. Lai novērstu šādu situāciju, minētās direktīvas 3. pantā Komisijai ir paredzētas vispārējas pilnvaras iejaukties saskaņā ar šajā normā noteikto procedūru.

Tomēr, ņemot vērā procesuālo autonomiju, kāda ir dalībvalstīm, ir jāuzskata, ka šīm pēdējām minētajām netiek liegts vajadzības gadījumā uz līgumslēdzējām iestādēm attiecināt to personu loku, kurām ir pieejamas pārskatīšanas procedūras gadījumos, kad līgumslēdzēju iestāžu lēmumus atceļ iestādes, kas nav tiesu iestādes.

(sal. ar 24.–26., 36. un 38. punktu un rezolutīvo daļu)

TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2010. gada 21. oktobrī (*)

Publiskie iepirkumi – Direktīva 89/665/EEK – 2. panta 8. punkts – Iestāde, kas ir atbildīga par pārsūdzības procedūru un kas nav tiesu iestāde – Līgumslēdzējas iestādes lēmuma pieņemt piedāvājumu atcelšana – Iespēja līgumslēdzējai iestādei iesniegt apelācijas sūdzību par šādu atcelšanu tiesu iestādē

Lieta C‑570/08

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Anotato Dikastirio tis Kypriakis Dimokratias (Kipra) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2008. gada 27. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2008. gada 22. decembrī, tiesvedībā

Symvoulio Apochetefseon Lefkosias

pret

Anatheoritiki Archi Prosforon.

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši D. Švābi [D. Šváby], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], E. Juhāss [E. Juhász] (referents) un J. Malenovskis [J. Malenovský],

ģenerāladvokāts P. Kruss Viljalons [P. Cruz Villalón],

sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2010. gada 25. marta tiesas sēdi,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Symvoulio Apochetefseon Lefkosias vārdā – A. Emilianidis [A. Aimilianidis] un P. Hristofidis [P. Christofidis], dikigoroi,

–        Anatheoritiki Archi Prosforon vārdā – K. Likurgs [K. Lykourgos], A. Pantaci‑Lampru [A. Pantazi-Lamprou] un M. Teoklīts [M. Theoklitou], pārstāvji,

–        Čehijas valdības vārdā – M. Smoleks [M. Smolek], pārstāvis,

–        Eiropas Komisijas vārdā – M. Konstantinidis [M. Konstantinidis] un I. Hadzidžannis [I. Chatzigiannis] pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2010. gada 1. jūnija tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz to, kā interpretēt 2. panta 8. punktu Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvā 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārskatīšanas] procedūru piemērošanu, piešķirot [tiesības noslēgt] piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [piegādes un būvdarbu publiskā iepirkuma līgumus] (OV L 395, 33. lpp.), ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvu 92/50/EEK (OV L 209, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 89/665”).

2        Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Symvoulio Apochetefseon Lefkosias (Nikozijas Notekūdeņu un kanalizācijas pārvalde, turpmāk tekstā – “Symvoulio”), kas ir publisko tiesību juridiska persona, kam ir līgumslēdzējas iestādes pilnvaras, un Anatheoritiki Archi Prosforon (Publiskā iepirkuma piedāvājumu pārskatīšanas iestāde), administratīva iestāde, kas ir pilnvarota izskatīt sūdzības par lēmumiem, kurus līgumslēdzējas iestādes ir pieņēmušas publiskā iepirkuma piedāvājumu jomā, par Symvoulio tiesībām tiesu iestādē iesniegt prasību par Anatheoritiki Archi Prosforon pieņemtu lēmumu.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesiskais regulējums

3        Direktīvas 89/665 preambulas pirmajā apsvērumā ir konstatēts, ka direktīvās par publisko iepirkumu nav īpašu noteikumu, kas nodrošinātu to efektīvu piemērošanu.

