—

Association nationale pour la protection des eaux et rivières-TOS vārdā — P. Žansons [P. Jeanson], asociācijas viceprezidents,

—

Association France Nature Environnement vārdā — R. Leoss [R. Léost], asociācijas viceprezidents,

—

Francijas valdības vārdā — Ž. de Bergess [G. de Bergues] un A. L. Dirēna [A.-L. During], pārstāvji,

—

Grieķijas valdības vārdā — V. Kondolaims [V. Kontolaimos] un S. Papajoanu [S. Papaioannou], pārstāvji,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — A. Alkovera Sanpedro [A. Alcover San Pedro] un Ž. B. Leņelo [J.-B. Laignelot], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīvas 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 26. lpp.) ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 1. lpp.; turpmāk tekstā — “Direktīva 96/61”), I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunktu.

2

Šo lūgumu Conseil d’État [Valsts Padome] iesniedza saistībā ar prasībām par pilnvaru pārsniegšanu, ko cēla Association nationale pour la protection des eaux et rivières-TOS, kā arī association OABA, lai panāktu 2005. gada 10. augusta Dekrēta Nr. 2005-989, ar kuru tiek grozīta klasificēto iekārtu nomenklatūra (JORF, 2005. gada 13. augusts, 52. teksts), atcelšanu.

3

Direktīvas 96/61 1. pantā noteikts:

“Šīs direktīvas mērķis ir panākt tāda piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, ko rada I pielikumā minētās darbības. Tā nosaka pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu vai — gadījumos, kad novēršana nav iespējama, — samazinātu tās emisijas gaisā, ūdenī un zemē, kuras rodas no iepriekš minētajām darbībām, tostarp arī pasākumus, kas attiecas uz atkritumiem, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā, neierobežojot [Padomes 1985. gada 27. jūnija] Direktīvas 85/337/EEK [par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.)] noteikumus un citus attiecīgus Kopienas noteikumus.”

4

Direktīvas 96/61 2. pantā ir noteikts:

“Šajā direktīvā:

[..]

[..]”

5

Direktīvas 96/61 4. pantā paredzēts:

“Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jaunas iekārtas netiek ekspluatētas, ja nav saņemta atļauja, kas piešķirta saskaņā ar šo direktīvu [..].”

6

Direktīvas 96/61 9. pantā ar nosaukumu “Atļaujas izsniegšanas nosacījumi” noteikts:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka atļaujā iekļauti visi pasākumi, kas vajadzīgi 3. un 10. pantā noteikto prasību ievērošanai attiecībā uz atļauju izsniegšanu, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā, aizsargājot gaisu, ūdeni un zemi.

2.   Attiecībā uz jaunām iekārtām vai gadījumos, kad tiek veiktas būtiskas izmaiņas, uz kurām attiecas Direktīvas 85/337/EEK 4. pants, piešķirot atļaujas, jāņem vērā visa saskaņā ar minētās direktīvas 5., 6. un 7. pantu iegūtā informācija vai izdarītie secinājumi

3.   Atļaujā iekļauj piesārņojošu vielu emisijas robežvērtības, jo īpaši to, kuras uzskaitītas III pielikumā un varētu tikt emitētas no konkrētās iekārtas ievērojamā daudzumā, ņemot vērā to raksturu un piesārņojuma pārneses iespējas no vienas dabas vides daļas (gaisa, ūdens vai zemes) citā. Vajadzības gadījumā atļaujā iekļauj atbilstošas prasības, kuras nodrošina augsnes un gruntsūdeņu aizsardzību un pasākumus iekārtā radušos atkritumu apsaimniekošanai. Attiecīgā gadījumā robežvērtības var papildināt vai aizstāt ar tām ekvivalentiem parametriem vai tehniskiem pasākumiem.

Iekārtām, kuras minētas I pielikuma 6.6. punktā, saskaņā ar šo punktu noteiktajās emisijas robežvērtībās ņem vērā praktiskus apsvērumus par attiecīgā veida iekārtām.

[..]

4.   Neierobežojot 10. panta noteikumus, emisijas robežvērtības, ekvivalenti parametri vai tehniski pasākumi, kas minēti 3. punktā, jānosaka, pamatojoties uz labākajām pieejamām metodēm, nenorādot kādas konkrētas metodes vai īpašu tehnoloģiju, bet ņemot vērā attiecīgās iekārtas tehniskos parametrus, tās atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus. Jebkurā gadījumā atļaujas izsniegšanas nosacījumos jāparedz noteikumi, kas palīdz samazināt piesārņojumu lielā attālumā vai pārrobežu piesārņojumu, kā arī nodrošina augstu vides aizsardzības līmeni kopumā.

[..]”

7

Direktīvas 96/61 16. panta 2. punktā noteikts:

“Komisija organizē informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un ieinteresētajām nozarēm par labākajām pieejamām metodēm, attiecīgo monitoringu un to pilnveidošanu. Reizi trijos gados Komisija publicē informācijas apmaiņas rezultātus.”

8

Direktīvas 96/61 I pielikumā uzskaitīti tās 1. pantā minēto rūpniecisko darbību veidi. Šā I pielikuma ievada 2. punktā paredzēts:

“Turpmāk norādītās robežvērtības visumā attiecas uz ražošanas jaudām vai apjomiem. [..].”

9

Tās 6.6. punkta a) apakšpunktā kā Direktīvas 96/61 1. pantā minēto rūpniecisko darbību veidi minētas arī “iekārtas intensīvai putnu [..] audzēšanai ar vairāk nekā [..] 40000 vietām mājputniem”.

10

Direktīvas 96/61 III pielikumā ar nosaukumu “Orientējošs to galveno piesārņojošo vielu saraksts, kuras jāņem vērā, ja tās attiecas uz emisijas robežvērtību noteikšanu” minēti dažādi gaisa un ūdens piesārņotāji. Tajā attiecībā uz gaisu minēti tostarp slāpekļa oksīdi un citi slāpekļa savienojumi, kā arī metāli un to savienojumi. Attiecībā uz ūdeni tajā minēti tostarp fosfororganiskie savienojumi, metāli un to savienojumi, kā arī vielas, kuras veicina eitrofikāciju, īpaši nitrāti un fosfāti.

11

Dekrēta Nr. 2005-989, ar kuru tiek grozīta klasificēto iekārtu nomenklatūra, I pielikumā ietverta tostarp šāda aile:

12

Association nationale pour la protection des eaux et rivières-TOS, kā arī association OABA savas prasības Conseil d’État pilnībā vai daļēji atcelt Dekrētu Nr. 2005-989 pamatojumam apgalvo, ka ar šo dekrētu tiek pārkāptas Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkta prasības. Tā klasificēto iekārtu nomenklatūras 2111. ailē paredzēta 30000 dzīvnieku ekvivalenta robežvērtība, kuru pārsniedzot iekārtas intensīvai putnu un mežaputnu audzēšanai var tikt ekspluatētas tikai, tam saņemot iepriekšēju atļauju, nosakot 0,125 konversijas koeficientu paipalām un 0,25 — irbēm un baložiem. Tādējādi, piemērojot šos koeficientus, iekārta ar vairāk par 40000 paipalām, irbēm vai baložiem nesasniegtu šo 30000“dzīvnieku ekvivalenta” robežvērtību un varētu tikt ekspluatēta atbilstoši paziņošanas sistēmai.

13

Conseil d’État sava lēmuma motīvu daļā atzīmē, ka atbilstoši Direktīvas 96/61 6.6. punkta a) apakšpunktam:

14

Tādējādi Conseil d’État nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālo jautājumu:

“Vai [..] Direktīvas 96/61 [..] I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkts, kas attiecas uz mājputnu intensīvās audzēšanas iekārtām ar vairāk nekā 40000 vietām, ir jāinterpretē kā tāds:

15

Ievadam jāatzīmē, ka no Direktīvas 96/61 un tās I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkta noteikumiem izriet, ka iekārtas intensīvai putnu audzēšanai ar vairāk nekā 40000 vietām mājputniem jāpakļauj iepriekšējas atļaujas saņemšanas procedūrai.

16

Šī noteikuma piemērošanas jomu nosaka trīs kumulatīvi elementi, proti, ka audzēšana ir intensīva, ka runa ir par mājputnu audzēšanu un ka attiecīgajās iekārtās ir vairāk nekā 40000 vietu.

17

Turklāt nav strīda, ka Direktīvā 96/61 nav definēti ne “intensīvas audzēšanas”, ne “mājputnu” un “vietu” jēdzieni.

18

Ar sava jautājuma pirmo daļu iesniedzējtiesa vaicā, vai Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunktā minētais “mājputnu” jēdziens ietver paipalas, irbes un baložus.

19

Iesākumam Francijas valdība apgalvo, ka paipalas, irbes un baložus nevar intensīvi audzēt. Tādējādi Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkts šiem putniem nevar tikt piemērots.

20

Šādu argumentu nevar atbalstīt.

21

Francijas valdība nav sniegusi nevienu zinātnisku pierādījumu, kas liecinātu par to, ka šie putni nevar tikt intensīvi audzēti, un tas fakts vien, ka Francijas paipalu un baložu audzētavās vidēji ir 3000 putnu, nepierāda, ka nevarētu pastāvēt audzētavas ar vairāk nekā 40000 putniem.

22

Turklāt jāatzīmē, ka Francijas tiesību aktos ir paredzēta noteiktu šo putnu intensīvas audzēšanas audzētavu pastāvēšana, kā tas izriet tostarp no 1985. gada 18. septembra Ministra dekrēta, ar kuru tiek noteikti ekvivalences nosacījumi ražošanai, kas nenotiek uz zemes (1985. gada 8. oktobraJORF, 11683. lpp.), kurā attiecībā uz lauku saimniecību noteikts, ka minimālā bezzemes audzēšanas iekārtas platība ir 200000 paipalu, kas tiek pārdotas dzīvas, un 120000 paipalu, kas tiek pārdotas kautā veidā.

23

Attiecībā uz mājputnu jēdzienu, kas nav konkrēti definēts Direktīvā 96/61, jāatzīmē, ka savā parastajā nozīmē šis jēdziens apzīmē visus putnus, kuri tiek audzēti olām vai gaļai. Paipalas, irbes un baloži, kas ir putnu sugas, var tikt audzēti to olu vai gaļas patēriņam.

24

Šī interpretācija var tikt balstīta arī uz šīs direktīvas struktūru un mērķi (skat. pēc analoģijas 1996. gada 24. oktobra spriedumu lietā C-72/95 Kraaijeveld u.c., Recueil, I-5403. lpp., 38. punkts).

25

Šajā sakarā jāatzīmē, ka Direktīvas 96/61 mērķis, kā tas definēts tās 1. pantā, ir panākt piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, nosakot pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu vai samazinātu emisijas gaisā, ūdenī un zemē, ko rada I pielikumā minētās darbības, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni.

26

Kā to atzīmē ģenerāladvokāts savu secinājumu 34. punktā, šī integrētā pieeja materializējas, adekvāti saskaņojot atļauju izsniegšanas procedūras un nosacījumus tādām rūpniecības iekārtām, attiecībā uz kurām pastāv vērā ņemama iespēja radīt piesārņojumu, ļaujot sasniegt augstu vides aizsardzības līmeni kopumā, un visos gadījumos šajos nosacījumos jāparedz noteikumi, kā samazināt piesārņojumu lielā attālumā un pārrobežu piesārņojumu, un tiem jānodrošina augsts vides aizsardzības līmenis kopumā.

27

Tā kā Direktīvas 96/61 mērķis ir noteikts plaši, nevar uzskatīt, ka tās I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunktu varētu interpretēt tādā veidā, ka tas neietver paipalas, irbes un baložus.

28

Arī tas apstāklis, uz kuru pamatojās Francijas valdība, ka Direktīvas 85/337 I pielikuma 17. punkta a) apakšpunktā šī pielikuma redakcijā, kas izriet no Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvas 97/11/EK (OV L 73, 5. lpp.), ir atsauce uz iekārtām, kas paredzētas intensīvai putnu audzēšanai, ar vairāk par 85000 vietu broileriem vai vairāk par 60000 dējējvistu, nevar ietekmēt interpretāciju, kas jāpieņem attiecībā uz Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunktu. Šī pēdējā ir speciāls tiesiskais regulējums, kas, kā tas izriet no tās formulējuma, attiecas uz mājputniem plašā izpratnē un paredz robežvērtību, kas atšķiras no minētajā 17. punkta a) apakšpunktā noteiktajām.

29

Turklāt Francijas valdības arguments, kas vērsts uz to, lai Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomu ierobežotu ar dējējvistām, gaļas vistām, tītariem, pīlēm un pērļvistām, to pamatojot ar to, ka šāda nodalīšana veikta dokumentā par labākajām pieejamajām tehnikām intensīvai mājputnu un cūku audzēšanai (OV C 170, 3. lpp.), kas apzīmēts kā BREF dokuments un ko Komisija publicējusi 2003. gada jūlijā atbilstoši Direktīvas 96/61 16. panta 2. punktam, ir jānoraida.

30

Jāatzīmē, pirmkārt, ka pašā BREF dokumentā precizēts, ka “mājputnu” jēdziena interpretācija attiecas tikai uz šo dokumentu un, otrkārt, ka šādam dokumentam nav nekāda saistoša spēka, ne arī tas domāts Direktīvas 96/61 interpretēšanai, un tas tikai apraksta tehniskās zināšanas par labākajām pieejamajām intensīvās audzēšanas tehnikām.

31

Tādējādi apstāklis, ka attiecīgais BREF dokuments neattiecas ne uz paipalām, ne uz irbēm, ne uz baložiem, nekādā veidā nenozīmē, ka šie trīs putni neietilpst “mājputnu” jēdzienā, kāds tas ir paredzēts Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunktā.

32

Beidzot ir jānoraida Francijas valdības tēze, saskaņā ar kuru Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole), ko Komisija publicēja 2007. gada 21. decembrī (COM(2007) 844, galīgā redakcija), ar kuru paredzēts vienā juridiskā dokumentā apvienot dažādus Kopienu instrumentus, tostarp Direktīvu 96/61, atbalsta šauru “mājputnu” jēdziena interpretāciju šīs pēdējās direktīvas izpratnē.

33

Direktīvas priekšlikums, pat ja tas aprobežojas ar spēkā esošo dokumentu apvienošanu vienā dokumentā, nevar būt pamats spēkā esošas direktīvas interpretācijai.

34

Ņemot vērā šos apsvērumus, uz pirmo prejudiciālā jautājuma daļu jāatbild, ka “mājputnu” jēdziens Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunktā ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver paipalas, irbes un baložus.

35

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, vai Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkts nepieļauj, ka dalībvalsts nosaka t.s. “ “dzīvnieku ekvivalentu” sistēmu”, atbilstoši kurai tiek noteiktas robežvērtības iepriekšējas atļaujas saņemšanai mājputnu intensīvas audzēšanas iekārtām, dzīvnieku skaitu uz vienu vietu vērtējot atkarībā no sugas, lai ņemtu vērā dažādu sugu faktiski izvadītā slāpekļa daudzumu.

36

Apvienības, kas ir prasītājas pamata prāvā, apgalvo, ka dzīvnieku ekvivalentu sistēmas izmantošana nav aizliegta, kamēr vien robežvērtība ir zemāka vai vienāda ar 40000 putniem, kas jebkurā brīdi fiziski atrodas iekārtā.

37

Francijas valdība apgalvo, ka Francijas tiesiskais regulējums paredz, ka atļauja ir nepieciešama mājputnu vai mežaputnu audzētavām, kurās ir vairāk par 30000 dzīvnieku ekvivalentu, un nosaka 0,125 konversijas koeficientu paipalām un 0,25 — irbēm un baložiem. Šie pēdējie koeficienti aprēķināti, lai atspoguļotu ne tikai dažādu sugu izvadītā slāpekļa daudzumu atbilstoši Comité d’orientation pour les pratiques agricoles respectueuses de l’environnement [Orientācijas komiteja videi draudzīgai lauksaimniecības praksei] (Corpen), kas ir Francijas Lauksaimniecības un Ekoloģijas ministriju paspārnē, datiem, bet arī visas citas ietekmes uz vidi, kā, piemēram, viena gada laikā radīto notekūdeņu daudzumu vai kaitīgās sekas, ko rada trokšņi un smakas.

38

Komisija uzskata, ka, lai gan Francijas valdības aizstāvētā interpretācija varētu šķist pamatota, pašreizējā Kopienu tiesību attīstības stadijā tā ir līdzvērtīga interpretācijai contra legem. Pēc Komisijas domām, Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunktā ietvertais izteikums “ar vairāk nekā 40000 vietām mājputniem” ir atsauce uz vienlaicīgas ražošanas jaudu, kas pārsniedz 40000 mājputnus, un nevis uz atļaujas saņemšanas robežvērtību, kas ir atkarīga no katras mājputnu sugas radītā piesārņojuma.

39

Šajā sakarā, lai gan nav strīda, ka “vietas” jēdziens Direktīvā 96/61 nav definēts, tomēr jāatzīmē, ka šīs direktīvas I pielikuma ievada 2. punktā ir precizēts, ka “turpmāk norādītās robežvērtības visumā attiecas uz ražošanas jaudām vai apjomiem.” Tādējādi Direktīva 96/61 neparedz — lai arī tā to nenoliedz — atļaujas saņemšanas robežvērtību noteikt atbilstoši “dzīvnieku ekvivalentu” metodei.

40

Tā kā Direktīvas 96/61 mērķis ir noteiktu darbību, tostarp mājputnu intensīvas audzēšanas, radītā piesārņojuma novēršana un samazināšana, dzīvnieku ekvivalentu metodes izmantošana ir pieļaujama tikai tad, ja tā pilnībā atbilst šim mērķim. Savukārt šīs metodes izmantošanas rezultātā iekārtas, uz kurām, ņemot vērā to kopējo vietu skaitu, šī direktīva attiecas, nedrīkst tikt izslēgtas no tās iedibinātās sistēmas.

41

Šajā gadījumā Francijas valdība nav pierādījusi, ka pastāv saikne starp Francijas tiesiskā regulējuma saturu un šo putnu faktiski izvadītā slāpekļa daudzumu.

42

Pietiek konstatēt, ka dati, kas ietverti pielikumos Ekoloģijas un ilgtspējīgas attīstības ministrijas 2007. gada 7. septembra apkārtrakstam par klasificētām iekārtām (audzēšana, mājputni) — jaunu atkritumu atsauču izmantošana (2007. gada 30. oktobraBulletin officiel, MEDAD 2007/20, 15. teksts, 1. lpp.), parāda, ka attiecība starp paipalas, irbes vai baloža un standarta vistas izvadītā slāpekļa daudzumu acīmredzami neatbilst Dekrētā Nr. 2005-989 noteiktajā dzīvnieku ekvivalentu sistēmā paredzētajai dzīvnieku skaita uz vienu vietu vērtēšanai. Šajā dekrētā paredzēts, ka viena standarta vista ir līdzvērtīga astoņām paipalām, četriem baložiem vai četrām irbēm, taču no iepriekšminētajiem datiem redzams, ka slāpekļa daudzums paipalas izkārnījumos līdzinās pusei no vienas standarta vistas izkārnījumos esošā un šis slāpekļa daudzums ir nedaudz lielāks attiecībā uz irbēm, kamēr baloža izkārnījumos tā ir piecas reizes vairāk. Saskaņā ar šiem pašiem datiem arī fosfora, cinka un vara daudzums paipalu, irbju vai baložu izkārnījumos pārsniedz standarta vistu izkārnījumos esošo daudzumu.

43

Lai pamatotu šo samērīguma trūkumu, Francijas valdība tiesas sēdē paskaidroja, ka vērā tika ņemtas cita veida ietekmes uz vidi, taču nesniedza nekādus zinātniskus datus, kas parādītu šo citu ietekmju raksturu un nozīmīgumu.

44

Šādos apstākļos, kā to atzīmējis ģenerāladvokāts savu secinājumu 54. punktā, šķiet, ka ar Dekrētu Nr. 2005-989 no Direktīvā 96/61 paredzētās iepriekšējas atļaujas saņemšanas procedūras ir atbrīvotas intensīvas audzēšanas iekārtas, kurās ir no 40001 līdz 240000 paipalām vai no 40001 līdz 120000 baložiem vai irbēm, kaut arī šīs iekārtas spēj radīt lielāku slāpekļa, fosfora, cinka un vara daudzumu nekā tas, ko rada iekārtas, kas paredzētas 40000 standarta vistu intensīvai audzēšanai.

45

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uz prejudiciālā jautājuma otro daļu jāatbild, ka Direktīvas 96/61 I pielikuma 6.6. punkta a) apakšpunkts nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā tiesiskais regulējums pamata prāvā, atbilstoši kuram robežvērtības iepriekšējas atļaujas saņemšanai mājputnu intensīvas audzēšanas iekārtām tiek aprēķinātas, izmantojot dzīvnieku ekvivalentu sistēmu, dzīvnieku skaitu uz vienu vietu vērtējot atkarībā no sugas, lai ņemtu vērā dažādu putnu sugu faktiski izvadītā slāpekļa daudzumu.

46

Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata prāvā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež: