Lieta C‑508/08

Eiropas Komisija

pret

Maltas Republiku

Valsts pienākumu neizpilde – Jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvība – Regula (EEK) Nr. 3577/92 – 1. un 4. pants – Kabotāžas pakalpojumi dalībvalsts teritorijā – Pienākums nediskriminējot noslēgt sabiedriskā pakalpojuma līgumus – Ekskluzīva līguma noslēgšana bez iepriekšēja uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu pirms dalībvalsts pievienošanās Savienībai

Sprieduma kopsavilkums

1.        Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Strīda priekšmets – Tiesvedības laikā izdarīts grozījums – Aizliegums

2.        Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Prasība nolūkā konstatēt dalībvalsts pienākumu neizpildi dēļ darbības, kas notikusi pirms tās pievienošanās Savienībai – Regula Nr. 3577/92 – Sabiedrisko pakalpojumu līguma noslēgšana par jūras kabotāžu bez iepriekšēja uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu

(Padomes Regulas Nr. 3577/92 1. un 4. pants)

1.        No Tiesas Reglamenta 38. panta 1. punkta c) apakšpunkta un ar šo tiesību normu saistītās judikatūras izriet, ka ikvienā prasības pieteikumā ir jāietver strīda priekšmets un izvirzīto pamatu kopsavilkums, un tie ir jānorāda pietiekami skaidri un precīzi, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un lai Tiesa varētu veikt pārbaudi. No tā izriet, ka galvenie faktiskie un tiesiskie apstākļi, ar kuriem ir pamatota prasība, pašā prasības pieteikumā ir jānorāda loģiski un saprotami, un tajā ietvertajiem prasījumiem ir jābūt formulētiem nepārprotami, lai izvairītos no tā, ka Tiesa lemj ultra petita vai arī nelemj par kādu iebildumu.

Ja gan no argumentētā atzinuma formulējuma, gan no prasījumiem Komisijas prasības pieteikumā nešaubīgi izriet, ka pēdējās minētās apgalvotā attiecīgajai dalībvalstij Regulā Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža), paredzēto pienākumu neizpilde no šīs dalībvalsts puses balstās uz faktu par sabiedrisko pakalpojumu līguma par jūras kabotāžu parakstīšanu bez iepriekšēja uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu pirms tās pievienošanās [Savienībai], replikas rakstā un tiesas sēdē paustais apgalvojums, ka minētā dalībvalsts, sākot no tās pievienošanās datuma Savienībai, nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, neatbilst prasījumiem prasības pieteikumā. Tādējādi pēc tā pamatotības pārbaudes Tiesa nevar lemt par šo apgalvojumu, nespriežot ultra petita.

(sal. ar 12. un 15.–19. punktu)

2.        Prasība – kuras priekšmets ir konstatēt, ka dalībvalsts nav izpildījusi šai valstij Regulā Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža), paredzētos pienākumus, jo tā 2004. gada 16. aprīlī ir noslēgusi sabiedrisko pakalpojumu līgumu par jūras kabotāžu bez iepriekšēja uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu, – būtu apmierināma tikai tad, ja minētajā regulā vismaz būtu noteikts, ka pirms minētās dalībvalsts pievienošanās datuma, proti, 2004. gada 1. maija, šai valstij ir jāpilda noteikti pienākumi. Šādi noteikumi konkrētāk nozīmētu, ka valstīm, pirms Regula Nr. 3577/92 tām kļūst piemērojama, ir jāatturas noslēgt sabiedriskā pakalpojuma līgumu tādā veidā, kas neatbilst šīs regulas 1. un 4. pantam.

Tā kā Komisija tās prasības pamatojumam norādītos pamatus nekādi nav pamatojusi ar šādu pienākumu iespējamu esamību, tās prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi nevar apmierināt.

(sal. ar 20.–22. punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2010. gada 28. oktobrī (*)

Valsts pienākumu neizpilde – Jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvība – Regula (EEK) Nr. 3577/92 – 1. un 4. pants – Kabotāžas pakalpojumi dalībvalsts teritorijā – Pienākums nediskriminējot noslēgt sabiedriskā pakalpojuma līgumus – Ekskluzīva līguma noslēgšana bez iepriekšēja uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu pirms dalībvalsts pievienošanās Savienībai

Lieta C‑508/08

par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ko 2008. gada 20. novembrī cēla

Eiropas Komisija, ko pārstāv Ž. Akvilina [J. Aquilina] un K. Simonsons [K. Simonsson], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

prasītāja,

pret

Maltas Republiku, ko pārstāv S. Kamiljeri [S. Camilleri], kā arī L. Spiteri [L. Spiteri] un A. Feneka [A. Fenech], pārstāvji,

atbildētāja.

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], tiesneši A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], U. Lehmuss [U. Lõhmus] (referents), A. O’Kīfs [A. Ó Caoimh] un P. Linda [P. Lindh],

ģenerāladvokāte E. Šarpstone [E. Sharpston],

sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2010. gada 11. maija tiesas sēdi,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2010. gada 1. jūlija tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar savu prasības pieteikumu Eiropas Kopienu Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka, 2004. gada 16. aprīlī bez iepriekšēja uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā parakstot līgumu par ekskluzīvu sabiedrisko pakalpojumu ar sabiedrību Gozo Channel Co. Ltd (turpmāk tekstā – “GCCL”), Maltas Republika nav izpildījusi Padomes 1992. gada 7. decembra Regulā (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 365, 7. lpp.), it īpaši tās 1. un 4. pantā, paredzētos pienākumus.

 Atbilstošās tiesību normas

 Pievienošanās akts

2        Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās [Eiropas Savienībai] nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV 2003, L 236, 33. lpp.), 2. pantā ir paredzēts:

“Pamatlīgumi un akti, ko iestādes un Eiropas Centrālā banka pieņēmusi pirms pievienošanās, no pievienošanās dienas ir saistoši jaunajām dalībvalstīm un piemērojami tajās atbilstīgi minētajos Līgumos un šajā Aktā paredzētajiem nosacījumiem.”

 Regula Nr. 3577/92

3        Saskaņā ar Regulas Nr. 3577/92 1. panta 1. punktu:

“No 1993. gada 1. janvāra uz Kopienas kuģu īpašniekiem, kuru kuģi ir reģistrēti dalībvalstī un peld ar dalībvalsts karogu, attiecas jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvība dalībvalstī (jūras kabotāža), ja šie kuģi atbilst visiem kabotāžas veikšanas nosacījumiem šajā dalībvalstī, ieskaitot kuģus, kas ir reģistrēti “Euros”, kad Padome būs apstiprinājusi šo reģistru.”

4        Šīs pašas regulas 4. panta 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalsts var noslēgt valsts pasūtījuma [sabiedriskā pakalpojuma] līgumus ar kuģošanas sabiedrībām vai uzlikt valsts pasūtījuma [sabiedriskā pakalpojuma] nodrošināšanas pienākumu kā nosacījumu kabotāžas pakalpojumu sniegšanai tām kuģošanas sabiedrībām, kuras piedalās regulāros reisos uz salām, no salām un starp salām.

Ja dalībvalsts noslēdz valsts pasūtījuma [sabiedriskā pakalpojuma] līgumus vai uzliek valsts pasūtījuma [sabiedriskā pakalpojuma] nodrošināšanas pienākumu, to dara, nediskriminējot nevienu Kopienas kuģu īpašnieku.”

 Tiesvedības priekšvēsture un pirmstiesas procedūra

5        Sarunās par Maltas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai pēdējā minētā 2001. gada 26. oktobrī pieņēma kopīgo nostāju (Konference par pievienošanos Eiropas Savienībai – Malta – doc. 20766/01 CONF‑M 80/01), kas veltīta transporta politikai. Saskaņā ar šo kopīgo nostāju “[..] ES ņem vērā Maltas nodomu noslēgt uz pieciem gadiem sabiedriskā pakalpojuma nodrošināšanas pienākuma līgumus līdz 2002. gada 30. jūnijam gan ar sabiedrību Sea Malta Co. Ltd., gan [ar GCCL]; tā norāda, ka, beidzoties šo līgumu darbībai, publiskā iepirkuma procedūras tiks īstenotas saskaņā ar atbilstošajiem acquis noteikumiem”.

