Prasība, kas celta 2006. gada 17. februārī — Francija pret Komisiju

(Lieta T-56/06)

(2006/C 96/38)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Francijas Republika, Parīze (Francija) (pārstāvji — G. de Bergues, S. Ramet)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Ar 1997. gada 30. jūnija lēmumu, kas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ir pieņemts atbilstoši Direktīvā 92/81/EEK (1) paredzētajai procedūrai, Padome atļāva dalībvalstīm dažām minerāleļļām, ko izmanto specifiskiem nolūkiem, piemērot vai turpināt piemērot samazinātās akcīzes nodokļa likmes vai esošus atbrīvojumus no šī nodokļa. Ar četriem sekojošajiem lēmumiem Padome šo atļauju pagarināja, pēdējam atļaujas posmam beidzoties 2006. gada 31. decembrī. Francijai ir atļauts piemērot šīs samazinātās nodokļa likmes vai atbrīvojumus smagajai dīzeļdegvielai, ko izmanto kā kurināmo alumīnija ražošanā Gardanne reģionā.

Ar 2001. gada 30. oktobra vēstuli Komisija paziņoja Francijai savu lēmumu uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru par minerāleļļu, ko izmanto par kurināmo alumīnija ražošanā Gardanne reģionā, atbrīvojumu no akcīzes nodokļa. Pēc šīs procedūras Komisija, uzskatot, ka minerāleļļu, ko izmanto par kurināmo alumīnija ražošanā Gardanne, Shannon un Sardaigne reģionā, atbrīvojumi no akcīzes nodokļa, ko īsteno, attiecīgi, Francija, Īrija (2)un Itālija, ir tāds valsts atbalsts EKL 87. panta 1. punkta nozīmē, kurš daļēji ir nesaderīgs ar kopējo tirgu, 2005. gada 7. decembrī pieņēma apstrīdēto lēmumu (3), un līdz ar to uzlika ieinteresētajām dalībvalstīm veikt minēto atbalstu atgūšanu.

Ar šo prasību Francija lūdz šo lēmumu atcelt daļēji, ciktāl tas attiecas uz Francijas Gardanne reģionam piešķirto atbrīvojumu.

Savu prasību pamatojot tā norāda vairākus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz valsts atbalsta jēdziena EKL 87. panta 1. punkta nozīmē pārkāpumu. Tā uzskata, ka, secinot, ka pastāv valsts atbalsts, Komisija ir pieļāvusi kļūdu no tiesību viedokļa, jo atbalsta pastāvēšanas konstatēšanai nepieciešamie nosacījumi, tādi kā Altmark  (4) judikatūra noteiktie, un it īpaši konkurences aizskāruma vai iekšējā tirgus funkcionēšanas traucējuma pastāvēšanas nosacījums, nav izpildīti. Francija norāda, ka Komisija nedrīkst vienlaicīgi ieteikt Padomei, pamatojoties uz Direktīvu 92/81/EEK, pieņemt lēmumu, ar ko atļauj atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, un neiebilst pret tā pagarināšanu, un, no otras puses, konstatēt, ka minētais atbrīvojums ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

Prasītājas norādītais otrais pamats attiecas uz pamatojuma neesamību, jo apstrīdētajā lēmumā norādītā Komisijas argumentācija attiecībā uz konkurences aizskāruma konstatāciju ir pretrunīga.

Ar trešo pamatu, kas ir izvirzīts pakārtoti, prasītāja norāda, ka apstrīdētā lēmuma 5. pantā noradītā atgūšanas prasība pārkāpj tiesiskās paļāvības, tiesiskās drošības un saprātīga termiņa ievērošanas principu. Tā uzskata, ka atbrīvojuma ieguvēji varēja balstīties uz tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu līdz apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumam un nevis, kā norāda Komisija, līdz formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas lēmuma publicēšanas datumam. Prasītāja arī norāda, ka Komisijas bezdarbība četru gadu laikā no lēmuma par procedūras uzsākšanu pieņemšanas brīža līdz galīgajam lēmumam arī ir tiesiskās paļāvības, tiesiskās drošības un saprātīga termiņa ievērošanas principu pārkāpums.

(1)  Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva par akcīzes nodokļa saskaņošanu attiecībā uz minerāleļļām.

(2)  OV C 30, 2.2.2002.

(3)  Lēmums C [2005] 4436 final, valsts atbalsti Nr. C 78-79-80/2001.

(4)  Tiesas 2004. gada 24. jūlija spriedums lietā C-280/00 Altmark Trans, Recueil, I-7747. lpp.