PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2007. gada 14. februārī

Lieta T‑65/05

Thomas      Seldis

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Pārbaudāmie – Zinātniskais vai tehniskais personāls – Pagaidu darbinieka iecelšana amatā pēc konkursa uz pastāvīgajām darbavietām – Klasificēšana pakāpē un līmenī – Civildienesta noteikumu 31. un 32. pants

Priekšmets Prasība atcelt Komisijas 2004. gada 5. aprīļa lēmumu par prasītāja iecelšanu amatā kā pārbaudāmo daļā, kurā viņš ir klasificēts A7 pakāpes 5. līmenī

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Iecelšana pakāpē un klasificēšana līmenī – Iecelšana augstākā karjeras pakāpē

(Civildienesta noteikumu 31. pants un 32. panta trešā daļa)

Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punkts, kas ļauj iecēlējinstitūcijai zināmā mērā atkāpties no šī paša panta pirmajā punktā iekļautās normas par klasificēšanu pakāpē nesen darbā pieņemta ierēdņa karjeras sākumā neattiecas uz gadījumu, kad kā štata darbinieki darbā tiek pieņemtas personas, kas ir nodarbinātas kā pagaidu darbinieki, kuru klasificēšanai pakāpē parasti ir piemērojama 32. panta trešā daļa.

Kaut arī gramatiska šīs normas izpratne, saskaņā ar kuru pagaidu darbinieks, kas iecelts par ierēdni tādā pakāpē, kādā viņš bija klasificēts brīdī, kad viņš tika iecelts amatā, saglabā pagaidu darbinieka statusā iegūto stāžu šajā pakāpē, neaizliedz a priori atzīt, ka viņu saskaņā ar 31. panta 2. punktu varētu klasificēt augstākā pakāpē par to, kādā viņš bija klasificēts kā pagaidu darbinieks, šāda interpretācija tomēr būtu pretrunā šai atšķirīgo normu uzbūvei un mērķim, ko nevar piemērot kopsakarā, lai noteiktu pagaidu darbinieka klasifikāciju pēc viņa iekļaušanas štatā. Tā kā Civildienesta noteikumu 32. panta trešajā daļā ir paredzēts gadījums, ka pagaidu darbinieks saglabās savu pakāpi pēc viņa iecelšanas ierēdņa statusā, tajā ir paredzēts izņēmums no noteikuma par klasificēšanu pakāpē nesen darbā pieņemta ierēdņa karjeras sākumā un tā ir uzskatāma par īpašu noteikumu, kura netiešas, bet obligātās sekas ir tas, ka pagaidu darbinieku iecelšana štatā tiek izslēgta no Civildienesta noteikumu 31. panta piemērošanas jomas, proti, arī šī panta 2. punkta piemērošanas jomas.

Šīs interpretācijas pamatojumam var atsaukties, pirmkārt, uz to, ka, ja pagaidu darbinieks tiek iecelts amatā kā ierēdnis pēc iekšējā konkursa uz pastāvīgajām darbavietām, trūkst pamatojuma iespējai izņēmuma kārtā kādam ārkārtas kandidātam noteikt labvēlīgākus nosacījumus, lai sev rezervētu viņa pakalpojumus, ko vēlētos saņemt citi iespējamie darba devēji, un, otrkārt, uz to, ka pagaidu darbinieka iegūtā pakāpe un līmenis jau atspoguļo viņa pieredzi un viņa nopelnus brīdī, kad viņš tiek iecelts štatā, līdz ar to, viņam piemērojot Civildienesta noteikumu 31. panta 2. punktu, otrreiz būtu jāņem vērā tie paši dati.

(skat. 51.–57. un 59. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1998. gada 13. februāris, T‑195/96 Alexopoulou/Komisija, Recueil FP, I‑A‑51. un II‑117. lpp., 37. punkts; 1999. gada 6. jūlijs, T‑203/97 Forvass/Komisija, Recueil FP, I‑A‑129. un II‑705. lpp., 44. punkts; 2006. gada 15. marts, T‑411/03 Herbillon/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑45. un II‑A‑2‑193. lpp., 77. punkts.