CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2007. gada 1. februārī

Lieta F‑42/05

Francisco Rossi Ferreras

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Novērtēšana – Karjeras attīstības ziņojums – 2003. gada novērtējums – Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība par zaudējumu atlīdzību

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu, ar ko Rossi Ferreras lūdz atcelt viņa karjeras attīstības ziņojumu, kurš sagatavots 2004. gada 22. jūlijā par laika posmu no 2003. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, kā arī piespriest Komisijai atlīdzināt kaitējumu, kas, kā viņš apgalvo, viņam ir nodarīts

Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Tiesas kontrole – Robežas

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas nodarīti ar rīcību, kurai nav lēmuma rakstura

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.      Ierēdņi – Prasība – Pieņemamības nosacījumi – Sabiedriskās kārtības raksturs

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Tiesas kontrolē, ko Kopienu tiesa veic attiecībā uz novērtējuma ziņojuma saturu, pārbauda tikai procedūras likumību, faktu saturisko pareizību, kā arī to, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā vai arī nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana.

(skat. 33. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 26. oktobris, T‑18/93 Marcato/Komisija, Recueil FP, I‑A‑215. un II‑681. lpp., 45. punkts; 2003. gada 20. maijs, T‑179/02 Pflugradt/ECB, Recueil FP, I‑A‑149. un II‑733. lpp., 46. punkts.

2.      Atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantam pirms prasības par zaudējumu atlīdzību, kuras mērķis ir iegūt atlīdzību par kaitējumu, kas nodarīts ar rīcību, kurai nav lēmuma rakstura, piemēram, par psiholoģisku vajāšanu, ir jānotiek administratīvai procedūrai divos posmos. Vispirms ieinteresētajai personai ir jāvēršas iecēlējinstitūcijā ar lūgumu atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktam, aicinot administrāciju atlīdzināt minēto kaitējumu. Tikai šī lūguma tiešs vai netiešs noraidījums ir nelabvēlīgs lēmums, par kuru var iesniegt sūdzību, un tikai pēc tam, kad ir pieņemts lēmums, ar kuru tieši vai netieši ir noraidīta šī sūdzība, Civildienesta tiesā var iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzību.

(skat. 58.–61. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1989. gada 27. jūnijs, 200/87 Giordani/Komisija, Recueil, 1877. lpp., 22. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 1. decembris, T‑79/92 Ditterich/Komisija, Recueil FP, I‑A‑289. un II‑907. lpp., 41. punkts un tajā minētā judikatūra; 2002. gada 14. maijs, T‑194/00 AntasdeCampos/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑59. un II‑279. lpp., 72. punkts; 2004. gada 8. jūlijs, T‑200/02 Tsarnavas/Komisija, Krājumā nav publicēts, 48. punkts; 2006. gada 15. maijs, F‑03/05 Schmit/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑9. un II‑A‑1‑33. lpp., 48. punkts.

3.      Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā iekļautie noteikumi ir saistīti ar sabiedrisko kārtību un tos nevar ļaut piemērot lietas dalībniekiem vai tiesai. Tādējādi tāpēc vien, ka lēmumā, ar kuru tieši ir noraidīta sūdzība, kāda iestāde nav atsaukusies uz sūdzībā iekļautā lūguma atlīdzināt zaudējumus nepieņemamību, administrācija nezaudē iespēju tiesvedībā tiesā norādīt iebildi par nepieņemamību, ne Civildienesta tiesa ir atbrīvota no tai uzliktā pienākuma pārbaudīt, vai ir ievērots Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants.

(skat. 62. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 5. decembris, T‑209/99 Hoyer/Komisija, Recueil FP, I‑A‑243. un II‑1211. lpp., 47. punkts.