4        Saskaņā ar šīs direktīvas preambulas trešo apsvērumu:

“[..] Kopienas mēroga konkurence valsts pasūtījumu jomā rada vajadzību būtiski palielināt caurskatāmības un vienlīdzības garantijas [..], ir jābūt pieejamiem efektīviem un operatīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja ir pārkāpti Kopienas tiesību akti valsts pasūtījuma [publiskā iepirkuma] jomā vai valstu noteikumi, kas īsteno šos tiesību aktus.”

5        Minētās direktīvas preambulas ceturtajā apsvērumā ir noteikts:

“[..] dažās dalībvalstīs efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkums vai esošo līdzekļu neatbilstība attur Kopienas uzņēmumus iesniegt pieteikumus dalībvalstī, kurā ir izveidota līgumslēdzēja iestāde; [..] tādēļ attiecīgām dalībvalstīm šis stāvoklis ir jālabo.”

6        Šīs pašas direktīvas preambulas septītais apsvērums ir izteikts šādi:

“[..] ja uzņēmumi necenšas panākt izskatīšanu [pārskatīšanu], dažus pārkāpumus nevar izlabot [novērst], kamēr nav ieviests īpašs mehānisms.”

7        Direktīvas 89/665 preambulas astotajā apsvērumā ir precizēts:

“[..] tādēļ Komisijai, ja tā uzskata, ka līguma [slēgšanas tiesību] piešķiršanas procedūras laikā ir noticis skaidrs un nepārprotams pārkāpums, būtu jāspēj tam pievērst dalībvalstu kompetentu iestāžu un attiecīgās līgumslēdzējas iestādes uzmanību, lai veiktu attiecīgus pasākumus šā varbūtējā pārkāpuma ātrai labošanai [novēršanai].”

8        Šīs direktīvas 1. pantā ir noteikts:

“1.      Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka līgumslēdzēju iestāžu lēmumus saistībā ar līgumu [slēgšanas tiesību] piešķiršanas procedūrām, uz ko attiecas Direktīva 71/305/EEK, Direktīva 77/62/EEK un Direktīva 92/50/EEK [..], var efektīvi un, jo īpaši, iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar nākamajos pantos, jo īpaši 2. panta 7. punktā, izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka šādos lēmumos ir pārkāpti Kopienas tiesību akti valsts līgumu [publiskā iepirkuma] jomā vai valstu normas, kas īsteno šos tiesību aktus.

[..]

3.      Dalībvalstis nodrošina to, lai saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībvalstis var pieņemt, izskatīšanas [pārskatīšanas] procedūras būtu pieejamas vismaz katrai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt konkrētu piegādes vai uzņēmuma [būvdarbu] [vai pakalpojumu] [publiskā iepirkuma] līgumu valsts vajadzībām un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums varbūtēja pārkāpuma dēļ. Konkrēti, dalībvalstis var prasīt, ka personai, kas cenšas panākt izskatīšanu [pārskatīšanu], iepriekš jāpaziņo līgumslēdzējai iestādei par varbūtējo pārkāpumu un par savu nodomu censties panākt izskatīšanu [pārskatīšanu].”

9        Direktīvas 89/665 2. panta 7. punkts un 8. punkta pirmā daļa ir izteikti šādi:

“7.      Dalībvalstis nodrošina to, lai par izskatīšanas [pārskatīšanas] procedūru atbildīgo iestāžu lēmumus varētu efektīvi izpildīt.

8.      Tā kā iestādes, kas atbild par izskatīšanas [pārskatīšanas] procedūru, nav tiesu iestādes, to lēmumiem vienmēr dod rakstisku [rakstveida] pamatojumu. Turklāt šādā gadījumā jāgarantē procedūras, ar kurām jebkurus nelikumīgus pasākumus, ko varētu būt veikusi izskatīšanas [pārskatīšanas] iestāde, vai jebkuru varbūtēju trūkumu tai piešķirto pilnvaru īstenošanā var nodot izskatīšanai [pārskatīšanai] tiesā vai citā iestādē, kas ir tiesa vai tribunāls [LESD 267. ] panta nozīmē un kas nav atkarīga ne no līgumslēdzējas iestādes, ne no izskatīšanas [pārskatīšanas] iestādes.”

