1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz to, kā interpretēt 1. pantu Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvā 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārskatīšanas] procedūru piemērošanu, piešķirot [tiesības noslēgt] piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [piegādes un būvdarbu publiskā iepirkuma līgumus] (OV L 395, 33. lpp.), ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvu 92/50/EEK (OV L 209, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Direktīva 89/665”).

2

Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar prāvu starp Consorzio Elisoccorso San Raffaele (turpmāk tekstā – “Consorzio”) un Elilombarda Srl (turpmāk tekstā – “Elilombarda”), kas ir vadošais uzņēmums konsorcijā, kas bija dibināšanas procesā, par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

3

Direktīvas 89/665 1. pantā ir noteikts:

“1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka attiecībā uz [publiskā iepirkuma] līguma [slēgšanas tiesību] piešķiršanas procedūrām, uz ko attiecas Direktīvas 71/305/EEK, 77/62/EEK un 92/50/EEK, līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un, jo īpaši, iespējami ātri izskatīt [pārskatīt] saskaņā ar nākamajos pantos un, jo īpaši, 2. panta 7. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka šādos lēmumos ir pārkāpti Kopienas tiesību akti valsts pasūtījuma [publiskā iepirkuma] jomā vai valstu noteikumi, kas īsteno šos tiesību aktus.

[..]

3.   Dalībvalstis nodrošina to, lai saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībvalstis var pieņemt, izskatīšanas [pārskatīšanas] procedūras būtu pieejamas vismaz katrai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt konkrētu piegādes vai uzņēmuma līgumu valsts vajadzībām [konkrētu piegādes vai būvdarbu publiskā iepirkuma līgumu] un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums varbūtēja pārkāpuma dēļ. Konkrēti, dalībvalstis var prasīt, ka personai, kas cenšas panākt izskatīšanu [pārskatīšanu], iepriekš jāpaziņo līgumslēdzējai iestādei par varbūtējo pārkāpumu un par savu nodomu censties panākt izskatīšanu [pārskatīšanu].”

4

Šīs direktīvas 2. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Dalībvalstis nodrošina to, lai tiesību aktos, kas pieņemti sakarā ar 1. pantā noteikto izskatīšanas [pārskatīšanas] procedūru, būtu paredzēts pilnvarojums:

[..]

[..].”

5

Saskaņā ar Direktīvas 92/50 26. panta 1. punktu:

“Piedāvājumus var iesniegt pakalpojumu sniedzēju grupas. Lai iesniegtu piedāvājumus, šīm grupām nav jābūt īpašā juridiskā formā; izvēlētajai grupai, ja tai ir piešķirts līgums, tomēr var to prasīt.”

6

Valsts tiesiskais regulējums, piešķirot tiesības noslēgt piegādes, būvdarbu un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumus [skat. attiecīgi 1994. gada 11. februāra Likumu Nr. 109 (1994. gada 19. februāraGURI Nr. 41), 1992. gada 24. jūlija Dekrētu-likumu Nr. 358 (1992. gada 11. augustaGURI Nr. 188) un 1995. gada 17. marta Dekrētu-likumu Nr. 157 (1995. gada 6. maijaGURI Nr. 104)], nedz izslēdz, nedz ierobežo dažādu uzņēmumu, kas ietilpst “konsorcijā” vai “uzņēmumu apvienībā”, tiesības individuāli vērsties tiesā.

7

Saskaņā ar pastāvīgo Consiglio di Stato judikatūru uzņēmumiem, kas ir konsorcija vai uzņēmumu apvienības dalībnieki, ir tiesības individuāli apstrīdēt rīcību saistībā ar publisko iepirkumu, kurā šie uzņēmumi ir piedalījušies.

8

2004. gada 30. novembrīl’Azienda Ospedaliera Ospedale Niguarda Ca’ Granda di Milano kā līgumslēdzēja iestāde publicēja paziņojumu par konkursu glābšanas pakalpojumiem, izmantojot helikopterus, par cenu EUR 25900000 apmērā.

9

Tika iesniegti divi piedāvājumi. Pirmo iesniedza Elilombarda kā vadošais uzņēmums konsorcijā, kas bija dibināšanas procesā un kurā bija šis uzņēmums un Helitalia SpA, otru iesniedza Consorzio, un kurā ir Elilario Italia SpA un Air Viaggi San Raffaele Srl.

10

2005. gada 28. aprīlī līgumslēdzēja iestāde iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķīra Consorzio, kuram lēmums tika paziņots ar 2005. gada 10. maija vēstuli.

11

Elilombarda individuāli un savā vārdā cēla prasību, cita starpā, pret šo lēmumu Tribunale amministrativo regionale della Lombardia (Lombardijas Reģionālā administratīvā tiesa) (turpmāk tekstā – “TAR Lombardia”).

12

Šī procesa ietvaros Consorzio cēla iebildi par nepieņemamību, uzsverot, ka prasību nav cēlis pats konsorcijs, kas bija dibināšanas procesā un kam (saskaņā ar [uzņēmuma] teikto) vienīgajam esot tiesības vērsties tiesā savu interešu aizsardzībai nolūkā iegūt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, bet gan viens no šī konsorcija uzņēmumiem.

13

Atsaucoties uz Consiglio di Stato judikatūru, TAR Lombardia noraidīja iebildi par nepieņemamību, apmierinot prasību un atceļot līgumslēdzējas iestādes veiktos pasākumus.

14

Consorzio iesniedza apelācijas sūdzību Consiglio di Stato [Augstākajā administratīvajā tiesā], kam vispirms bija jāizskata TAR Lombardia lēmums par Elilombarda iesniegtās prasības pieņemamību.

15

Lēmumā par prejudiciāla jautājuma uzdošanu Consiglio di Stato uzsver, ka, no vienas puses, valsts tiesiskais regulējums publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā nedz izslēdz, nedz ierobežo tiesības atsevišķiem konsorcija uzņēmumiem individuāli vērsties tiesā un, no otras puses, TAR Lombardia patiešām ir piemērojusi principus, kas attiecībā uz šo gadījumu ir noteikti judikatūrā.

16

Tomēr tā jautā, vai, ņemot vērā Tiesas nospriesto 2005. gada 8. septembra spriedumā lietā C-129/04 Espace Trianon un Sofibail (Krājums, I-7805. lpp.), Direktīvas 89/665 1. pants aizliedz vienam konsorcija, kurš iesniedzis piedāvājumu, dalībniekam individuāli iesniegt prasību, apstrīdot lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

17

Šajos apstākļos Consiglio di Stato nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai 1. pants [..] Direktīvā 89/665/EEK [..] ir jāinterpretē tā, ka tas nepieļauj, ka saskaņā ar valsts tiesībām konsorcija, kam nav juridiskas personas statusa un kas piedalījies publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, bet kam minētais līgums nav piešķirts, viens dalībnieks var individuāli apstrīdēt lēmumu par līguma piešķiršanu?”

18

Saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punkta pirmo daļu, ja atbilde uz jautājumu, kas Tiesai ir uzdots prejudiciālā nolēmuma sniegšanai, skaidri izriet no judikatūras, Tiesa, pēc tam, kad ir uzklausījusi ģenerāladvokātu, var izdot motivētu rīkojumu.

19

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 89/665 1. pants jāinterpretē tā, ka tas nepieļauj, ka saskaņā ar valsts tiesībām konsorcija, kam nav juridiskas personas statusa un kas piedalījies publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, bet kam minētais līgums nav piešķirts, viens dalībnieks var individuāli apstrīdēt lēmumu par līguma piešķiršanu.

20

Šajā sakarā jāatgādina, ka, pamatojoties uz minētās direktīvas 1. panta 3. punktu, dalībvalstīm ir jānodrošina, lai to noteiktās pārskatīšanas procedūras būtu pieejamas “vismaz” katrai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt konkrētu publiskā iepirkuma līgumu un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums gadījumos, kad tiek pārkāptas Kopienu tiesības publisko iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas jomā vai valsts tiesību normas, ar kurām šīs tiesības transponētas.

21

No tā izriet, ka Direktīva 89/665 nosaka tikai minimālos noteikumus, kam jāatbilst valstu tiesību sistēmās ieviestām pārskatīšanas procedūrām nolūkā garantēt Kopienu tiesību normu ievērošanu publisko iepirkumu jomā (skat. 2003. gada 19. jūnija spriedumu lietā C-315/01 GAT, Recueil, I-6351. lpp., 45. punkts un minētā judikatūra).

22

Iepriekš minētajā spriedumā Espace Trianon un Sofibail Tiesa Direktīvas 89/665 1. pantu ir interpretējusi saistībā ar situāciju, kurā valsts tiesību sistēmā bija prasība, lai prasību atcelt lēmumu par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu celtu konsorcija, kas iesniedzis piedāvājumu, visi dalībnieki kopīgi.

23

Attiecībā uz situāciju, kāda aprakstīta Tiesai iesniegtajos prejudiciālajos jautājumos, Tiesa šī sprieduma 19.–21. punktā noteica, ka:

24

Minētā sprieduma 22. punktā Tiesa nonāca pie secinājuma, ka apstrīdētā valsts procesuālo tiesību norma neierobežo prasības iesniegšanas iespēju tādā veidā, kas būtu pretrunā Direktīvas 89/665 1. panta 3. punktam.

25

Rezultātā tā nolēma, ka minētās direktīvas 1. pants neaizliedz, ka saskaņā ar dalībvalsts tiesībām konsorcija, kam nav juridiskās personas statusa un kas piedalījies publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, bet kam tiesības noslēgt minēto iepirkuma līgumu nav piešķirtas, dalībnieki lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu var apstrīdēt tikai kopīgi.

26

Tādējādi, kā Elilombarda un Eiropas Kopienu Komisija pamatoti norādīja savos rakstveida apsvērumos, Tiesa pamata lietas apstākļu ietvaros ir tikai noteikusi minimālo robežu Direktīvā 89/665 garantētajām tiesībām celt prasību, apstrīdot konkursu.

27

Tā nekādā ziņā neaizliedza citām dalībvalstīm tiesību aktos padarīt pārskatīšanas procedūras pieejamākas, paredzot tiesības iesniegt prasību, kas ir plašākas par minētajā direktīvā noteikto minimālo garantiju.

28

Tādējādi, ja nepastāv īpašs regulējums, katras dalībvalsts tiesību sistēmā ir īpaši jānosaka, vai un pastāvot kādiem nosacījumiem, tiesības vērsties tiesā pārskatīšanas procedūras ietvaros var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas ir konsorcija, kurš iesniedzis piedāvājumu, dalībnieki.

29

Šajā sakarā jākonstatē, ka attiecībā uz tiesību aizsardzības līdzekļu, kuru mērķis ir nodrošināt Kopienu tiesībās paredzētās kandidātu un pretendentu tiesības, kas aizskartas ar līgumslēdzēju iestāžu lēmumiem, procesuāliem noteikumiem, tie nedrīkst ietekmēt Direktīvas 89/665 efektivitāti (skat. 2002. gada 12. decembra spriedumu lietā C-470/99 Universale-Bau u.c., Recueil, I-11617. lpp., 72. punkts), kuras mērķis ir garantēt, lai līgumslēdzēju iestāžu pretlikumīgie lēmumi tiktu izskatīti pēc iespējas efektīvākā un ātrākā tiesvedībā.

30

Tomēr pretēji tam, ko ir uzsvērusi Kipras valdība, minētās direktīvas 1. panta interpretācija, kas ļauj piešķirt tiesības vērsties tiesā katram konsorcija, kas iesniedzis piedāvājumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, dalībniekam, neapdraud šo mērķi, bet, gluži pretēji, kalpo tā nodrošināšanai.

31

Līdz ar to uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Direktīvas 89/665 1. pants jāinterpretē tā, ka tas atļauj, ka saskaņā ar valsts tiesībām konsorcija, kam nav juridiskas personas statusa un kas piedalījies publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, bet kam minētais līgums nav piešķirts, viens dalībnieks individuāli var apstrīdēt lēmumu par līguma piešķiršanu.

32

Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

1. pants Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvā 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārskatīšanas] procedūru piemērošanu, piešķirot [tiesības noslēgt] piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [piegādes un būvdarbu publiskā iepirkuma līgumus], ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvu 92/50/EEK, ir interpretējams tādā veidā, ka saskaņā ar to nav aizliegts valsts tiesībās noteikt, ka konsorcija, kam nav juridiskas personas statusa un kas piedalījies publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, bet kam minētais līgums nav piešķirts, viens dalībnieks individuāli var apstrīdēt lēmumu par līguma piešķiršanu.