Prasība, kas celta 2006. gada 4. decembrī — Total pret Komisiju

(Lieta T-344/06)

(2007/C 20/24)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Total SA, Courbevoie (Francija) (pārstāvji — A. Gosset-Grainville, L. Godfroid un A. Lamothe, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 13. septembra lēmumu C(2006) 4090 galīgā redakcijā par EKL 81. panta piemērošanas procedūru (lieta COMP/F/38.456 — Bitum — Nīderlande), kurš attiecas uz visām vienošanām un saskaņotām darbībām, kuru mērķis ir noteikt Nīderlandes izcelsmes ceļu asfalta pārdošanas un iepirkšanas bruto cenas, vienotu atlaidi bruto cenai par labu ceļu būvētājiem — dalībniekiem, kā arī maksimālu samazinātu atlaidi bruto cenai citiem ceļu būvētājiem. Pakārtoti tā lūdz atcelt vai vismaz būtiski samazināt naudas soda, kas tai ir uzlikts ar apstrīdēto lēmumu, summu.

Attiecībā uz pamata prasījumu prasība balstās uz pieciem pamatiem.

Vispirms prasītāja norāda, ka Komisija ir pārkāpusi noteikumus attiecībā uz mātes sabiedrības vainojamību par darbībām, ko ir izdarījusi tās filiāle. Prasītāja uzskata, ka Komisija to nelikumīgi apsūdz un, attiecīgi, padara par solidāri atbildīgu par strīdus pārkāpumu, ko izdarījusi tās filiāle TOTAL Nederland NV. Tā norāda, ka, uzskatot, ka filiāles kapitāla 100 % piederība prasītājai ir pietiekama, lai uzskatītu, ka prasītājai šajā filiālē ir noteicošā ietekme, Komisija ir pieļāvusi tiesību kļūdu. Tāpat prasītāja iebilst, ka Komisija, nopietni nepārbaudot visus elementus, kas ļauj noteikt par attiecīgajām darbībām iespējami atbildīgas struktūrvienības Total grupas ietvaros, ir pieļāvusi tiesību kļūdu.

Otrkārt, prasītāja pārmet Komisijai, ka, atsakoties pierādīt prasītājas noteicošās ietekmes īstenošanu attiecībā uz tās filiāles TOTAL Nederland NV komerciālo politiku apskatāmajā tirgū un neņemot vērā elementus, ko TOTAL SA Komisijai iesniedza, lai ļautu noteikt pārkāpumā iesaistīto uzņēmumu loku Total grupas ietvaros, Komisija ir pārkāpusi piemērojamos pierādīšanas noteikumus.

Turklāt prasītāja uzskata, ka apstrīdētajā lēmumā apstiprinot, ka Komisijai ir vērtējuma pilnvaras, lai noteiktu, kuras uzņēmuma struktūrvienības tā uzskata par atbildīgām par pārkāpumu, Komisija ir pārkāpusi patvaļības aizlieguma principu.

Visbeidzot prasītāja norāda, ka, izmeklēšanas stadijā nesniedzot TOTAL SA lūgumus sniegt informāciju, Komisija ir pārkāpusi labas pārvaldības principu.

Pakārtoti, lai atbalstītu savu lūgumu atcelt vai vismaz samazināt prasītājai ar apstrīdēto lēmumu uzlikto naudas sodu, tā norāda divus pamatus. Tā uzskata, ka Komisija ir pārkāpusi naudas sodu noteikšanas jomā piemērojamos noteikumus. Pieņemot, ka TOTAL SA par faktiem ir vainojama pienācīgi, prasītāja norāda, ka datums, kuru Komisija izmantoja, lai noteiktu prasītājas dalības pārkāpumā sākuma brīdi, nav pareizs, un ka šajā jautājumā Komisija savu lēmumu nav pamatojusi tiesiski pietiekamā veidā. Turklāt prasītāja uzskata, ka, piemērojot palielinājuma koeficientu 1,5, kas pamatojas uz Total grupas pasaules apgrozījumu attiecīgajā laikposmā, lai gan par šī laikposma daļu prasītājai nav izvirzīts neviens iebildums, Komisija nav ievērojusi samērīguma principu.