—

HEKO Industrieerzeugnisse GmbH vārdā — T. Lībers [T. Lieber], Rechtsanwalt,

—

Grieķijas valdības vārdā — G. Kanelopuls [G. Kanellopoulos] un I. Bakopuls [I. Bakopoulos], kā arī M. Tasopulu [M. Tassopoulou], pārstāvji,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — R. Liāls [R. Lyal] un B. R. Kilmans [B.-R. Killmann], pārstāvji.

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 24. pantu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.; turpmāk tekstā — “Muitas kodekss”), lai varētu noteikt Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2005. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1719/2005 (OV L 286, 1. lpp.), I pielikumā ietvertās kombinētās nomenklatūras (turpmāk tekstā — “KN”) pozīcijā 7312 ietilpstošo preču izcelsmi.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Bundesfinanzdirektion West [Rietumu apgabala Federālo finanšu direkciju] (turpmāk tekstā — “Bundesfinanzdirektion”) un HEKO Industrieerzeugnisse GmbH (turpmāk tekstā — “HEKO”) par Ziemeļkorejā no Ķīnas izcelsmes vītajām trosēm izgatavoto tērauda tauvu nepreferenciālās izcelsmes konstatēšanu.

3

Ar 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 1. lpp.), Eiropas Savienības Padome tostarp apstiprināja Līgumu par izcelsmes noteikumiem (PTO un GATT 1994) (OV 1994, L 336, 144. lpp.), kas pievienots Marakešā 1994. gada 15. aprīlī parakstītajam galīgajam aktam. Šī līguma mērķis ir harmonizēt izcelsmes noteikumus, un ar to uz pārejas perioda laiku tiek ieviesta izcelsmes noteikumu harmonizēšanas darba programma.

4

Šī līguma 2. pantā, kura nosaukumus ir “Disciplīnas pārejas perioda laikā”, ir paredzēts:

“Līdz brīdim, kamēr izcelsmes noteikumu harmonizēšanas darba programma, kā norādīts IV pantā [daļā], ir pabeigta, Dalībvalstis nodrošina, ka:

[..].”

5

Muitas kodeksa 24. pantā ir noteikts:

“Izcelsmes valsts precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts, ir tā, kurā šim nolūkam apgādātā ražotavā [uzņēmumā] notikusi pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.”

6

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 1. lpp.; turpmāk tekstā — “Īstenošanas regula”), IV sadaļas 1. nodaļa, kuras nosaukums ir “Nepreferenciāla izcelsme”, ietver 35.–40. pantu.

7

Saskaņā ar Īstenošanas regulas 35. pantu:

“Šajā nodaļā ir definēta tā apstrāde vai pārstrāde, kas — saistībā ar tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem, kas iekļauti [KN] XI iedaļā, un saistībā ar atsevišķiem produktiem, kas nav tekstilmateriāli vai tekstilizstrādājumi — uzskatāma par [Muitas] kodeksa 24. panta kritērijiem atbilstošu un kas attiecīgajiem produktiem dod tās valsts izcelsmi, kurā tāda apstrāde vai pārstrāde veikta.

[..]”

8

Šīs regulas 39. pantā ir paredzēts:

“Saistībā ar 11. pielikumā uzskaitītiem iegūtiem produktiem tā paša pielikuma 3. ailē minēto apstrādi vai pārstrādi uzskata par tādu procesu vai darbību, kas dod izcelsmi atbilstīgi [Muitas] kodeksa 24. pantam.

[..]”

9

KN pozīcija 7312, proti, “dzelzs vai tērauda vītās troses, tauvas, pīnes, [štropes] un līdzīgi izstrādājumi bez elektroizolācijas”, Īstenošanas regulas 11. pielikumā nav pārņemta.

10

2005. gada maijā HEKO lūdza Bundesfinanzdirektion izsniegt juridiski saistošas izziņas par izcelsmi attiecībā uz dažādiem KN pozīcijā 7312 ietilpstošo tērauda tauvu veidiem, kas izgatavotas Ziemeļkorejā no vītajām trosēm, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna un kuras arī ietilpst KN pozīcijā 7312.

11

No lietas materiāliem izriet, ka, lai izgatavotu šīs tauvas, Ziemeļkorejā šim nolūkam aprīkotā uzņēmumā speciālās mehāniskās iekārtās tiek savītas kopā vītās troses, kas sastāv no vairākiem stiepļu vijumiem. Atkarībā no paredzamā izmantošanas veida tērauda tauvas šajā uzņēmumā tiek sadalītas garenās daļās, samontētas, sapresētas, impregnētas, saplacinātas, savienotas kopā un/vai pārklātas ar krāsu.

12

2006. gada 11. janvārīBundesfinanzdirektion izsniedza piecas juridiski saistošas izziņas par izcelsmi, saskaņā ar kurām par tērauda tauvu izcelsmes valsti ir uzskatāma Ķīnas Tautas Republika, jo, nepastāvot tarifu pozīcijas maiņai, pirms Ziemeļkorejā veiktās tērauda tauvu izgatavošanas notikusī vīto trošu savienošana nav uzskatāma par būtisku apstrādi vai pārstrādi Muitas kodeksa 24. panta izpratnē.

13

Savas nostājas pamatojumam Bundesfinanzdirektion ir atsaukusies uz t.s. “noteikumiem attiecībā uz sarakstiem”, kurus Eiropas Kopienu Komisija ir izstrādājusi, lai precizētu Muitas kodeksa 24. pantā izmantotos jēdzienus, un kuri ir pieejami tās interneta vietnē. No šiem noteikumiem izriet, ka KN pozīcijā 7312 ietilpstošās preces var uzskatīt par tādām, kurām veikta pēdējā būtiskā pārstrāde vai apstrāde, tikai tad, ja tiek mainīta to tarifu pozīcija.

14

HEKO cēla prasību Finanzgericht Düsseldorf [Diseldorfas Finanšu tiesā], lūdzot atcelt Bundesfinanzdirektion lēmumus. Ar 2007. gada maijā pasludinātu spriedumu šī tiesa atcēla strīdīgās izziņas un lika Bundesfinanzdirektion izsniegt tādas izziņas, kurās kā tērauda tauvu izcelsmes valsts būtu norādīta Korejas Tautas Demokrātiskā Republika. Minētā tiesa uzskatīja, ka noteikumi attiecībā uz sarakstiem nav saderīgi ar Tiesas judikatūru un tie nav saistošs Kopienu tiesību akts.

15

Bundesfinanzdirektion kasācijas kārtībā pārsūdzēja šo spriedumu iesniedzējtiesā, norādot, ka, kaut arī noteikumi attiecībā uz sarakstiem nav juridiski saistoši, tie tomēr zināmā mērā palīdz interpretēt Muitas kodeksa 24. pantu.

16

Šādos apstākļos Bundesfinanzhof [Federālā Finanšu tiesa] nolēma apturēt tiesvedību lietā un uzdot Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu:

“Vai [KN] pozīcijā 7312 ietilpstošo preču būtiska apstrāde vai pārstrāde, kas tām piešķir nepreferenciālu izcelsmi, ir tikai tāda apstrāde vai pārstrāde, kuras rezultātā iegūtais izstrādājums ir jāpārklasificē citā kombinētās nomenklatūras pozīcijā?”

17

Uzdodot šo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Muitas kodeksa 24. pantā ietvertais jēdziens “būtiska pārstrāde vai apstrāde” ir jāinterpretē tādējādi, ka saistībā ar KN pozīcijā 7312 klasificētajām precēm šis jēdziens attiecas tikai uz tādu pārstrādi vai apstrādi, kuras rezultātā iegūtais izstrādājums ir jāpārklasificē citā KN pozīcijā.

18

Vispirms, saistībā ar noteikumu attiecībā uz sarakstiem vispārīgo piemērojamību HEKO uzskata, ka, tā kā šie noteikumi nav tikuši publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tie nav juridiski saistoši un līdz ar to nevar būt saistoši dalībvalstu tiesām.

19

Arī Komisija neuzskata, ka šie noteikumi attiecībā uz sarakstiem, kuru saturs, kā norāda Komisija, bija saskaņots ar dalībvalstu pārstāvjiem Muitas kodeksa komitejā, būtu juridiski saistoši. Komisija tomēr iesaka ņemt vērā šos noteikumus, lai nodrošinātu Kopienu muitas tiesiskā regulējuma piemērošanas atbilstību saistībām, ko Eiropas Kopiena uzņēmusies Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros. Komisija apgalvo, ka noteikumos attiecībā uz sarakstiem ir paredzēti konkrēti kritēriji, lai varētu izpildīt no Līguma par izcelsmes noteikumiem 2. panta izrietošās prasības, saskaņā ar kuru, izdodot vispārīgus administratīvus nolikumus, ir skaidri jānosaka izpildāmās prasības.

20

Šajā sakarā ir jānorāda, ka, kaut arī Komisijas izstrādātie noteikumi attiecībā uz sarakstiem veicina preču nepreferenciālas izcelsmes konstatēšanu, tie nav juridiski saistoši.

21

Līdz ar to šo noteikumu saturam ir jāatbilst izcelsmi reglamentējošajiem noteikumiem, tostarp Muitas kodeksa 24. pantam, un tie nedrīkst mainīt to piemērojamību (pēc analoģijas attiecībā uz KN paskaidrojošajām piezīmēm skat. 2006. gada 12. janvāra spriedumu lietā C-311/04 Algemene Scheeps Agentuur Dordrecht, Krājums, I-609. lpp., 28. punkts, un 2009. gada 19. februāra spriedumu lietā C-376/07 Kamino International Logistics, Krājums, I-1167. lpp., 48. punkts).

22

Tāpat jānorāda, ka, kaut arī attiecīgie atvasināto tiesību akti ir jāinterpretē saskaņā ar PTO ietvaros pieņemtajiem nolīgumiem (šajā sakarā skat. 2000. gada 14. decembra spriedumu apvienotajās lietās C-300/98 un C-392/98 Dior u.c., Recueil, I-11307. lpp., 47. punkts, kā arī 2004. gada 16. novembra spriedumu lietā C-245/02 Anheuser-Busch, Krājums, I-10989. lpp., 55. punkts), tomēr ar Līgumu par izcelsmes noteikumiem šobrīd ir ieviesta tikai un vienīgi harmonizācijas darba programma pārejas perioda laikā. Tā kā ar šo līgumu netiek veikta pilnīga harmonizācija, PTO dalībvalstīm ir rīcības brīvība attiecībā uz izcelsmi reglamentējošo noteikumu pieņemšanu. Šajā sakarā no PTO īpašās grupas 2003. gada 20. jūnija ziņojuma (Amerikas Savienotās Valstis) — Izcelsmes noteikumi attiecībā uz tekstilizstrādājumiem un apģērbiem (DS243) 6.23. un 6.24. punkta izriet, ka PTO dalībvalstis var brīvi paredzēt kritērijus izcelsmes noteikšanai, laika gaitā grozīt šos kritērijus vai piemērot dažādus kritērijus dažādām precēm.

23

No šiem apsvērumiem izriet, ka dalībvalstu tiesas, interpretējot Muitas kodeksa 24. pantu, var pamatoties uz kritērijiem, kas izriet no noteikumiem attiecībā uz sarakstiem, ja vien tā rezultātā netiek izmainīts šī panta saturs.

24

Attiecībā uz Muitas kodeksa 24. pantā ietvertā jēdziena “būtiska pārstrāde vai apstrāde” interpretāciju saistībā ar KN pozīcijā 7312 ietilpstošajām precēm HEKO norāda, ka no noteikumiem attiecībā uz sarakstiem izrietošais tarifu pozīcijas maiņas kritērijs nav saderīgs ar šo pantu, jo šis kritērijs nav balstīts uz faktisku un objektīvu nodalījumu starp pamatproduktu un pārstrādāto produktu, kura pamatā galvenokārt ir katra attiecīgā produkta specifiskās materiālās īpašības.

25

Grieķijas valdība un Komisija savukārt uzskata, ka saistībā ar KN pozīcijā 7312 ietilpstošajām precēm pēdējā būtiskā pārstrāde vai apstrāde, kas norāda uz preču izcelsmi, nozīmē tarifu pozīcijas maiņu. Kritērijs, kura pamatā ir tarifu pozīcijas maiņa, ļauj, pirmkārt, vienveidīgi piemērot Muitas kodeksa 24. pantu Kopienu muitas teritorijā un, otrkārt, ņemt vērā pārstrādes vai apstrādes tehniskās stadijas tauvu ražošanas procesā. Komisija šajā sakarā norāda, ka vīto trošu pārstrāde tērauda tauvās nerada ievērojamas pamatprodukta izmaiņas kvalitatīvajā ziņā un ir tikai un vienīgi montēšanas darbība, kas nenorāda uz šo preču izcelsmi. Savukārt tauvu izgatavošana no tērauda stieplēm radītu tarifu pozīcijas maiņu un līdz ar to norādītu uz šo preču jauno izcelsmi.

26

Šai argumentācijai nevar piekrist.

27

No Muitas kodeksa 24. panta formulējuma izriet, ka, ja preču ražošanā ir iesaistīta vairāk nekā viena valsts, par preču izcelsmes valsti tiek uzskatīta tā valsts, kurā šim nolūkam aprīkotā uzņēmumā notikusi pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta ieguvi vai ir svarīga šī produkta ieguves stadija.

28

Šajā sakarā ir jānorāda, ka no Tiesas judikatūras attiecībā uz Padomes 1968. gada 27. jūnija Regulas (EEK) Nr. 802/68 par preču izcelsmes jēdziena kopēju definīciju (OV L 148, 1. lpp.) 5. panta interpretāciju — kurš ir noteikums, kas bija spēkā pirms Muitas kodeksa 24. panta un kas ir identiski formulēts, izriet, ka pēdējā pārstrāde vai apstrāde šīs tiesību normas izpratnē ir “būtiska” tikai tad, ja jaunajam produktam ir pašam savas raksturīgās īpašības un sastāvs, kuru tam nebija pirms šīs pārstrādes vai apstrādes. Darbības, kas ietekmē produkta noformējumu saistībā ar tā lietošanu, bet kas kvalitatīvajā ziņā būtiski neietekmē tā īpašības, nevar būt pamats šī produkta izcelsmes noteikšanai (1977. gada 26. janvāra spriedums lietā 49/76 Gesellschaft für Überseehandel, Recueil, 41. lpp., 6. punkts, un 1984. gada 23. februāra spriedums lietā 93/83 Zentrag, Recueil, 1095. lpp., 13. punkts).

29

No šīs judikatūras arī izriet, ka kritēriji, kas nosaka preču izcelsmi, nav meklējami tikai pārstrādāto produktu tarifu klasifikācijā vien, jo kopējais muitas tarifs ir izveidots, lai sasniegtu konkrētus mērķus, un nevis, lai palīdzētu noteikt produktu izcelsmi. Tieši pretēji, preču izcelsmes noteikšanas pamatā ir jābūt faktiskam un objektīvam nodalījumam starp pamatproduktu un pārstrādāto produktu, kura pamatā galvenokārt ir katra attiecīgā produkta specifiskās materiālās īpašības (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Gesellschaft für Überseehandel, 5. punkts, kā arī 1983. gada 23. marta spriedumu lietā 162/82 Cousin u.c., Recueil, 1101. lpp., 16. punkts).

30

Attiecībā uz jautājumu par to, vai dažādu elementu montēšanas darbība ir uzskatāma par būtisku pārstrādi vai apstrādi, Tiesa jau ir nospriedusi, ka pastāv situācijas, kurās pārbaude, pamatojoties uz tehniska rakstura kritērijiem, lai noteiktu preces izcelsmi, var nebūt izšķiroša, un šādos gadījumos kā pakārtots kritērijs ir jāņem vērā citi kritēriji (šajā sakarā skat. 1989. gada 13. decembra spriedumu lietā C-26/88 Brother International, Recueil, 4253. lpp., 20. punkts; 2007. gada 8. marta spriedumu apvienotajās lietās C-447/05 un C-448/05 Thomson un Vestel France, Krājums, I-2049. lpp., 27. punkts, kā arī 2007. gada 13. decembra spriedumu lietā C-372/06 Asda Stores, Krājums, I-11223. lpp., 37. punkts).

31

Līdz ar to Tiesa ir atzinusi iespēju atsaukties uz skaidru un objektīvu kritēriju, kāds ir pievienotās vērtības kritērijs, kas attiecībā uz precēm, kurām ir komplekss sastāvs, ļauj noteikt, kas tiek saprasts ar būtisku pārstrādi, kas norāda uz to izcelsmi (skat. it īpaši iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Thomson un Vestel France, 39. punkts).

32

Šajā gadījumā ir jāpārbauda, vai viena vienīga kritērija, proti, kritērija par tarifu pozīcijas maiņu, piemērošana, nosakot KN pozīcijā 7312 ietilpstošo preču izcelsmi, ir saderīga ar šī sprieduma 28. un 29. punktā minēto judikatūru un katrā ziņā ļauj konstatēt, vai tērauda tauvu izgatavošana no vītajām trosēm ir uzskatāma par būtisku pārstrādi vai apstrādi Muitas kodeksa 24. panta izpratnē.

33

Šajā sakarā ir jānorāda, ka tarifu pozīcijas maiņas kritērija pamatā nav nedz faktiska un objektīva nodalījuma starp pamatproduktu, proti, tērauda vītajām trosēm, un pārstrādāto produktu, proti, tērauda tauvām, nedz arī katra attiecīgā produkta specifisko materiālo īpašību, un tajā nav ņemta vērā konkrētā pārstrāde vai apstrāde, kuras rezultātā tika radīts pārstrādātais produkts.

34

Nenoliedzami, Tiesa jau ir nospriedusi, ka, lai precizētu abstrakto specifiskās pārstrādes vai apstrādes jēdzienu, tas, ka Komisija izmanto tādu metodi, saskaņā ar kuru preces tarifu pozīcijas maiņa ir uzskatāma par pamatnoteikumu, kas savukārt ir papildināts un koriģēts ar papildu sarakstiem, kuros ņemtas vērā specifiskās pārstrādes vai apstrādes īpatnības, nav pretrunā Regulas Nr. 802/68 5. pantam (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Cousin u.c., 17. punkts).

35

Tomēr, kaut arī ir tiesa, ka preces tarifu pozīcijas maiņa, kuras pamatā ir ar preces pārstrādi saistīta darbība, ir uzskatāma par norādi par šīs pārstrādes vai apstrādes būtisko raksturu, pārstrāde vai apstrāde var būt būtiska arī tad, ja šāda tarifu pozīcijas maiņa nav notikusi. Kā atzinusi pati Komisija, noteikumos attiecībā uz sarakstiem paredzētais tarifu pozīcijas maiņas kritērijs attiecas uz lielāko daļu gadījumu, bet tomēr neļauj identificēt visus gadījumus, kad preces pārstrāde vai apstrāde ir bijusi būtiska. Līdz ar to, nosakot, vai ir izpildīti Muitas kodeksa 24. pantā paredzētie nosacījumi, ir jāņem vērā arī citi kritēriji.

36

No tā izriet, ka, interpretējot Muitas kodeksa 24. pantā ietverto “būtiskas pārstrādes vai apstrādes” jēdzienu, saistībā ar KN pozīcijā 7312 ietilpstošajām precēm atsaukšanās tikai un vienīgi uz tarifu pozīcijas maiņas kritēriju, nenorādot, kā tieši šīs preces ir tikušas pārstrādātas vai apstrādātas, var ierobežot šī panta piemērojamību.

37

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka saistībā ar KN pozīcijā 7312 ietilpstošajām precēm būtiska pārstrāde vai apstrāde Muitas kodeksa 24. panta izpratnē var attiekties ne tikai uz tādu pārstrādi vai apstrādi, kuras rezultātā prece, kas tikusi pārstrādāta vai apstrādāta, tiek klasificēta citā KN pozīcijā, bet arī uz tādu pārstrādi vai apstrādi, kuras rezultātā, nepastāvot šādai tarifu pozīcijas maiņai, tiek radīta tāda prece, kurai ir pašai savas raksturīgās īpašības un sastāvs, kā šai precei pirms šīs darbības veikšanas nebija.

38

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

saistībā ar Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2005. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1719/2005, I pielikumā ietvertās kombinētās nomenklatūras pozīcijā 7312 ietilpstošajām precēm būtiska pārstrāde vai apstrāde Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 24. panta izpratnē var attiekties ne tikai uz tādu pārstrādi vai apstrādi, kuras rezultātā prece, kas tikusi pārstrādāta vai apstrādāta, tiek klasificēta citā kombinētās nomenklatūras pozīcijā, bet arī uz tādu pārstrādi vai apstrādi, kuras rezultātā, nepastāvot šādai tarifu pozīcijas maiņai, tiek radīta tāda prece, kurai ir pašai savas raksturīgās īpašības un sastāvs, kā šai precei pirms šīs darbības veikšanas nebija.