1. 

Šis Consiglio di Stato [Valsts Padomes] (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Direktīvas 2004/18/EK ( 2 ) 1. panta 8. punkta otrajā daļā minēto jēdzienu “ saimnieciskās darbības subjekts”. Iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai organizācijas, kuru mērķis nav peļņas gūšana, kas ne vienmēr regulāri darbojas tirgū, it īpaši universitātes un pētniecības institūti, kā arī šo universitāšu un pētniecības institūtu un valsts iestāžu grupas (konsorciji), ir tiesīgas piedalīties pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā par ģeofizisko datu un jūras paraugu ieguvi. Turklāt iesniedzējtiesa jautā, vai šaura valsts tiesību aktu interpretācija, saskaņā ar kuru iepriekš minētās organizācijas nav tiesīgas piedalīties šajā procedūrā, ir pretrunā Direktīvai.

2.

Direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka ““[Publiskā iepirkuma] līgumi” ir finansiāli līgumi, kurus rakstveidā savstarpēji noslēdz viens vai vairāki komersanti [saimnieciskās darbības subjekti] un viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un kuru mērķis ir būvdarbu realizācija, produkcijas piegāde vai pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas izpratnē” ( 3 ).

3.

Saskaņā ar Direktīvas 1. panta 8. punktu:

“Ar terminu “būvuzņēmējs”, “piegādātājs” vai “pakalpojuma sniedzējs” apzīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu vai valsts iestādi, vai šādu personu un/vai struktūru grupu, kas tirgū piedāvā attiecīgi būvdarbu un/vai būves realizāciju, produkciju vai pakalpojumus.

Ar terminu “komersants [saimnieciskās darbības subjekts]” apzīmē gan būvuzņēmēju, gan piegādātāju un pakalpojuma sniedzēju. Šo terminu izmanto tikai vienkāršošanas nolūkā.

[..]” ( 4 )

4.

Direktīvas 4. panta nosaukums ir “Komersanti [saimnieciskās darbības subjekti]”, un tajā noteikts:

“1.   Kandidātus vai pretendentus, kas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie reģistrēti, ir tiesīgi sniegt attiecīgos pakalpojumus, nenoraida, ja vienīgais pamatojums ir tāds, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, tiem vajadzētu būt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

[..]

2.   Piedāvājumu iesniedzēji vai kandidāti var būt komersantu [saimnieciskās darbības subjektu] grupas. Līgumslēdzējas iestādes nedrīkst prasīt, ka piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā šīm grupām jābūt īpašai juridiskajai formai; tomēr no atlasītās grupas, ja tai ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, to var prasīt tiktāl, cik šāda maiņa vajadzīga, lai apmierinoši strādātu pēc līguma.” ( 5 )

5.

Visbeidzot, Direktīvas 44. panta ar nosaukumu “Dalībnieku atbilstības pārbaude un atlase un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana” 1. punktā paredzēts, ka “līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz 53. un 55. pantā paredzētajiem kritērijiem un ievērojot 24. pantu pēc tam, kad saskaņā ar 45. un 46. pantu neizslēgto komersantu [saimnieciskās darbības subjektu] atbilstību līgumslēdzējas iestādes ir pārbaudījušas atbilstoši 47.–52. pantā minētajiem ekonomiskā un finanšu stāvokļa, profesionālās un tehniskās kompetences vai iespēju kritērijiem un — vajadzības gadījumā — saskaņā ar nediskriminēšanas noteikumiem un kritērijiem, kas minēti 3. punktā” ( 6 ).

6.

Ar 2006. gada 12. aprīļa Dekrētlikumu Nr. 163 ( 7 ) ieviestā Publiskā iepirkuma līgumu kodeksa 3. panta 19. un 22. punktā attiecīgi paredzēts, ka “ar terminu “būvuzņēmējs”, “piegādātājs” un “pakalpojuma sniedzējs” apzīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu vai personu, kura nav juridiska persona, tostarp Eiropas Ekonomisko interešu grupējumu (EEIG), kas ir izveidots saskaņā ar 1991. gada 23. jūlija Dekrētlikumu Nr. 240 un kas “tirgū piedāvā” attiecīgi būvdarbu un/vai būves realizāciju, produkcijas piegādi vai pakalpojumus”, un ka “ar terminu “saimnieciskās darbības subjekts” apzīmē būvuzņēmēju, piegādātāju un pakalpojuma sniedzēju vai šādu personu konsorciju vai grupu”  ( 8 ).

7.

Dekrētlikuma Nr. 163/2006 34. pantā ar nosaukumu “Subjekti, kuriem var piešķirt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības [..]” paredzēts:

“1.   Neskarot expressis verbis paredzētus ierobežojumus, šādām personām ir tiesības piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā:

[..].”

8.

Tikai pēc tam, kad jau bija iestājušies pamata prāvas fakti, un tātad pēc iesniedzējtiesas 2008. gada 23. aprīļa rīkojuma pieņemšanas iepriekš minētais saraksts ar 2008. gada 11. septembra Dekrētlikumu Nr. 152 ( 9 ) tika papildināts ar šādu apakšpunktu: “f a) saimnieciskās darbības subjekti 3. panta 22. punkta izpratnē, kas dibināti citās dalībvalstīs un izveidoti saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem”.

9.

Regione Marche (Markes reģions) kā līgumslēdzēja iestāde rīkoja pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru par ģeofizisko datu un jūras paraugu ieguvi. Consorzio Nazionale Interuniversitario per le Scienze del Mare (Valsts Jūras zinātņu starpuniversitāšu konsorcijs, turpmāk tekstā — “CoNISMa”) pieteicās dalībai šajā procedūrā, taču vēlāk tam šī dalība tika liegta.

10.

CoNISMa šo aizliegumu apstrīdēja, iesniedzot īpašu petīciju Itālijas Republikas prezidentam. Izskatot šo īpašo petīciju, Ministero dell'ambiente e della tutela del territorio (Itālijas Vides un teritorijas aizsardzības ministrija) lūdza Consiglio di Stato sniegt atzinumu. Iesniedzējtiesai jākonstatē, vai tāda starpuniversitāšu grupa kā CoNISMa ir “saimnieciskās darbības subjekts” Direktīvas izpratnē un, ja tas tā ir, vai tā var piedalīties tādā publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā kā pamata prāvā. Šai sakarā iesniedzējtiesai ir šaubas, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem.

11.

Consiglio di Stato norāda, ka CoNISMa ir 24 universitāšu un trīs ministriju grupa (konsorcijs). Saskaņā ar tā statūtiem konsorcijs ir bezpeļņas organizācija un tā darbības mērķis ir veicināt un koordinēt pētījumus un citu zinātnisku darbību, kā arī tā rezultātu izmantošanu jūras zinātņu jomā grupas universitāšu starpā. Tomēr tā statūtos paredzēts, ka tas var piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās. Konsorcijs tiek galvenokārt finansēts no Universitāšu un pētniecības ministrijas līdzekļiem. Iesniedzējtiesa uzskata, ka attiecīgajās publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās var piedalīties vienīgi publiskas organizācijas, kas sniedz pakalpojumus, kas ir līguma priekšmets, saskaņā ar to darbību reglamentējošajos aktos noteiktajām oficiālajām funkcijām un ar mērķi gūt peļņu.

12.

Tādēļ Consiglio di Stato nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:

13.

Kā norāda CoNISMa, kas ir prasītājs pamata tiesvedībā, valsts tiesību akti, kuros tiek izslēgta tādu subjektu dalība, kas nav “uzņēmēji” saskaņā ar Dekrētlikuma Nr. 163/2006 34. pantā ietverto izsmeļošo sarakstu, jāinterpretē, ievērojot Direktīvu. Direktīvas 1. panta 8. punktā “valsts iestādes”expressis verbis minētas kā iespējamie būvuzņēmēji, piegādātāji vai pakalpojumu sniedzēji. Direktīvas 4. pantā paredzēts, ka kandidāti, kuri ir tiesīgi sniegt attiecīgos pakalpojumus, netiek noraidīti, ja vienīgais pamatojums ir tāds, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, tiem vajadzētu būt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām. A fortiori kandidāts netiek noraidīts, pamatojoties uz to, ka tas nav “būvuzņēmējs”. CoNISMa apgalvo, ka šādu pieeju apstiprina tas, ka pēc tam, kad Eiropas Kopienu Komisija sakarā ar valsts pienākumu neizpildi pret Itālijas Republiku ierosināja administratīvo procesu Nr. 2007/2309 ( 10 ), Itālijas valdība Dekrētlikuma Nr. 163/2006 34. panta 1. punktu papildināja ar jaunu, iepriekš jau citēto apakšpunktu f a). CoNISMa uzskata, ka ar šiem labojumiem nepārprotami tikusi atcelta prasība, ka saimnieciskās darbības subjektiem, kas reģistrēti citās dalībvalstīm, jābūt “būvuzņēmējiem”. Turklāt ar šiem labojumiem Dekrētlikumā lietotais termins “uzņēmumi” aizstāts ar terminu “saimnieciskās darbības subjekti”.

14.

Čehijas valdība būtībā apgalvo: ja Direktīvas mērķis būtu nošķirt valsts saimnieciskās iestādes, kas veic konkrētu saimniecisko darbību, no tādām, kas saimniecisko darbību neveic, tajā šai sakarā būtu ietverts konkrēts formulējums. Tādēļ Čehijas valdība uzskata, ka uz pirmo jautājumu sniedzama noliedzoša atbilde.

15.

Austrijas valdība inter alia norāda, ka Kopienu normas par publisko iepirkumu ir piemērojamas, ja līgumslēdzēja iestāde plāno mantiskas līgumslēgšanas tiesības piešķirt juridiski atšķirīgam subjektam neatkarīgi no tā, vai tas pats ir līgumslēdzēja iestāde vai ne. Līdz ar to līgumslēdzējas iestādes var piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās kā pretendenti vai kandidāti: tas a fortiori attiecas uz pretendentiem, kas nav līgumslēdzējas iestādes, bet kuru mērķis nav peļņas gūšana un kuri darbojas ne tikai saskaņā ar tirgus likumiem.

16.

Komisija būtībā apgalvo, ka saskaņā ar Direktīvas 1. panta 8. punktu un Tiesas judikatūru valsts iestādes un līgumslēdzējas iestādes vispār var piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā kā pretendenti un ka tādēļ tās ir uzskatāmas par saimnieciskās darbības subjektiem Direktīvas izpratnē. Turklāt Direktīvā nav normu, kas neļautu universitātes un universitāšu konsorcijus uzskatīt par saimnieciskās darbības subjektiem un tām liegtu piedalīties Kopienas publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.

17.

Visi iepriekš minētie lietas dalībnieki būtībā uzskata, ka uz otro jautājumu sniedzama apstiprinoša atbilde.

18.

Uzdodot abus jautājumus, kas jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai bezpeļņas organizācijas, kas ne vienmēr regulāri darbojas tirgū ( 11 ), tostarp CoNISMa — proti, universitātes un pētniecības institūti, kā arī šo universitāšu un pētniecības institūtu un valsts iestāžu grupas (konsorciji) ( 12 ), — ir tiesīgas piedalīties pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā un var tikt uzskatītas par “saimnieciskās darbības subjektiem” Direktīvas izpratnē. Ja valsts tiesību akti jāinterpretē šauri, proti, ka tie liedz šiem subjektiem piedalīties, iesniedzējtiesa jautā, vai šāda interpretācija ir pretrunā Direktīvai. Šai ziņā pietiek norādīt, ka Tiesa interpretē Kopienu tiesības, nevis valsts tiesības ( 13 ).

19.

Vispirms aplūkošu attiecīgo tiesību normu formulējumu.

20.

Neraugoties uz termina “saimnieciskās darbības subjekti” izmantošanu inter alia 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, Direktīvā šis jēdziens nav precīzi definēts. Direktīvas 1. panta 8. punktā vien paredzēts, ka šo terminu “izmanto tikai vienkāršošanas nolūkā” un ar to apzīmē “jebkuru fizisku vai juridisku personu vai valsts iestādi, vai šādu personu un/vai struktūru grupu, kas tirgū piedāvā [..] būvdarbu [..] realizāciju, produkciju vai pakalpojumus”  ( 14 ).

21.

Šai sakarā uzskatu, ka tas, ka Direktīvas 1. panta 8. punktā ir atsauce uz subjektiem, kas “tirgū piedāvā [..] pakalpojumus”, neliecina par mērķi ierobežot to valsts iestāžu kategoriju, kuras ir tiesīgas slēgt līgumus ar līgumslēdzējām iestādēm, par tiesīgām uzskatot vien tās iestādes, kuras (kā uzņēmumi) veic darbību, kas saistīta ar pakalpojumiem, kas jāsniedz atlasītajam uzņēmējam, un kuru mērķis ir peļņas gūšana. Lai konkrēto subjektu varētu uzskatīt par saimnieciskās darbības subjektu, nav būtiski tirgū nepārtraukti un sistemātiski piedāvāt pakalpojumus.

22.

Manuprāt, Direktīvā nepārprotami nav prasīta kāda konkrēta juridiska forma un tajā nav ietverta prasība attiecībā uz saimnieciskās darbības subjektu kā uzņēmumu vai kā subjektu ar mērķi gūt peļņu vai tā stabilu vai regulāru klātbūtni tirgū.

23.

Direktīvā vien paredzēts, ka “saimnieciskās darbības subjekts”inter alia ir jebkura valsts iestāde, kas tirgū piedāvā būvdarbu realizāciju, produkciju vai pakalpojumus. Nekas cits tajā nav minēts.

24.

Šai sakarā, kā norādījusi Komisija, Kopienu likumdevējs, neko neparedzēdams attiecībā uz publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras tiesīgo dalībnieku saimnieciskās darbības subjektu obligātajām pazīmēm un/vai juridisko formu, nav vēlējies definēt šo jēdzienu tādējādi, ka tiktu ieviesti īpaši nosacījumi un līdz ar to ierobežotas tiesības piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.

25.

Turklāt jāatzīmē, ka Direktīvas 4. panta 1. punktā paredzēts, ka “kandidātus vai pretendentus, kas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie reģistrēti, ir tiesīgi sniegt attiecīgos pakalpojumus, nenoraida, ja vienīgais pamatojums ir tāds, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, tiem vajadzētu būt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām”. Tad, runājot par saimnieciskās darbības subjektu grupām, Direktīvas 4. panta 2. punktā noteikts, ka “līgumslēdzējas iestādes nedrīkst prasīt, ka piedāvājuma vai dalības pieteikuma iesniegšanas nolūkā šīm grupām jābūt īpašai juridiskajai formai [..]”.

26.

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem un it īpaši no Direktīvas 1. panta 8. punkta formulējuma izriet, ka tādas valsts iestādes kā [prasītājs] pamata prāvā ir “saimnieciskās darbības subjekti” un principā var piedalīties pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas procedūrās.

27.

Šo pieeju apstiprina Direktīvas travaux préparatoires ( 15 ).

28.

Šai kontekstā iespējams vilkt paralēles ar Kopienu konkurences tiesībās iesakņojušos uzņēmuma jēdzienu.

29.

Tas iespējams arī tādēļ, ka Direktīvā uzsvērts, ka “saimnieciskās darbības subjekta” jēdziens izmantots tikai vienkāršošanas labad. Turklāt konkurences tiesību normas un godīgu konkurenci publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās garantējošie noteikumi ir acīmredzami saistīti.

30.

Tālab vērts atsaukt atmiņā no sprieduma lietā Höfner un Elser ( 16 ) izrietošo judikatūru jautājumā par “uzņēmuma” jēdzienu konkurences tiesību izpratnē: tas “ir jebkura saimniecisko darbību veicoša persona neatkarīgi no tās juridiskā statusa un finansēšanas veida”. Turklāt Tiesa ir atzinusi, ka “saimnieciskā darbība ir jebkāda darbība, kas saistīta ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu attiecīgajā tirgū” ( 17 ). Šai sakarā īpaši adekvāta ir ģenerāladvokāta Džeikobsa [Jacobs] atziņa: “darbība nezaudē saimniecisko raksturu vien tāpēc, ka tai nav peļņas gūšanas mērķa”  ( 18 ).

31.

Mana jēdziena “saimnieciskās darbības subjekts” interpretācija apstiprināta arī Tiesas judikatūrā par publisko iepirkumu.

32.

Vispirms jau tā ir judikatūra ( 19 ), kurā Tiesa ir atzinusi, ka Kopienu normas par publiskā iepirkuma līgumiem attiecas uz “tirgū darbojošos saimnieciskās darbības subjektu”. Tomēr, manuprāt, no tā nedrīkst secināt, ka saimnieciskās darbības subjektam jābūt stabilai vai regulārai klātbūtnei tirgū.

33.

Gluži otrādi — uzskatu, ka “saimnieciskās darbības subjekta” jēdziens jāinterpretē plaši, tajā ietverot jebkuru personu, kas tirgū piedāvā pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai tas tiek darīts pirmoreiz vai arī tie ir tikai atsevišķi, neregulāri gadījumi.

34.

Kā atzīmējusi Komisija, tas nekaitē sniegtā pakalpojuma kvalitātei, jo Direktīvas 44. pantā paredzēts, ka līguma slēgšanas tiesības piešķir tikai pēc tam, kad līgumslēdzējas iestādes ir pārbaudījušas saimnieciskās darbības subjektu ekonomisko un finanšu stāvokli, kā arī profesionālās un tehniskās kompetences vai spēju.

35.

Plaša “saimnieciskās darbības subjekta” jēdziena interpretācija atbilst arī Tiesas judikatūrai, saskaņā ar kuru Kopienu tiesībās jānodrošina iespējami plaša pretendentu dalība publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās ( 20 ).

36.

Tāpat šai ziņā jāņem vērā spriedumi lietā Teckal ( 21 ), lietā ARGE ( 22 ), lietā Stadt Halle un RPL Lochau ( 23 ) un lietā Auroux u.c. ( 24 ), kuros Tiesa inter alia atzinusi, ka Kopienu tiesību akti publiskā iepirkuma jomā ir piemērojami pat tad, ja uzņēmējs pats ir līgumslēdzēja iestāde ( 25 ). Tādēļ arī līgumslēdzēja iestāde var tikt uzskatīta par “saimnieciskās darbības subjektu” Direktīvas izpratnē. Tas pamato manu plašo šī jēdziena interpretāciju šai lietā.

37.

Iesniedzējtiesa pauž bažas īpaši saistībā ar CoNISMa bezpeļņas mērķi. Šai kontekstā spriedumā lietā Komisija/Itālija ( 26 ) Tiesa vispirms noteica, ka tas, ka apvienība ir bezpeļņas organizācija, tai neliedz iespēju veikt saimnieciska rakstura darbību un būt par uzņēmumu Līguma konkurences jautājumus regulējošo normu izpratnē.

38.

Tad Tiesa atsaucās uz spriedumu lietā ARGE ( 27 ) un atzina: tas, ka salīdzinājumā ar citiem pretendentiem šādas organizācijas ir spējīgas iesniegt ievērojami zemākas cenas piedāvājumus, jo tajās strādā brīvprātīgie darbinieki, neliedz tām piedalīties pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā saskaņā ar Direktīvu 92/50. Tādējādi Tiesa nosprieda, ka attiecīgais līgums tajā lietā nav izslēgts no pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumu jēdziena piemērošanas jomas Direktīvas 92/50 1. panta a) punkta izpratnē tāpēc vien, ka attiecīgās apvienības ir bezpeļņas organizācijas ( 28 ).

39.

Turklāt, lai kliedētu iesniedzējtiesas bažas, ka konsorcijs it kā nevarot piedāvāt tipiska uzņēmuma profesionālismu un kapacitāti, kā arī attiecīgā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās sarežģītās iekārtas un prasmīgus operatorus, pietiek atsaukties uz judikatūru, kurā Tiesa ir atzinusi, ka nav nozīmes, vai pretendents pats var vai plāno izpildīt līgumu, ja vien tas var pierādīt, ka tā rīcībā ir līguma izpildei vajadzīgie filiāļu vai trešo personu resursi neatkarīgi no tā juridiskās saiknes ar šīm sabiedrībām ( 29 ).

40.

Šai sakarā Direktīvā nav ļauts līgumslēdzējai iestādei liegt tādai valsts iestādei kā CoNISMa piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, jo tas, vai saimnieciskās darbības subjekts ir tiesīgs piedalīties šādā procedūrā, jāizvērtē, ievērojot Direktīvas 44.–52. pantu. Proti, kā norādījusi Čehijas valdība, iespēja piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, iesniedzot piedāvājumu, jānošķir no šī piedāvājuma izvērtējuma vēlākā procedūras kvalifikācijas posmā.

41.

Turklāt iesniedzējtiesa uzskata, ka ar tādu valsts iestāžu konsorciju kā CoNISMa dalību publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās var tikt divkārši pārkāpts brīvas konkurences princips. Pirmkārt, šādas dalības rezultātā no brīvā tirgus var tikt izslēgta virkne publiskā iepirkuma līgumu, kuru slēgšanas tiesību piešķiršanas iespēja būtu traucēta ievērojamai parasto uzņēmumu daļai plašā konsorcija darbības punktu tīkla dēļ. Otrkārt, ar to uzņēmējam, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, tiktu radīts nepamatotu priekšrocību stāvoklis, jo tam tiktu garantēta ekonomiskā drošība sakarā ar pastāvīgo un paredzamo, bet pārējiem saimnieciskās darbības subjektiem — kuriem jāiztiek vien ar spēju gūt ienākumus no to piedāvājumiem tirgū — nepieejamo valsts finanšu līdzekļu plūsmu.

42.

Pirmkārt, runājot par it kā plašo [konsorcija] darbības punktu tīklu, neuzskatu šo argumentu par īpaši izšķirošu a fortiori tādēļ, ka CoNISMa savos rakstveida apsvērumos ir izskaidrojis, ka tā vienīgā darbības vieta ir Roma un ka vairāku tā locekļu birojiem nav nekādas ietekmes uz publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām.

43.

Otrkārt, runājot par argumentu, ka CoNISMa tiktu radīts nepamatotu priekšrocību stāvoklis tam pieejamo valsts finanšu līdzekļu dēļ — pretēji CoNISMa skaidrojumam, ka tā komercdarbība ir pašfinansēta —, piekrītu Čehijas valdībai un Komisijai, ka pietiek atsaukties uz Tiesas judikatūru, kurā noteikts, ka šis faktors nav šķērslis dalībai publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās ( 30 ). Tiesa ir īpaši atzinusi, ka valsts iestādes un konkrēti organizācijas, kuras no valsts saņem subsīdijas, kas tām var dot iespēju iesniegt piedāvājumus par ievērojami zemākām cenām salīdzinājumā ar citiem, nesubsidētiem pretendentiem, nepārprotami ir tiesīgas ( 31 ) piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā. Tāpat pamata lietā piemērojamā Direktīva expressis verbis ļauj atsevišķos gadījumos no valsts līdzekļiem finansētām valsts iestādēm piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.

44.

Šai ziņā var atzīmēt, ka Direktīvas 55. panta 3. punktā par “nepamatoti lētiem piedāvājumiem” paredzēts, ka, “ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka piedāvājuma nepamatotais lētums ir izskaidrojams ar pretendenta saņemto valsts atbalstu, tad minēto piedāvājumu var noraidīt šā viena iemesla dēļ, taču tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, kurš nespēj līgumslēdzējas iestādes noteiktā pietiekami ilgā termiņā pierādīt attiecīgā atbalsta piešķiršanas tiesiskumu. Ja līgumslēdzēja iestāde šādos apstākļos piedāvājumu noraida, tad tā par to informē Komisiju”  ( 32 ).

45.

Šai sakarā Direktīvas preambulas ceturtajā apsvērumā noteikts, ka “dalībvalstīm jānodrošina tas, ka publisko tiesību subjekta piedalīšanās [publiskā iepirkuma] līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā pretendenta statusā nerada konkurences traucējumus, kas skar privātus pretendentus”.

46.

Visbeidzot, Direktīvas 1. panta 8. punkts un konkrēti “saimnieciskās darbības subjekta” jēdziens jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj tādam konsorcijam kā pamata prāvā piedalīties pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā ( 33 ). Līdz ar to Direktīva nepieļauj valsts tiesību aktus, kuros šādiem subjektiem liegts piedalīties šajā procedūrā, ja tie ir tiesīgi saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem tirgū piedāvāt preces, pakalpojumus vai būvdarbus.

47.

Šai sakarā valsts tiesai, ņemot vērā visus attiecīgos tajā izskatāmās lietas apstākļus, jānosaka, vai konkrētie valsts tiesību akti atbilst Direktīvai, ja nepieciešams, nepiemērojot ikvienu Direktīvai neatbilstošu valsts tiesību normu ( 34 ).

48.

Tādēļ ierosinu Tiesai uz Consiglio di Stato jautājumiem sniegt šādu atbildi: