Lieta T‑194/05

TeleTech Holdings, Inc.

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Pārbaudes pienākuma apjoms – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma pārvēršana valsts preču zīmes reģistrācijas pieteikumā – Regulas (EK) Nr. 40/94 58. pants

Pirmās instances tiesas rīkojums (otrā palāta) 2006. gada 11. maijā 

Rīkojuma kopsavilkums

Kopienas preču zīme – Apelācijas process

(Padomes Regulas Nr. 40/94 58. pants un 108.–110. pants)

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Iebildumu nodaļas lēmums, ar kuru attiecībā uz visiem norādītajiem pakalpojumiem apmierina iebildumu pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju, kurš iesniegts, balstoties uz agrāku valsts preču zīmi un Kopienas preču zīmi, kaut arī iebildums nav apmierināts, pamatojoties uz abām preču zīmēm, kas izvirzītas, pamatojot iebildumu, bet gan tikai pamatojoties uz agrāko valsts preču zīmi, pilnībā apmierina vienas puses procesā, kurā pieņemts lēmums Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 58. panta nozīmē, pretenzijas, tā ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs atbilstoši Regulas Nr. 40/94 108. panta 1. punkta a) apakšpunktam joprojām var pārvērst savu pieteikumu par valsts preču zīmes reģistrācijas pieteikumu dalībvalstīs, izņemot to dalībvalsti, kurā saskaņā ar Iebildumu nodaļas lēmumu uz preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecas reģistrācijas atteikuma pamatojums.

Iebildumu procesa mērķis ir sniegt uzņēmumiem iespēju, izmantojot vienotu procedūru, iebilst pret Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem, kuras varētu radīt sajaukšanas iespēju ar to agrākām preču zīmēm vai tiesībām, un nevis jau iepriekš noregulēt iespējamos konfliktus valsts vai pat Kopienas līmenī.

Turklāt Regulas Nr. 40/94 108.–110. pantā paredzētā pārvēršanas procedūra Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam ir tikai fakultatīva un tas, ka pārvēršanas lūgums saskaņā ar regulas 109. panta 3. punktu tiek nosūtīts attiecīgajām valsts iestādēm, nenozīmē, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikums automātiski nozīmēs preču zīmes reģistrāciju. Valsts iestādēm ir jāpārbauda iespējamie reģistrācijas atteikuma pamatojumi, un iebildumu iesniedzējam, principā, ir iespēja atsaukties uz savām tiesībām šajās iestādēs.

Visbeidzot, kaut arī Regulas Nr. 40/94 108. panta 2. punkta b) apakšpunkts lēmumu konsekvences un procesuālās ekonomijas dēļ nosaka, ka pārvēršana nenotiek aizsardzības nolūkos dalībvalstī, kurā saskaņā ar Biroja lēmumu reģistrācijas atteikuma iemesls attiecas uz Kopienas preču zīmes pieteikumu, šī norma vienīgi Birojam uzliek pienākumu ievērot šāda lēmuma saturu, ja tāds ir pieņemts. Savukārt nekas neļauj pieņemt, ka šīs normas mērķis ir arī uzlikt pienākumu vienībai, kas lemj par iebildumiem, pielāgot sava lēmuma saturu tā, lai, cik vien iespējams, kavētu Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēju lūgt pārvērst tā pieteikumu.

(sal. ar 27.–30. un 37. punktu)

PIRMĀS INSTANCES TIESAS RĪKOJUMS
(otrā palāta)

2006. gada 11. maijā (*)

Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Pārbaudes pienākuma apjoms – Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma pārvēršana valsts preču zīmes reģistrācijas pieteikumā – Regulas (EK) Nr. 40/94 58. pants

Lieta T‑194/05

TeleTech Holdings, Inc., Denvera [Denver], Kolorado [Colorado] (ASV), ko pārstāv A. Goulda [A. Gould] un M. Blērs [M. Blair], solicitors,

prasītāja,

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv D. Botis [D. Botis], pārstāvis,

atbildētājs,

otrs procesa ITSB Apelāciju padomē dalībnieks un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā –

Teletech International SA, Parīze (Francija), ko pārstāv J. F. Adele [J.‑F. Adelle] un F. Zimrejs [F. Zimeray], avocats,

persona, kas iestājusies lietā,

par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2005. gada 3. marta lēmumu (R 497/2004‑1) attiecībā uz iebildumu procesu starp TeleTech Holdings, Inc. un Teletech International SA.

EIROPAS KOPIENU
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(otrā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Pirungs [J. Pirrung], tiesneši A. V. H. Meijs [A. W. H. Meij] un I. Pelikānova [I. Pelikánová],

sekretārs E. Kulons [E. Coulon],

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 9. maijā,

ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 10. oktobrī,

ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 7. oktobrī,

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

 Prāvas priekšvēsture

1       2001. gada 14. maijā persona, kas iestājusies lietā, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza reģistrācijas pieteikumu vārdiska apzīmējuma “TELETECH INTERNATIONAL” reģistrēšanai kā Kopienas preču zīmi attiecībā uz pakalpojumiem, kas ietilpst 35., 38. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

2       2002. gada 24. jūnijā prasītāja, pamatojoties uz grozītās Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 42. pantu, iesniedza iebildumus par šīs Kopienas preču zīmes reģistrāciju. Iebildumi bija vērsti attiecībā uz visiem iepriekšējā punktā minētajiem pakalpojumiem un tika pamatoti cita starpā uz sajaukšanas iespēju Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, kas pastāv starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un šādām agrākām preču zīmēm:

–       Kopienas vārdisku preču zīmi “TELETECH GLOBAL VENTURES”,

–       Lielbritānijas vārdisku valsts preču zīmi “TELETECH”.

3       Ar 2004. gada 23. aprīļa lēmumu Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus, uzskatot, ka pastāv sajaukšanas iespēja starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāku Lielbritānijas preču zīmi. Tā neuzskatīja par nepieciešamu šajā gadījumā pārbaudīt citus reģistrācijas atteikuma pamatojumus, norādot, ka pastāvošā sajaukšanas iespēja ar agrāku Lielbritānijas preču zīmi bija pietiekams pamatojums, lai nepieļautu pieteikto reģistrāciju.

4       2004. gada 23. jūnijā prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–59. pantu par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelāciju ITSB. Prasītāja norādīja, ka šī apelācija ir vērsta nevis pret Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma noraidīšanu kā tādu, bet gan pret atteikšanos pārbaudīt citus norādītos reģistrācijas atteikuma pamatojumus.

5       Ar 2005. gada 3. marta lēmumu R 497/2004‑1 (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome prasību noraidīja kā nepieņemamu un atzina, ka, tā kā Kopienas preču zīmes pieteiktā reģistrācija tika atteikta pilnībā, Iebildumu nodaļas lēmums nekādā veidā nelabvēlīgi neskar prasītājas iebildumus.

 Lietas dalībnieku prasījumi

6       Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–       atcelt Apstrīdēto lēmumu,

–       nodot lietu Iebildumu nodaļai, lai tā pieņemtu lēmumu arī par to reģistrācijas atteikuma pamatojumu, kas balstīts uz agrāku Kopienas preču zīmi,

–       piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedības laikā Pirmās instances tiesā un procesā Apelāciju padomē.

7       ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–       prasību noraidīt,

–       piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

8       Persona, kas iestājusies lietā, iesniedza prasījumu noraidīt prasību.

 Juridiskais pamatojums

9       Atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 111. pantam, ja prasības pieteikums ir acīmredzami juridiski nepamatots, Pirmās instances tiesa, neveicot turpmākas procesuālās darbības, var lemt, izdodot attiecīgu motivētu rīkojumu.

10     Šajā gadījumā Pirmās instances tiesa uzskata, ka lietas materiāli sniedz visu nepieciešamo informāciju un, piemērojot šo pantu, nolemj izdot rīkojumu, neveicot turpmākas procesuālās darbības.

 Lietas dalībnieku argumenti

11     Lai pamatotu savu prasību, prasītāja pēc būtības izvirza vienu pamatu, kurš balstīts uz Regulas Nr. 40/94 58. panta pārkāpumu. Šis pamats sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā prasītāja apstrīd argumentāciju Pirmās instances tiesas 2004. gada 16. septembra spriedumā lietā T‑342/02 Metro‑Goldwyn‑Mayer Lion/ITSB – Moser Grupo Media (Moser Grupo Media) (Krājums, II‑3191. lpp.). Otrajā daļā tā norāda, ka šīs prāvas fakti atšķiras no tiem, kas bijuši pamatā minētajam spriedumam.

12     Pamata pirmās daļas ietvaros prasītāja norāda, ka Pirmās instances tiesa iepriekš minētā sprieduma lietā Moser Grupo Media 44. punktā balstījās uz argumentāciju, kas izklāstīta Pirmās instances tiesas 1992. gada 17. septembra spriedumā lietā T‑138/89 NBV un NVB/Komisija (Recueil, II‑2181. lpp., 33. punkts). Prasītāja uzskata, ka prasītāju tiesiskais stāvoklis lietā NBV un NVB/Komisija atšķiras no tās tiesiskā stāvokļa šajā lietā, jo Iebildumu nodaļas lēmuma motivācija grozot tās tiesisko stāvokli.

13     Prasītāja apgalvo, ka Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs, kura pieteikumu atteica pēc Kopienas preču zīmes īpašnieka izteiktajiem iebildumiem, nevar lūgt pārvērst tā Kopienas preču zīmes pieteikumu valsts preču zīmes pieteikumā saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 108. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Prasītāja uzskata, ka šādā gadījumā uz pieteikto Kopienas preču zīmi attiecas reģistrācijas visā Kopienas teritorijā atteikuma pamatojums, kā rezultātā saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 108. panta 2. punkta b) apakšpunktu tās pārvēršana valsts preču zīmē nevar notikt.

14     Turklāt, kaut arī preču zīmes reģistrācijas pieteikuma noraidīšana, pamatojoties uz agrāku Kopienas preču zīmi, liedz tā iesniedzējam izmantot Kopienas preču zīmes pieteikuma prioritāti visās dalībvalstīs, Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma noraidīšanas gadījumā, pamatojoties tikai uz agrāku valsts preču zīmi, pieteikuma iesniedzējam ļautu atsaukties uz labvēlīgāku prioritātes datumu pārvēršanas lūguma iesniegšanas gadījumā nekā tad, ja pēc šī noraidījuma tiek iesniegts valsts preču zīmes reģistrācijas pieteikums.

15     Prasītāja piebilst, ka Regulas Nr. 40/94 mērķis ir pārliecināt uzņēmējus pāriet no valsts sistēmas reģistrēto preču zīmju aizsardzībai uz Kopienu sistēmu vienotai preču zīmju aizsardzībai visās dalībvalstīs, un šajā sakarā norāda uz šīs regulas pirmo apsvērumu un 34. pantu.

16     Sava vienīgā pamata otrajā daļā prasītāja vērš uzmanību uz trim atšķirībām šīs lietas un tās, kurā taisīts iepriekš minētais spriedums lietā Moser Grupo Media, faktiskajā situācijā.

17     Pirmkārt, tas, ka lietā, kurā taisīts minētais spriedums, Iebildumu nodaļa, noraidot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojās tikai uz daļu no agrākām valsts preču zīmēm, kas bija minētas iebildumu pamatošanai, ir izskaidrojams ar grūtībām pierādīt pārējo minēto valsts preču zīmju pastāvēšanu. Šādas grūtības nepastāvot attiecībā uz agrāku Kopienas preču zīmi “TELETECH GLOBAL VENTURES”, kuru prasītāja minēja iebildumu pamatošanai. Tāpat iepriekš minētajā lietā, kurā taisīts spriedums lietā Moser Grupo Media, iebildumu iesniedzēja esot pamatojusies uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, savukārt šajā gadījumā prasītājas minētā Kopienas preču zīme jau esot bijusi reģistrēta.

18     Otrkārt, iepriekš minētajā lietā, kurā taisīts spriedums lietā Moser Grupo Media, prasītāja Iebildumu nodaļai izvirzīja iebildumu par to, ka tā, noraidot preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, nepamatojās uz visām valsts preču zīmēm, kas bija minētas iebildumu pamatošanai, savukārt šajā gadījumā prasītāja Iebildumu nodaļai pārmet agrākas Kopienas preču zīmes noraidīšanu.

19     Treškārt, prasītāja atzīmē, ka par agrāko Kopienas preču zīmi “TELETECH GLOBAL VENTURES” tika pieņemts lēmums, ar kuru daļēji tika pasludināta tās spēkā neesamība attiecībā uz lielāko daļu pakalpojumu, kuru apzīmēšanai tā bija reģistrēta [ITSB Anulēšanas nodaļas 2001. gada 22. februāra lēmums, kas apstiprināts ar ITSB Apelāciju pirmās padomes 2003. gada 28. maija lēmumu un kuru apstrīdēja Pirmās instances tiesā; skat. arī Pirmās instances tiesas 2005. gada 25. maija spriedumu lietā T‑288/03 TeleTech Holdings/ITSB – Teletech International (“TELETECH GLOBAL VENTURES”), Krājums, II‑1767. lpp., ar kuru tika noraidīta prasītājas prasība pret Apelāciju pirmās padomes lēmumu un par kuru tika iesniegta apelācija]. Prasītāja norāda, ka, ja šis lēmums par spēkā neesamības pasludināšanu kļūtu galīgs, tā nevarētu vairs atsaukties uz agrāku Kopienas preču zīmi “TELETECH GLOBAL VENTURES” pārvēršanas procedūras vai valsts procesa preču zīmju reģistrācijai ietvaros. Taču tā uzskata, ka, ja Iebildumu nodaļa Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma noraidīšanu būtu pamatojusi ar agrāku Kopienas preču zīmi, nebūtu iespējama personas, kas iestājusies lietā, Kopienas preču zīmes pieteikuma pārvēršana valsts preču zīmes reģistrācijas pieteikumā saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 108. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

20     ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.

 Pirmās instances tiesas vērtējums

21     Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 58. panta pirmajam teikumam “apelāciju var iesniegt jebkura puse, kas iesaistīta procesā un ko lēmums ietekmējis nelabvēlīgi”.

22     Līdz ar to tiktāl, ciktāl ar Regulas Nr. 40/94 58. pantā paredzēto lēmumu ir apmierināti attiecīgās puses iebildumi, tai nav tiesību iesniegt apelāciju Apelāciju padomē, jo tādēļ šāda apelācijas sūdzība būtu nepieņemama.

23     Šajā gadījumā ir jāpārbauda, vai Apelāciju padome pareizi uzskatīja, ka Iebildumu nodaļas lēmums pilnībā apmierināja prasītājas iebildumus.

24     Ar savu vienīgo pamatu prasītāja pēc būtības iebilda Apelāciju padomei par to, ka tā neņēma vērā faktu, ka persona, kas iestājusies lietā, varētu lūgt pārvērst tās Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu valsts preču zīmes reģistrācijas pieteikumā saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 108. panta 1. punkta a) apakšpunktu, šādu pārvēršanu izslēdzot vienīgi attiecībā uz Apvienoto Karalisti, jo saskaņā ar Iebildumu nodaļas lēmumu uz preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Apvienotajā Karalistē attiecās reģistrācijas atteikuma pamatojums atbilstoši šīs pašas regulas 108. panta 2. punkta b) apakšpunktam. Savukārt, ja Iebildumu nodaļa būtu apmierinājusi iebildumus, pamatojoties uz sajaukšanas iespēju starp agrāku Kopienas preču zīmi un pieteikto apzīmējumu, preču zīmes reģistrācijas pieteikuma pārvēršana, pēc prasītājas domām, nebūtu iespējama nevienā no Kopienas dalībvalstīm. Turklāt tā norāda, ka agrāka Kopienas preču zīme var tikt atcelta, kā rezultātā nākotnē uz to vairs nevarētu atsaukties, lai apstrīdētu valsts preču zīmju “TELETECH INTERNATIONAL” reģistrāciju.

25     Šajā sakarā vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 otro apsvērumu Kopienas preču zīmju sistēma piešķir uzņēmumiem tiesības ar vienotu procedūru iegūt Kopienas preču zīmes, kam ir piešķirta vienāda aizsardzība un kas ir spēkā visā Kopienas teritorijā, un ka šādi noteikto Kopienas preču zīmes vienotības principu piemēro, ja vien minētajā regulā nav noteikts citādi.

26     Šādā situācijā iebildumu procesa mērķis ir nepieļaut to Kopienas preču zīmju reģistrāciju, kas konfliktē ar agrākām preču zīmēm vai tiesībām (iepriekš minētais spriedums lietā Moser Grupo Media, 34. punkts). Šāda interpretācija ir vienīgā, kas pilnībā ļauj sasniegt Regulas Nr. 40/94 mērķi (iepriekš minētais spriedums lietā Moser Grupo Media, 34. punkts), un ir izklāstīta Regulas Nr. 40/94 43. panta 5. punkta pirmajā teikumā, saskaņā ar kuru, “ja iebildumu izskatīšanā atklājas, ka preču zīmi nevar reģistrēt attiecībā uz dažām vai visām precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko ir iesniegts Kopienas preču zīmes pieteikums, pieteikumu attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem noraida”. No šīs normas izriet, ka iebildumu izskatīšanas mērķis ir noteikt, vai attiecībā uz dažām vai visām konkrētajām precēm vai pakalpojumiem, kuru apzīmēšanai pieteiktās preču zīmes reģistrācija tiek apstrīdēta, ir tāds pamatojums, kas pamato preču zīmes reģistrācijas pieteikuma noraidīšanu.

27     Savukārt no minētās normas neizriet, ka ITSB pienākums ir pamatot preču zīmes reģistrācijas pieteikuma noraidīšanu ar visiem reģistrācijas atteikuma pamatojumiem, kas izvirzīti iebildumu pamatošanai un kas var pamatot preču zīmes reģistrācijas pieteikuma noraidīšanu. Iebildumu procesa mērķis ir sniegt uzņēmumiem iespēju, izmantojot vienotu procedūru, iebilst pret Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem, kas varētu radīt sajaukšanas iespēju ar to agrākām preču zīmēm vai tiesībām, un nevis jau iepriekš noregulēt iespējamos konfliktus valsts vai pat Kopienas līmenī (attiecībā uz konfliktiem valsts līmenī skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Moser Grupo Media, 35. punkts).

28     Šajā gadījumā, tā kā Iebildumu nodaļa saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 43. panta 5. punkta pirmo teikumu noraidīja preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem reģistrācija tika pieprasīta, tā pilnībā apmierināja prasītājas iesniegtos iebildumus.

29     Attiecībā uz prasītājas viedokli, saskaņā ar ko būtu jāatzīst ciešā saistība starp iebildumu procesu un Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja iespēju lūgt pārvērst tā reģistrācijas pieteikumu valsts preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, jāatgādina, pirmkārt, ka Regulas Nr. 40/94 108.–110. pantā paredzētā pārvēršanas procedūra Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējam ir tikai fakultatīvs (iepriekš minētais spriedums lietā Moser Grupo Media, 41. punkts). Turklāt tas, ka pārvēršanas lūgums saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 109. panta 3. punktu tiek nosūtīts attiecīgajām valsts iestādēm, nenozīmē, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikums automātiski nozīmēs preču zīmes reģistrāciju. Valsts iestādēm ir jāpārbauda iespējamie reģistrācijas atteikuma pamatojumi, un prasītājai, principā, ir iespēja atsaukties uz savām tiesībām šajās iestādēs. Līdz ar to ir jāsecina, ka intereses, uz kurām atsaucas prasītāja, lai pamatotu savas tiesības iesniegt apelāciju par Iebildumu nodaļas lēmumu, attiecas uz nākotnē iespējamu un nenoteiktu juridisku situāciju [iepriekš minētais spriedums lietā Moser Grupo Media, 43. punkts; šajā sakarā skat. arī Pirmās instances tiesas 2005. gada 1. marta spriedumu lietā T‑185/03 Fusco/ITSB – Fusco International (“ENZO FUSCO”), Krājums, II‑715. lpp., 70. punkts].

30     Kaut arī Regulas Nr. 40/94 108. panta 2. punkta b) apakšpunkts lēmumu konsekvences un procesuālās ekonomijas dēļ nosaka, ka pārvēršana nenotiek aizsardzības nolūkos dalībvalstī, kurā saskaņā ar ITSB lēmumu reģistrācijas atteikuma iemesls attiecas uz Kopienas preču zīmes pieteikumu, šī norma vienīgi ITSB uzliek pienākumu ievērot šāda lēmuma saturu, ja tāds ir pieņemts. Savukārt nekas neļauj pieņemt, ka šīs normas mērķis ir arī uzlikt pienākumu vienībai, kas lemj par iebildumiem, pielāgot sava lēmuma saturu tā, lai, cik vien iespējams, kavētu Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēju lūgt pārvērst tā pieteikumu. No vienas puses, kā to pamatoti atzīmēja ITSB, ja likumdevējs būtu vēlējies ciešāk sasaistīt iebildumu un pārvēršanas procedūras, tas to būtu tieši izdarījis. No otras puses, šāda interpretācija būtu acīmredzami pretrunā procesuālās ekonomijas prasībai, jo tā var uzlikt ITSB pienākumu pārbaudīt reģistrācijas atteikuma vairākus pamatojumus, pat ja ir skaidrs, ka pietiek tikai ar vienu no tiem, lai noraidītu attiecīgo Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

31     Prasītājas viedokli atspēko arī 21. noteikuma, kas attiecas uz vairākkārtīgu iebildumu izskatīšanu, 2. un 3. punkts Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulā (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.). Saskaņā ar šīs regulas 21. noteikuma 2. punktu, “ja viena vai vairāku iebildumu[, kas iesniegti pret vienu un to pašu Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu,] iepriekšēja izskatīšana atklāj, ka Kopienas preču zīme, par kuru iesniegts reģistrācijas pieteikums, iespējams, nav pieņemama reģistrācijai attiecībā uz dažām vai visām precēm vai pakalpojumiem, kam tiek lūgta reģistrācija, ITSB var apturēt pārējās iebildumu procedūras”. Atbilstoši šīs pašas regulas 21. noteikuma 3. punktam, tiklīdz lēmums par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma noraidīšanu ir kļuvis galīgs, iebildumus, par kuriem lēmums tika atlikts, uzskata par noraidītiem. ITSB pamatoti apgalvo, ka, ja šādas procedūras ir pieļaujamas vairākkārtīgu iebildumu gadījumā, tam vēl jo vairāk ir jānotiek tādā gadījumā, ja tikai viena iebilduma gadījumā tiek minēti vairāki reģistrācijas atteikuma pamatojumi.

32     Turklāt jāatzīmē, ka saskaņā ar prasītājas pieņēmumu preču zīmes reģistrācijas pieteikuma noraidīšana, pamatojoties uz sajaukšanas iespēju starp pieteikto preču zīmi un agrāku Kopienas preču zīmi, automātiski nozīmē, ka šāda sajaukšanas iespēja pastāv visās Kopienas dalībvalstīs. Taču, pat ja Regulas Nr. 40/94 8. pants neparedz līdzīgu normu šīs regulas 7. panta 2. punkta noteikumam, saskaņā ar kuru preču zīmes reģistrāciju atsaka arī tad, ja absolūts atteikuma pamatojums pastāv tikai kādā Kopienas daļā, Kopienas preču zīmes vienotais raksturs ļauj secināt, ka reģistrācija ir jāatsaka arī tad, ja relatīvais atteikuma pamatojums, kas saistīts ar agrāku Kopienas preču zīmi, pastāv tikai kādā Kopienas teritorijas daļā [Pirmās instances tiesas 2004. gada 3. marta spriedums lietā T‑355/02 Mülhens/ITSB – Zirh International (“ZIRH”), Recueil, II‑791. lpp., 36. punkts, un Pirmās instances tiesas 2004. gada 6. oktobra spriedums apvienotajās lietās no T‑117/03 līdz T‑119/03 un T‑171/03 New Look/ITSB – Naulover (“NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” un “NLCollection”), Krājums, II‑3471. lpp., 34. punkts]. Tāpēc šķiet nepamatoti izslēgt preču zīmes reģistrācijas pieteikuma pārvēršanu tās aizsardzības nolūkos dalībvalstī, kurā nav nekāda pamatojuma atteikt reģistrāciju vai vismaz kuras teritorijā šāds pamatojums netika konstatēts ar attiecīgo ITSB lēmumu.

33     Otrkārt, attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru agrāka Kopienas preču zīme var tikt pilnībā izslēgta no Kopienas reģistra brīdī, kad valsts iestādēm tiek nosūtīts iespējamais pārvēršanas lūgums, tādējādi kavējot prasītāju atsaukties uz savām tiesībām attiecībā uz šo preču zīmi, ITSB pamatoti atzīmē, ka uz prasītājas agrāko Kopienas preču zīmi attiecās pieteikums par spēkā neesamības pasludināšanu jau no brīža, kad Iebildumu nodaļa lēma par iebildumiem. Šādā situācijā iespējamais pienākums pārbaudīt visus izvirzītos reģistrācijas atteikuma pamatojumus varētu novest pie iebildumu procesa apturēšanas līdz procesa par preču zīmes spēkā neesamības pasludināšanas beigām saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 6. punktu redakcijā, kāda bija spēkā lietas faktu rašanās brīdī. Šāda apturēšana būtu vēl jo vairāk nepieciešama tad, ja Iebildumu nodaļa būtu pievienojusies prasītājas viedoklim, saskaņā ar kuru pastāv cieša saistība starp iebildumu un pārvēršanas procedūrām.

34     Tādējādi šķietamās atšķirības šīs lietas un tās, kurā taisīts iepriekš minētais spriedums lietā Moser Grupo Media, faktiskajā situācijā ir jāietver noteiktā kontekstā. Šajā minētajā lietā agrākā Kopienas preču zīme, kas tika izvirzīta iebildumu pamatošanai, vēl nebija bijusi reģistrēta. Šādā situācijā nebija nepieciešams vēl vairāk pagarināt procesu, apturot to saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 6. punktu redakcijā, kāda bija spēkā lietas faktu rašanās brīdī, lai sagaidītu Kopienas preču zīmes reģistrāciju (iepriekš minētais spriedums lietā Moser Grupo Media, 46. punkts). Šo argumentāciju var piemērot arī gadījumā, kad uz Kopienas preču zīmi attiecas pieteikums par spēkā neesamības pasludināšanu, ko ir apmierinājusi Anulēšanas nodaļa un Apelāciju padome, bet attiecībā uz to pieņemtais lēmums vēl nav stājies spēkā saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 62. panta 3. punktu.

35     Treškārt, gadījumā, kad iebildumi ir balstīti uz vairākām agrākām valsts un Kopienas preču zīmēm, ITSB nav pienākuma šīm pēdējām preču zīmēm piešķirt prioritāti. No Regulas Nr. 40/94 piektā apsvēruma izriet, ka Kopienas tiesību akti attiecībā uz preču zīmēm neaizstāj dalībvalstu likumus par preču zīmēm, un nebūtu pamatoti pieprasīt uzņēmumiem reģistrēt savas preču zīmes kā Kopienas preču zīmes. Tādējādi prasītājas arguments, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 40/94 mērķis ir pārliecināt uzņēmējus pāriet no valsts sistēmas reģistrēto preču zīmju aizsardzībai uz Kopienu sistēmu vienotai preču zīmju aizsardzībai visās dalībvalstīs, nav pamatots. It īpaši, ja Regulas Nr. 40/94 34. panta, saskaņā ar kuru Kopienas preču zīmes īpašnieks var atsaukties uz valsts preču zīmes agrāku izcelsmi, kurai viņš ļāva zaudēt spēku vai atteicās no tās, mērķis ir atvieglot praksē valsts preču zīmes aizstāšanu ar Kopienas preču zīmi, tomēr šī norma, kas uzņēmējiem piedāvā tikai iespēju, tik un tā ir tālu no tādas piemērojamības, kādu tai piedēvē prasītāja. Kā izriet it īpaši no Regulas Nr. 40/94 108.–110. panta, tā ietver arī tādas normas, kas ļauj īstenot pretējo, proti, Kopienas preču zīmi pārvērst par valsts preču zīmēm.

36     Visbeidzot, šos apsvērumus neapšauba prasītājas arguments, saskaņā ar kuru sprieduma lietā Moser Grupo Media 44. punktā minētie spriedumi neattiecas uz tādām lietām, kas būtu pilnībā salīdzināmas ar šo lietu.

37     No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Iebildumu nodaļa pilnībā apmierināja prasītājas iebildumus, kā rezultātā prasība, ko tā iesniedza Apelāciju padomē, nebija pieņemama. Tādējādi Apstrīdētais lēmums nav pieņemts kļūdaini. Tā kā prasītājas izvirzītais vienīgais pamats ir acīmredzami nepamatots, prasība ir jānoraida, un nav jāpārbauda prasītājas otrā prasījuma pieņemamība.

 Par tiesāšanās izdevumiem

38     Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt ITSB tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tā prasījumiem. Tā kā persona, kas iestājusies lietā, nav prasījusi, lai prasītājai piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tā sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA
(otrā palāta)

izdod rīkojumu:

1)      prasību noraidīt;

2)      prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus, izņemot tos, kas radušies personai, kas iestājusies lietā;

3)      persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Luksemburgā, 2006. gada 11. maijā.

Sekretārs

Priekšsēdētājs

E. Coulon

J. Pirrung

---

* Tiesvedības valoda – angļu.