10      Šīs direktīvas 3. pantā ir paredzētas Komisijas tiesības iejaukties, ja pirms līguma noslēgšanas tā uzskata, ka ir noticis skaidrs un nepārprotams Savienības noteikumu par publisko iepirkumu pārkāpums, veicot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

 Valsts tiesiskais regulējums

11      Kipras Konstitūcijas (turpmāk tekstā – “Konstitūcija”) 146. panta 1. punktā Anotato Dikastirio tis Kypriakis Dimokratias (Kipras Republikas Augstākā tiesa) ir piešķirta izņēmuma kompetence tiesas ceļā lemt par administratīvo iestāžu lēmumiem vai bezdarbību.

12      Saskaņā ar Konstitūcijas 146. panta 2. punktu:

“Prasību tiesā var celt jebkura persona, kuras likumīgas, esošas intereses, kas tai ir pašai kā personai vai kā kopienas biedram, ir negatīvi tieši ietekmējis lēmums, darbība vai bezdarbība.”

13      Likuma Nr. 101 (I)/2003 par piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu mērķis ir pielāgot Kipras tiesisko regulējumu atbilstošajam Savienības tiesiskajam regulējumam, tajā skaitā Direktīvai 89/665. Šī likuma 60. pantā, kas grozīts ar likumu Nr. 181 (I)/2004, ir noteikts:

“Ieinteresētajām personām, kuras uzskata, ka ar Anatheoritiki Archi Prosforon pieņemto lēmumu ir tikušas pārkāptas to tiesības, saskaņā ar Kipras Konstitūcijas 146. pantu ir tiesības celt prasību Anotato Dikastirio [tis Kypriakis Dimokratias]. Šādu prasību var celt arī līgumslēdzējas iestādes, ja tās, pamatojoties uz atbilstīgiem pierādījumiem, uzskata, ka Anatheoritiki Archi Prosforon lēmums ir netaisnīgs pret attiecīgo līgumslēdzēju iestādi.”

 Pamata lieta un prejudiciālais jautājums

14      Symvoulio darbojas kā līgumslēdzēja iestāde publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā likuma Nr. 101 (I)/2003 izpratnē.

15      Anatheoritiki Archi Prosforon tika izveidota ar mērķi saskaņot Kipras tiesību aktus ar Savienības tiesisko regulējumu publiskā iepirkuma jomā, it īpaši Direktīvu 89/665. Tā ir neatkarīga iestāde, kas atbild par pārskatīšanas procedūru Direktīvas 89/665 2. panta 8. punkta izpratnē, tā nav tiesu iestāde, un tā īsteno savas pilnvaras, pamatojoties uz iepriekš minētā likuma noteikumiem.

16      Balstoties uz kāda uzņēmuma iesniegtu pārsūdzību, Anatheoritiki Archi Prosforon 2006. gada 14. februārī atcēla lēmumu, ar kuru Symvoulio bija pieņēmis konkurējoša uzņēmuma iesniegtu piedāvājumu. 2006. gada 31. martā ceļot prasību kompetentajā Anotato Dikastirio tis Kypriakis Dimokratias palātā, Symvoulio lūdza atcelt iepriekš minēto Anatheoritiki Archi Prosforon lēmumu.

17      Tiesvedības laikā Anotato Dikastirio tis Kypriakis Dimokratias plēnums 2007. gada 17. decembrī citā lietā par publisko iepirkumu pasludināja spriedumu, kurā atzina, ka Konstitūcijas 146. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to līgumslēdzējai iestādei netiek piešķirtas leģitīmas tiesības pārsūdzēt Anatheoritiki Archi Prosforon pieņemtu atceļošu lēmumu un ka likuma Nr. 101 (I)/2003 60. pants nav piemērojams.

18      Šī Anotato Dikastirio tis Kypriakis Dimokratias nostāja, kas no tā brīža ir pastāvīga judikatūra, ir pamatota ar apsvērumu, ka Anatheoritiki Archi Prosforon lēmums nav administrācijas lēmums, kas ir neatkarīgs no procesa, kurā attiecīgā līgumslēdzēja iestāde pati ir iesaistīta. Tādējādi šis lēmums attiecoties nevis uz jebkādām interesēm, uz ko atsaukusies līgumslēdzēja iestāde, bet vispārējām interesēm, kas saistītas ar publisko iepirkumu vispārējo regulējošo procedūru likumīgu norisi. Līgumslēdzēja iestāde un Anatheoritiki Archi Prosforon attiecīgā procesa mērķiem esot viena administratīvā mehānisma elementi, un tādēļ esot jāpiemēro vispārīgais princips, ka administrācijas iestāde nevar norādīt leģitīmas intereses attiecībā pret citu šīs pašas administrācijas iestādi un būtībā tiesāties ar to.

19      Anotato Dikastirio tis Kypriakis Dimokratias palāta, kurā vērsusies Symvoulio pamata lietā, norāda, ka iepriekš minētā šīs pašas tiesas plēnuma nostāja tika pieņemta, tikai pamatojoties uz Konstitūcijas 146. pantu, netiekot aplūkotam Savienības tiesību piemērošanas un interpretācijas jautājumam.

20      Šī palāta norāda, ka likuma Nr. 101 (I)/2003 60. pants, ar kuru tiek nodrošināta Savienības tiesiskā regulējuma publiskā iepirkuma jomā transpozīcija valsts tiesībās, ir piemērojams neatkarīgi no Konstitūcijas 146. panta interpretācijas, kas savukārt ir jāinterpretē saskaņā ar Savienības tiesībām. Ņemot vērā, ka Tiesas judikatūrā vēl nav aplūkota Direktīvas 89/665 2. panta 8. punkta pirmās daļas interpretācija, lai atbildētu uz jautājumu, kas radies pamata tiesvedībā, palāta uzskata, ka, lai tiktu nodrošināta vienveidīga Savienības tiesību interpretācija un piemērošana, ir būtiski lūgt Tiesai prejudiciālu nolēmumu.

21      Šī palāta arī uzsver, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru iepriekš minētā Anotato Dikastirio tis Kypriakis Dimokratias plēnuma lēmums neliedz tai tiesības atbilstoši savai rīcības brīvībai novērtēt nepieciešamību vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu (Tiesas 1974. gada 16. janvāra spriedums lietā 166/73 Rheinmühlen‑Düsseldorf, Recueil, 33. lpp., 4. punkts).

22      Ņemot vērā šos apsvērumus, Anotato Dikastirio tis Kypriakis Dimokratias nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai saskaņā ar Direktīvas 89/665 [..] 2. panta 8. punktu līgumslēdzējām iestādēm ir tiesības celt tādu prasību tiesā, kas vērsta pret iestāžu, kas ir atbildīgas par pārskatīšanas procedūru piemērošanu, pieņemtiem lēmumiem par akta atcelšanu, ja šīs iestādes nav tiesu iestādes?”

 Par prejudiciālo jautājumu

23      Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 89/665 2. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas rada dalībvalstīm pienākumu arī līgumslēdzējām iestādēm paredzēt tiesības uz pārskatīšanu tiesā attiecībā uz iestāžu, kas nav tiesu iestādes un kas atbild par pārskatīšanas procedūrām publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas jomā, lēmumiem.

24      Saskaņā ar vispirms jau gramatisku Direktīvas 89/665 noteikumu pārbaudi, lai atbildētu uz jautājumu, ir jākonstatē, pirmkārt, ka šīs direktīvas preambulas ceturtajā un septītajā apsvērumā “Kopienas uzņēmumi” ir skaidri norādīti kā tie, kas iesniedz sūdzības par publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas procedūrām.

25      Otrkārt, ir jānorāda, ka Direktīvas 89/665 1. panta 3. punktā ar formulējumu, ka pārskatīšanas procedūras ir pieejamas “vismaz katrai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt konkrētu piegādes vai uzņēmuma [būvdarbu] līgumu valsts vajadzībām [publiskā iepirkuma līgumu]”, ir definēts to personu loks, kurām ir noteikti jābūt pieejamām tiesībām uz pārskatīšanu, pamatojoties uz šo direktīvu.

26      Treškārt, pamatojot šī sprieduma iepriekšējā punktā izklāstītos apsvērumus un kā izriet no Direktīvas 89/665 preambulas septītā apsvēruma, ir jāuzsver, ka Savienības likumdevējs apzinājās iespējamību, ka atsevišķi pārkāpumi nevar tikt novērsti, ja uzņēmumi nepārsūdz nelikumīgus vai kļūdainus lēmumus, jo šādi lēmumi var tikt pieņemti arī par pārskatīšanas procedūru atbildīgās iestādēs, kas nav tiesu iestādes. Lai novērstu šādu situāciju, Direktīvas 89/665 3. pantā Komisijai ir paredzētas vispārējas pilnvaras iejaukties saskaņā ar šajā normā noteikto procedūru.

27      Tādējādi Direktīvas 89/665 noteikumu formulējumā nav nekā, kas vedinātu secināt, ka Savienības likumdevējs būtu vēlējies uzskatīt līgumslēdzējas iestādes par sūdzību iesniedzējām publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas procedūrās. Šīs direktīvas 2. panta 8. punkts tādējādi ir jāuzskata par īpašu prasību, kas ietver noteiktas garantijas, kas noteiktas [kā pienākums] dalībvalstīm, kad iestādes, kas atbildīgas par pārskatīšanas procedūru, nav tiesu iestādes, un negroza to personu loku, kurām ir pārsūdzības tiesības saskaņā ar šo direktīvu.

28      Šo secinājumu nostiprina Direktīvas 89/665 mērķis.

29      Šīs direktīvas preambulas pirmajā un trešajā apsvērumā ir noteikts ar direktīvas pieņemšanu iecerētais mērķis saistībā ar mērķi, kas iecerēts direktīvās, kurās ir publiskā iepirkuma pamatnoteikumi. Tā kā pēdējo minēto direktīvu mērķis ir publiskā iepirkuma atvērtība konkurencei Savienības iekšienē caurskatāmības un nediskriminācijas apstākļos un šajās direktīvās nav īpašu noteikumu, kas ļautu nodrošināt to iedarbīgu piemērošanu, Direktīva 89/665 veic šo funkciju, paredzot dalībvalstīm pienākumu izveidot efektīvas un ātras pārskatīšanas procedūras.

30      Tādējādi Direktīvas 89/665 pieņemšanas iemesls, izveidojot pienācīgas pārskatīšanas procedūras, ir ļaut raiti piemērot Savienības tiesību pamatnoteikumus publiskā iepirkuma jomā, kuru mērķis ir nodrošināt dalībvalstīs reģistrētajiem tirgus dalībniekiem atvērtību godīgai un iespējami lielai konkurencei (šajā ziņā skat. 2007. gada 13. decembra spriedumu lietā C‑337/06 Bayerischer Rundfunk u.c., Krājums, I‑11173. lpp., 38. un 39. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

31      Šī sprieduma 29. punktā minētos apsvērumus turklāt nostiprina Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvas 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu [publiskā iepirkuma] piešķiršanas jomā (OV L 335, 31. lpp.), noteikumi. Šajā direktīvā, kas gan ratione temporis nav piemērojama pamata lietas faktiem, ir tomēr noderīgi faktori ar Direktīvu 89/665 izveidotās sistēmas interpretācijai, tā kā ar to netiek grozīta šī sistēma, bet paredzēts saskaņā ar preambulas trešo apsvērumu šo direktīvu papildināt “ar būtiskiem skaidrojumiem, kas ļaus sasniegt Kopienas likumdevēja paredzētos rezultātus”.

32      Tā “pretendenti” un “uzņēmēji” ir norādīti tostarp Direktīvas 2007/66 preambulas ceturtajā, sestajā, septītajā, četrpadsmitajā un divdesmit septītajā apsvērumā kā personas, uz kurām pārsūdzību iesniegšanas jomā attiecas šajā direktīvā iecerētā efektīvā tiesiskā aizsardzība.

33      Turklāt ir jāuzsver, ka Direktīvas 89/665, kas grozīta ar Direktīvu 2007/66, 1. pantam tagad ir dots nosaukums “Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība [Pārskatīšanas procedūru darbības joma un pieejamība]”, kamēr 2. pantam ir dots nosaukums “Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām”. Tādējādi tiek apstiprināts apsvērums, ka dalībvalstīm noteiktais pienākums atbilstoši Direktīvas 89/665 2. panta 8. punktam, tagad 9. punktam, paredzēt par pārskatīšanas procedūru atbildīgo iestāžu, kas nav tiesu iestādes, lēmumu pārsūdzību tiesā ir šīs direktīvas īpaša prasība un ar to līgumslēdzējas iestādes netiek iekļautas to personu skaitā, kuras ietilpst tās piemērošanas jomā.

34      Turklāt Direktīvas 89/665, kas grozīta ar Direktīvu 2007/66, 3. pants tagad saucas “Koriģēšanas mehānisms” un tajā Komisijai piešķirtas vispārējas iejaukšanās tiesības Savienības tiesību būtiska pārkāpuma gadījumā.

35      No tā izriet, ka Direktīvas 89/665 2. panta 8. punktā nav prasīts dalībvalstīm paredzēt iespēju pārsūdzēt [lēmumus] tiesā arī attiecībā uz līgumslēdzējām iestādēm.

36      Tomēr, ņemot vērā Direktīvas 89/665 1. panta 3. punktā noteikto pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, lai tiesības uz pārskatīšanu būtu pieejamas “vismaz” visām šajā noteikumā definētajām personām, un ņemot vērā arī procesuālo autonomiju, kāda ir dalībvalstīm, ir jāuzskata, ka pēdējām minētajām netiek liegts vajadzības gadījumā uz līgumslēdzējām iestādēm attiecināt to personu loku, kurām ir pieejamas pārskatīšanas procedūras iepriekš minētā noteikuma izpratnē gadījumos, kad līgumslēdzēju iestāžu lēmumus atceļ iestādes, kas nav tiesu iestādes.

37      Arguments, ka šāda interpretācija varētu radīt nevienveidīgu Savienības tiesību piemērošanu, nevar tikt pieņemts, jo Direktīvā 89/665, kā izriet tostarp no tās 1. panta 3. punkta, nav paredzēts pilnībā saskaņot atbilstošās valstu normas.

38      Tādējādi uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 89/665 2. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nerada dalībvalstīm pienākumu arī līgumslēdzējām iestādēm paredzēt tiesības vērsties tiesā par iestāžu, kas nav tiesu iestādes un kas atbild par pārskatīšanas procedūru publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, lēmumiem. Tomēr šis noteikums neliedz dalībvalstīm vajadzības gadījumā paredzēt to attiecīgajās tiesību sistēmās šādas pārsūdzības tiesības attiecībā uz līgumslēdzējām iestādēm.

 Par tiesāšanās izdevumiem

39      Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārskatīšanas] procedūru piemērošanu, piešķirot [tiesības noslēgt] piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [piegādes un būvdarbu publiskā iepirkuma līgumus], ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvu 92/50/EEK, 2. panta 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nerada dalībvalstīm pienākumu arī līgumslēdzējām iestādēm paredzēt tiesības vērsties tiesā par iestāžu, kas nav tiesu iestādes un kas atbild par pārskatīšanas procedūru publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, lēmumiem. Tomēr šis noteikums neliedz dalībvalstīm vajadzības gadījumā paredzēt to attiecīgajās tiesību sistēmās šādas pārsūdzības tiesības līgumslēdzējām iestādēm.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – grieķu.