6        Ar 2005. gada 7. marta vēstuli Maltas Republika, atbildot uz tai adresēto Komisijas informācijas pieprasījumu, apliecināja, ka 2004. gada 16. aprīlī starp valdību un GCCL un Sea Malta Co. Ltd ir noslēgti divi ekskluzīvi sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas līgumi par jūras transporta pakalpojumu sniegšanu starp Maltas salu un Gozo salu, katrs uz sešiem gadiem.

7        Komisija tādējādi nolēma uzsākt EKL 226. pantā paredzēto procedūru. Ar brīdinājuma vēstuli, kas datēta ar 2006. gada 10. aprīli, šī iestāde norādīja, ka šie līgumi bez iepriekšēja uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā neatbilst Kopienu tiesībām, tādēļ ka, pirmkārt, tie nav noslēgti nediskriminējošas procedūras ietvaros un, otrkārt, nav tikusi pierādīta ne to nepieciešamība, ne to samērīgums.

8        Maltas Republika 2006. gada 12. jūnijā atbildēja uz šo brīdinājuma vēstuli.

9        Tā kā Komisija nebija apmierināta ar šo atbildi, tā 2006. gada 15. decembrī nosūtīja argumentētu atzinumu, norādot, ka, 2004. gada 16. aprīlī bez iepriekšēja uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā parakstot ekskluzīvu līgumu ar GCCL, lai nodrošinātu jūras transporta pakalpojumu starp Maltas salu un Gozo salu, Maltas Republika nav izpildījusi Regulā Nr. 3577/92, it īpaši tās 1. un 4. pantā, paredzētos pienākumus. Tā aicināja šo dalībvalsti veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu minētā argumentētā atzinuma prasības divu mēnešu laikā no tā saņemšanas brīža.

10      Maltas Republika uz šo argumentēto atzinumu atbildēja ar vēstuli, kas datēta ar 2008. gada 15. jūniju, kurā tā informēja Komisiju, ka, tā kā ir uzsākti sagatavošanas darbi saistībā ar uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā attiecībā uz jūras transporta pakalpojumiem starp Maltas salu un Gozo salu, šis uzaicinājums iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā būtu jāīsteno vēlākais 2008. gada oktobrī.

11      Šādos apstākļos Komisija iesniedza šo prasību.

 Par prasību

12      Savas prasības pamatojumam Komisija norāda, pirmkārt, ka no Regulas Nr. 3577/92 4. panta 1. punkta otrās daļas izriet, ka pirms jūras kabotāžas sabiedriskā pakalpojuma līguma noslēgšanas ir jābūt nediskriminējoši vadītai Kopienas līmeņa uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkumā procedūrai, kamēr 2004. gada 16. aprīlī noslēgtais līgums starp Maltas valdību un GCCL nav bijis šādas procedūras iznākums.

13      Otrkārt, no 2001. gada 20. februāra sprieduma lietā C‑205/99 Analir u.c. (Recueil, I‑1271. lpp.) izrietot, ka sabiedriskā pakalpojuma līgums atbilst Regulas Nr. 3577/92 prasībām tikai tad, ja pastāv faktiska vajadzība pēc sabiedriskā pakalpojuma. Tomēr attiecībā uz līgumu, kas noslēgts ar GCCL, Maltas Republika neesot pietiekami pierādījusi ne šādu vajadzību, ne ekskluzīvā līguma nepieciešamību un samērīgumu.

14      Maltas Republika kā galveno aizstāvības pamatu norāda uz Regulas Nr. 3577/92 nepiemērojamību šim līgumam, jo tas ticis noslēgts pirms 2004. gada 1. maija, tās pievienošanās Savienībai datuma.

15      Savā replikas rakstā Komisija neapstrīd šīs regulas nepiemērojamību Maltas Republikai apstrīdētā līguma parakstīšanas datumā, proti, 2004. gada 16. aprīlī. Tomēr tā norāda, ka tieši no 2004. gada 1. maija attiecībā uz šo līgumu šī dalībvalsts nav izpildījusi šajā regulā paredzētos pienākumus. Tiesas sēdē Komisija vēlreiz precizēja, ka šī neatbilstība rodama tajā, ka šis līgums ir palicis spēkā pēc Maltas Republikas pievienošanās Savienībai datuma.

16      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no Tiesas Reglamenta 38. panta 1. punkta c) apakšpunkta un ar to saistītās judikatūras izriet, ka prasības pieteikumā ir jāietver strīda priekšmets un izvirzīto pamatu kopsavilkums un tie ir jānorāda pietiekami skaidri un precīzi, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un lai Tiesa varētu veikt pārbaudi. No tā izriet, ka galvenie faktiskie un tiesiskie apstākļi, ar kuriem ir pamatota prasība, prasības pieteikumā ir jānorāda loģiski un saprotami un ka prasības pieteikumā ietvertajiem prasījumiem ir jābūt formulētiem nepārprotami, lai izvairītos no tā, ka Tiesa lemj ultra petita vai arī nelemj par kādu iebildumu (skat. 2008. gada 21. februāra spriedumu lietā C‑412/04 Komisija/Itālija, Krājums, I‑619. lpp., 103. punkts, kā arī 2010. gada 15. jūnija spriedumu lietā C‑211/08 Komisija/Spānija, Krājums, I‑0000. lpp., 32. punkts un tajā minētā judikatūra).

17      Šajā lietā gan no argumentētā atzinuma formulējuma, gan no prasījumiem Komisijas prasības pieteikumā nešaubīgi izriet, ka pēdējās minētās apgalvotā Regulā Nr. 3577/92 paredzēto pienākumu neizpilde no Maltas Republikas puses balstās uz faktu par apstrīdētā līguma parakstīšanu 2004. gada 16. aprīlī.

18      No tā izriet, ka apgalvojums, ka Maltas Republika nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar šo regulu no 2004. gada 1. maija, neatbilst prasījumiem prasības pieteikumā.

19      Tādējādi pēc tā pamatotības pārbaudes Tiesa nevar lemt par šo apgalvojumu, nespriežot ultra petita.

20      Attiecībā uz pienākumu neizpildes priekšmetu, kāds tas ir Komisijas prasības pieteikumā, ir jānorāda, ka saskaņā ar Pievienošanās akta 2. pantu Regula Nr. 3577/92 bija piemērojama Maltas Republikai, kā to atzīst arī Komisija, tikai no 2004. gada 1. maija, šīs valsts pievienošanās Savienībai datuma (skat. pēc analoģijas 2009. gada 16. jūlija spriedumu lietā C‑168/08 Hadadi, Krājums, I‑6871. lpp., 26. punkts).

21      Šajos apstākļos, kā to savu secinājumu 57. punktā norādījusi ģenerāladvokāte, Komisijas prasība būtu apmierināma tikai tad, ja Regulā Nr. 3577/92 tomēr būtu noteikts, ka pirms šī datuma Maltas Republikai ir jāpilda noteikti pienākumi. Šī strīda kontekstā šādos noteikumos konkrētāk būtu paredzēts, ka valstīm pirms Regulas Nr. 3577/92 piemērojamības jāatturas noslēgt sabiedriskā pakalpojuma līgumu tādā veidā, kas neatbilst šīs regulas 1. un 4. pantam.

22      Tādējādi ir jākonstatē, ka Komisija tās prasības pamatojumam norādītos pamatus nekādi nav balstījusi šādu pienākumu iespējamā esamībā. Tieši pretēji, kā tas tika norādīts šī sprieduma 15. punktā, gan savā replikas rakstā, gan tiesas sēdē tā ir precizējusi, ka no 2004. gada 1. maija, datuma, kad Regula Nr. 3577/92 stājās spēkā attiecībā uz Maltas Republiku sakarā ar tās pievienošanos Savienībai, šī dalībvalsts, kā uzskata Komisija, nav izpildījusi pienākumus, kas tai paredzēti šajā regulā.

23      Ņemot to visu vērā un nepastāvot nepieciešamībai spriest par citiem Maltas Republikas izvirzītajiem pamatiem aizstāvībai, Komisijas prasība ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

24      Saskaņā ar Reglamenta 69. panta 2. punktu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Maltas Republika ir prasījusi piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, jāpiespriež Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – maltiešu.