EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62005TN0024

lieta T-24/05: Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Standard Commercial Corporation, Standard Commercial Tobacco Corporation un Trans- Continental Leaf Tobacco Corporation iesniedza 2005. gada 21. janvārī

OV C 82, 2.4.2005, p. 38–38 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

2.4.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/38


Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Standard Commercial Corporation, Standard Commercial Tobacco Corporation un Trans- Continental Leaf Tobacco Corporation iesniedza 2005. gada 21. janvārī

(lieta T-24/05)

(2005/C 82/69)

tiesvedības valoda - angļu

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 21. janvārī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Standard Commercial Corporation, Vilsona, Ziemeļkarolīna (ASV), Standard Commercial Tobacco Corporation, Vilsona, Ziemeļkarolīna (ASV), un Trans- Continental Leaf Tobacco, Vaduca (Lihtenšteina), kuras pārstāv advokāti M. Odriozola, M. Marañón un A. Emch.

Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2004. gada 20. oktobra Lēmumu lietā COMP/C.38.238/B.2 Raw Tobacco Spain daļā, kas attiecas uz prasītājiem;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās un parējos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apstrīdētajā lēmumā Komisija norāda, ka prasītājas citu uzņēmumu vidū laika posmā no 1996. gada līdz 2001. gadam ir pārkāpušas EKL 81. panta 1. punktu, noslēdzot vienošanās un/vai veicot saskaņotas darbības, nolūkā katru gadu noteikt katra veida jēltabakas (jebkuras kvalitātes) (maksimālo) vidējo piegādes cenu un savstarpēji sadalot katra veida iepērkamās jēltabakas daudzumu. Komisija turpmāk norāda, ka pēdējo trīs gadu laikā (1999-2001) uzņēmumi savstarpēji vienojušies par cenu kategorijām, kas atkarīgas no katra veida jēltabakas kvalitātes līmeņa, un papildus nosacījumiem.

Sava prasības pieteikuma atbalstam prasītājas vispirms iebilst, ka Komisija nepareizi piemērojusi EKL 81. panta 1. punktu un Regulas Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punktu, uzskatot prasītājus par atbildīgiem par pārkāpumu, ko izdarījusi to filiāle. Saskaņā ar prasītāju viedokli Komisija nav pierādījusi ne to, ka prasītājas izšķiroši ietekmējušas to filiāli visā pārkāpuma laikā, ne to, ka tās faktiski ietekmējušas filiāles politiku. Pakārtoti, prasītājas tāpat iebilst, ka Komisija nav norādījusi pietiekamu pamatojumu, lai uzskatītu prasītājas par atbildīgām par pārkāpumu, ko izdarījusi to filiāle.

Turpmāk prasītājas iebilst, ka Komisija ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, nepiemērojot prasītājiem kritēriju, ko tā piemēroja, atbrīvojot no atbildības citas mātes sabiedrības, kuru filiāles ir izdarījušas attiecīgo pārkāpumu. Minētais attiecas uz faktu, ka netika ņemts vērā tas, ka viena no prasītājām bija ieinteresēta tās filiālē tīri finansiāli, kaut gan Komisija bija atbrīvojusi no atbildības citu mātes sabiedrību, balstoties tieši uz šo iemeslu.


(1)  Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, OV L 1, 04.01.2003., 1. lpp.


Top