—

Lahti Energia Oy vārdā — T. Rinne [T. Rinne], asianajaja, kā arī M. Kivele [M. Kivelä] un H. Takala [H. Takala], attiecīgi direktors un inženieris,

—

Hämeen ympäristökeskus vārdā — P. Mekinena [P. Mäkinen] un E. Mekline [E. Mecklin], pārstāves,

—

Salpausselän luonnonystävät ry vārdā — M. Vikbergs [M. Vikberg] un S. Nimele [S. Niemelä], asianajaja,

—

Somijas valdības vārdā — J. Heliskoski [J. Heliskoski], pārstāvis,

—

Itālijas valdības vārdā — I. M. Bragulja [I. M. Braguglia], pārstāvis, kam palīdz Dž. Fjengo [G. Fiengo], avvocato dello Stato,

—

Nīderlandes valdības vārdā — K. Viselsa [C. Wissels] un M. de Hrāfe [M. de Grave], pārstāvji,

—

Austrijas valdības vārdā — E. Rīdls [E. Riedl], pārstāvis,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — I. Koskinens [I. Koskinen] un Ž. B. Leņelots [J.-B. Laignelot], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīvas 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu (OV L 332, 91. lpp.) 3. panta interpretāciju.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Lahti Energia Oy (turpmāk tekstā — “Lahti Energia”) — uzņēmumu, kura īpašniece ir Lahti pilsēta, un Itä-Suomen ympäristölupavirasto (Austrumu Somijas Vides dienests, turpmāk tekstā — “ympäristölupavirasto”) saistībā ar Direktīvas 2000/76 prasību piemērošanu kompleksam, ko veido gazifikācijas iekārta un spēkstacija.

3

Direktīvas piektais un divdesmit septītais apsvērums ir izteikti šādā redakcijā:

[..]

4

Šīs direktīvas 3. pantā ir paredzēts:

“Šajā direktīvā:

5

Direktīvas 2000/76 7. pantā ar virsrakstu “Robežvērtības emisijām gaisā” ir noteikts:

“1.   Sadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai emisijas dūmgāzēs nepārsniegtu V pielikumā noteikto emisiju robežvērtību.

2.   Līdzsadedzināšanas iekārtām jābūt plānotām, aprīkotām, uzbūvētām un jādarbojas tā, lai emisijas dūmgāzēs nepārsniegtu saskaņā ar II pielikumu aprēķināto vai tajā noteikto emisiju robežvērtību.

[..]”

6

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvas 2006/12/EK par atkritumiem (OV L 114, 9. lpp.), ar ko skaidrības un pārskatāmības nolūkā ir kodificēta Direktīva 75/442, 1. pantam ar “atkritumiem” saprot “jebkuru vielu vai priekšmetu, kas iekļauts I pielikumā noteiktajās kategorijās, un no kā īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties”.

7

Lahti Energia lūdza ympäristölupavirasto izsniegt vides atļauju attiecībā uz Lahti Energia gazifikācijas iekārtas un spēkstacijas darbību. Šī atļauja attiecas uz kompleksu, kuru veido divas dažādas vienā un tajā pašā vietā esošas iekārtas un kurā ietilpst iekārta, kas ražo gāzi no atkritumiem, kā arī spēkstacija, kuras tvaika katlā tiek sadedzināta attīrītā gāze, kas ir gazifikācijas iekārtas produkts.

8

Ympäristölupavirasto izsniedza Lahti Energia pagaidu vides atļauju un norādīja nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir izsniegta šī atļauja. Šis dienests arī uzskatīja, ka gāzi ražojošā gazifikācijas iekārta un spēkstacija, kurā tiek sadedzināta šī gāze, kopumā veido līdzsadedzināšanas iekārtu Direktīvas 2000/76 izpratnē.

9

Lahti Energia iesniedza sūdzību par šo lēmumu Vaasan hallinto-oikeus (Vāsas [Vaasa] Administratīvā tiesa), lūdzot konstatēt, ka atsevišķā gāzes ražošanas iekārtā attīrītās un bagātinātās gāzes sadedzināšanu galvenajā sildierīcē nevar uzskatīt par atkritumu līdzsadedzināšanu Direktīvas 2000/76 izpratnē.

10

Vaasan hallinto-oikeus sūdzību noraidīja. Proti, tā uzskatīja, ka Direktīvas 2000/76 mērķu sasniegšana var tikt apdraudēta, interpretējot tās piemērošanas jomu tik šauri, ka šīs direktīvas prasības netiek piemērotas iepriekš apstrādāto atkritumu sadedzināšanai. Tomēr šī tiesa uzskatīja, ka gazifikācijas iekārta kā funkcionāli nošķirta vienība nav uzskatāma par sadedzināšanas iekārtu Direktīvas 2000/76 izpratnē, jo gazificēšana ir termiskā pārstrāde, un ka, lai iekārtu varētu uzskatīt par sadedzināšanas iekārtu, tajā jābūt sadedzināšanas līnijai.

11

Tomēr Vaasan hallinto-oikeus uzskatīja, ka gazifikācijas iekārta un spēkstacija kopumā ir līdzsadedzināšanas iekārta Direktīvas 2000/76 izpratnē.

12

Lahti Energia turpmāk iesniedza apelācijas sūdzību Korkein hallinto-oikeus [Somijas Augstākā administratīvā tiesa], kas nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:

13

Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai Direktīvas 2000/76 3. panta 1. punktā norādītais jēdziens “atkritumi” attiecas arī uz gāzveida stāvoklī esošajām vielām.

14

Pamata lietas kontekstā šis jautājums ir jāsaprot tādējādi, ka ar to paredz noskaidrot, vai gazifikācijas iekārtā veiktas dažāda rakstura cieto atkritumu pirolīzes rezultātā radušos gāzi var uzskatīt par “atkritumiem” Direktīvas 2000/76 izpratnē, no kā izriet, ka šo gāzveida vielu, ko vēlāk kā kurināmo līdz ar citiem kurināmā veidiem izmanto spēkstacijā, var uzskatīt vai nu par vielu, ko “pēc tam sadedzina” šīs direktīvas 3. panta 4. punkta pirmās daļas nobeiguma izpratnē, vai nu par atkritumiem, ko izmanto par “papildu kurināmo” vai “[to] iznīcināšanai tos apstrādā termiski” minētās direktīvas 3. panta 5. punkta pirmās daļas izpratnē.

15

Šajā sakarā, kā to uzsver Lahti Energia un Somijas un Itālijas valdības, kā arī Eiropas Kopienu Komisija, ir jākonstatē, ka Direktīvas 2000/76 3. panta 1. punkta tekstā jēdziens “atkritumi” šīs direktīvas kontekstā ir skaidri definēts kā visi “cietie” vai “šķidrie” atkritumi, kā tie ir definēti Direktīvas 75/442 1. panta a) punktā.

16

Pietiek ar šīs normas gramatisko interpretāciju, lai secinātu, ka Direktīva 2000/76 attiecas tikai uz atkritumiem, kas ir cietā vai šķidrā stāvoklī, un tādējādi nav jāanalizē, vai “atkritumu” jēdziens Direktīvas 75/442 kontekstā savukārt attiecas uz atkritumiem, kas atrodas gāzveida stāvoklī.

17

Tādējādi uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2000/76 3. panta 1. punktā ietvertais jēdziens “atkritumi” neattiecas uz vielām, kas ir gāzveida stāvoklī.

18

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa jautā Tiesai, vai tādas iekārtas, kas ražo gāzi no atkritumiem, kvalificēšanai kā “sadedzināšanas iekārta” Direktīvas 2000/76 3. panta 4. punkta izpratnē obligāts nosacījums ir sadedzināšanas līnija.

19

Atbilstoši Direktīvas 2000/76 3. panta 4. punkta pirmajai daļai sadedzināšanas iekārtas jēdziens attiecas uz jebkuru tehnisku ierīci vai iekārtu, kas īpaši paredzēta atkritumu termiskai pārstrādei, kurā sadedzināšana notiek, izmantojot oksidēšanas vai arī jebkādu citu termiskās apstrādes procesu, it īpaši tādu kā pirolīze un gazificēšana.

20

Šajā sakarā, kā tas viennozīmīgi izriet no Direktīvas 2000/76 3. panta 4. punkta dažādu valodu redakciju salīdzinājuma un kā to norāda Lahti Energia, Hämeen ympäristökeskus, Somijas valdība un Komisija, iekārta, kurā atkritumi ir pakļauti termiskai apstrādei, kā “sadedzināšanas iekārta” ir kvalificējama tikai tad, ja vielas, kas rodas šīs termiskās apstrādes izmantošanas rezultātā, turpmāk tiek sadedzinātas.

21

Kā pamatoti norāda Nīderlandes valdība, Direktīvas 2000/76 3. panta 4. punkta otrajā daļā iekļauto tehnisko elementu sarakstu nevar uzskatīt nedz par elementu, kas var veidot sadedzināšanas iekārtu, izsmeļošu uzskaitījumu, nedz arī par elementu, kuriem ir obligāti jābūt šādā iekārtā, uzskaitījumu. Tādējādi, lai iekārtu kvalificētu kā “sadedzināšanas iekārtu”, sadedzināšanas līnija nav obligāts nosacījums.

22

Šajos apstākļos uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2000/76 3. panta 4. punktā norādītais jēdziens “sadedzināšanas iekārta” ietver ikvienu tehnisku ierīci un iekārtu, kurā tiek veikta atkritumu termiskā pārstrāde, ar nosacījumu, ka vielas, kas rodas termiskās apstrādes izmantošanas rezultātā, turpmāk tiek sadedzinātas, un, ka, ņemot vērā minēto, šādas kvalifikācijas vajadzībām sadedzināšanas līnijas esamība nav obligāts nosacījums.

23

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, kā, ievērojot Direktīvas 2000/76 3. pantu, ir klasificējams enerģijas ražošanas komplekss, kura sastāvā ietilpstošā gazifikācijas iekārta piegādā tai blakus esošajai spēkstacijai atkritumu gazifikācijas procesā iegūto un attīrīto gāzi, ko šajā spēkstacijā izmanto par kurināmo līdz ar fosilo kurināmo. Šī tiesa it īpaši jautā, vai, kvalificējot šo kompleksu, ir nozīme tam, pirmkārt, ka minētās attīrītās gāzes izmantošana spēkstacijā palīdz sasniegt mazākas emisijas, salīdzinot ar fosilo kurināmo, un, otrkārt, ka abas minēto kompleksu veidojošās iekārtas ir zināmā mērā funkcionāli saistītas tādējādi, ka gazifikācijas iekārta ir paredzēta, lai daļēji apmierinātu spēkstacijas kurināmā vajadzības, bet tajā pašā laikā minētajā iekārtā saražotā gāze var tikt paredzēta pārdošanai ārpus attiecīgā kompleksa.

24

Vispirms ir jāuzsver, ka, ja koģenerācijas iekārta sastāv no vairākām krāsnīm, tad katra krāsns kopā ar to veidojošām ierīcēm Direktīvas 2000/76 piemērošanas nolūkā ir jāuzskata par atsevišķu iekārtu (2008. gada 11. septembra spriedums lietā C-251/07 Gävle Kraftvärme, Krājums, I-7047. lpp., 33. punkts).

25

Tādējādi saistībā ar tādām divām vienībām, kādas tiek aplūkotas pamata lietā, Direktīvas 2000/76 piemērošanas nolūkā principā ir līdzīgā veidā atsevišķi jāizskata gazifikācijas iekārta un spēkstacija.

26

Saskaņā ar Direktīvas 2000/76 3. panta 5. punkta pirmo daļu iekārta, kas paredzēta enerģijas vai materiālu produktu ražošanai un kurā atkritumus izmanto par kurināmo vai papildu kurināmo vai kurā atkritumu iznīcināšanai tos apstrādā termiski, ir jāuzskata par līdzsadedzināšanas iekārtu (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Gävle Kraftvärme, 35. punkts).

27

3. panta 5. punkta otrajā daļā ir precizēts, ka, ja atkritumus dedzina tā, ka iekārtas galvenais mērķis nav enerģijas vai materiālu produktu ieguve, bet atkritumu termiskā pārstrāde, tad attiecīgā iekārta ir jāuzskata par “sadedzināšanas iekārtu” šī panta 4. punkta izpratnē (iepriekš minētais spriedums lietā Gävle Kraftvärme, 36. punkts).

28

Tātad no šo normu formulējuma skaidri izriet, ka līdzsadedzināšanas iekārta ir īpašs sadedzināšanas iekārtas veids un ka atkarībā no iekārtas galvenā mērķa ir jānovērtē, vai tā ir sadedzināšanas iekārta vai līdzsadedzināšanas iekārta (iepriekš minētais spriedums lietā Gävle Kraftvärme, 37. punkts).

29

Neskarot faktu konstatējumus, kuru veikšana ir vienīgi iesniedzējtiesas kompetencē, rodas iespaids, ka pamata lietā atkritumi gazifikācijas iekārtā tiek termiski apstrādāti, bet ka iegūtās vielas minētajā iekārtā netiek sadedzinātas. Šīs termiskās apstrādes rezultātā iegūtās vielas, kas šajā lietā ir neapstrādāta gāze, tiek filtrētas, izmantojot attīrītāju, kas ļauj iegūt attīrītu gāzi, kura ir atbrīvota no nevēlamām cietām daļiņām un tādēļ ir piemērota izmantošanai par kurināmo.

30

Tātad tiktāl, ciktāl vielas, kas rodas atkritumu termiskās apstrādes rezultātā, gazifikācijas iekārtā netiek sadedzinātas, šo iekārtu kā tādu, ņemot vērā tās funkcionēšanu un īpašības, nevar kvalificēt par “sadedzināšanas iekārtu” Direktīvas 2000/76 3. panta 4. punkta izpratnē.

31

Tomēr rodas iespaids, ka galvenais gazifikācijas iekārtas mērķis ir ražot kurināmo, kas šajā gadījumā ir attīrītā gāze, un tās teritorijā atkritumus, lai tos iznīcinātu, termiski apstrādā.

32

Šajā sakarā, kā tika atgādināts šī sprieduma 28. punktā, lai gan ir taisnība, ka līdzsadedzināšanas iekārta ir īpašs sadedzināšanas iekārtas veids, nemainīgs paliek tas, ka katram no šiem diviem iekārtu veidiem ir piemērojama sava īpašā definīcija. Kā ģenerāladvokāte ir uzsvērusi savu secinājumu 71. punktā, lai gan ar termiskās apstrādes piemērošanu atkritumiem saistītais nosacījums var tikt izpildīts abos gadījumos, tad turpretim attiecībā uz līdzsadedzināšanas iekārtas kvalifikāciju Direktīvas 2000/76 3. panta 5. punkta redakcijā nav paredzēts, ka apstrādē radušās vielas pēc tam būtu jāsadedzina.

33

No tā izriet, ka atbilstoši tam, kas tika atgādināts šī sprieduma 26. punktā, tāda gazifikācijas iekārta kā tā, kas tiek aplūkota pamata lietā, atbilst nosacījumiem, lai [to] kvalificētu kā līdzsadedzināšanas iekārtu Direktīvas 2000/76 3. panta 5. punkta izpratnē.

34

Attiecībā uz attīrīto gāzi, kas rodas atkritumu termiskās apstrādes rezultātā, Austrijas valdība izvirza ideju, saskaņā ar kuru varot uzskatīt, ka gazifikācijas iekārtā ražotā attīrītā gāze atbilst vielai, kas rodas minētajā iekārtā atkritumiem piemērotās termiskās apstrādes rezultātā, un ka tiktāl, ciktāl šo gāzi turpmāk sadedzina spēkstacijā, gazifikācijas iekārtu esot iespējams uzskatīt par sadedzināšanas iekārtu Direktīvas 2000/76 3. panta 4. punkta izpratnē.

35

Šajā sakarā, pirmkārt, kā izriet no iesniedzējtiesas sniegtajām norādēm, attiecīgajai gāzei, tā kā to filtrē, izmantojot attīrītāju, ir fosilajam kurināmajam analogās īpašības un tātad tā ir gāze, kas ir piemērota izmantošanai par kurināmo enerģijas ražošanai gan spēkstacijā, kurai gazifikācijas iekārtas produkcija ir paredzēta, gan arī citās spēkstacijās.

36

Šajos apstākļos nevar būt runa par vielu, kas rodas, termiski apstrādājot atkritumus gazifikācijas iekārtā, un kas spēkstacijā tiktu sadedzināta, lai vienkārši pabeigtu atkritumu iznīcināšanas procesu. Kā norāda Somijas un Itālijas valdības, īstenojot gazifikācijas iekārtā notiekošo procesu, no atkritumiem tiek saražots produkts, kam ir kurināmā īpašības.

37

Otrkārt, tad, ja iekārtā, kuras galvenais mērķis ir materiālo produktu ražošana, kas šajā gadījumā ir gāzveida produkti, atkritumi tiek termiski apstrādāti, lai tos iznīcinātu, šāda iekārta atbilstoši Direktīvas 2000/76 3. panta 4. un 5. punkta sistēmai, saskaņā ar kuru konkrētas iekārtas kā sadedzināšanas iekārtas vai līdzsadedzināšanas iekārtas kvalifikācija ir atkarīga no tās galvenā mērķa, ir kvalificējama kā līdzsadedzināšanas iekārta (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Gävle Kraftvärme, 40. punkts).

38

Attiecībā uz pamata lietā aplūkojamās spēkstacijas darbību rodas iespaids, ka tās mērķis ir enerģijas ražošana, sadedzinot tādas izejvielas kā akmeņogles un daļēji gazifikācijas iekārtā saražoto attīrīto gāzi. Tādējādi ir jākonstatē, ka šādas spēkstacijas galvenais mērķis nav gazifikācijas iekārtā veiktās atkritumu termiskās apstrādes rezultātā radušos vielu sadedzināšana.

39

Turklāt nevar uzskatīt, ka minētās attīrītās gāzes līdz ar fosilo kurināmo sadedzināšana spēkstacijā ir “atkritumiem” piemērota termiskā apstrāde Direktīvas 2000/76 izpratnē, kas minēto spēkstaciju ļautu kvalificēt kā sadedzināšanas iekārtu.

40

Kā ir konstatēts šī sprieduma 17. punktā, minētajā direktīvā ar apzīmējumu “atkritumi” nekādā veidā netiek saprastas vielas gāzveida stāvoklī. Tādējādi ir izslēgts, ka varētu uzskatīt, ka gazifikācijas iekārtā saražotās attīrītās gāzes sadedzināšana spēkstacijā ir atkritumu termiskā apstrāde.

41

No minētā izriet, ka tādos apstākļos, kādi ir pamata lietā, lai gan gazifikācijas iekārtas mērķis ir iegūt produktus gāzveida stāvoklī, atkritumus termiski apstrādājot, ar ko pietiek, lai to varētu kvalificēt kā līdzsadedzināšanas iekārtu Direktīvas 2000/76 3. panta 5. punkta izpratnē, tad tomēr spēkstacija, kurā tiek izmantota atkritumu līdzsadedzināšanas ceļā minētajā gazifikācijas iekārtā iegūtā attīrītā gāze, ar to aizstājot fosilo kurināmo, kas pārsvarā tiek izmantots šīs gazifikācijas iekārtas enerģijas ražošanas darbībā, neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

42

Šajā sakarā, lai iekārtu kvalificētu kā sadedzināšanas iekārtu vai līdzsadedzināšanas iekārtu, nav jāņem vērā, kāda kvalifikācija ļautu sasniegt apkārtējai videi labvēlīgāko emisiju līmeni. Šī problemātika ir Kopienu likumdevēja kompetencē, kas ir definējis nosacījumus iekārtu juridiskai kvalifikācijai un pieļaujamo emisiju līmeņus gan sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām, gan arī lielām sadedzināšanas iekārtām. Tātad valsts tiesai, kas izskata šādu jautājumu, ir saistošas tikai Direktīvas 2000/76 3. panta 4. un 5. punktā norādītās prasības.

43

Ņemot vērā iepriekš minēto, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka tādos apstākļos, kādi ir pamata lietā:

44

Ar ceturto jautājumu iesniedzējtiesa jautā, sākot ar kādu ķīmisko stāvokli var uzskatīt, ka atkritumi ir kļuvuši par “produktu”.

45

Iesniedzējtiesa šo jautājumu ir uzdevusi, pamatojoties uz premisu, atbilstoši kurai gāzveida vielām, kuras iegūst, piemērojot termisko apstrādi atkritumiem tādā gazifikācijas iekārtā, kāda tiek aplūkota pamata lietā, pašām ir “atkritumu” raksturs Direktīvas 2000/76 3. panta 1. punkta izpratnē.

46

Šajā sakarā, atbildot uz pirmo jautājumu, ir ticis konstatēts, ka šajā normā norādītais “atkritumu” jēdziens neattiecas uz vielām, kas atrodas gāzveida stāvoklī.

47

Šādos apstākļos uz ceturto jautājumu nav jāatbild.

48

Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež: