CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2007. gada 15. martā

Lieta F‑111/05

Carlos Sanchez Ferriz

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Novērtēšana – Karjeras attīstības ziņojums – 2001./2002. gada novērtējums

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Sanchez Ferriz lūdz atcelt viņa karjeras attīstības ziņojumu par laikposmu no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 31. decembrim

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Prasība, kas celta par karjeras attīstības ziņojumu

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 64. un 65. pants; Civildienesta noteikumu 26. panta septītā daļa un 43. pants)

2.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

3.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

4.      Ierēdņi – Novērtējums – Karjeras attīstības ziņojums

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

5.      Iebilde par prettiesiskumu – Piemērojamība – Tiesību akti, uz kuru prettiesiskumu var atsaukties

(EKL 241. pants)

1.       Pat tad, ja tās prasības ietvaros, ko ierēdnis ceļ par viņa karjeras attīstības ziņojumu, pamats, kas izriet no tā, ka elektroniskas lietas pastāvēšana pārkāpjot Civildienesta noteikumu 26. panta pēdējo [septīto] daļu, jo tas neļaujot Kopienu tiesai nodot visu minētā ierēdņa personīgo lietu, būtu pamatots, tas nekādi nevar radīt šaubas par apstrīdētā karjeras attīstības ziņojuma likumību. Pamatojoties uz šo argumentu, vienīgi var apgalvot, ka Kopienu tiesas rīcībā šajā lietā nebija informācijas, kas bija jāpaziņo atbilstoši Civildienesta noteikumiem. Tomēr ierēdņa prasības vērtējuma, ko veic Kopienu tiesa, likumība nekādā ziņā nav atkarīga no tā, vai atbildētāja iestāde ir ievērojusi tās pienākumu paziņot minētā ierēdņa personīgo lietu, kā tas paredzēts Civildienesta noteikumu 26. pantā. Vienīgi Kopienu tiesa var novērtēt iespēju veikt iespējamus procesa organizatoriskos pasākumus un noteikt iespējamus pierādījumu savākšanas pasākumus.

(skat. 31. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 28. novembris, T‑47/04 Milbert u.c./Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑281. un II‑A‑2‑1455. lpp., 83. punkts.

2.      Tas, ka, sagatavojot karjeras attīstības ziņojumus, novērtētāji ņem vērā viņiem norādītos vidējos rādītājus, nekādā veidā nenozīmē, ka viņu lemšanas brīvība būtu ierobežota apmērā, kas ir pretējs Civildienesta noteikumu 43. pantam. Tieši pretēji, vidējā rādītāja sistēma, kas ir ieviesta ar Komisijas pieņemtajiem Civildienesta noteikumu 43. panta Vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem, sekmē novērtētāju brīvību, vērtējot novērtējamo ierēdni, un veicina novērtējuma izveidi, kas atspoguļotu šo ierēdņu nopelnus.

Pirmkārt, šis rādītājs, kas matemātiski izsaka vidējo ierēdņa snieguma novērtējumu, neierobežo novērtētājiem piedāvāto iespēju diferencēt individuāli veiktos katra ierēdņa snieguma novērtējumus atkarībā no pakāpes, kādā šis sniegums atšķiras no šī vidējā rādītāja, to pārsniedzot vai nesasniedzot.

Otrkārt, vidējā rādītāja 14 norādīšana punktu skalā no 0 līdz 20 ļauj novērst vidējā novērtējuma pieaugumu, kura rezultātā samazinātos novērtētāju faktiski izmantojamo punktu diapazons un attiecīgi tiktu apdraudēts novērtēšanas uzdevums, kas ir pēc iespējas precīzi atspoguļot novērtējamo ierēdņu nopelnus un veikt to reālu salīdzināšanu.

Treškārt, vidējā rādītāja noteikšana ļauj arī samazināt risku, ka dažādu ģenerāldirektorātu izmantotie novērtēšanas vidējie rādītāji atšķiras, kam nav objektīva pamatojuma saistībā ar novērtējamo ierēdņu nopelniem.

Ceturtkārt, vidējā rādītāja sistēma ievēro visbiežāk novēroto faktu, proti, viendabīgu novērtējamo ierēdņu sadali ap vidējo nopelnu līmeni, kuru parāda vidējais rādītājs. Turklāt sistēma, kas ir ieviesta ar Komisijas pieņemtajiem Civildienesta noteikumu 45. panta Vispārīgajiem īstenošanas noteikumiem, ļauj novērtētājiem, tad ja īpašais dienesta stāvoklis atšķiras no šī vispār novērotā fakta, novirzīties arī no vidējā rādītāja. Kā tas izriet no šo Vispārīgo īstenošanas noteikumu 6. panta 1. punkta, ar vidējā rādītāja pārsniegšanu par vienu punktu nav saistītas nekādas sekas.

(skat. 40.–45. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 25. oktobris, T‑43/04 Fardoom un Reinard/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑329. un II‑1465. lpp., 52., 54. un 55. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 28. jūnijs, F‑19/05 Sanchez Ferriz/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑41. un II‑A‑1‑135. lpp., 42. punkts.

3.      Iekšējas norādes par karjeras attīstības ziņojumu sagatavošanu, kurās ir paredzētas trīs atsauces grupas, kas atbilst orientējošiem personāla procentiem un pieļauj atšķirīgus karjeras izaugsmes ātrumus, paredzot grupu no 17 līdz 20 punktiem (ātra karjera) ne vairāk kā 15 % ierēdņu, grupu no 12 līdz 16 punktiem (vidēja karjera) apmēram 75 % ierēdņu un grupu no 10 līdz 11 punktiem (lēna karjera) ne vairāk kā 10 % ierēdņu, neierobežo novērtētāju lemšanas brīvību tādā veidā, kas būtu pretrunā Civildienesta noteikumu 43. pantam.

Atsauces grupas tiek piemērotas orientējoši, to pamatā ir jau veikto novērtēšanu novērojumi un to neievērošana nav saistīta ar nekādām sankcijām. Norādot atsauces grupas, vienīgi tiek ņemti vērā visbiežāk novērotie fakti, neietekmējot novērtētāja brīvību no tām atkāpties, ja to pamato īpašs novērtējamo ierēdņu stāvoklis.

(skat. 47.–50. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: Fardoom un Reinard/Komisija, minēts iepriekš, 61. punkts.

Civildienesta tiesa: Sanchez Ferriz/Komisija, minēts iepriekš, 49. punkts.

4.       Apstiprinātāja iejaukšanās novērtēšanas procedūrā neierobežo novērtētāja lemšanas brīvību, sagatavojot karjeras attīstības ziņojumu. Apstiprinātājs ir novērtētājs pilnā šī vārda nozīmē. Saskaņā ar Komisijas pieņemto Civildienesta noteikumu 43. panta Vispārīgo īstenošanas noteikumu 7. panta 4. punktu novērtētājs un apstiprinātājs sagatavo karjeras attīstības ziņojumu. Turklāt atbilstoši šo Vispārīgo īstenošanas noteikumu 7. panta 5. punktam, ja ierēdnis vēlas sarunu ar apstiprinātāju, apstiprinātājam ir tiesības vai nu grozīt, vai apstiprināt karjeras attīstības ziņojumu. No tā izriet, ka novērtēšanas metode, kuru Komisija uzskata par vispiemērotāko, nekādā ziņā neierobežo novērtētāju lemšanas brīvību, novērtējot ierēdņu patieso vērtību atkarībā no paredzētajiem trim novērtējuma kritērijiem. Rezultātā apstiprinātāja tiesības grozīt novērtētāja novērtējumu – tāpat kā cita starpā pārsūdzības novērtētāja tiesības grozīt novērtētāja novērtējumu – nav Civildienesta noteikumu 43. panta pārkāpums.

(skat. 52. un 53. punktu)

5.      Iebilde par prettiesiskumu ir jāattiecina tikai uz to, kas ir vajadzīgs strīda atrisināšanai. EKL 241. panta mērķis nav atļaut vienam lietas dalībniekam apstrīdēt jebkura vispārēja tiesību akta piemērojamību jebkādas prasības atbalstam. Vispārējam tiesību aktam, kura tiesiskums tiek apšaubīts, ir jābūt tieši vai netieši piemērojamam gadījumā, kas ir prasības priekšmets, un ir jāpastāv juridiskai saiknei starp apstrīdēto individuālo lēmumu un attiecīgo vispārējo tiesību aktu.

(skat. 59. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1965. gada 31. marts, 21/64 Macchiorlati Dalmas e Figli/Augstā iestāde, Recueil, 227. un 245. lpp.; 1966. gada 13. jūlijs, 32/65 Itālija/Padome un Komisija, Recueil, 563. un 594. lpp.

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 26. oktobris, T‑6/92 un T‑52/92 Reinarz/Komisija, Recueil, II‑1047. lpp., 57. punkts; 2000. gada 3. februāris, T‑60/99 Townsend/Komisija, Recueil FP, I‑A‑11. un II‑45. lpp., 53. punkts.