1

1997. gada 10. jūlijā persona, kas iestājusies lietā, General Óptica, SA iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) divus Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumus atbilstoši grozītajai Padomes Regulai (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

2

Reģistrācijai pieteiktās preču zīmes ir grafiskie apzīmējumi “GENERAL OPTICA”, kas attēloti turpmāk:

3

Pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

4

Personas, kas iestājusies lietā, Kopienas preču zīmes “GENERAL OPTICA” tika reģistrētas 1999. gada 10. septembrī ar numuriem 573592 un 573774 attiecībā uz optiķu pakalpojumiem.

5

2001. gada 5. novembrī persona, kas iestājusies lietā, iesniedza attiecībā uz tiem pašiem pakalpojumiem divus jaunus Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumus par grafiskiem apzīmējumiem “GENERAL OPTICA”, kas attēloti turpmāk. Šīs preču zīmes tika reģistrētas un attiecīgi ar numuriem 2436798 un 2436723.

6

Personai, kas iestājusies lietā, pieder arī starptautiskā preču zīme Nr. 483246 “GENERAL OPTICA” attiecībā uz optiskiem aparātiem, instrumentiem un izstrādājumiem, kas ietilpst 9. klasē, kā arī attiecībā uz optikas produktu, ko ražo un tirgo to attiecīgie īpašnieki, reklāmas un veicināšanas pakalpojumiem, kuri ietilpst 35. klasē. Pēc tam, kad 1997. gada 13. februārī notika atteikšanās no tiesību uz preču zīmi attiecinājuma uz Portugāli, pieteikums par šādu attiecinājumu tika iesniegts no jaunā un attiecinājums tika piešķirts . Šī preču zīme ir attēlota turpmāk:

7

2004. gada 27. janvārī prasītāja Alberto Jorge Moreira da Fonseca, Lda lūdza ITSB atzīt par spēkā neesošām Kopienas grafiskas preču zīmes “GENERAL OPTICA” saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 8. panta 4. punktu redakcijā, kas bija piemērojama faktisko apstākļu rašanās laikā.

8

Prasītāja pamatoja savus pieteikumus par spēkā neesamības atzīšanu ar īpašumtiesībām uz agrāku tirdzniecības uzņēmuma nosaukumu Generalóptica, kas tika pieprasītas 1987. gada 4. septembrī un piešķirtas , attiecībā uz optiskiem aparātiem, iekārtām precīziem mērījumiem un fotoaparātiem.

9

Ar šo pamatojumu prasītāja arī iesniedza prasību Portugāles tiesā, lūdzot atzīt par spēkā neesošu starptautiskās preču zīmes attiecinājumu uz Portugāli un personas, kas iestājusies lietā, firmas nosaukumu, kā arī aizliegt šo apzīmējumu izmantošanu. Tiesas sēdē prasītāja uzrādīja Supremo Tribunal de Justiça (Portugāles Kasācijas tiesa) 2008. gada 10. jūlija spriedumu, ar kuru minētā tiesa apstiprinājusi Tribunal Judicial da Comarca de Lisboa (Lisabonas Civillietu tiesa, Portugāle) un Tribunal da Relação de Lisboa (Lisabonas Apelāciju tiesa) spriedumus par labu prasītājai. Pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas par šo jautājumu Supremo Tribunal de Justiça spriedums tika pievienots lietas materiāliem, par ko izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.

10

2005. gada 7. jūnijā ITSB Anulēšanas nodaļa noraidīja pieteikumus par četru Kopienas grafisko preču zīmju “GENERAL OPTICA” atzīšanu par spēkā neesošām, uzskatot, ka prasītāja attiecībā uz pretstatīto apzīmējumu nebija pierādījusi, pirmkārt, faktisku izmantošanu un, otrkārt, izmantošanu, kas pārsniegtu vietējo mērogu.

11

2005. gada 1. augustā prasītāja iesniedza apelācijas sūdzības par katru no Anulēšanas nodaļas lēmumiem, lūdzot atcelt minētos lēmumus un apmierināt pieteikumus par iepriekš minēto Kopienas preču zīmju atzīšanu par spēkā neesošām.

12

Ar 2006. gada 8. augusta lēmumiem (turpmāk tekstā — “apstrīdētie lēmumi”) ITSB Apelāciju pirmā padome apstiprināja Anulēšanas nodaļas lēmumus un noraidīja četras apelācijas sūdzības.

13

Apelāciju padome būtībā norādīja, pirmkārt, ka prasītāja nebija pierādījusi, ka tā faktiski izmantoja attiecīgo apzīmējumu, un, otrkārt, ka šis izmantošanas mērogs bija vietējs.

14

Ar Pirmās instances tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 2008. gada 10. jūlija rīkojumu lietas no T-318/06 līdz T-321/06 mutvārdu procesā un galīgā sprieduma taisīšanai tika apvienotas saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 50. pantu.

15

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai būtībā ir šādi:

16

ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

17

Tiesas sēdē prasītāja paziņoja par atteikšanos no tās prasījumu trešās daļas, par ko izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.

18

Prasītāja norāda, ka Kopienu lēmums, kas būtu pretrunā Portugāles tiesu spriedumam, kaitētu Kopienas preču zīmes sistēmas vienotības principam, saskaņā ar kuru šai preču zīmei ir jābūt spēkā visās Savienības dalībvalstīs, un ka šī sistēma nav absolūti autonoma attiecībā uz dažādām valsts tiesību sistēmām. Līdz ar to prasītāja norāda uz nepieciešamību apturēt tiesvedību, līdz Portugāles tiesu spriedums kļūst galīgs.

19

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, lūdz noraidīt šos argumentus.

20

Ir jānorāda, ka — šajā procesa stadijā Pirmās instances tiesā un sakarā ar šā sprieduma 9. punktā minēto Supremo Tribunal de Justiça spriedumu, ar kuru Portugāles tiesu spriedums attiecībā uz starptautisko preču zīmi Nr. 483246 “GENERAL OPTICA” un personas, kas iestājusies lietā, firmas nosaukumu ir atzīts par galīgu — prasītājas prasījumam apturēt tiesvedību, līdz Portugāles tiesu spriedums kļūst galīgs, vairs nav priekšmeta.

21

Katrā ziņā ir jāuzsver, ka Portugāles tiesu spriedums attiecas vienīgi uz preču zīmes “GENERAL OPTICA” starptautiskās reģistrācijas attiecinājumu uz Portugāli, kā arī personas, kas iestājusies lietā, firmas nosaukumu. Tā kā Portugāles tiesu spriedumā nav ietverts vispārējs aizliegums izmantot Portugālē preču zīmi, kurā būtu vārdi “general optica”, minētais spriedums neietekmē Kopienas preču zīmes “GENERAL OPTICA”. Līdz ar to — pretēji argumentiem, ko izvirzījusi prasītāja tiesas sēdē, — Pirmās instances tiesas spriedums, ar ko tiktu apstiprināta Kopienas preču zīmju “GENERAL OPTICA” reģistrācija, nevar ļaut personai, kas iestājusies lietā, neņemt vērā Portugāles tiesu spriedumu. Konkrētāk, Kopienas preču zīmju “GENERAL OPTICA” spēkā esamības apstiprinājums nekādā veidā neietekmē no Supremo Tribunal de Justiça sprieduma izrietošo pienākumu neizmantot Portugālē starptautisko preču zīmi “GENERAL OPTICA” un personas, kas iestājusies lietā, firmas nosaukumu.

22

Visbeidzot — pretēji prasītājas apgalvojumiem — pretruna starp Portugāles tiesu spriedumu un Pirmās instances tiesas spriedumu nevar apšaubīt Kopienas preču zīmes sistēmas vienotību. Kopienas preču zīmes vienotība ir princips, kas nav absolūts, bet gan pieļauj izņēmumus, tādus kā izņēmumi, kas paredzēti Regulas Nr. 40/94 106. pantā attiecībā uz Kopienas preču zīmju izmantošanas aizliegumu un 107. pantā attiecībā uz agrākām vietēja mēroga tiesībām (Tiesas 1994. gada 22. jūnija spriedums lietā C-9/93 IHT Internationale Heiztechnik un Danzinger, Recueil, I-2789. lpp., 55. punkts).

23

Līdz ar to prasījumi par tiesvedības apturēšanu ir noraidāmi.

24

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus. Pirmais pamats attiecas uz Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 8. panta 4. punkta pārkāpumu. Otrais pamats attiecas uz Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), 22. noteikuma un 40. noteikuma 6. punkta pārkāpumu.

25

Gadījumā, ja prasītājas prasījums apturēt tiesvedību būtu jāinterpretē kā pamats, ar kuru tiek apstrīdēts tas, ka ITSB nav apturējusi procesu, līdz Portugāles tiesu spriedums kļūst galīgs, ir jāatzīst, ka šis apstāklis nevar ietekmēt apstrīdēto lēmumu tiesiskumu. Tādēļ šis arguments ir noraidāms kā nepamatots.

26

Pirmkārt, prasītāja norāda, ka tiesības uz tirdzniecības uzņēmuma nosaukumu Generalóptica ir agrākas par Kopienas grafisko preču zīmju “GENERAL OPTICA” reģistrāciju. Šis uzņēmuma nosaukums tika reģistrēts 1987. gada 4. septembrī, savukārt pirmais Kopienas grafisko preču zīmju “GENERAL OPTICA” reģistrācijas pieteikums tika iesniegts tikai .

27

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka tās ekskluzīvās tiesības uz tirdzniecības uzņēmuma nosaukumu Generalóptica liedz vēlāk reģistrēt apzīmējumu kā preču zīmi vai citu komercdarbībā izmantojamu zīmi atbilstoši Código da propriedade industrial (Portugāles rūpnieciskā īpašuma kodekss) 295. panta 2. punktam.

28

Treškārt, attiecībā uz Apelāciju padomes apgalvojumu, ka prasītāja neesot faktiski izmantojusi tirdzniecības uzņēmuma nosaukumu Generalóptica komercdarbībā Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta izpratnē, prasītāja norāda, ka Portugāles tirdzniecības uzņēmumu nosaukumi nav pakļauti nevienam Kopienu noteikumam par izmantošanu, bet gan tikai un vienīgi Código da propriedade industrial paredzētajai sistēmai. Turpinājumā prasītāja precizē, ka kopš 1987. gada līdz šim brīdim tā izmantoja apzīmējumu Generalóptica kā uzņēmuma nosaukumu atbilstoši Portugāles tiesību aktiem, kas piemērojami šajā jomā.

29

Ceturtkārt, prasītāja norāda, ka tās ekskluzīvajām tiesībām uz tirdzniecības uzņēmuma nosaukumu Generalóptica piemīt valsts mērogs, jo tas attiecas uz visu Portugāles teritoriju saskaņā ar Código da propriedade industrial 4. panta 1. punktu, un ka, tā kā nav saskaņotas tiesību normas attiecībā uz uzņēmumu nosaukumiem, Kopienu tiesības nav piemērojamas jautājumam par to, kas ir atbilstīga izmantošana.

30

Visbeidzot — piektkārt — argumentācijas saistībā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktu ietvaros prasītāja apgalvo, ka, no vienas puses, prasītājas un personas, kas iestājusies lietā, komerciālās darbības ir līdzīgas un, no otras puses, Kopienas grafiskās preču zīmes “GENERAL OPTICA” un tirdzniecības uzņēmuma nosaukums Generalóptica ietver tieši tādus pašus vārdus un tos izrunā vienādi, un tādējādi tos nevar atšķirt.

31

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, lūdz noraidīt prasītājas argumentus par faktisku izmantošanu un apzīmējuma mērogu. ITSB turklāt apstrīd argumentu par sajaukšanas iespēju.

32

Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta c) apakšpunktu, to aplūkojot kopā ar tās pašas regulas 8. panta 4. punktu, apzīmējuma, kas nav preču zīme, pastāvēšana ļauj panākt preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu, ja šis apzīmējums kumulatīvi atbilst četriem nosacījumiem: šis apzīmējums tiek izmantots komercdarbībā; tā mērogs nav tikai vietējs; tiesības uz šo apzīmējumu ir iegūtas saskaņā ar dalībvalsts, kurā tiek izmantots apzīmējums, tiesību aktiem pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas; visbeidzot, šis apzīmējums piešķir īpašniekam tiesības aizliegt vēlākas preču zīmes izmantošanu. Šie četri nosacījumi ierobežo to apzīmējumu skaitu, kas nav preču zīmes un uz kuriem var atsaukties, lai apstrīdētu Kopienas preču zīmes spēkā esamību visā Kopienas teritorijā atbilstoši Regulas Nr. 40/94 1. panta 2. punktam.

33

Pirmie divi nosacījumi, proti, tie, kuri saistīti ar pretstatītā apzīmējuma izmantošanu un mērogu, kas nevar būt tikai vietējs, izriet no Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta paša teksta un tātad ir interpretējami atbilstoši Kopienu tiesībām. Regulā Nr. 40/94 tika paredzēti vienoti standarti attiecībā uz apzīmējumu izmantošanu un mērogu, kuri atbilst principiem, kas ir šajā regulā paredzētās sistēmas pamatā.

34

Savukārt no izteiciena “ja, ciktāl uz attiecīgo apzīmējumu attiecas valsts tiesību akti” [“ja un ciktāl saskaņā ar šim apzīmējumam piemērojamiem dalībvalsts tiesību aktiem”] izriet, ka pārējie divi nosacījumi, kas izklāstīti turpmāk Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā, ir ar regulu paredzētie nosacījumi, kas atšķirībā no iepriekš minētajiem ir novērtējami atbilstoši kritērijiem, kuri noteikti tiesībās, kas reglamentē pretstatīto apzīmējumu. Šī norāde uz tiesībām, kas reglamentē pretstatīto apzīmējumu, ir pilnīgi pamatota, ņemot vērā, ka Regulā Nr. 40/94 ir atzīta iespēja pretstatīt apzīmējumus, kas neietilpst Kopienas preču zīmes sistēmā, Kopienas preču zīmei. Līdz ar to tikai tiesības, kas reglamentē pretstatīto apzīmējumu, ļauj noteikt, vai šis apzīmējums ir agrāks par Kopienas preču zīmi un vai tas var būt pamats aizliegumam izmantot vēlāku preču zīmi.

35

Līdz ar to pretēji prasītājas argumentiem nosacījumi par pretstatītā apzīmējuma izmantošanu komercdarbībā un tā mērogu ir jāinterpretē atbilstoši vienotajiem standartiem, kas noteikti Kopienu tiesībās, nevis Portugāles tiesībās.

36

Runājot par tā nosacījuma interpretāciju, kas saistīts ar attiecīgā apzīmējuma mērogu un saskaņā ar kuru šis mērogs nevar būt tikai vietējs, vispirms ir jāuzsver, ka šīs normas ratio legis ir ierobežot konfliktus starp apzīmējumiem, novēršot situāciju, kurā agrāks apzīmējums, kas nav pietiekami svarīgs vai nozīmīgs, varētu ļaut apstrīdēt Kopienas preču zīmes reģistrāciju vai spēkā esamību.

37

Turklāt ir jāprecizē, ka konkrētu komercdarbību identificēšanai izmantotā apzīmējuma mērogs ir nosakāms saistībā ar tā identifikācijas funkciju. Saskaņā ar šo apsvērumu ir jāņem vērā, pirmkārt, apzīmējuma mēroga ģeogrāfiskā dimensija, t.i., teritorija, kurā tas tiek izmantots, lai identificētu tā īpašnieka saimniecisko darbību — kā izriet no Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta gramatiskās interpretācijas. Otrkārt, ir jāņem vērā apzīmējuma mēroga ekonomiskā dimensija, ko izvērtē, ņemot vērā laikposmu, kurā tas pildījis savu funkciju komercdarbībā, un tā izmantošanas intensitāti, to adresātu loku, kuru vidū attiecīgais apzīmējums kļuvis pazīstams kā atšķirtspējīgs elements, proti, patērētāju, konkurentu vai pat piegādātāju vidū, vai arī apzīmējuma izplatību, izmantojot, piemēram, reklāmu vai internetu.

38

Ekonomiskās dimensijas pārbaudes nozīmi var izprast, izmantojot ar pretstatītā apzīmējuma mērogu saistītā nosacījuma teleoloģisko interpretāciju. Kā jau konstatēts šā sprieduma 36. punktā, šā nosacījuma mērķis ir ierobežot iespējamos konfliktus, pieļaujot tikai tos, kas varētu būt attiecībā uz apzīmējumiem, kuri ir patiešām svarīgi. Tātad, lai noteiktu pretstatītā apzīmējuma faktisko un reālo svarīgumu konkrētajā teritorijā, nav jāaprobežojas tikai ar formāliem vērtējumiem, bet gan ir jāpārbauda šā apzīmējuma ietekme attiecīgajā teritorijā pēc tam, kad tas ticis izmantots kā atšķirtspējīgs elements.

39

No iepriekš minētā izriet, ka pretēji prasītājas apgalvojumiem ar to vien, ka apzīmējums piešķir tā īpašniekam ekskluzīvas tiesības visā valsts teritorijā, nepietiek, lai pierādītu, ka tā mērogs nav tikai vietējs Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta izpratnē.

40

Saistībā ar attiecīgo teritoriju, lai noteiktu, ka pretstatītajam apzīmējumam nav tikai vietējs mērogs, ir jāņem vērā, ka apzīmējumi, kas varētu konfliktēt ar Kopienas preču zīmi, veido ekskluzīvas tiesības, kuru izcelsme ir atrodama dažādās teritorijās piemērojamajās tiesību normās. No tā izriet, ka attiecīgā teritorija saistībā ar šo ekskluzīvo tiesību mēroga pārbaudi ir teritorija, kurā ir piemērojama katra no šīm tiesību normām. Tieši šajā teritorijā — kopumā vai kādā tās daļā — ar tiesību normu ir atzītas ekskluzīvās tiesības, kas varētu konfliktēt ar Kopienas preču zīmi.

41

No Kopienu tiesību viedokļa pretstatītā apzīmējuma mērogs nav tikai vietējs attiecīgajā teritorijā, ja tā ietekme nav aprobežota ar šīs teritorijas samazinātu daļu, kā parasti ir pilsētas vai apgabala gadījumā. Tomēr nav iespējams iepriekš abstrakti paredzēt, kura teritorijas daļa ir jāņem vērā, lai noteiktu, ka apzīmējums pārsniedz vietējo mērogu. Līdz ar to apzīmējuma mēroga novērtējums ir jāveic in concreto — atbilstoši katra atsevišķa gadījuma apstākļiem.

42

Gala rezultātā, lai varētu pamatoti iebilst pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju vai panākt tās atzīšanu par spēkā neesošu, ir jāpierāda, ka pēc tās izmantošanas pretstatītais apzīmējums ir ieguvis svarīgumu, kas no attiecīgo trešo personu viedokļa nav ierobežots ar attiecīgās teritorijas samazinātu daļu.

43

Saskaņā ar Regulu Nr. 40/94 prasītājs var izvēlēties līdzekļus, lai pierādītu, ka apzīmējuma, uz kuru tas atsaucas, mērogs nav tikai vietējs. To var pierādīt ar ekonomiski aktīvu filiāļu tīkla pastāvēšanu visā attiecīgajā teritorijā un arī vienkāršāk, piemēram, uzrādot rēķinus, kas izrakstīti ārpus apgabala, kurā prasītājam ir juridiskā adrese, preses rakstus, kas apliecina pretstatītā apzīmējuma atpazīstamības sabiedrībā pakāpi, vai pierādot, ka uzņēmums ir minēts ceļošanas rokasgrāmatās.

44

No prasītājas sniegtajiem pierādījumiem neizriet, ka šajā lietā pretstatītā apzīmējuma mērogs nav tikai vietējs Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta izpratnē. Kā Apelāciju padome konstatējusi apstrīdēto lēmumu 33. punktā, no prasītājas iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka gandrīz desmit gadu laikā pirms pirmo divu Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas attiecīgais apzīmējums tika izmantots tikai tādēļ, lai apzīmētu uzņēmumu, kas pieejams sabiedrībai Portugāles apdzīvotajā vietā Vila Nova de Famalicão, kuras iedzīvotāju skaits sasniedz 120000. Lai gan prasītājai bija paskaidrojumi tiesas sēdē, tā nav sniegusi nevienu pierādījumu, kas liecinātu par tās atpazīstamību patērētāju vidū vai tās komerciālām attiecībām ārpus minētās apdzīvotās vietas. Tāpat prasītāja nav pierādījusi, ka tā bija veikusi kādu reklāmas darbību, lai nodrošinātu sava uzņēmuma veicināšanu ārpus minētās pilsētas. Līdz ar to ir jāuzskata, ka uzņēmuma nosaukumam Generalóptica ir vienīgi vietējs mērogs Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta izpratnē.

45

Pretēji tam, ko šķietami apgalvo prasītāja, šis secinājums nekādā veidā nepārkāpj subsidiaritātes principu. Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 preambulas otro un trešo apsvērumu Kopienas preču zīmju sistēmas pastāvēšana izriet no pilnvaru piešķiršanas Eiropas Savienībai attiecībā uz iekšējo tirgu, kura mērķis ir likvidēt tiesību, ko preču zīmju īpašniekiem piešķir dalībvalstu tiesību akti, teritorialitātes šķēršļus. Līdz ar to subsidiaritātes principam nevar būt nekādas nozīmes. Turklāt ir jāuzsver, ka Kopienas preču zīmes tiesiskais regulējums neignorē valsts tiesības, jo tajā ir paredzēti mehānismi, kas ļauj ņemt vērā agrāku valsts apzīmējumu esamību. Tas attiecas cita starpā uz Regulas Nr. 40/94 106. pantu saistībā ar agrākām tiesībām minētās regulas 8. panta vai 52. panta 2. punkta izpratnē, un tostarp saistībā ar apzīmējumiem, kuru mērogs nav tikai vietējs. Tas attiecas arī uz Regulas Nr. 40/94 107. pantu saistībā ar apzīmējumiem, kuriem ir vietējs mērogs. Aplūkojamajā gadījumā Kopienas preču zīmju “GENERAL OPTICA” un uzņēmuma nosaukuma Generalóptica līdzpastāvēšanas iespēja ir jāizvērtē citas procedūras ietvaros saistībā ar Regulas Nr. 40/94 107. pantu, kas ļauj agrāku vietējā mēroga tiesību īpašniekam iebilst pret Kopienas preču zīmes izmantošanu teritorijā, kurā šīs tiesības ir aizsargātas.

46

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka uzņēmuma nosaukums Generalóptica nav apzīmējums, kura mērogs nav tikai vietējs Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta izpratnē.

47

Ņemot vērā, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā izklāstītie nosacījumi ir kumulatīvi, pietiek ar to, ka nav izpildīts viens no tiem, lai noraidītu pieteikumu par Kopienas preču zīmju spēkā neesamības atzīšanu. Līdz ar to nav jāpārbauda, vai pretstatītais apzīmējums bija izmantots komercdarbībā.

48

Saistībā ar uzņēmuma nosaukuma Generalóptica un Kopienas preču zīmju “GENERAL OPTICA” sajaukšanas iespējas esamību ir jānorāda, ka saistībā ar pārbaudi atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktam šo apstākli var ņemt vērā tikai tad, kad tiek analizēta Código da propriedade industrial 239. panta f) iedaļā paredzētā uzņēmuma nosaukuma īpašnieka iespēja iebilst pret vēlākas līdzīgas vai identiskas preču zīmes izmantošanu. Tomēr šo analīzi var veikt tikai tad, ja uzņēmuma nosaukums atbilst pārējiem Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, bet aplūkojamajā gadījumā tas tā nav.

49

No visa iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, noraidot pieteikumus par spēkā neesamības atzīšanu, kuri pamatoti ar agrākām tiesībām Regulas Nr. 40/94 52. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 8. panta 4. punkta izpratnē. Līdz ar to pirmais pamats ir noraidāms.

50

Prasītāja norāda, ka Apelāciju padome nav ievērojusi savu pienākumu aicināt prasītāju iesniegt pierādījumus par pretstatītā apzīmējuma agrāku izmantošanu un ka papildu pierādījumi, ko prasītāja sniegusi procesa gaitā, nav bijuši ņemti vērā. Tostarp šos pierādījumus veido jaunā apliecība, ko izdevusi Vila Nova de Famalicão draudze un kurā ir norādīts, ka uzņēmums darbojās nepārtraukti kopš 1988. gada, deklarācijas, kas bija adresēta nodokļu iestādēm komercdarbības sākšanas laikā, kopija un sabiedrības auditora paziņojums, kas apliecina datumu, kurā uzņēmums uzsāka savu komercdarbību, faktu, ka tas joprojām darbojas, kā arī tā vidējo gada apgrozījumu.

51

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, lūdz noraidīt šos argumentus.

52

Vispirms ir jākonstatē, ka aplūkojamajā lietā Apelāciju padomei nebija jāaicina prasītāja sniegt pierādījumus par uzņēmuma nosaukuma Generalóptica izmantošanu. Kā jau norādīts šā sprieduma 32. punktā, pierādījums par pretstatītā apzīmējuma izmantošanu ir viens no nosacījumiem, kas jāizpilda, lai iegūtu Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punktā paredzēto aizsardzību, un uz šādu aizsardzību var pretendēt tikai tādu apzīmējumu īpašnieki, kas izmantoti komercdarbībā. Tas nozīmē ievērojamu atšķirību, salīdzinot ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajām Kopienas preču zīmēm un valsts preču zīmēm, uz kurām atsaucas iebildumu procesa vai spēkā neesamības atzīšanas procesa ietvaros. Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punktu un Regulas Nr. 2868/95 22. noteikumu un 40. noteikuma 6. punktu šo preču zīmju izmantošana ir jāpierāda tikai tad, ja to prasa Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs vai īpašnieks. Saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 1. punktu un 40. noteikuma 6. punktu šādā gadījumā ITSB ir jāaicina iebildumu iesniedzējs vai pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs sniegt izmantošanas pierādījumus norādītajā termiņā.

53

Turklāt ir jāatzīmē, ka pamats saistībā ar to, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, atsakoties ņemt vērā dokumentus, kas pirmo reizi iesniegti apelāciju procesā, nav pamatots. No apstrīdēto lēmumu 33. punkta izriet, ka Apelāciju padome izskatīja minētos dokumentus un pēc tam secināja, ka ar tiem nepietiek, lai konstatētu, ka uzņēmuma nosaukuma Generalóptica mērogs nav tikai vietējs. Līdz ar to otrais pamats, kā arī prasības kopumā ir jānoraida.

54

Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums nav labvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)

nospriež: