Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62007CN0519

    Lieta C-519/07 P: Apelācija, ko 2007. gada 22. novembrī ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T-348/03 Koninklijke Friesland Foods NV (agrākā Friesland Coberco Dairy Foods Holding NV )/Eiropas Kopienu Komisija

    OV C 37, 9.2.2008, p. 9–10 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    9.2.2008   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 37/9


    Apelācija, ko 2007. gada 22. novembrī ierosinājusi Eiropas Kopienu Komisija par Pirmās instances tiesas (otrā palāta) 2007. gada 12. septembra spriedumu lietā T-348/03 Koninklijke Friesland Foods NV (agrākā Friesland Coberco Dairy Foods Holding NV)/Eiropas Kopienu Komisija

    (Lieta C-519/07 P)

    (2008/C 37/11)

    Tiesvedības valoda — holandiešu

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — H. van Vliet un S. Noë)

    Otrs lietas dalībnieks: Koninklijke Friesland Foods NV, agrākā Friesland Coberco Dairy Foods Holding NV

    Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

    atcelt pārsūdzēto spriedumu, noraidīt lūgumu atcelt lēmumu (1) un piespriest Koninklijke Friesland Foods NV (turpmāk tekstā — “KFF”) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Pirmās instances tiesā un šajā apelācijas tiesvedībā;

    pakārtoti, atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl tajā paredzētas tiesības citiem uzņēmējiem, nevis KKF, kuri 2001. gada 11. jūlijā Nīderlandes nodokļu administrācijā bija iesnieguši pieteikumu par minētā atbalsta režīma piemērošanu, un noraidīt lūgumu atcelt lēmumu, ciktāl tas attiecas uz tiesību piešķiršanu citiem uzņēmējiem, nevis KKF, kuri 2001. gada 11. jūlijā Nīderlandes nodokļu administrācijā bija iesnieguši pieteikumu par minētā atbalsta režīma piemērošanu.

    Pamati un galvenie argumenti

    Komisija uzskata, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Kopienu tiesības,

    i)

    konstatējot, ka KKF bija tiesības iesniegt prasību, jo, ja tās prasība būtu apmierināta, tas tai dotu tiesības izvirzīt zināmus prasījumus Nīderlandes iestādēm saistībā ar starptautisko finanšu operāciju režīmu (pārsūdzētā sprieduma 58.-73. punkts);

    ii)

    konstatējot, ka lēmums KFF skāra tieši un individuāli (pārsūdzētā sprieduma 93.-101. punkts);

    iii)

    atceļot lēmumu, pamatojoties uz faktiem, kuri Komisijai nebija zināmi un kuri lēmuma pieņemšanas brīdī tai nebija jāzina, proti, KFF konkrētā situācija (it īpaši pārsūdzētā lēmuma 141. –143. punkts);

    iv)

    1)

    acīmredzami nelikumīgi uzskatot vienu apgalvojumu, kam Pirmās instances tiesas spriedumā ir nozīme, par neapstrīdētu un arī pierādītu (Pirmās instances tiesa esot nelikumīgi uzskatījusi, ka Komisija nebija apstrīdējusi to, ka prasītāja veica tādus audita pasākumus un pieņēma tādus finansiālus un ekonomiskus lēmumus, kurus nebija iespējams mainīt piecpadsmit mēnešu laikā; pārsūdzētā sprieduma 137. punkts);

    2)

    konstatējot, ka uzņēmums, kas tikai ir iesniedzis pieteikumu, lai varētu izmantot atbalsta režīmu, varēja pamatoties uz tiesiskās paļāvības principu (pārsūdzētā sprieduma 125.–140. punkts);

    v)

    secinot, ka KFF varēja likumīgi pamatoties uz vienlīdzīgas attieksmes principu (pārsūdzētā sprieduma 149.–150. punkts);

    vi)

    pakārtoti, atceļot apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā piešķirtas tiesības citiem uzņēmumiem, izņemot KFF (pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1) punkts).


    (1)  Komisijas 2003. gada 17. februāra Lēmums Nr. 2003/515/EK par Nīderlandes īstenotu atbalsta režīmu starptautiskām finanšu operācijām (OV L 180, 52. lpp.).


    Top