1

Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.), kurā ir izdarīti grozījumi, 42. panta 3. punkts un 74. pants paredz:

“42. pants

Iebildumi

[..]

3.   Iebildumi jāformulē rakstveidā, un tajos jānorāda pamatojums. Iebildumus neuzskata par iesniegtiem līdz brīdim, kamēr nav samaksāta nodeva attiecībā uz iebildumiem. Biroja noteiktā termiņā persona, kas iebilst, lai pamatotu savu nostāju, var iesniegt savus faktus, pierādījumus un argumentus.

[..]

74. pants

Faktu pārbaude, ko Birojs veic pēc savas iniciatīvas

1.   Lietas izskatīšanas procesa laikā Birojs izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, Birojs aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu, ko puses iesniegušas, pārbaudi.

2.   Birojs var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas laikus.”

2

Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp., turpmāk tekstā — “īstenošanas regula”) 16. noteikums, 17. noteikuma 2. punkts un 20. noteikuma 2. punkts paredz:

“16. noteikums

Iebildumu pamatojumam iesniegtie fakti, pierādījumi un argumenti

17. noteikums

Valodu lietojums iebildumu procedūrās [procesos]

[..]

[..]

20. noteikums

Iebildumu izskatīšana

[..]

3

1998. gada 21. septembrīA. Racke GmbH & Co. OHG Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 40/94.

4

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums, kura atveidojumā ir izmantota zeltīta, melna un balta krāsa:

5

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ir “vīni un dzirkstošie vīni”, kas ietilpst 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

6

1999. gada 26. jūlijā preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 58/99.

7

1999. gada 26. oktobrīSociété anonyme des eaux minérales d’Évian (SAEME) iesniedza iebildumus, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu. Iebildumi bija pamatoti ar šādām agrākām tiesībām:

8

Paziņojumam par iebildumiem bija pievienota Vācijas preču zīmes kopija, Francijas preču zīmes kopija (oriģinālvaloda — franču valoda) un starptautiskās preču zīmes kopija (oriģinālvaloda — franču valoda). Tāpat bija pievienots preču, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 32. un 33. klasē un ir norādītas iebildumos, kuri pamatoti ar Francijas un starptautisko preču zīmi, saraksta tulkojums procesa valodā — vācu valodā.

9

Ar 1999. gada 16. decembra vēstuli Iebildumu nodaļa, pamatojoties uz īstenošanas regulas 15. noteikuma 2. punkta c) apakšpunktu un 18. noteikuma 2. punktu, lūdza prasītāju nosūtīt tai divu mēnešu laikā trīs savu Francijas un starptautisko preču zīmju kopijas, norādot, ka pretējā gadījumā tās iebildumi tikšot atzīti par nepieņemamiem.

10

Prasītāja nosūtīja minētos dokumentus ar 2000. gada 8. februāra vēstuli.

11

Ar tipveida vēstuli, kas datēta ar 2000. gada 28. februāri, Iebildumu nodaļa piešķīra prasītājai četru mēnešu termiņu, lai tā varētu iesniegt visus papildu faktus, pierādījumus vai argumentus, kurus tā uzskatītu par lietderīgiem savu iebildumu pamatojumam, tajā pat laikā precizējot, ka dokumentiem jābūt nosūtītiem iebildumu procesa valodā vai tiem ir jāpievieno tulkojums.

12

2000. gada 29. augustā persona, kas iestājusies lietā, nosūtīja Iebildumu nodaļai savus apsvērumus, kuros it īpaši norādīja, ka netika iesniegti pierādījumi par Francijas preču zīmju un starptautiskās preču zīmes pastāvēšanu un to juridisko spēkā esamību, tā kā prasītāja neiesniedza minēto preču zīmju reģistrācijas apliecību tulkojumus. Ar 2000. gada 19. septembra vēstuli apsvērumi tika nosūtīti prasītājai un tai piešķīra divu mēnešu termiņu, lai atbildētu uz personas, kas iestājusies lietā, apsvērumiem.

13

2000. gada 22. novembrī jeb divu mēnešu termiņā, kas 2000. gada 19. septembra vēstulē noteikts tās apsvērumu iesniegšanai, atbildot uz personas, kas iestājusies lietā, apsvērumiem, prasītāja iesniedza savu Francijas preču zīmju un starptautiskās preču zīmes reģistrācijas apliecību pilnīgu tulkojumu.

14

Ar 2001. gada 23. novembra lēmumu Nr. 2754/2001 Iebildumu nodaļa noraidīja iebildumus kā nepamatotus daļā, kurā tie bija balstīti uz Francijas preču zīmēm un starptautisko preču zīmi. Faktiski tā atteicās ņemt vērā iesniegtās reģistrācijas apliecības, motivējot ar to, ka to tulkojumu iesniegšana bija novēlota, un uzskatīja, ka nebija pierādīta šo agrāko preču zīmju pastāvēšana un juridiskā spēka esamība. Iebildumi tika noraidīti arī daļā, kurā tos pamatoja ar Vācijas preču zīmi, it īpaši sakarā ar būtisku atšķirību, ko Iebildumu nodaļa konstatēja starp precēm. Visbeidzot, iebildumi tika arī noraidīti daļā, kurā tos pamatoja ar plaši pazīstamo preču zīmi.

15

2002. gada 21. janvārī prasītāja par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību.

16

2005. gada 22. jūlijā Apelāciju ceturtā padome ar savu lēmumu R 82/2002-4 noraidīja prasītājas apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu. Faktiski tā apstiprināja Iebildumu nodaļas lēmumu noraidīt Francijas preču zīmju un starptautiskās preču zīmes reģistrācijas apliecības, pamatojot ar to tulkojuma iebildumu procesa valodā novēloto iesniegšanu. Tā arī uzskatīja, ka attiecībā uz sajaukšanas iespēju ar Vācijas preču zīmi Iebildumu nodaļa bija izdarījusi pamatotu secinājumu par šādas iespējas neesamību, ņemot vērā pietiekamo atšķirību starp konkrētajām precēm un starp konfliktējošajiem apzīmējumiem. Šis Apelāciju padomes lēmums tika nosūtīts prasītājai 2005. gada 16. septembrī.

17

Pēc tam prasītāja nolēma vairs neuzturēt savus iebildumus attiecībā uz Francijas preču zīmi un plaši pazīstamo preču zīmi, apstrīdot Iebildumu nodaļas un Apelāciju padomes lēmumu tikai uz starptautiskās un Vācijas preču zīmes pamata.

18

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

19

Prasītāja ierobežo pamatu, ko tā izvirzīja, apstrīdot Iebildumu nodaļas un Apelāciju padomes lēmumus, ar savu starptautisko un Vācijas preču zīmi.

20

Turklāt tiesas sēdē prasītāja precizēja, ka tās starptautiskā preču zīme daļēji bija izslēgta no 32. klases un pilnībā — no 33. klases un ka tādēļ tā attiecas tikai uz “negāzētiem vai gāzētiem ūdeņiem (minerālūdeņiem vai bez minerālu sastāva)”, kas ietilpst 32. klasē. Tā lūdza arī piespriest personai, kas iestājusies lietā, segt savus tiesāšanās izdevumus pašai.

21

ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

22

Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

23

Prasītāja izvirza divus lēmuma atcelšanas pamatus; pirmais ir procesa pamata principu, konkrētāk, Regulas Nr. 40/94 42. panta 3. punkta un 74. panta pārkāpums, kā arī sacīkstes principa pārkāpums, un otrais ir šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

24

Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome pārkāpa Regulas Nr. 40/94 42. panta 3. punktu un 74. pantu, atsakoties ņemt vērā starptautisko preču zīmi, kļūdaini motivējot ar to, ka, uzsākot iebildumu procesu, tās tulkojums neesot bijis iesniegts, un ka tas esot iesniegts tikai novēloti.

25

Pirmkārt, tā apgalvo, ka tās iebildumi atbilst Regulas Nr. 40/94 42. panta 3. punkta prasībām. Paziņojums par iebildumiem un tā pielikumi, kas minēti iepriekš 8. punktā, esot snieguši personai, kas iestājusies lietā, visu būtisko informāciju, tādu kā starptautiskās preču zīmes [reģistrācijas pieteikuma] iesniegšanas datumu, tās reģistrācijas datumu, tās atveidojumu, kā arī ar minēto preču zīmi aizsargāto un iebildumos norādīto preču, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 32. un 33. klasē, sarakstu. Turklāt Apelāciju padome esot kļūdaini uzskatījusi, ka nebija ne nesamērīgi, ne nepamatoti pieprasīt franču valodā iesniegto dokumentu tulkojumu procesa, proti, vācu, valodā. Tāpat prasītāja kritiski vērtē Apelāciju padomes klusēšanu attiecībā uz citām norādēm, kuru tulkojumus tā būtu vēlējusies saņemt.

26

Prasītāja, pamatojoties uz Pirmās instances tiesas 2004. gada 30. jūnija spriedumu lietā T-107/02 GE Betz/ITSB — Atofina Chemicals (“BIOMATE”) (Krājums, II-1845. lpp.), norāda, ka, neraugoties uz agrāko preču zīmju aptverto preču un pakalpojumu saraksta tulkojuma neesamību — kas ir pretrunā īstenošanas regulas 15. noteikuma 2. punktam, aplūkotam kopsakarā ar šīs regulas 17. noteikuma 1. punktu —, agrākās preču zīmes reģistrācijas apliecības tulkojuma neesamība nav pretrunā nevienai no Regulas Nr. 40/94 un īstenošanas regulas normām. No tā izrietot, ka attiecībā uz tās starptautisko preču zīmi tās iebildumi bija iesniegti labā un pienācīgā formā.

27

Otrkārt, prasītāja apstrīd, ka starptautiskās reģistrācijas apliecības pilnīgs tulkojums bija iesniegts novēloti. Šajā sakarā tā atsaucas uz Pirmās instances tiesas 2005. gada 9. novembra spriedumu lietā T-275/03 Focus Magazin Verlag/ITSB — ECI Telecom (“Hi-FOCuS”) (Krājums, II-4725. lpp.), ar kuru esot nospriests, ka reģistrācijas apliecības tulkojuma iesniegšana, kas veikta, pievienojot to pielikumā apelācijas sūdzībai procesā Apelāciju padomē, nav novēlota Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkta izpratnē. Faktiski, ņemot vērā funkcionālo turpinātību, kas pastāv starp Iebildumu nodaļu un Apelāciju padomi, Pirmās instances tiesa vispirms esot uzsvērusi, ka pēdējai no minētajām instancēm ir jāpamato savs lēmums ar visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas izvirzīti gan procesā Iebildumu nodaļā, gan procesā Apelāciju padomē, izņemot, ja tie bijuši iesniegti novēloti Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkta izpratnē (37. un 38. punkts). Tāpat Pirmās instances tiesa esot uzskatījusi, ka reģistrācijas apliecības tulkojums, kas iesniegts, uzsākot apelācijas procesu Apelāciju padomē, bija iesniegts laikus. Prasītāja no tā secina, ka šajā lietā vēl jo vairāk nevar uzskatīt, ka runa ir par novēlotu iesniegšanu Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkta izpratnē tādēļ, ka tā noteiktajā termiņā atbildēja uz personas, kas iestājusies lietā, izvirzīto pamatu, iesniedzot Iebildumu nodaļai pilnīgu starptautiskās preču zīmes reģistrācijas apliecības tulkojumu procesa valodā.

28

ITSB uzskata, ka prasītājas argumentācija rodas no īstenošanas regulas 15. un turpmāko noteikumu sistēmas sliktas izpratnes. Tas uzskata, ka ir jānošķir paziņojums par iebildumiem un iebildumu pamatojumam iesniegtie pierādījumi.

29

Ja paziņojums par iebildumiem neatbilst īstenošanas regulas noteikumiem, iebildumi ir jānoraida kā nepieņemami, izņemot gadījumu, kad ir iespējams novērst nepilnības, kas konstatētas saskaņā ar īstenošanas regulas 18. noteikuma 2. punktu. Ja ITSB nenoraida iebildumus kā nepieņemamus, tiek uzsākts iebildumu process inter partes, nosūtot [preču zīmes reģistrācijas pieteikuma] iesniedzējam paziņojumu par iebildumiem.

30

Savukārt attiecībā uz pierādījumiem, kas iesniegti iebildumu pamatojumam, starp kuriem it īpaši ir tādi, kas attiecas uz agrāko tiesību pastāvēšanu un spēkā esamību, tie nav jāiesniedz vienlaikus ar paziņojumu par iebildumiem. Faktiski tos var iesniegt pēc šī paziņojuma iesniegšanas tādā termiņā, ko ITSB noteicis pēc iebildumu procesa uzsākšanas (īstenošanas regulas 16. noteikuma 3. punkts). ITSB precizē, ka pierādījumam, kas izriet no reģistrācijas apliecībām, ir jāatbilst īstenošanas regulas 17. noteikuma 2. punktā paredzētajām valodas prasībām, pretējā gadījumā iebildumus noraida kā nepamatotus.

31

Attiecībā uz to, vai konkrētie dokumenti iesniegti novēloti vai nē, ITSB apgalvo, ka no Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra sprieduma lietā T-388/00 Institut für Lernsysteme/ITSB — Educational Services (“ELS”) (Recueil, II-4301. lpp.) izriet, ka, ja iebildumu iesniedzējs nav ievērojis tam noteikto pierādījumu iesniegšanas termiņu, minētie pierādījumi šī fakta dēļ tiek izslēgti līdz procesa par paziņošanu par spēkā neesošu uzsākšanai. Attiecīgi tā apelācijas sūdzība Apelāciju padomei neatjaunojot pierādījumu iesniegšanas termiņu. Tādēļ Apelāciju padome esot pamatoti noraidījusi iebildumus daļā, kurā tie bija pamatoti ar starptautisko preču zīmi, ņemot vērā, ka tās tulkojums tika iesniegts pēc Iebildumu nodaļas noteiktā termiņa.

32

Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka vienīgais noteicošais apstāklis ir, ka prasītāja objektīvi nav izpildījusi procesuālās normas un ka to nevar novērst, iesniedzot dokumentus vēlāk pēc termiņa beigām.

33

Argumentācijā, ko prasītāja izmanto, lai pamatotu savu pirmo pamatu, tā vispirms norāda, ka ir izpildījusi iebilduma procesa tiesiskajā regulējumā noteiktās valodas prasības un turpinājumā apstrīd, ka starptautiskās preču zīmes tulkojums bija iesniegts novēloti. Lai izvērtētu šo pirmo pamatu, ir jāanalizē attiecīgi katrs no tā diviem punktiem.

34

Vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši īstenošanas regulas 16. noteikuma 2. punktam, ja iebildumus pamato ar agrāku preču zīmi, kas nav Kopienas preču zīme, paziņojumam par iebildumiem vēlams pievienot pierādījumus par šīs agrākās preču zīmes reģistrāciju vai iesniegšanu, tādus kā reģistrācijas apliecība.

35

No judikatūras izriet, ka īstenošanas regulas 17. noteikuma 2. punkts, saskaņā ar kuru pierādījumi iebildumu pamatojumam jāiesniedz iebildumu procesa valodā vai tiem ir jāpievieno tulkojumi šajā valodā (skat. iepriekš 2. punktu), ir pamatots ar nepieciešamību ievērot sacīkstes principu, kā arī inter partes procesā nodrošināt pusēm vienlīdzīgas procesuālās tiesības (Pirmās instances tiesas 2002. gada 13. jūnija spriedums lietā T-232/00 Chef Revival USA/ITSB — Massagué Marín (“Chef”), Recueil, II-2749. lpp., 42. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “BIOMATE”, 72. punkts).

36

Tāpat no judikatūras izriet, ka, kaut arī patiesi iebildumu iesniedzējam nav nekāda pienākuma iesniegt pilnīgus agrāko preču zīmju reģistrācijas apliecību tulkojumus, tas nenozīmē, ka Iebildumu nodaļai, pārbaudot iebildumus pēc būtības, ir pienākums ņemt vērā reģistrācijas apliecības, kas ir iesniegtas valodā, kura nav iebildumu procesa valoda. Ja nav reģistrācijas apliecību tulkojuma procesa valodā, Iebildumu nodaļa var likumīgi noraidīt iebildumus kā nepamatotus, izņemot, ja atbilstoši īstenošanas regulas 20. noteikuma 3. punktam tā par iebildumiem var lemt, pamatojoties uz tās rīcībā jau esošiem pierādījumiem (iepriekš minētais spriedums lietā “Chef”, 44. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “BIOMATE”, 72. punkts).

37

Visbeidzot, lai gan pierādījums izriet no reģistrācijas apliecībām un nevis no to tulkojumiem, tomēr, lai šos pierādījumus varētu ņemt vērā, tiem ir jāatbilst īstenošanas regulas 17. noteikuma 2. punktā noteiktajām valodas prasībām (iepriekš minētais spriedums lietā “BIOMATE”, 73. punkts).

38

Izskatāmajā lietā netiek apstrīdēts, ka paziņojumam par iebildumiem bija pievienota vienīgi starptautiskās preču zīmes kopija oriģinālvalodā — franču valodā, kā arī tulkojums procesa valodā — vācu valodā — preču sarakstam, kas Nicas nolīguma izpratnē ietilpst 32. un 33. klasē, proti, tās, uz kurām attiecas iebildumi, pamatojoties ar starptautisko preču zīmi.

39

Ievērojot iepriekš minēto un pretēji prasītājas viedoklim, minētie paziņojuma par iebildumiem pielikumi nevar atbilst valodas prasībām, kas izriet no Regulas Nr. 40/94 42. panta 3. punkta un īstenošanas regulas 17. noteikuma 2. punkta.

40

Attiecībā uz nepieciešamību tulkot starptautisko reģistrācijas apliecību pilnā apjomā, ko apstrīd prasītāja, ir jāatzīmē, ka jautājums, vai konkrēto iebildumu kontekstā noteiktas attiecīgā dokumenta daļas var uzskatīt par nebūtiskām un tādēļ tās netulkot, ir iebildumu iesniedzēja brīva izvēle. Tomēr ir jānorāda, ka Apelāciju padomei ir jāņem vērā tikai procesa valodā faktiski pārtulkotās daļas. Turklāt no izskatāmās lietas materiāliem izriet, ka franču valodā iesniegtās starptautiskās preču zīmes reģistrācijas apliecības [teksta] garums, it īpaši salīdzinot ar iztulkotā preču saraksta garumu, nav tāds, lai pienākumu iesniegt tulkojumu varētu uzskatīt par nesamērīgu un neracionālu (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “BIOMATE”, 74. punkts).

41

Turklāt ir jānoraida prasītājas arguments, kas izklāstīts iepriekš 27. punktā, saskaņā ar kuru iepriekš minētais spriedums lietā “BIOMATE” esot tikai apstiprinājis, ka tās iebildumi saistībā ar starptautisko preču zīmi ir iesniegti labā un pienācīgā formā, jo tas radies, sajaucot īstenošanas regulas normas attiecībā uz paziņojumu par iebildumiem un normas, kurās paredzēti pierādījumi un pamatojošie dokumenti, kas iesniedzami iebildumu pamatojumam.

42

Faktiski no Regulas Nr. 40/94 42. panta un īstenošanas regulas 16.–18. un 20. noteikuma, aplūkojot tos kopsakarā, izriet, ka likumdevējs nošķir, pirmkārt, nosacījumus, kuriem ir jāatbilst paziņojumam par iebildumiem, kas ir iebildumu pieņemamības nosacījumi, un, otrkārt, faktu, pierādījumu un argumentu, kā arī iebildumus pamatojošo dokumentu iesniegšanu, kas ir iebildumu izskatīšanas procesā ietilpstoši jautājumi (iepriekš minētais spriedums lietā “Chef”, 31. punkts).

43

Līdz ar to juridiskās prasības, kas it īpaši skar pierādījumu dokumentus, tādus kā agrākās preču zīmes reģistrācijas apliecība, kā arī to tulkojumus iebildumu procesa valodā, neietilpst īstenošanas regulas 18. noteikuma 2. punktā paredzētajos iebildumu pieņemamības nosacījumos, bet ir iebildumu materiālie nosacījumi (iepriekš minētais spriedums lietā “Chef”, 52. punkts).

44

Turklāt izskatāmajā lietā iebildumi netika noraidīti nepieņemamības dēļ, tā kā prasītājas iesniegtais paziņojums par iebildumiem atbilda īstenošanas regulas 16. un 18. noteikumā paredzētajiem nosacījumiem, bet tos atzina par nepamatotiem pierādījumu neesamības dēļ.

45

Ir jāatgādina, ka Iebildumu nodaļa ar 2000. gada 28. februāra tipveida vēstuli piešķīra prasītājai četru mēnešu termiņu, lai dotu tai iespēju iesniegt visus papildu faktus, pierādījumus vai argumentus, kurus tā uzskatītu par lietderīgiem savu iebildumu pamatojumam, norādot, ka visiem dokumentiem jābūt sagatavotiem iebildumu procesa valodā vai ir jāpievieno to tulkojums.

46

Šajā sakarā ir jākonstatē, ka šī tipveida vēstule atbilst Regulas Nr. 40/94 42. pantam, kā arī īstenošanas regulas 16. noteikuma 2. un 3. punktam un 17. noteikuma 2. punktam tiktāl, ciktāl šīs normas noteic, ka faktus, pierādījumus vai argumentus, kas paredzēti iebildumu pamatojumam, var iesniegt ITSB noteiktajā termiņā. Šīs vēstules sākuma daļā turklāt ir norāde uz īstenošanas regulas 19. noteikuma 1. punktu, 16. noteikuma 3. punktu, 17. noteikuma 2. punktu un 20. noteikuma 2. punktu.

47

Tomēr prasītāja joprojām neiesniedza starptautiskās preču zīmes reģistrācijas apliecības tulkojumu termiņā, ko Iebildumu nodaļa noteica šajā vēstulē. Tā iesniedza šo tulkojumu tikai pielikumā 2000. gada 22. novembra vēstulei, atbildot uz personas, kas iestājusies lietā, apsvērumiem, kurus Iebildumu nodaļa nosūtīja 2000. gada 19. septembrī un kuros bija skaidri norādīts uz konkrētā dokumenta neesamību.

48

Tomēr prasītāja apgalvo, ka šī dokumenta tulkojums bija laikus iesniegts Apelāciju padomei, atsaucoties šajā sakarā uz iepriekš minēto spriedumu lietā “Hi-FOCuS” (37. un 38. punkts), kurā Pirmās instances tiesa, pamatojoties uz funkcionālo turpinātību, kas pastāv starp ITSB instancēm, nosprieda, ka reģistrācijas apliecības tulkojums, kas iesniegts, uzsākot apelācijas procesu Apelāciju padomē, nav novēlots Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkta izpratnē, jo šī iesniegšana notikusi šīs pašas regulas 59. pantā paredzētajā apelācijas sūdzības [iesniegšanas] četru mēnešu termiņā.

49

Tomēr no pastāvīgās judikatūras izriet, ka starp dažādām ITSB nodaļām, proti, pārbaudītāju, Iebildumu nodaļu, Preču zīmju piešķiršanas un Juridisko nodaļu, un Anulēšanas nodaļu, no vienas puses, un Apelāciju padomēm, no otras puses, pastāv funkcionālā turpinātība (Pirmās instances tiesas 2003. gada 23. septembra spriedums lietā T-308/01 Henkel/ITSB — LHS (UK) (“KLEENCARE”), Recueil, II-3253. lpp., 25. punkts; 2006. gada 10. jūlija spriedums lietā T-323/03 La Baronia de Turis/ITSB — Baron Philippe de Rothschild (“LA BARONNIE”), Krājums, II-2085. lpp., 57. punkts, un 2006. gada 11. jūlija spriedums lietā T-252/04 Caviar Anzali/ITSB — Novomarket (“Asetra”), Krājums, II-2115. lpp., 30. punkts).

50

No šīs ITSB dažādo instanču funkcionālās turpinātības izriet, ka Apelāciju padomēm, kurām atkārtoti jāpārbauda lēmumi, ko ITSB nodaļas pieņēmušas, lemjot pirmajā instancē, savs lēmums ir jāpamato ar visiem lietas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ko lietas dalībnieki izvirzījuši gan nodaļā, kura izskatīja lietu pirmajā instancē, gan apelācijas procesā (iepriekš minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “KLEENCARE”, 32. punkts; 2005. gada 1. februāra spriedums lietā T-57/03 SPAG/ITSB — Dann un Backer (“HOOLIGAN”), Krājums, II-287. lpp., 18. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā “Hi-FOCuS”, 37. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā “LA BARONNIE”, 58. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “Asetra”, 31. punkts).

51

Tādēļ Apelāciju padomes, ievērojot Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktā noteikto atrunu, var apmierināt apelācijas sūdzību, pamatojoties uz jauniem faktiem, ko izvirzījis lietas dalībnieks, kas iesniedzis apelācijas sūdzību, vai arī, pamatojoties uz tā iesniegtiem jauniem pierādījumiem (iepriekš minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “KLEENCARE”, 26. punkts, un 2003. gada 3. decembra spriedums lietā T-16/02 Audi/ITSB (“TDI”), Recueil, II-5167. lpp., 81. punkts). Kontrole, ko veic Apelāciju padomes, nav ierobežota tikai ar apstrīdētā lēmuma tiesiskuma pārbaudi, bet, ņemot vērā apelācijas procesa devolutīvo iedarbību (effet dévolutif ), tā nozīmē visas lietas jaunu izvērtēšanu, jo Apelāciju padomēm pilnībā no jauna jāpārbauda sākotnējā prasība un jāņem vērā laikus iesniegtie pierādījumi (iepriekš minētais spriedums lietā “LA BARONNIE”, 59. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “Asetra”, 32. punkts).

52

Tomēr, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Regulas Nr. 40/94 59. pantu nevar interpretēt tādējādi, ka tas apelācijas sūdzības iesniedzējam piešķir jaunu termiņu, lai iesniegtu faktus un pierādījumus savu iebildumu pamatojumam (Tiesas 2007. gada 13. marta spriedums lietā C-29/05 P ITSB/Kaul, Krājums, I-2213. lpp., 61. punkts).

53

Faktiski 59. pantā, kurā precizēti apelācijas sūdzības iesniegšanas noteikumi Apelāciju padomē, atšķirībā no Regulas Nr. 40/94 42. panta 3. punkta nav norādīta faktu un pierādījumu iesniegšana, bet tikai rakstveida paziņojuma, kurā ir izklāstīts apelācijas pamatojums, iesniegšana četru mēnešu termiņā (iepriekš minētais spriedums lietā ITSB/Kaul, 60. punkts).

54

Ievērojot to, ka izskatāmajā lietā prasītāja neiesniedza konkrētā dokumenta tulkojumu termiņā, kas šajā sakarā tai bija noteikts saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 normām, ne tādējādi arī “laikus” minētās regulas 74. panta 2. punkta izpratnē, ir jāizdara secinājumi.

55

Vispirms ir jākonstatē, kā tas arī izriet no Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkta formulējuma, ka ITSB nevar ņemt vērā faktus, uz kuriem lietas dalībnieki nav laikus atsaukušies, vai pierādījumus, kurus tie nav laikus iesnieguši.

56

No šī formulējuma izriet, ka saskaņā ar vispārēju noteikumu un ja vien nav noteikts pretējais, faktu un pierādījumu iesniegšana, ko veic lietas dalībnieki, ir iespējama pēc termiņu izbeigšanās, kas šādai iesniegšanai ir noteikti Regulas Nr. 40/94 normās, un ka ITSB nekādā veidā nav aizliegts ņemt vērā faktus un pierādījumus, kas ir izvirzīti vai iesniegti novēloti (iepriekš minētais spriedums lietā ITSB/Kaul, 42. punkts).

57

Savukārt no minētā formulējuma tikpat noteikti izriet, ka šāda novēlota faktu un pierādījumu izvirzīšana vai iesniegšana nav tāda, kas piešķir attiecīgajam lietas dalībniekam beznosacījuma tiesības pieprasīt, lai ITSB šos faktus vai pierādījumus ņemtu vērā. Precizējot, ka ITSB “var” šādā gadījumā izlemt neņemt vērā šādus faktus un pierādījumus, Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkts piešķir plašu rīcības brīvību ņemt vai neņemt vērā šo informāciju, tomēr pienācīgi pamatojot šādu lēmumu (iepriekš minētais spriedums lietā ITSB/Kaul, 43. punkts).

58

Gadījumā, ja ITSB ir jālemj iebildumu procesa ietvaros, tam it īpaši ir jāsniedz pamatojums šādas informācijas ņemšanai vērā, ja tas uzskata, ka, pirmkārt, šīs novēloti iesniegtās ziņas varētu būt patiešām nozīmīgas attiecībā uz iebildumu procesa iznākumu un, otrkārt, ja procesa stadija, kurā šī novēlotā iesniegšana notikusi, un pārējie apstākļi nav tādi, kas nepieļauj šīs informācijas ņemšanu vērā (iepriekš minētais spriedums lietā ITSB/Kaul, 44. punkts).

59

Šī iespēja instancei, kam jāizskata lieta, ņemt vērā lietas dalībnieku novēloti iesniegtos faktus un pierādījumus, vismaz attiecībā uz iebildumu procesu, var veicināt, lai netiktu reģistrētas preču zīmes, kas vēlāk var tikt veiksmīgi apstrīdētas atzīšanas par spēkā neesošu procesā vai procesā sakarā ar pārkāpumu. Kā jau Tiesa ir nospriedusi, tas ir jānodrošina labas pārvaldības un tiesiskās drošības apsvērumu dēļ (iepriekš minētais spriedums lietā ITSB/Kaul, 48. punkts).

60

Izskatāmajā lietā Pirmās instances tiesa konstatē, ka Apelāciju padome aprobežojās ar to, ka uzskatīja par pamatotu, ka Iebildumu nodaļa neņēma vērā tulkojumus, ko prasītāja iesniedza iebildumu procesā to novēlotās iesniegšanas dēļ. Tomēr no lietas materiāliem neizriet, ka tā īstenoja rīcības brīvību, ko tai piešķir Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkts, lai noskaidrotu, vai konkrētie dokumenti ir jāņem vērā vai nē, vai vismaz nešķiet, ka tā pamatoja savu lēmumu šajā jautājumā.

61

Faktiski Apelāciju padomes pamatojumā ir norādīts tikai uz nepieciešamību iztulkot iebildumu procesa valodā iebildumu pamatojumam iesniegtos pierādījumus, un tas, ka Iebildumu nodaļai nav pienākuma ņemt vērā dokumentus, kas iesniegti citā, nevis procesa valodā, tomēr šajā pamatojumā nav aplūkota iespēja ņemt vērā novēloti iesniegto tulkojumu vai nē.

62

Turklāt nav nozīmes ITSB apsvērumiem, kas izklāstīti tiesas sēdē, saskaņā ar kuriem Apelāciju padome īstenoja savu rīcības brīvību. ITSB faktiski apgalvo, ka Apelāciju padome apsvēra, vai Iebildumu nodaļas atteikums ņemt vērā konkrēto dokumentu bija pamatots un sava lēmuma 43. punktā uzskatīja, ka piešķirt jaunu termiņu lietas dalībniekam, kurš pieļāva pierādījumu iesniegšanai noteiktā termiņa notecējumu, būtu pretrunā procesuālo līdzekļu vienlīdzības principam tādēļ, ka otrs lietas dalībnieks skaidri norāda, ka šie pierādījumi nav iesniegti.

63

Tādēļ Apelāciju padomes lēmuma 43. punktā minētie apsvērumi neļauj Pirmās instances tiesai ne kontrolēt, vai Apelāciju padome faktiski iepazinās ar konkrēto dokumentu, lai noteiktu, vai tam var, pirmkārt, būt reāla nozīme iebildumu procesā, ne arī pārbaudīt, vai izskatāmās lietas apstākļi un stadija, kurā notika šī novēlotā iesniegšana, nepieļauj šī dokumenta ņemšanu vērā.

64

Turklāt Apelāciju padome neievēroja Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punktu, neīstenojot vai, vismaz neizskaidrojot, kā tā īstenoja rīcības brīvību, ko tai piešķir šis pants, un tādējādi no tiesību viedokļa pietiekami nepamatojot savu lēmumu neņemt vērā starptautiskās preču zīmes reģistrācijas apliecības tulkojumu.

65

Tomēr ir jāizvērtē sekas, kurām jāizriet no šīs Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkta neievērošanas. Faktiski saskaņā ar pastāvīgo judikatūru procesuālais pārkāpums ir pamats visa lēmuma vai tā daļas atcelšanai tikai tad, ja ir konstatēts, ka gadījumā, ja šī pārkāpuma nebūtu, apstrīdētajam lēmumam varētu būt atšķirīgs saturs (iepriekš minētais spriedums lietā “LA BARONNIE”, 69. punkts). Tāpat no Regulas Nr. 40/94 63. panta 2. un 3. punkta, aplūkojot tos kopsakarā, izriet, ka Apelāciju padomju lēmumu ir iespējams atcelt vai grozīt tikai tad, ja lēmums ir prettiesisks pēc būtības vai formas (iepriekš minētais spriedums lietā “LA BARONNIE”, 69. punkts).

66

Izskatāmajā lietā nevar izslēgt, ka pierādījums, ko Apelāciju padome neņēma vērā, var grozīt tās lēmuma saturu. Šajā sakarā Pirmās instances tiesai nav jāaizstāj ITSB, veicot lietas apstākļu izvērtēšanu.

67

No tā izriet, ka vienīgi šī iemesla dēļ Apelāciju padomes lēmums ir atceļams, neizlemjot jautājumu ne par pirmā pamata ietvaros norādītā sacīkstes principa pārkāpumu, ne par otro pamatu un, Pirmās instances tiesai nelemjot par prasības, ar kuru lūdz atcelt Iebildumu nodaļas lēmumu, pieņemamību.

68

Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Izskatāmajā lietā spriedums ITSB ir nelabvēlīgs, un prasītāja lūdza piespriest šim lietas dalībniekam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

69

Saskaņā ar tā paša reglamenta 87. panta 4. punkta trešo daļu Pirmās instances tiesa var nolemt, ka personai, kas iestājusies lietā, savi tiesāšanās izdevumi jāsedz pašai. Izskatāmajā lietā personai, kas iestājusies lietā, tāpat kā ITSB spriedums nav labvēlīgs. Tomēr prasītāja lūdza, lai personai, kas iestājusies lietā, piespriež segt vienīgi savus tiesāšanās izdevumus, un ITSB neapstrīdēja prasījumu punktu, ar ko vienīgi tam lūdz piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

70

Līdz ar to ir pamats nospriest, ka ITSB sedz ne vien savus tiesāšanās izdevumus, bet arī tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasītājai, un ka persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)

nospriež: