16.5.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 113/2

1)

privātpersonas, kas ir cietušas no Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvas 64/433/EEK par veselības nosacījumiem svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai, kas grozīta ar Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvu 91/497/EEK, un Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvas 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu, nepareizas transponēšanas un piemērošanas, var pamatoties uz tiesībām par preču brīvu apriti, lai ierosinātu valsts atbildību par Kopienu tiesību pārkāpumu;

2)

Kopienu tiesībās nav prasīts, lai valsts tiesiskajā regulējumā paredzētais noilgums tiesībām uz atlīdzinājumu sakarā ar valsts atbildību par Kopienu tiesību pārkāpumu tiktu pārtraukts vai apturēts uz tiesvedības laiku, ja Komisija ir ierosinājusi šādu tiesvedību par valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam;

3)

Kopienu tiesībām nav pretrunā, ka noilguma termiņš prasībai sakarā valsts atbildību par direktīvas nepareizu transponēšanu sākas datumā, kad ir iestājušās šādas nepareizas transpozīcijas pirmās zaudējumu sekas un ir paredzamas arī turpmākas zaudējumu sekas, pat ja šis datums ir pirms minētās direktīvas pareizas transpozīcijas;

4)

Kopienu tiesībām nav pretrunā tāda valsts tiesiska regulējuma piemērošana, kurā ir noteikts, ka privātpersona nevar panākt zaudējumu atlīdzību, kuru rašanos tā tīši vai aiz neuzmanības nav novērsusi, izmantojot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ar nosacījumu, ka cietušajai personai var saprātīgi prasīt, lai tā izmantotu šādu tiesiskā aizsardzības līdzekli, bet tas ir jāvērtē valsts tiesai, ņemot vērā visus pamata lietas apstākļus. Varbūtība, ka valsts tiesa varētu iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar EKL 234. pantu, vai tas, ka Tiesā tiek izskatīta prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi, vien nav pietiekams iemesls, lai secinātu, ka nav saprātīgi izmantot kādu tiesiskās aizsardzības līdzekli.