10.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 56/36

—

atcelt Komisijas 2006. gada 7. jūnija Lēmumu K(2006)2082, galīgā redakcija, valsts atbalsta lietā Nr. C25/2005;

—

pilnībā vai daļēji atcelt minētā lēmuma 1. pantu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pirmajā pamatā prasītājs norāda, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, aprēķinot norādītā valsts atbalsta summu.

Otrajā pamatā prasītājs apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu nav izpildīta būtiska procesuālā prasība un nav ņemts vērā EKL 33. pants. Prasītājs apgalvo, ka kompetentais direktorāts, kam vajadzēja veikt izmeklēšanu un īstenot procesuālos un formālos pasākumus apstrīdētā lēmuma pieņemšanai, bija Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts, nevis Konkurences ģenerāldirektorāts.

Trešajā pamatā prasītājs tāpat apgalvo, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpta Pievienošanās līguma IV pielikuma 3. sadaļa, EKL 253. pants, EKL 88. pants un Regula 695/1999, jo Komisija nebija kompetenta izdot apstrīdēto lēmumu.

Ceturtajā pamatā prasītājs norāda, ka Komisija ir pieļāvusi faktisku un juridisku kļūdu, piemērojot EKL 87. panta 1. punktu, atzīdama, ka bankrota procedūra ir izdevīgāka par nodokļu nomaksu.

Piektajā pamatā prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu arī atzīstot, ka nodokļu piemērošanas procedūra ir izdevīgāka par nodokļu nomaksu.

Sestajā pamatā prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu juridisku un faktisku kļūdu, jo nav izpildījusi pierādīšanas pienākumu, tādējādi pārkāpjot EKL 87. panta 1. punktu un EKL 253. pantu. Turklāt prasītājs apgalvo, ka Komisija nav ņēmusi vērā juridiskos standartus, ko Tiesa ir noteikusi attiecībā uz privāto kreditoru pārbaudi.

Septītajā pamatā prasītājs norāda, ka Komisija ir pieļāvusi juridisku un faktisku kļūdu, pienācīgi neizvērtējot un neņemot vērā tās rīcībā esošos pierādījumus.

Astotajā pamatā prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi juridisku un faktisku kļūdu, ņemdama vērā neatbilstīgus pierādījumus, piemēram, iekšējās atšķirības nodokļu administrēšanā.

Devītajā pamatā prasītājs tāpat apgalvo, ka ar lēmumu ir pārkāpts EKL 253. pants, jo tajā izdarītajiem secinājumiem nav sniegts pietiekams pamatojums.

Visbeidzot, desmitajā pamatā prasītājs apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, nodokļu nomaksai nepiemērojot atbrīvojumu kā pārstrukturēšanas atbalstu un ar atpakaļejošu spēku piemērojot 2004. gada Pārstrukturēšanas pamatnostādnes.