1

2002. gada 19. novembrī persona, kas iestājusies lietā, Barbara Bekere Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas vārdiskas preču zīmes “Barbara Becker” reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) ar grozījumiem.

2

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 9. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “zinātniskie, kuģniecības, ģeodēziskie, elektriskie, fotogrāfiskie, kinematogrāfiskie, optiskie, svēršanas, mērīšanas, signalizācijas, kontroles (pārbaudes), palīdzības (glābšanas) un mācību aparāti un instrumenti; aparāti skaņas vai attēlu ierakstam, pārraidei vai reproducēšanai; magnētiskās informācijas vides, ieraksta diski; tirdzniecības automāti un mehānismi ar naudas iedarbināmiem aparātiem; kases aparāti, rēķināšanas mašīnas, informācijas apstrādes ierīces un datori”.

3

2004. gada 29. martā preču zīmes reģistrācijas pieteikumu publicēja Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 13/2004.

4

2000. gada 24. jūnijā prasītāja Herman International Industries Inc. iesniedza iebildumu pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam un šīs pašas regulas 8. panta 5. punktam. Iebildums bija pamatots ar Kopienas vārdisku preču zīmi “BECKER ONLINE PRO” Nr. 1823228, kas reģistrēta 2002. gada 1. jūlijā, un Kopienas vārdiskas preču zīmes “BECKER”2000. gada 2. novembra reģistrācijas pieteikumu Nr. 1944578, kas reģistrēta 2004. gada 17. septembrī.

5

Preces, ko aptver agrākās preču zīmes, ietilpst Nicas nolīguma 9. klasē un atbilst šādam aprakstam: “elektriski un elektroniski aparāti un instrumenti; aparāti skaņas vai attēlu ierakstam, pārraidei vai reproducēšanai; magnētiskās informācijas vides; ieraksta diski; informācijas apstrādes ierīces; datori; datoru programmatūra; datoru detaļas; datoru iekārtas; audio un/vai video signālu ierakstīšanas, sagatavošanas, pārraidīšanas, rediģēšanas vai apstrādes aparāti un instrumenti; audio datu apstrādes aparāti; augstas izšķirtspējas audio un video aparāti; skaļruņi, pārveidotāji, radio, navigācijas un teleinformātikas sistēmas; audio aparāti un instrumenti automobiļiem; radio ar integrētu telefonu automobiļiem; navigācijas sistēmas; teleinformātika (elektroniska saikne starp motorizētu transportlīdzekli un satelītu); CD atskaņotāji, MP3 atskaņotāji un/vai interneta piekļuve; signālu apstrādes iekārtas; digitālās signālu apstrādes ierīces; digitālās balss signālu apstrādes ierīces; skaņas procesori, pastiprinātāji, pirmspastiprinātāji; jaudas pastiprinātāji; uztvērēji; audio video uztvērēji; tūneri, mājas kinozāles iekārtas, DVD atskaņotāji; kompaktdisku atskaņotāji; kompaktdisku un DVD transporta mehānismi; optisko disku un DVD atskaņotāji un transporta mehānismi; MP3 atskaņotāji; vadības pultis; zemo toņu reproduktori, mikrofoni, austiņas, integrētās skaņu iekārtas, televizori, video monitori, mājas kinozāles sistēmas; skaņu miksēšanas pultis; audio kompresori un procesori; stabilizatori; telefoni; visu iepriekšminēto preču detaļas un sastāvdaļas; neviena no iepriekš minētajām precēm nav kabeļi vai kabeļu sastāvdaļas”.

6

Ar 2005. gada 15. februāra lēmumu Iebildumu nodaļa iebildumu apmierināja, pamatojot ar to, ka pastāvēja konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja. Tā uzskatīja, ka ar šīm preču zīmēm apzīmētās preces bija identiskas un ka preču zīmes bija vispārējā veidā līdzīgas, ciktāl tām, pirmkārt, bija vidēja līmeņa vizuālā un fonētiskā līdzība, un, otrkārt, tās bija identiskas no konceptuālā viedokļa, ciktāl tās abas ietvēra norādi uz vienu un to pašu uzvārdu.

7

2006. gada 11. aprīlī persona, kas iestājusies lietā, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

8

Ar 2007. gada 7. marta lēmumu (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome apelācijas sūdzību apmierināja un atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu. Apelāciju padome uzskatīja, ka ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces daļēji bija identiskas un daļēji — līdzīgas. Tā veica konkrētās sabiedrības daļas diferencēšanu, pamatojoties uz attiecīgajām precēm, proti, precēm, kas domātas sabiedrībai kopumā, precēm, kas domātas profesionāļiem, un vidējo kategoriju — precēm, kas atkarībā no to rakstura un priekšmeta var būt vai nebūt domātas sabiedrībai kopumā un profesionāļiem.

9

Kas attiecas uz konfliktējošajiem apzīmējumiem, Apelāciju padome ņēma vērā, pirmkārt, procesa ekonomijas iemeslu dēļ agrāko vārdisko preču zīmi “BECKER” un, otrkārt, vārdisko preču zīmi “Barbara Becker”, par kuru bija iesniegts reģistrācijas pieteikums. Apelāciju padome konstatēja, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem bija tikai noteikta līmeņa vizuāla un fonētiska līdzība, ņemot vērā to, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sākumā ir izvietots cits elements, proti, vārds “Barbara”. No konceptuālā viedokļa Apelāciju padome uzskatīja, ka konfliktējošie apzīmējumi Vācijā un citās Eiropas Savienības valstīs skaidri atšķīrās. Apelāciju padome uzskatīja, ka uzvārds “Becker” nebija reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirīgais un dominējošais elements, jo konkrētā sabiedrības daļa to drīzāk uztvertu kopumā, tas ir kā “Barbara Becker”, nevis kā divu elementu — “Barbara” un “Becker” kombināciju. Tā tāpat atzīmēja, ka Barbara Bekere Vācijā bija slavena persona, kamēr uzvārds Bekers [Becker] bija vispārēji atzīts kā izplatīts un parasts uzvārds. Tādēļ Apelāciju padome secināja, ka attiecīgo apzīmējumu atšķirības bija pietiekami nozīmīgas, lai izslēgtu sajaukšanas iespēju.

10

Turklāt Apelāciju padome konstatēja, ka izskatāmajā gadījumā nebija izpildīts judikatūrā iedibinātais priekšnoteikums, lai piemērotu Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu, proti, ka konfliktējošo preču zīmju līdzības pakāpei jābūt tādai, lai attiecīgā sabiedrība tās sasaistītu.

11

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

12

ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

13

Ievadam ir jānorāda, ka ar savu otro prasījumu sadaļu prasītāja lūdz Pirmās instances tiesai uzdot noraidīt Kopienas preču zīmes “Barbara Becker” reģistrācijas pieteikumu. Tomēr saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punktu ITSB jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izpildītu Kopienu tiesas spriedumu. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Pirmās instances tiesa nevar adresēt ITSB rīkojumu (Pirmās instances tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedums lietā T-331/99 Mitsubishi HiTec Paper Bielefeld/ITSB (“Giroform”), Recueil, II-433. lpp., 33. punkts; 2006. gada 12. jūlija spriedums lietā T-277/04 Vitakraft-Werke Wührmann/ITSB — Johnson’s Veterinary Products (“VITACOAT”), Krājums, II-2211. lpp., 74. punkts, un 2008. gada 17. jūnija spriedums lietā T-420/03 El Corte Inglés/ITSB — Abril Sánchez un Ricote Saugar (“BoomerangTV”), Krājums, II-837. lpp., 31. punkts). Tādēļ prasītājas prasījumu otrā sadaļa ir nepieņemama.

14

Savus prasījumus pamatojot, prasītāja norāda divus pamatus attiecīgi par Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un šīs pašas regulas 8. panta 5. punkta pārkāpumu.

15

Prasītāja apgalvo, ka vārds “Becker” ir preču zīmes “Barbara Becker” dominējošais un atšķirīgais elements vai ka tas katrā ziņā ir ar autonomu, atšķirīgu lomu šajā preču zīmē, un ka konfliktējošās preču zīmes ir līdzīgas no konceptuālā viedokļa, jo tās ir pamatotas ar uzvārdu “Becker”, nepastāvot acīmredzamai saiknei starp šo uzvārdu un apzīmētajām precēm. Piemērojot judikatūru, izskatāmajā lietā esot jāsecina, ka sajaukšanas iespēja ir tādēļ, ka, ievērojot preču, uz kurām attiecas konfliktējošās preču zīmes, identiskumu, atšķirības starp šīm preču zīmēm nav pietiekamas, lai neitralizētu sajaukšanas iespēju. Vidusmēra patērētājs uzskatītu, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces ir no vienības, kas ir ekonomiski saistīta ar vienību, no kuras ir ar agrāko preču zīmi apzīmētās preces.

16

ITSB apgalvo, ka saskaņā ar judikatūru, kombinētu preču zīmi, kuras viens elements ir identisks vai līdzīgs citas preču zīmes elementam, var uzskatīt par līdzīgu šai otrai preču zīmei vienīgi tad, ja šis elements ir dominējošais elements kompleksās preču zīmes radītajā kopējā iespaidā.

17

Neesot vispārēja noteikuma, kas paredzētu, ka, reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei sastāvot no diviem elementiem, no kuriem viens ir identisks agrākai preču zīmei, šīs preču zīmes ir uzskatāmas par līdzīgām. Lai konstatētu sajaukšanas iespējas esamību, esot nepieciešams, lai šis elements vismaz no diviem elementiem sastāvošajā preču zīmē ieņemtu atšķirīgu autonomu pozīciju. Izskatāmajā gadījumā konkrētā sabiedrības daļa reģistrācijai pieteikto preču zīmi nesadalītu sastāvdaļās, bet uztvertu to kopumā kā sievietes vārdu, proti, — “Barbara Becker”, un neviens no šiem elementiem neieņemtu atšķirīgu autonomu pozīciju un nebūtu dominējošais elements.

18

Turklāt patērētāji parasti piešķirot vairāk nozīmes preču zīmes sākuma daļai. Vārds “Barbara” ietverot skanīgus un atvērtus patskaņus, kuri salīdzinājumā ar īsajiem patskaņiem uzvārdā “Becker” veidojot īpašu kombināciju.

19

Tāpēc Apelāciju padome esot pamatoti uzskatījusi, ka izskatāmajā lietā nav sajaukšanas iespējas.

20

Persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka pastāv konceptuāla atšķirība starp konfliktējošajām preču zīmēm. Līdz ar to prasītāja nevarot atsaukties uz principu, ka divas preču zīmes ir līdzīgas, ja tām ir identisks elements. Šis princips esot piemērojams vienīgi tad, ja identiskajiem elementiem nav konceptuālas nozīmes no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa.

21

Prasītāja vēl jo vairāk nevarot pamatoties uz judikatūru, saskaņā ar kuru var prezumēt, ka preču zīme ir agrākas preču zīmes variants, ja tā sastāv no agrākās preču zīmes, kam pievienots jauns elements, ievērojot, ka izskatāmajā lietā pretēji apstākļiem, kas bijuši cēlonis minētajai judikatūrai, reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir nevis sabiedrības nosaukums apvienojumā ar otru elementu, bet gan sastāv no īpašvārda. Konkrētā sabiedrības daļa konfliktējošās preču zīmes uztveršot kā divas dažādas preču zīmes, kam nav nekādas savstarpējas saiknes.

22

Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļu agrākas preču zīmes ir Kopienas preču zīmes un dalībvalstī reģistrētas preču zīmes ar pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma.

23

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai attiecīgā gadījumā no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus (Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedums lietā T-162/01 Laboratorios RTB/ITSB — Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II-2821. lpp., 30. un 31. punkts, un 2008. gada 16. janvāra spriedums lietā T-112/06 Inter-Ikea/ITSB — Waibel (“idea”), Krājumā nav publicēts, 32. punkts).

24

Šī visaptverošā novērtējuma mērķiem izšķiroša nozīme ir attiecīgo preču un pakalpojumu vidusmēra patērētāja uztverei. Ir jāņem vērā apstāklis, ka vidusmēra patērētājam tikai retu reizi ir iespēja tieši salīdzināt atšķirīgas preču zīmes, tas balstās uz nepilnīgu šo preču zīmju attēlu, kas tam palicis atmiņā (Pirmās instances tiesas 2004. gada 3. marta spriedums lietā T-355/02 Mülhens/ITSB — Zirh International (“ZIRH”), Recueil, II-791. lpp., 41. punkts). Turklāt vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C-342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I-3819. lpp., 26. punkts, un Pirmās instances tiesas 2006. gada 13. jūnija spriedums lietā T-153/03 Inex/ITSB — Wiseman (Govs ādas attēlojums), Krājums, II-1677. lpp., 24. punkts). Ja attiecīgo preču vidusmēra patērētājs ir speciālists, viņš, izdarot savu izvēli, var izrādīt augstāku uzmanības līmeni nekā vidusmēra patērētājs (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 20. aprīļa spriedumu lieta T-211/03 Faber Chimica/ITSB — Nabersa (“Faber”), Krājums, II-1297. lpp., 24. punkts).

25

Izskatāmajā lietā agrākās preču zīmes aizsardzība aptver visu Kopienu. Tādējādi vērā ir jāņem attiecīgo preču patērētāju uztvere šajā teritorijā. Tomēr ir jāatgādina, ka, lai atteiktu Kopienas preču zīmes reģistrāciju, pietiekams relatīvs atteikuma pamatojums Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pastāv tikai Kopienas daļā (iepriekš 24. punktā minētais spriedums lietā ZIRH, 36. punkts).

26

Turklāt nav apstrīdēts, ka attiecīgās preces, kas daļēji paredzētas sabiedrībai kopumā, daļēji — profesionāļiem, un daļēji — gan sabiedrībai kopumā, gan profesionāļiem, ir tehniska rakstura preces. Tāpēc tās domātas sabiedrībai, kas pievērš relatīvi augstu uzmanību.

27

Tā kā attiecīgo preču līdzība nav apstrīdēta, var pāriet pie konfliktējošo preču zīmju salīdzinājuma.

28

Atbilstoši judikatūrai divas preču zīmes ir līdzīgas tad, ja konkrētās sabiedrības daļas uztverē tās vismaz daļēji ir vienādas vienā vai vairākos konkrētos aspektos (Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T-6/01 Matratzen Concord/ITSB — Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II-4335. lpp., 30. punkts, un 2006. gada 26. janvāra spriedums lietā T-317/03 Volkswagen/ITSB — Nacional Motor (“Variant”), Krājumā nav publicēts, 46. punkts).

29

Attiecībā uz konfliktējošo preču zīmju vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābūt pamatotam ar šo preču zīmju radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedumu lietā T-292/01 Phillips-Van Heusen/ITSB — Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”), Recueil, II-4335. lpp., 47. punkts, un iepriekš 24. punktā minēto spriedumu lietā “Govs ādas attēlojums”, 26. punkts).

30

Gadījumā, ja viens no diviem vārdiem, kas atsevišķi veido vārdisku preču zīmi, ir fonētiski un vizuāli identisks vienīgajam vārdam, kas veido agrāko vārdisko preču zīmi, un ja šiem vārdiem, aplūkojot tos kopumā vai atsevišķi, no attiecīgās sabiedrības viedokļa konceptuāli nav nekādas nozīmes, tad attiecīgās preču zīmes, aplūkojot katru no tām kopumā, parasti ir uzskatāmas par līdzīgām (Pirmās instances tiesas 2003. gada 25. novembra spriedums lietā T-286/02 Oriental Kitchen/ITSB — Mou Dybfrost (“KIAP MOU”), Recueil, II-4953. lpp., 39. punkts, un 2005. gada 4. maija spriedums lietā T-22/04 Reemark/ITSB — Bluenet (“Westlife”), Krājums, II-1559. lpp., 37. punkts).

31

Izskatāmajā lietā konfliktē agrākā vārdiskā preču zīme “BECKER” un reģistrācijai pieteiktā vārdiskā preču zīme “Barbara Becker”.

32

Elements “becker” vienlaikus ir vienīgais preču zīmes “BECKER” elements un otrais no preču zīmi “Barbara Becker” veidojošajiem elementiem. Tādējādi elements “becker” ir abām preču zīmēm kopīgs.

33

No vizuālā un fonētiskā viedokļa konfliktējošās precu zīmes ir atšķirīga garuma un sastāv no atšķirīga skaita vārdu. Tomēr šo preču zīmju radītais kopējais iespaids liek konstatēt, ka tām ir zināma līdzība no vizuālā un fonētiskā viedokļa to kopīgā elementa dēļ, kā to pamatoti konstatējusi Apelāciju padome.

34

No konceptuālā viedokļa Apelāciju padome tāpat pamatoti konstatēja, ka konkrētā sabiedrības daļa agrāko preču zīmi “BECKER” uztvers kā uzvārdu un ka preču zīmi “Barbara Becker” konkrētā sabiedrības daļa uztvers kā personas vārdu, ko veido vārds un uzvārds, šim uzvārdam esot identiskam ar uzvārdu, kas veido agrāko preču zīmi. Tomēr nevar piekrist Apelāciju padomes vērtējumam par relatīvo elementa “becker” nozīmi preču zīmē “Barbara Becker” salīdzinājumā ar elementu “barbara”.

35

Pat ja dažādās Kopienas valstīs varētu atšķirties tas, kā tiek uztvertas preču zīmes, ko veido personas vārds, judikatūrā ir atzīts, ka vismaz Itālijā patērētāji piešķir augstāku atšķirtspēju preču zīmēs esošam uzvārdam, nevis vārdam (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 1. marta spriedumu lietā T-185/03 Fusco/ITSB — Fusco International (“ENZO FUSCO”), Krājums, II-715. lpp., 54. punkts). No tā izriet, ka uzvārds “Becker” preču zīmē “Barbara Becker” varētu būt piesaistījis augstāku atšķirtspēju nekā vārds “Barbara”.

36

Turklāt apstāklis, ka Barbara Bekere Vācijā ir slavena kā Borisa Bekera [Boris Becker] bijusī dzīvesbiedre, nenozīmē, ka no konceptuālā viedokļa konfliktējošās preču zīmes nav līdzīgas. Agrākā preču zīme “BECKER” un preču zīme “Barbara Becker” pamatojas uz vienu un to pašu uzvārdu “Becker”. Tādējādi tās ir līdzīgas un vēl jo vairāk tādēļ, ka daļā Kopienas elements “becker” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē kā uzvārds var piesaistīt augstāku atšķirtspēju nekā elements “barbara”, kas ir tikai vārds. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka konkrētā sabiedrības daļa saglabā atmiņā vienīgi nepilnīgu konfliktējošo preču zīmju attēlu.

37

Turklāt saskaņā ar judikatūru, ja kombinēta preču zīme sastāv no kāda elementa, kas savienots ar agrāku preču zīmi, šī pēdējā preču zīme, pat ja tā nav kombinētās preču zīmes dominējošais elements, var saglabāt atšķirīgu autonomu pozīciju kombinētajā preču zīmē. Šādā gadījumā kombinēto preču zīmi un šo otro preču zīmi var uzskatīt par līdzīgām (šajā sakarā skat. Tiesas 2005. gada 6. oktobra spriedumu lietā C-120/04 Medion, Krājums, I-8551. lpp., 30. un 37. punkts). Izskatāmajā lietā ir jākonstatē, ka elements “becker” tiks uztverts kā uzvārds, kas parasti tiek izmantots, lai apzīmētu personu. Ir jāuzskata, ka šis elements preču zīmē “Barbara Becker” saglabā atšķirīgu autonomu pozīciju.

38

No tā izriet, ka, novērtējot konfliktējošās preču zīmes kopumā un veicot to salīdzinājumu no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa, ir jāatzīst, ka konfliktējošās preču zīmes uzskatāmas par līdzīgām.

39

Tādēļ Apelāciju padome kļūdaini nolēmusi, ka konfliktējošās preču zīmes skaidri atšķiras.

40

Attiecībā uz sajaukšanas iespēju ir jāatgādina, ka ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmēto preču identiskums vai līdzība nav tikusi apstrīdēta un ka preču zīmei “Barbara Becker” un preču zīmei “BECKER” ir vizuālas, fonētiskas un konceptuālas līdzības. Pat ja attiecīgās preces būtu domātas sabiedrībai ar relatīvi augstu uzmanības līmeni, šī sabiedrība varētu domāt, ka šīs preces ir no viena un tā paša uzņēmuma vai no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Tādējādi ir jāatzīst, ka pastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja.

41

Šo konstatējumu neliek apšaubīt ITSB arguments, ka kombinētu preču zīmi un kādu citu preču zīmi var uzskatīt par līdzīgām vienīgi tad, ja tām kopīgais elements ir kombinētās preču zīmes radītā kopējā iespaida dominējošais elements. Gadījumā, ja vārdiska preču zīme sastāv no diviem elementiem, no kuriem viens ir vienīgais elements, no kura sastāv cita vārdiska preču zīme, lai atzītu, ka pastāv sajaukšanas iespēja, nav nepieciešams, lai konfliktējošajām preču zīmēm kopīgais elements būtu kombinētās preču zīmes radītā kopējā iespaida dominējošais elements. Ja tiktu izvirzīts šāds nosacījums, lai arī kopīgajam elementam ir atšķirīga autonoma pozīcija kombinētajā preču zīmē, agrākās preču zīmes īpašniekam tiktu liegtas ekskluzīvās tiesības, ko piešķīrusi šī preču zīme (šajā sakarā skat. iepriekš 37. punktā minētā spriedumu lietā Medion, 32. un 33. punkts). Tā kā elements “becker” saglabā atšķirīgu autonomu pozīciju preču zīmē “Barbara Becker”, lai pastāvētu sajaukšanas iespēja, nevar izvirzīt prasību, lai šis elements būtu kombinētās preču zīmes radītā kopējā iespaida dominējošais elements.

42

Tāpat nevar piekrist personas, kas iestājusies lietā, argumentam, ka judikatūra par kombinētām preču zīmēm nav izskatāmajā lietā piemērojama, jo reģistrācijai pieteiktā preču zīme sastāv no vārda un uzvārda. Kritēriji sajaukšanas iespējas pastāvēšanas Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē izvērtēšanai, ciktāl tas attiecas uz preču zīmēm, ko veido personas vārds, ja šajā regulā nav noteikts citādi, ir tādi paši kā kritēriji, kas ir piemērojami citām preču zīmju kategorijām. Tādējādi apzīmējumu, kas ietver fiziskas personas vārdu un uzvārdu, nevar reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, ja to liedz reģistrēt relatīvs reģistrācijas atteikuma pamatojums pēc iebilduma, ko iesniedzis agrākas preču zīmes īpašnieks (Pirmās instances tiesas 2005. gada 13. jūlija spriedums lietā T-40/03 Murúa Entrena/ITSB — Bodegas Murúa (“Julián Murúa Entrena”), Krājums, II-2831. lpp., 49. un 50 punkts).

43

Ievērojot iepriekš minēto, ir jāatzīst, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nolemjot, ka nepastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Līdz ar to ir jāapmierina prasītājas izvirzītais pirmais pamats, kas ir saistīts ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

44

Ņemot vērā apstākli, ka izskatāmajā lietā ir sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē un ka, lai atteiktu preču zīmes reģistrāciju, pietiek ar to, ka pastāv relatīvs atteikuma pamatojums Regulas Nr. 40/94 8. panta izpratnē, apstrīdētais lēmums ir jāatceļ bez vajadzības pārbaudīt, vai ir cits relatīvs atteikuma pamatojums, un tādējādi bez pienākuma Pirmās instances tiesai izvērtēt prasītājas izvirzīto otro pamatu.

45

Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā ITSB spriedums ir nelabvēlīgs, jāpiespriež tam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši prasītājas prasījumiem. Tā kā personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs, tā sedz savus tiesāšanās izdevumus pati atbilstoši Reglamenta 87. panta 4. panta trešajai daļai.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)

nospriež: