Apvienotās lietas C‑208/06 un C‑209/06

Medion AG

pret

Hauptzollamt Duisburg

un

Canon Deutschland GmbH

pret

Hauptzollamt Krefeld

(Finanzgericht Düsseldorf lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Kopējais muitas tarifs — Tarifu klasifikācija — Kombinētā nomenklatūra — Videokameras

Tiesas (trešā palāta) 2007. gada 27. septembra spriedums 

Sprieduma kopsavilkums

Kopējais muitas tarifs – Tarifu pozīcijas – Videokameras ar “DV‑in” funkciju, ko var aktivizēt pēc atmuitošanas

Videokameru tikai tad var klasificēt kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 8525 40 99, kas ir ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, ja attēla un skaņas, kas nāk no citiem avotiem, nevis no integrētas kameras vai mikrofona, ieraksta funkcija (DV‑in funkcija), kas ir šajā apakšpozīcijā ietilpstošas videokameras būtiska īpašība, ir aktīva muitošanas brīdī vai, pat ja ražotājs šādu īpašību iepriekš nav paredzējis, minēto funkciju var aktivizēt vēlāk, lietotājam bez īpašām zināšanām un bez videokameras materiālas pārveidošanas veicot vienkāršu aparāta manipulāciju. Gadījumā, ja aktivizēšana tiek veikta vēlāk, tāpat ir nepieciešams, pirmkārt, ka, tiklīdz aktivizācija ir veikta, videokamera funkcionē analogi tādai videokamerai, kurai DV‑in funkcija ir aktīva muitošanas brīdī un, otrkārt, ka tā funkcionē autonomi. Šo nosacījumu esamība ir jāpārbauda muitošanas brīdī. Valsts tiesai ir jānovērtē, vai šie nosacījumi ir izpildīti. Ja šie nosacījumi nav izpildīti, minētā videokamera ir jāklasificē Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 8525 40 91.

(sal. ar 35. un 44. punktu un rezolutīvo daļu)

TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2007. gada 27. septembrī (*)

Kopējais muitas tarifs – Tarifu klasifikācija – Kombinētā nomenklatūra – Videokameras

Apvienotās lietas C‑208/06 un C‑209/06

par diviem lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam, ko Finanzgericht      Düsseldorf (Vācija) iesniedza ar lēmumiem, kas pieņemti 2006. gada 4. maijā un kas Tiesā reģistrēti 2006. gada 8. maijā, tiesvedībās

Medion AG      (C‑208/06)

pret

Hauptzollamt Duisburg,

un

Canon Deutschland GmbH      (C‑209/06)

pret

Hauptzollamt Krefeld.

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši H. N. Kunja Rodrigess [J.N. Cunha Rodrigues], U. Lehmuss [U. Lõhmus], A. O'Kīfs [A. Ó Caoimh] un P. Linda [P. Lindh] (referente),

ģenerāladvokāts Ī. Bots [Y. Bot],

sekretārs J. Svedenborgs [J. Swedenborg], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2007. gada 21. martā,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–       Medion AG un Canon Deutschland GmbH vārdā – H. Nēms [H. Nehm], Rechtsanwalt,

–       Francijas valdības vārdā – Ž. de Bergess [G. de Bergues] un A. L. Dirēna [A.‑L. During], pārstāvji,

–       Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – Ž. Otjo [J. Hottiaux], pārstāve, kurai palīdz B. Vēgenbaurs [B. Wägenbaur], Rechtsanwalt,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1       Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Kombinētās nomenklatūras pozīciju 8525 40 91 un 8525 40 99 interpretāciju, kas ir ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2000. gada 13. oktobra Regulu (EK) Nr. 2263/2000 (OV L 264, 1. lpp.), Komisijas 2001. gada 6. augusta Regulu (EK) Nr. 2031/2001 (OV L 279, 1. lpp.) un Komisijas 2003. gada 11. septembra Regulu (EK) Nr. 1789/2003 (OV L 281, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “KN”).

2       Šie lūgumi tika iesniegti divās prāvās – pirmkārt, starp Medion AG (turpmāk tekstā – “Medion”) un Hauptzollamt Duisburg [Duisburgas Galvenā muitas pārvalde] un, otrkārt, starp Canon Deutschland GmbH (turpmāk tekstā – “Canon”) un Hauptzollamt Krefeld [Krefeldes Galvenā muitas pārvalde] par šo sabiedrību Vācijā importēto videokameru klasificēšanu KN.

 Atbilstošās tiesību normas

3       KN, kas ieviesta ar Regulu Nr. 2658/87, ir balstīta uz pasaules mērogā preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētu sistēmu (turpmāk tekstā – “HS”), kuru izstrādājusi Muitas sadarbības padome, kas vēlāk kļuvusi par Pasaules Muitas organizāciju un izveidota ar 1983. gada 14. jūnijā Briselē noslēgtu starptautisku konvenciju, kura Kopienas vārdā ir apstiprināta ar Padomes 1987. gada 7. aprīļa Lēmumu 87/369/EEK (OV L 198, 1. lpp.). KN pārņem no HS sešu ciparu pozīcijas un apakšpozīcijas, un vienīgi septītais un astotais cipars veido tai īpašas KN apakšgrupas.

4       KN otrā daļa ietver XVI sadaļu, kurā ir 85. nodaļa ar nosaukumu “Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi”.

5       Pozīcijā 8525 40 ar nosaukumu “nekustīga attēla videokameras un citādi videokameru magnetofoni; ciparu kameras” ir ietverta apakšpozīcija 8525 40 91 ar nosaukumu “citādi videokameru magnetofoni: kas spēj ierakstīt tikai ar televīzijas kameru uzņemtu skaņu un attēlus” un apakšpozīcija 8525 40 99 ar nosaukumu “citādi videokameru magnetofoni: citādi”.

6       Jāprecizē, ka apakšpozīciju 8525 40 91 un 8525 40 99 formulējums Regulās Nr. 2263/2000, Nr. 2031/2001 un Nr. 1789/2003 ir vienāds.

7       Apakšpozīcijā 8525 40 91 klasificētas videokameras tiek apliktas ar 4,9 % muitas nodokli, kamēr apakšpozīcijā 8525 40 99 klasificētām videokamerām nodokļa likme ir 14 %.

8       Vispārīgos KN interpretācijas noteikumos, kas ietverti tās pirmās daļas I sadaļas A apakšiedaļā, cita starpā noteikts:

“Kombinētā nomenklatūra preces klasificē saskaņā ar šādiem principiem.

[..]

2.      a)     Jebkura norāde uz kādu preci pozīcijas ierakstā attiecas arī uz negatavām vai nepabeigtām precēm, ja uzrādāmajām precēm piemīt gatavas vai pabeigtas preces pamatīpašības. Tāda atsauce attiecas arī uz gatavām vai pabeigtām precēm (vai precēm, kas saskaņā ar šo noteikumu klasificējamas kā gatavas vai pabeigtas), ja tās uzrāda nesaliktas vai izjauktas.

[..]”

9       Eiropas Kopienu Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Regulas Nr. 2658/87 9. panta 1. punktu periodiski un regulāri publicē Eiropas Kopienu Kombinētās nomenklatūras skaidrojumus par klasifikāciju (turpmāk tekstā – “skaidrojumi”). Šie skaidrojumi Regulai Nr. 2263/2000 (OV C 199, 1. lpp.), kas daļēji ir piemērojami lietā C‑209/06, attiecībā uz apakšpozīciju 8525 40 99 precizē:

“citādi

Šajā apakšpozīcijā ietilpst kombinēti aparāti, kas sastāv no videokameras un video atskaņošanas vai reproducēšanas aparāta (angliski saukti par “camcorders”), lai ierakstītu ne tikai ar videokameru uzfilmēto attēlu, bet arī televīzijas programmas. Tādā veidā ierakstīto attēlu var reproducēt ar ārēja televīzijas uztvērēja palīdzību.

Savukārt kombinētie aparāti, ar kuru palīdzību tikai ar videokameru uzfilmēto attēlu var ierakstīt un reproducēt ar ārēja televīzijas uztvērēja palīdzību, ietilpst apakšpozīcijā 8525 40 91.”

10     Skaidrojumi tika grozīti pēc Komisijas 2001. gada 6. jūlija paziņojuma (OV C 190, 10. lpp.). Attiecībā uz apakšpozīciju 8525 40 99 tika pārņemts iepriekšējais formulējums un papildus iestarpināts šāds teksts:

“Šajā apakšpozīcijā ietilpst arī aparāti [videokameras] (“camcorders”), kuros ieejošais videosignāls tiek aizsargāts ar plātni vai citā veidā vai kuros video saskarne vēlāk var tikt aktivizēta kā video ieeja ar programmlīdzekļu palīdzību, tomēr šie aparāti ir paredzēti televīzijas programmu vai citu no ārienes nākošu videosignālu ierakstīšanai.”

11     Skaidrojumu formulējums pēc Regulu Nr. 2031/2001 un Nr. 1789/2003 pieņemšanas ir palicis nemainīgs.

 Pamata prāvas un prejudiciālie jautājumi

 Abām lietām kopīgie faktiskie apstākļi

12     Medion un Canon importēja Vācijā ciparu videokameras, kas aprīkotas ar “interface IEEE 1394” un ļauj pārsūtīt cipardatus. Šie aparāti ir aprīkoti ar izvēlni, ko veido virkne pogu, un nelielu krāsu “LCD” ekrānu.

13     No šo preču apraksta un lietošanas pamācības izriet, ka pircējs videoierakstus var apskatīties vai nu krāsu “LCD” ekrānā, vai arī, izmantojot piemērotus kabeļus, pārsūtīt tos uz citām ierīcēm ar lielāku attēlu un labāku kvalitāti, piemēram, televizoru. Šādu funkciju parasti apzīmē ar “DV‑out”.

14     Citas videokameras ir aprīkotas ar iespēju uztvert datus no citiem aparātiem, tātad šādas videokameras var izmantot kā magnetofonus, lai ierakstītu ciparinformāciju no datora, piemēram, videosižetu. Šo funkciju, parasti sauktu par “DV‑in”, Medion un Canon nenorādīja, importējot attiecīgās videokameras.

15     Turklāt ne šo videokameru ražotāji, ne Medion un Canon šo videokameru aprakstos vai to lietošanas pamācībās nepiedāvāja iespēju vēlāk aktivizēt DV‑in funkciju vai ļaut to aktivizēt trešām personām. Savukārt abas sabiedrības tajā pašā laikā importēja videokameras, kurām bija skaidri norādīta DV‑in funkcijas esamība.

 Lieta C‑208/06

16     2004. gada februārī Medion pieprasīja kompetentajai muitas iestādei Esenē Štathāfenē [Essen-Stadthafen] (Vācija) atmuitot MD 9069 tipa ciparu videokameru, lai to laistu brīvā apgrozībā, deklarējot to KN apakšpozīcijā 8525 40 91. Minētā iestāde šo videokameru klasificēja kā preci, kas atbilst KN apakšpozīcijai 8525 40 99.

17     Prasībā Finanzgericht Düsseldorf [Diseldorfas Finanšu tiesa] Medion būtībā apgalvoja, ka muitas deklarācijas pieņemšanai noteicošajā brīdī attiecīgā videokamera nevarēja izpildīt DV‑in funkciju. Tā arī precizēja, ka videokameras ražotājs tai norādījis, ka aparāts DV‑in funkciju var iegūt, tikai pārprogrammējot tā “pārprogrammējamo lasāmatmiņu” [EPROM], kam ir nepieciešams vai nu jauns aprīkojums, vai arī kvalificētam inženierim ir jānomaina mātesplate. Medion turklāt apgalvoja, ka esot saņēmusi Nīderlandes muitas iestādes saistošās muitas izziņas, kurās šīs pašas videokameras tika klasificētas KN apakšpozīcijā 8525 40 91.

18     Finanzgericht Düsseldorf noteica ekspertīzi, lai noskaidrotu, vai un, vajadzības gadījumā, kādā veidā videokameru bez izmaiņām tās aparatūrā var ierīkot tā, lai ar to varētu ierakstīt skaņu un attēlu, kas uzņemti ar citām ierīcēm.

19     Pēc eksperta atzinuma saņemšanas iesniedzējtiesa nodarbojās ar strīdīgās videokameras klasificēšanu. Tā konstatēja, ka muitas parāda rašanās brīdī šai videokamerai klasifikācijas nolūkos vēl nepiemita raksturīgās īpašības, bet tās ar zināmām manipulācijām tiek radītas vai iespējams radīt vēlāk.

20     Minētā tiesa tāpat atzina, ka Kopienu tiesību sistēmā nav viennozīmīgas atbildes par tādu preču klasifikāciju, kurām muitošanas brīdī nav zināmu īpašību, bet kuras tās ar manipulācijām iegūst vēlāk. Šajā sakarā tā atsaucas uz Nīderlandes saistošajām muitas izziņām, kuras pieminēja Medion, kā arī uz Francijas Commission de conciliation et d’expertise douanière [Muitas strīdu izšķiršanas un ekspertu komisija] 2003. gada 7. oktobra lēmumu. Līdz ar to minētā tiesa jautā par vēlāku manipulāciju ietekmi uz preces klasificēšanu.

21     Šādos apstākļos Finanzgericht Düsseldorf nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai videokamera, kas ievešanas brīdī nevar ierakstīt ārējos videosignālus, ir klasificējama KN apakšpozīcijā 8525 40 99, ja video pieslēgumu tai var vēlāk ierīkot, noteiktus slēdžus izmantojot kā videosignāla ieeju, lai gan ražotājs un pārdevējs šādu iespēju nav ne norādījuši, ne arī to atbalsta?”

 Lieta C‑209/06

22     No 2001. gada jūlija līdz 2002. gada februārim Canon laida brīvā apritē šādu modeļu videokameras: MV 400, MV 425 un MV 3 MC. Tā šīs videokameras klasificēja atbilstoši KN apakšpozīcijai 8525 40 91. Pārbaudes laikā Krefeldes muitas iestāde (Vācija) secināja, ka šīs videokameras ir klasificējamas KN apakšpozīcijā 8525 40 99. Finanzgericht Düsseldorf tika celta prasība.

23     Savas prasības atbalstam Canon uzstāja uz pastāvošo atšķirību starp importētajām videokamerām atkarībā no tā, vai tām bija DV‑in funkcija, un attiecībā uz strīdīgajām videokamerām apgalvoja, ka minēto funkciju var aktivizēt, vienīgi veicot pārveidojumus pašā precē. Tāpat Canon apgalvoja – atzīstot klasifikāciju apakšpozīcijā 8525 40 99 tikai tāpēc, ka DV‑in funkcija tiek aktivizēta pēc muitošanas, tiktu pārkāpts tarifu klasifikācijas būtisks pamatprincips. Pamatošanās uz aktivizēšanu pēc muitošanas radītu neskaidrību pat par šādas aktivizācijas esamību un līdz ar to par preces klasifikāciju.

24     Iesniedzējtiesa norīkoja tādu pašu ekspertīzi kā prāvā saistībā ar Medion.

25     Pēc eksperta atzinuma saņemšanas Finanzgericht Düsseldorf nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai videokamera, kas ievešanas brīdī nevar ierakstīt ārējos videosignālus, ir klasificējama KN apakšpozīcijā 8525 40 99, ja video pieslēgumu tai var vēlāk ierīkot, noteiktus slēdžus izmantojot kā videosignāla ieeju, lai gan ražotājs un pārdevējs šādu iespēju nav ne norādījuši, ne arī to atbalsta?”

26     Ar Tiesas priekšsēdētāja 2006. gada 26. jūnija rīkojumu lietas C‑208/06 un C‑209/06 tika apvienotas mutvārdu un rakstveida procesa norisei, kā arī sprieduma taisīšanai.

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Tiesai iesniegtie apsvērumi

27     Medion un Canon uzskata, ka uz prejudiciālajiem jautājumiem ir jāatbild noliedzoši. Tās izvirza vairākus iemeslus, kādēļ videokameras pamata lietā ir jāklasificē apakšpozīcijā 8525 40 91 un nevis apakšpozīcijā 8525 40 99.

28     Vispirms tās apgalvo, ka neviena no videokamerām muitošanas brīdī nevarēja ierakstīt ārējus videosignālus. Canon uzskata, ka par programmatūras funkcionalitātes objektīvu īpašību var uzskatīt tikai to, kas darbojas muitošanas brīdī.

29     Medion un Canon tāpat apgalvo, ka jebkādi pārveidojumi, tostarp DV funkciju kontrolējošās programmatūras kodu un parametru manipulācijas, ko var izpildīt bez ražotāja piekrišanas, attiecībā uz šīm divām sabiedrībām nozīmē to rūpnieciskā īpašuma tiesību pārkāpumu.

30     Visbeidzot, Medion un Canon precizēja, ka iesniedzējtiesas norīkotajam ekspertam bija jāpieliek īpašas pūles, lai aktivizētu DV‑in funkciju. Tiesas sēdē tās piebilda, ka pēc šīs funkcijas aktivizēšanas videokameras pamata lietā kā magnetofonus var izmantot tikai tad, ja tās ir pieslēgtas personālajam datoram, un nevis autonomā veidā.

31     Francijas valdība uzskata, ka videokameras pamata lietā ir jāklasificē apakšpozīcijā 8525 40 99. Preces objektīvās īpašības un pazīmes nevar reducēt uz noteiktā brīdī pieejamām preces funkcijām, bet gan tās aptver šīs preces visas potenciālās funkcijas. DV‑in funkcija, pat ja tā nav aktivizēta, ir uzskatāma par šādas videokameras objektīvu īpašību un pazīmi, jo to iespējams aktivizēt bez preces pārveidošanas.

32     Komisija arī uzskata, ka minētās videokameras ietilpst kategorijā “citādi” apakšpozīcijas 8525 40 99 nozīmē. Tā uzskata, ka klasifikācija KN ir atkarīga no funkcijām, kuras videokameras spēj izpildīt ievešanas laikā, t.i., potenciālas funkcijas, kuras tām objektīvi ir nodrošinātas šajā brīdī.

 Tiesas atbilde

33     No jautājumu, kuri jāizskata kopā, formulējuma izriet, ka iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai videokameru klasificēšanā var ņemt vērā vai ir jāņem vērā iespēja aktivizēt DV‑in funkciju, ja šāda aktivizēšana nav veikta muitošanas brīdī, bet to var izdarīt vēlāk, veicot manipulācijas vai pievienojot programmatūru. Tā turklāt vēlas noskaidrot, vai ir kāda nozīme tam, ka ražotājs nav ne darījis zināmu, ne atbalstījis šādu iespēju muitošanas brīdī.

34     Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, lai nodrošinātu tiesisko drošību un kontroles iespējas, noteicošais kritērijs preču klasifikācijai pēc tarifiem vispārējā veidā ir to objektīvās īpašības un pazīmes, kas definētas KN pozīciju un sadaļu vai nodaļu piezīmēs (skat. it īpaši 2000. gada 26. septembra spriedumu lietā C‑42/99Eru Portuguesa, Recueil, I‑7691. lpp., 13. punkts; 2006. gada 16. februāra spriedumu lietā C‑500/04Proxxon, Krājums, I‑1545. lpp., 21. punkts, un 2007. gada 15. februāra spriedumu lietā C‑183/06RUMA, Krājums, I‑1559. lpp., 27. punkts).

35     Šajā sakarā nav nozīmes, vai preces ražotājs ir vai nav vēlējies norādīt uz kādu preces konkrētu īpašību.

36     Turklāt Tiesa ir lēmusi, ka noteicošais kritērijs preces klasifikācijai KN ir preču objektīvās īpašības un pazīmes, kas tiek atspoguļotas saistībā ar to muitošanu (skat. 1983. gada 17. marta spriedumu lietā 175/82 Dinter, Recueil, 969. lpp., 10. punkts, un 1993. gada 27. maija spriedumu lietā C‑33/92Gausepohl‑Fleisch, Recueil, I‑3047. lpp., 9. punkts). Jābūt iespējai šo preču objektīvās īpašības un pazīmes pārbaudīt muitošanas brīdī (skat. šādā nozīmē 1990. gada 8. februāra spriedumu lietā C‑233/88van de Kolk, Recueil, I‑265. lpp., 12. punkts; 1996. gada 12. decembra spriedumu lietā C‑38/95Foods Import, Recueil, I‑6543. lpp., 17. punkts, un 2006. gada 13. jūlija spriedumu lietā C‑14/05Anagram International, Krājums, I‑6763. lpp., 26. punkts).

37     Turklāt preču lietošanas mērķis var būt objektīvs klasifikācijas kritērijs, ja tas minētajai precei ir raksturīgs un šo raksturīgumu var novērtēt atkarībā no tā objektīvajām īpašībām un pazīmēm (skat. 1995. gada 1. jūnija spriedumu lietā C‑459/93Thyssen Haniel Logistic, Recueil, I‑1381. lpp., 13. punkts, un 2007. gada 11. janvāra spriedumu lietā C‑400/05B. A. S. Trucks, Krājums, I‑311. lpp., 29. punkts).

38     Visbeidzot, Tiesa ir lēmusi, ka no vispārīgo KN interpretācijas noteikumu 2. panta a) punkta izriet, ka tarifu klasifikācijas nolūkā negatava vai nepabeigta prece ir pielīdzināma gatavai vai pabeigtai precei ar nosacījumu, ka tai piemīt tās pamatīpašības (skat. 1999. gada 9. februāra spriedumu lietā C‑280/97ROSE Elektrotechnic, Recueil, I‑689. lpp., 18. punkts). Preces daļai ir jābūt pietiekami lielai vai svarīgai, lai tā piešķirtu precei tās pamatīpašību (šajā sakarā skat. 1994. gada 5. oktobra spriedumu lietā C‑151/93Voogd Vleesimport en -export BV, Recueil, I‑4915. lpp., 20. punkts, un 1994. gada 15. decembra spriedumu lietā C‑401/93GoldStar Europe, Recueil, I‑5587. lpp., 26.–28. punkts).

39     No [kombinētās nomenklatūras] skaidrojumiem izriet – tas, kas nošķir apakšpozīcijas 8525 40 91 videokameras un apakšpozīcijas 8525 40 99 videokameras ir pēdējās spēja bez skaņas un attēla ierakstīšanas ar integrētas kameras vai mikrofona starpniecību ierakstīt šos pašus datus arī no citiem avotiem, nevis tikai no minētās kameras vai mikrofona. Apakšpozīcijas 8525 40 99 videokameras pamatīpašība līdz ar to ir DV‑in funkcija, proti, tās spēja ierakstīt no ārējiem videosignāla avotiem.

40     Lietotājam šāda iespēja ir tieši pieejama, ja ražotājs ir paredzējis vienkāršu DV‑in funkcijas aktivizēšanu un ja šāda aktivizēšana ir izskaidrota lietošanas pamācībā, ko saņem aparāta pircējs. Ja minētajā pamācībā tāda procedūra nav norādīta, tad, lai DV‑in funkcija būtu videokameras pamatīpašība, ir nepieciešams, ka manipulāciju viegli var veikt lietotājs bez īpašām zināšanām un bez videokameras materiālas pārveidošanas. Tādēļ ir nepieciešams, lai videokamerām pirms DV‑in funkcijas aktivizēšanas jau būtu tāda struktūra, kurai ir šīs funkcijas pamatīpašības, un lai daļām, kas ļauj aktivizēt šo funkciju, nebūtu vajadzīgs ārēju ierīču pielietojums.

41     Turklāt, lai videokameras varētu klasificēt apakšpozīcijā 8525 40 99, ir nepieciešams, lai pēc manipulāciju veikšanas un DV‑in funkcijas aktivizēšanas videokamera funkcionētu analogi tādai videokamerai, kurai ir skaidri paredzēta DV‑in funkcija. It īpaši nepieciešams ir tas, lai šādu videokameru tāpat kā iepriekš minēto videokameru varētu izmantot videosignālu ierakstīšanai no ārējiem avotiem autonomā veidā un neatkarīgi no ārējām sastāvdaļām vai programmatūrām.

42     Pamata prāvās no lietas materiāliem un it īpaši no iesniedzējtiesas norīkotajām ekspertīzēm izriet, ka videokameru manipulācija, lai aktivizētu DV‑in funkciju, ir visai sarežģīta. Šajā sakarā internetā bija jāmeklē protokols slēdžu manipulācijai (Medion videokamerām) vai jāiegādājas programmatūra (Canon videokamerām), un visiem aparātiem bija vajadzīgs personālā datora pieslēgums un konkrētu aksesuāru, kā, piemēram, “LANC” kabeļa, izmantošana. Turklāt Medion un Canon tiesas sēdē apgalvoja, ka pat pēc DV‑in funkcijas aktivizēšanas videokamera joprojām ir jāpieslēdz personālajam datoram, lai tā darbotos šādā režīmā.

43     Ņemot vērā šos apsvērumus, valsts tiesai ir jānovērtē veicamo manipulāciju sarežģītības pakāpe, lai aktivizētu DV‑in funkciju, un jāpārbauda pamata lietas videokameru funkcionēšanas autonomais raksturs un analoģija ar tādām videokamerām, kuras tiek piedāvātas ar DV‑in funkciju aprīkojumā. Gadījumā, ja iesniedzējtiesa uzskata, ka DV‑in funkciju viegli var aktivizēt lietotājs bez īpašām zināšanām un bez videokameras materiālas pārveidošanas, un konstatē analogas un autonomas funkcionēšanas īpašības, videokamera ir jāklasificē apakšpozīcijā 8525 40 99. Ja šie nosacījumi nav izpildīti, minētās videokameras ir jāklasificē apakšpozīcijā 8525 40 91.

44     Līdz ar to uz uzdotajiem jautājumiem jāatbild, ka videokameru KN apakšpozīcijā 8525 40 99 var klasificēt tikai tad, ja attēla un skaņas, kas nāk no citiem avotiem, nevis no integrētas kameras vai mikrofona, ieraksta funkcija ir aktīva muitošanas brīdī vai, pat ja ražotājs šādu īpašību iepriekš nav paredzējis, minēto funkciju var aktivizēt vēlāk, lietotājam bez īpašām zināšanām un bez videokameras materiālas pārveidošanas veicot vienkāršu aparāta manipulāciju. Gadījumā, ja aktivizēšana tiek veikta vēlāk, tāpat ir nepieciešams, pirmkārt, ka, tiklīdz aktivizācija ir veikta, videokamera funkcionē analogi tādai videokamerai, kurai attēla un skaņas, kas nāk no citiem avotiem, nevis no integrētas kameras vai mikrofona, ieraksta funkcija ir aktīva muitošanas brīdī un, otrkārt, ka tā funkcionē autonomi. Šo nosacījumu esamība ir jāpārbauda muitošanas brīdī. Valsts tiesai ir jānovērtē, vai šie nosacījumi ir izpildīti. Ja šie nosacījumi nav izpildīti, minētā videokamera ir jāklasificē Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 8525 40 91.

 Par tiesāšanās izdevumiem

45     Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

videokameru tikai tad var klasificēt kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 8525 40 99, kas ir ietverta I pielikumā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2000. gada 13. oktobra Regulu (EK) Nr. 2263/2000, Komisijas 2001. gada 6. augusta Regulu (EK) Nr. 2031/2001 un Komisijas 2003. gada 11. septembra Regulu (EK) Nr. 1789/2003, ja attēla un skaņas, kas nāk no citiem avotiem, nevis no integrētas kameras vai mikrofona, ieraksta funkcija ir aktīva muitošanas brīdī vai, pat ja ražotājs šādu īpašību iepriekš nav paredzējis, minēto funkciju var aktivizēt vēlāk, lietotājam bez īpašām zināšanām un bez videokameras materiālas pārveidošanas veicot vienkāršu aparāta manipulāciju. Gadījumā, ja aktivizēšana tiek veikta vēlāk, tāpat ir nepieciešams, pirmkārt, ka, tiklīdz aktivizācija ir veikta, videokamera funkcionē analogi tādai videokamerai, kurai attēla un skaņas, kas nāk no citiem avotiem, nevis no integrētas kameras vai mikrofona, ieraksta funkcija ir aktīva muitošanas brīdī un, otrkārt, ka tā funkcionē autonomi. Šo nosacījumu esamība ir jāpārbauda muitošanas brīdī. Valsts tiesai ir jānovērtē, vai šie nosacījumi ir izpildīti. Ja šie nosacījumi nav izpildīti, minētā videokamera ir jāklasificē Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijā 8525 40 91.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – vācu.