Apvienotās lietas C‑447/05 un C‑448/05

Thomson Multimedia Sales Europe

un

Vestel France

pret

Administration des douanes et droits indirects

(Cour d'appel de Paris lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Kopienas Muitas kodekss – Piemērošanas pasākumi – Regula (EEK) Nr. 2454/93 – 11. pielikums – Preču nepreferenciāla izcelsme – Televīzijas uztvērēji – Būtiskas apstrādes vai pārstrādes jēdziens – Pievienotās vērtības kritērijs – Spēkā esamība

Sprieduma kopsavilkums

Preču izcelsme – Noteikšana – Būtiska apstrāde vai pārstrāde – Montāžas darbība

(Padomes Regulas Nr. 2913/92 24. un 249. pants; Komisijas Regulas Nr. 2454/93 11. pielikums)

Dažādu elementu montāža ir būtiska pārstāde vai apstrāde, kas var tikt uzskatīta par izcelsmi norādošu, ja, aplūkojot to no tehniskā viedokļa un ņemot vērā attiecīgās preces definīciju, tā veido ražošanas galīgo stadiju, kuras laikā tiek konkretizēts izmantoto sastāvdaļu lietojums un kuras laikā attiecīgajām precēm tiek piešķirtas to īpašās kvalitatīvās iezīmes.

Tomēr, ņemot vērā no montāžas jēdziena izrietošo darbību dažādību, pastāv situācijas, kurās pārbaude, pamatojoties uz tehniska rakstura kritērijiem, lai noteiktu preces izcelsmi, var nebūt izšķiroša. Šādos gadījumos kā pakārtots kritērijs ir jāņem vērā montāžas radītā pievienotā vērtība.

Šajā sakarā Komisijai diskrecionārās varas ietvaros, kura tai piemīt, lai veiktu vajadzīgos pasākumus Kopienas Muitas kodeksa noteikumu piemērošanai, it īpaši to [noteikumu], kas attiecas uz preču izcelsmi, ir jāpieņem vispārēja rakstura noteikumi, kuri tiesiskās drošības nodrošināšanas nolūkā ilgtermiņā ņemtu vērā visu industrijas nozares situāciju un kurus līdz ar to jebkurā brīdī nevarētu ietekmēt kāda šīs nozares uzņēmuma atsevišķa situācija.

Tādējādi Komisijas vērā ņemtie daudzie no montāžas jēdziena izrietošie darbību veidi visā attiecīgajā industrijas nozarē var attaisnot atsauci uz pievienotās vērtības kritēriju.

(sal. ar 26., 27., 36. un 37. punktu un rezolutīvo daļu)

TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2007. gada 8. martā (*)

Kopienas Muitas kodekss – Piemērošanas pasākumi – Regula (EEK) Nr. 2454/93 – 11. pielikums – Preces nepreferenciāla izcelsme – Televīzijas uztvērēji – Būtiskas apstrādes vai pārstrādes jēdziens – Pievienotās vērtības kritērijs – Spēkā esamība

Apvienotās lietas C‑447/05 un C‑448/05

par lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Cour d’appel de Paris (Francija) iesniedza ar lēmumiem, kas pieņemti 2005. gada 18. novembrī un kas Tiesā reģistrēti 2005. gada 16. decembrī, tiesvedībās

Thomson Multimedia Sales Europe (C‑447/05),

Vestel France (C‑448/05)

pret

Administration des douanes et droits indirects.

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši E. Juhāss [E. Juhász], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], Dž. Arestis [G. Arestis] un J. Malenovskis [J. Malenovský] (referents),

ģenerāladvokāts P. Mengoci [P. Mengozzi],

sekretārs J. Svēdenborgs [J. Swedenborg], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2006. gada 29. novembrī,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Thomson Multimedia Sales Europe vārdā – F. Gogēls [F. Goguel], avocat,

–        Vestel France vārdā – F. Gogēls, avocat, un F. de Bāre [P. de Baere], advocaat,

–        Francijas valdības vārdā – Ž. de Bergess [G. de Bergues] un Ž. Lebrā [G. Le Bras], pārstāvji,

–        Itālijas valdības vārdā – I. M. Bragulja [I. M. Braguglia], pārstāvis, kam palīdz Dž. Albencio [G. Albenzio], avvocato dello Stato,

–        Apvienotās Karalistes valdības vārdā – K. Vaita [C. White] un K. Bīls [K. Beal], pārstāvji,

–        Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – K. Lūiss [X. Lewis] un Ž. Otjo [J. Hottiaux], pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, Kombinētajā nomenklatūrā ietverto noteikumu, kas minēti 11. pielikuma tabulas 3. ailes 8528. pozīcijā, spēkā esamību (OV L 253, 1. lpp., turpmāk tekstā – “apstrīdētie Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumi”).

2        Šie lūgumi tika iesniegti saistībā ar strīdu par televīzijas uztvērēju izcelsmi, kuru administration française des douanes et droits indirects (Francijas Muitas un netiešo nodokļu administrācija, turpmāk tekstā – “muitas administrācija”) ir noteikusi saistošajās izziņās par nepreferenciālo izcelsmi (turpmāk tekstā – “SII”), kas pēc sabiedrības Thomson Sales Europe, agrāk – Thomson Multimedia Sales Europe, (turpmāk tekstā – “Thomson”) un sabiedrības Vestel France (turpmāk tekstā – “Vestel”) lūguma izsniegtas 2003. gadā.

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienas Muitas kodekss

3        Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Kopienas Muitas kodekss”) II sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļas ar virsrakstu “Preces nepreferenciāla izcelsme” 24. pants paredz:

“Izcelsmes valsts precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts, ir tā, kurā šim nolūkam apgādātā ražotavā notikusi pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.”

4        Kopienas Muitas kodeksa 249. pants paredz, ka Eiropas Kopienu Komisija veic vajadzīgos pasākumus minētā kodeksa piemērošanai.

 Regula Nr. 2454/93

5        Saskaņā ar Regulas Nr. 2454/93 39. panta pirmo daļu:

“Saistībā ar 11. pielikumā uzskaitītiem iegūtiem produktiem tā paša pielikuma [tabulas] 3. ailē minēto apstrādi vai pārstrādi uzskata par tādu procesu vai darbību, kas dod [norāda uz] izcelsmi atbilstīgi [Kopienas Muitas] kodeksa 24. pantam.”

6        Regulas Nr. 2454/93 11. pielikums paredz:

KN kods	Preču apraksts	Nenoteiktas izcelsmes materiālu apstrāde vai pārstrāde, kas dod noteiktas izcelsmes produktu statusu
(1)	(2)	(3)
[..] ex 8528	[..] Televīzijas uztvērēji (izņemot videoatskaņotājus, televīzijas projektorus un videomonitorus), kas atrodas vai neatrodas vienā korpusā ar radiouztvērējiem vai skaņas un attēla ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūru, bet ne ar video ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūru	[..] Ražošana, kur vērtības pieaugums, kas gūts no montāžas un, attiecīgos gadījumos, tādu daļu iestrādāšanas, kuru izcelsme ir montāžas valstī, ir vismaz 45 % no produkta ražotāja cenas. Ja 45 % noteikums nav ievērots, tad uzskata, ka aparāta izcelsme ir to daļu izcelsmes valstī, kuru ražotāja cena ir vairāk nekā 35 % no aparāta ražotāja cenas. Ja 35 % noteikums ir spēkā divās valstīs, tad uzskata, ka aparāta izcelsme ir to daļu izcelsmes valstī, kuru procentuālā vērtība ir lielāka

 Pamata prāvas un prejudiciālie jautājumi

 Lieta C‑447/05

7        Thomson Francijā tirgo televīzijas uztvērējus, kas ražoti Polijā no daļām, kuru izcelsmes valsts ir Polija un citas valstis. Katodstaru lampas, kuru izcelsmes valsts ir Koreja, veido 42,43 % no televīzijas uztvērēju ražotāja cenas. Televīzijas uztvērēju daļas, kuru izcelsmes valsts ir Polija, un šajā valstī veiktās ražošanas darbības veido 31,49 % ražotāja cenas.

8        Pēc Thomson lūguma muitas administrācija, pamatojoties uz Kopienas Muitas kodeksa 24. pantu, kā arī Regulas Nr. 2454/93 34. pantu un šīs regulas 11. pielikumu, 2003. gada 11. jūlijā izsniedza SII, kā minēto televīzijas uztvērēju izcelsmes valsti norādot Koreju.

9        Apstrīdot strīdīgo Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumu spēkā esamību, ņemot vērā Kopienas Muitas kodeksa 24. pantu, Thomson vērsās tribunal d’instance du 7^ème arrondissement de Paris [Parīzes 7. iecirkņa Rajona tiesa], lai tā atceltu SII un atzītu, ka attiecīgo uztvērēju izcelsmes valsts ir Polija.

10      Ar 2004. gada 8. jūnija spriedumu minētā tribunal d’instance šo lūgumu noraidīja, par ko Thomson iesniedza apelācijas sūdzību cour d’appel de Paris [Parīzes Apelācijas tiesa]. Šauboties par apstrīdēto Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumu spēkā esamību, cour d’appel de Paris nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [..] Regulas [..] Nr. 2454/93 11. pielikums ir spēkā neesošs, ciktāl tas ir pretrunā Kopienas Muitas kodeksa [..] 24. pantam [..], jo saskaņā ar šo pielikumu Polijā ražots televīzijas uztvērējs tiesvedībā minētajos apstākļos ir uzskatāms par televīzijas uztvērēju, kura izcelsmes valsts ir Koreja?”

 Lieta C‑448/05

11      Vestel Francijā tirgo televīzijas uztvērējus, kas ražoti Turcijā no daļām, kuru izcelsmes valsts ir Turcija un citas valstis. Katodstaru lampas, kuru izcelsmes valsts ir Ķīna, veido 43,1141 % no televīzijas uztvērēju ražotāja cenas. Televīzijas uztvērēju daļas, kuru izcelsmes valsts ir Turcija, un šajā valstī veiktās ražošanas darbības veido 38,47 % ražotāja cenas.

12      Pēc Vestel lūguma muitas administrācija, pamatojoties uz Kopienas Muitas kodeksa 24. pantu, kā arī Regulas Nr. 2454/93 34. pantu un šīs regulas 11. pielikumu, 2003. gada 24. martā izsniedza SII, kā minēto televīzijas uztvērēju izcelsmes valsti norādot Ķīnu.

13      Apstrīdot strīdīgo Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumu spēkā esamību, ņemot vērā Kopienas Muitas kodeksa 24. pantu, Vestel vērsās tribunal d’instance du 7^ème arrondissement de Paris, lai tā atceltu SII un atzītu, ka attiecīgo uztvērēju izcelsmes valsts ir Turcija.

14      Ar 2004. gada 8. jūnija spriedumu minētā tribunal d’instance šo lūgumu noraidīja, par ko Vestel iesniedza apelācijas sūdzību cour d’appel de Paris. Šauboties par apstrīdēto Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumu spēkā esamību, šī [cour d’appel de Paris] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [..] Regulas [..] Nr. 2454/93 11. pielikums ir spēkā neesošs, ciktāl tas ir pretrunā Kopienas Muitas kodeksa [..] 24. pantam [..], jo saskaņā ar šo pielikumu Turcijā ražots televīzijas uztvērējs tiesvedībā minētajos apstākļos ir uzskatāms par televīzijas uztvērēju, kura izcelsmes valsts ir Ķīna?”

15      Ar Tiesas priekšsēdētāja 2006. gada 7. marta rīkojumu lietas C‑447/05 un C‑448/05 rakstveida, mutvārdu procesā un galīgā sprieduma taisīšanai tika apvienotas.

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

16      Ar prejudiciālajiem jautājumiem iesniedzējtiesa jautā, vai apstrīdētie Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumi ir spēkā neesoši, ciktāl tie prasa, ka vērtības pieaugums, kas gūts no montāžas un, attiecīgos gadījumos, tādu daļu iestrādāšanas, kuru izcelsme ir montāžas valstī, ir vismaz 45 % no televīzijas uztvērēju ražotāja cenas, lai to ražošanas [fakts] norādītu uz izcelsmes valsti vai montāžas vietu.

17      Prasītājas pamata prāvā būtībā norāda, ka, atsaucoties arī uz tādu Kopienas Muitas kodeksa 24. pantā ietverto kritēriju, kas balstīts uz pievienoto vērtību, kuru tās uzskata par “kvantitatīvu”, un kas esot nesaderīgs ar kritērijiem, kas, pēc viņu domām, ir “kvalificējoši”, Komisija esot pārsniegusi pilnvaras, kuras tai piešķīrusi Eiropas Savienības Padome, lai īstenotu tiesību normas, kuras [Padome] ir ieviesusi šajā kodeksā.

18      Vispirms ir jānorāda, ka apstrīdēto Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumu spēkā esamības jautājums tika uzdots pamata prāvu ietvaros, kurās tiek apstrīdēts SII par dažu televīzijas uztvērēju, kuru montāža notiek Polijā, un citu – Turcijā, tiesiskums. Lūgumus, sakarā ar kuriem izsniegtas šīs SII, 2003. gadā iesniedza uzņēmumi ar juridisko adresi Francijā, kuri vēlējās noskaidrot tādu uztvērēju neprefereciālo izcelsmi, kas tiek definēta, piemērojot Kopienas Muitas kodeksa 22.–26. pantā minētās tiesību normas.

19      Šo lūgumu mērķis nebija noskaidrot preču preferenciālo izcelsmi, kas paredzēta Kopienas Muitas kodeksa 27. pantā, un tātad tie nav vērsti uz to, lai uzzinātu, vai uz minētajām precēm ir attiecināmi preferenciālie tarifu pasākumi, kas ietverti Eiropas Kopienas nolīgumos, kurus tā noslēgusi ar noteiktām valstīm vai valstu grupām.

20      Šādos apstākļos, pat ja attiecīgā SII izsniegšanas brīdī uz Polijas Republiku un Turcijas Republiku būtu attiecināms īpašs statuss to muitas attiecībās ar Eiropas Kopienām, šis apstāklis kā tāds nevar atspēkot iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu svarīgumu.

21      Šajā sakarā, pirmkārt, ir jāatgādina, ka saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa 24. pantu prece, kuras ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts, ir tā, kurā šim nolūkam apgādātā ražotavā notikusi pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.

22      Šajā pantā ir pārņemts Padomes 1968. gada 27. jūnija Regulas (EEK) Nr. 802/68 par preču izcelsmes jēdziena vispārējo definīciju (OV L 148, 1. lpp.) 5. panta teksts, kurš bija piemērojams pirms minētā kodeksa stāšanās spēkā. Interpretējot šo regulu, Tiesa ir nospriedusi, ka no minētā 5. panta izriet, ka noteicošais kritērijs ir būtiska pārstāde vai apstrāde (1989. gada 13. decembra spriedums lietā C‑26/88 Brother International, Recueil, 4253. lpp., 15. punkts).

23      Otrkārt, ir jāatgādina, ka Kopienas Muitas kodeksa 249. pants ir pietiekams pamats pilnvarojumam, kas ļauj Komisijai pieņemt minētā kodeksa piemērošanas noteikumus (1999. gada 11. novembra spriedums lietā C‑48/98 Söhl & Söhlke, Recueil, I‑7877. lpp., 35. punkts).

24      No Tiesas judikatūras izriet, ka Komisija ir tiesīga veikt jebkādus piemērošanas pasākumus, kas vajadzīgi vai lietderīgi pamattiesiskā regulējuma īstenošanai, ar nosacījumu, ka tie nav pretrunā ar šo regulējumu vai ar Padomes piemērošanas noteikumiem (skat. it īpaši iepriekš minēto spriedumu lietā Söhl & Söhlke, 36. punkts).

25      Turklāt Komisijai, piemērojot Kopienas Muitas kodeksa 24. pantu, lai īstenotu pilnvaras, ko tai ir piešķīrusi Padome, ir rīcības brīvība, kas tai ļauj precizēt šī noteikuma abstraktos jēdzienus attiecībā uz īpašu pārstādi vai apstrādi (skat. 1983. gada 23. marta spriedumu lietā C‑162/82 Cousin u.c., Recueil, 1101. lpp., 17. punkts).

26      Attiecībā uz jautājumu par to, vai dažādu elementu montāža ir būtiska pārstāde vai apstrāde, Tiesa jau ir nospriedusi, ka šāda darbība var tikt uzskatīta par izcelsmi norādošu, ja, aplūkojot to no tehniskā viedokļa un ņemot vērā attiecīgās preces definīciju, tā veido ražošanas galīgo stadiju, kuras laikā tiek konkretizēts izmantoto sastāvdaļu lietojums un kuras laikā attiecīgajām precēm tiek piešķirtas to īpašās kvalitatīvās iezīmes (1979. gada 31. janvāra spriedums lietā 114/78 Yoshida, Recueil, 151. lpp., un iepriekš minētais spriedums lietā Brother International, 19. punkts).

27      Tomēr Tiesa nosprieda, ka, ņemot vērā no montāžas jēdziena izrietošo darbību dažādību, pastāv situācijas, kurās pārbaude, pamatojoties uz tehniska rakstura kritērijiem, lai noteiktu preces izcelsmi, var nebūt izšķiroša. Šādos gadījumos kā pakārtots kritērijs ir jāņem vērā montāžas radītā pievienotā vērtība (iepriekš minētais spriedums lietā Brother International, 20. punkts).

28      Tiesa precizē, ka šī kritērija nozīmīgums ir apstiprināts arī ar Starptautisko Konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu (“Kioto konvencija”), kuras vairāki pielikumi Kopienas vārdā tika apstiprināti ar Padomes 1977. gada 3. jūnija Lēmumu 77/415/EEK (OV L 166, 1. un 3. lpp.) un kuras notas, kas ir saistītas ar D.1 pielikuma 3. standartu, precizē, ka būtiskas pārstrādes kritērijs praksē var izpausties ar procentu normu, kad vai nu izmantoto materiālu procentuālā vērtība, vai pievienotās vērtības procentuālā attiecība sasniedz noteiktu līmeni (iepriekš minētais spriedums lietā Brother International, 21. punkts).

29      Turklāt ir jānorāda arī, ka ar 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 1. lpp.), Padome apstiprināja it īpaši nolīgumu par izcelsmes tiesību normām, kas pievienotas Nobeiguma aktam, kas parakstīts 1994. gada 15. aprīlī Marakešā (OV L 336, 144. lpp.), saskaņā ar kuru minēto tiesību normu izstrādes laikā var tikt izmantots procentuālās vērtības kritērijs.

30      Šajā sakarā ir jāatgādina, ka starptautiskie nolīgumi no to spēkā stāšanās brīža ir nedalāma Kopienu tiesību sistēmas kārtības sastāvdaļa (skat. it īpaši 2006. gada 10. janvāra spriedumu lietā C‑344/04 IATA un ELFAA, Krājums, I‑403. lpp., 36. punkts). Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atvasināto Kopienu tiesību teksti ir jāinterpretē pēc iespējas saskaņā ar šiem nolīgumiem (skat. it īpaši 2003. gada 9. janvāra spriedumu lietā C‑76/00 P Petrotub un Republica/Padome, Recueil, I‑79. lpp., 57. punkts).

31      No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka pievienotās vērtības kritērija izvēle pati par sevi nav nesaderīga ar Kopienas Muitas kodeksa 24. pantu un ka atsauce uz šo kritēriju pati par sevi nevar pierādīt, ka Komisija, piemērojot minētā kodeksa 249. pantu, ir pārsniegusi īstenošanas pilnvaras.

32      Ir jāuzskata, ka prasītājas pamata prāvā norāda arī, ka televīzijas uztvērēju ražošanas industrijas nozarē situācija ir tāda, ka televīzijas uztvērēju montāžas pārbaude, pamatojoties uz tehnisko kritēriju, var būt izšķiroša, lai noteiktu šīs preces izcelsmi, un tātad iestājas pret to, ka Komisija ņem vērā, kā tā to dara apstrīdētajos Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumos, pievienotās vērtības kritēriju, kam ir tikai pakārtots raksturs.

33      Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 802/68 piemērošanai Komisija pieņēma 1970. gada 23. decembra Regulu Nr. 2632/70, kurā noteikta izcelsme radio un televīzijas uztvērējiem (OV L 279, 35. lpp.), kuras noteikumi, kas atsaucas uz pievienotās vērtības kritēriju, būtībā tika pārņemti apstrīdētajos Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumos.

34      Saskaņā ar Regulas Nr. 2632/70 otro apsvērumu radio un televīzijas uztvērēju montāža var ietvert atkarībā no montējamā aparāta veida vairāk vai mazāk izstrādātus procesus un līdz ar to – izmantotos līdzekļus un nosacījumus, ar kādiem tā tiek veikta. Minētās regulas trešais apsvērums norāda arī, ka montāža “mūsdienu tehnikas situācijā šajā industrijas nozarē” parasti neveido pati par sevi svarīgu ražošanas stadiju Regulas Nr. 802/68 5. panta izpratnē, bet ka dažos gadījumos tas var būt atšķirīgi, piemēram, ja šīs darbības attiecas uz augstas veiktspējas aparātiem vai aparātiem, kas prasa stingru izmantoto daļu kontroli, vai ja tās ietver arī aparātu veidojošo elementu montāžu. Regulas Nr. 2632/70 ceturtajā apsvērumā ir papildināts, ka darbību dažādība, kas izriet no montāžas jēdziena, pamatojoties uz tehnisko kritēriju, neļauj noteikt gadījumus, kuros šīs darbības veido svarīgu ražošanas stadiju, un šādos apstākļos ir jāņem vērā šādu darbību radītā pievienotā vērtība.

35      Tātad šie iemesli var attaisnot pievienotās vērtības kritērija saglabāšanu apstrīdētajos Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumos.

36      Faktiski Komisijai diskrecionārās varas ietvaros, kura tai piemīt, lai veiktu vajadzīgos pasākumus Kopienas Muitas kodeksa noteikumu piemērošanai, it īpaši to [noteikumu], kas attiecas uz preču izcelsmi, ir jāpieņem vispārēja rakstura noteikumi, kuri tiesiskās drošības nodrošināšanas nolūkā ilgtermiņā ņemtu vērā visu industrijas nozares situāciju un kurus līdz ar to jebkurā brīdī nevarētu ietekmēt kāda šīs nozares uzņēmuma atsevišķa situācija.

37      Šādos apstākļos Komisijas vērā ņemtie daudzie no montāžas jēdziena izrietošie darbību veidi visā attiecīgajā industrijas nozarē attaisno atsauci uz pievienotās vērtības kritēriju.

38      Vispirms ir jānorāda, ka prasītājas pamata prāvā pašas savos rakstveida apsvērumos uzsver, ka dažādo aparātu, par kuriem ir strīds pamata prāvā, sastāvdaļu montāža ietilpst kompleksā industriālā procesā. Turklāt Tiesā iesniegto lietas materiālu dokumenti neļauj uzskatīt, ka šis process būtu vienāds attiecībā uz visiem televīzijas uztvērēju ražotājiem. Tie katrā ziņā neļauj konstatēt, ka daudzie no montāžas jēdziena izrietošie darbību veidi nepastāv visā attiecīgajā industrijas nozarē.

39      Šādā kontekstā prasība vienveidīgi piemērot muitas tiesību normas visā Kopienas muitas teritorijā paredzot, ka abstrakti pēdējās būtiskās pārstrādes vai apstrādes jēdzieni, uz kuriem attiecībā uz preču kopumu atsaucas Kopienas Muitas kodeksa 24. pants, būtu precizēti attiecībā uz tādām īpašām precēm kā televīzijas uztvērēji, ar īpašiem noteikumiem, kuri var ņemt vērā šo aparātu ražošanas procesu dažādību. Līdz ar to, atsaucoties uz skaidru un objektīvu kritēriju, kāds ir pievienotās vērtības kritērijs, ļaujot izteikt attiecībā uz šī veida precēm, kurām ir komplekss sastāvs, no kā sastāv būtiskā pārstrāde, kas norāda uz to izcelsmi, neesot izdarīta tiesību kļūda.

40      Apstāklis, ka tādējādi Komisijai iepriekš minēto iemeslu dēļ bija jāprecizē tiesību normas attiecībā uz televīzijas uztvērēju izcelsmes noteikšanu, atsaucoties uz pievienotās vērtības kritēriju, nekādi nenosaka, ka šis kritērijs pats par sevi un vispārēji būtu stingrāks nekā vispārējie Kopienas Muitas kodeksa 24. pantā minētie kritēriji un ka tas obligāti šīs preces nostādīs mazāk izdevīgā situācijā nekā tās, kurām, pat ja tām ir salīdzināms raksturs, tiek piemēroti šie vispārējie kritēriji vai citi kritēriji. Prasītājas pamata prāvā tātad nevar lietderīgi apstrīdēt strīdīgo Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumu spēkā esamību, atsaucoties uz Tiesas sniegto vērtējumu iepriekš minētajā spriedumā lietā Cousin u.c. par regulas noteikumiem, kuras diskriminējošais raksturs izrietēja no atsauces uz acīmredzami stingrākiem kritērijiem vienas preces izcelsmes definēšanai nekā citai salīdzināmai precei.

41      Turklāt no Tiesai iesniegto lietas materiālu dokumentiem neizriet, ka šī pievienotās vērtības kritērija piemērošana būtu, kā to norāda prasītājas pamata prāvā, problemātiskāka nekā tāda kritērija, kas izriet no vispārēja rakstura jēdzienu, uz kuriem atsaucas kopienas Muitas kodeksa 24. pants, piemērošanas. Šajā sakarā nav minētas nekādas grūtības, ar kurām saskārusies muitas administrācija, kas bija atbildīga par ieinteresēto personu iesniegto SII lūgumu izskatīšanu, jo minētā administrācija šajā gadījumā piemēroja pievienotās vērtības kritēriju, kas paredzēts apstrīdētajos Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumos.

42      Protams, ir skaidrs – kā to arī norāda prasītājas pamata prāvā, ka, ja katodstaru lampas vienmēr veido vismaz 35 % no televīzijas uztvērēju ražotāja cenas, pastāv risks, ka visbiežāk uz minēto aparātu izcelsmi norādīs šī daļa. Tomēr tikai tādā gadījumā, ja katodstaru lampa veidos vismaz 55 % no ražotāja cenas, nevarētu tikt izpildīts iepriekš atgādinātais nosacījums. Turpretī šajos iesniedzējtiesā izskatāmajos gadījumos tā uzskata, ka šis nosacījums nekādā ziņā netiks izpildīts. Tātad apstrīdēto Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumu piemērošanas rezultātā televīzijas uztvērēju izcelsme netiks pielīdzināta katodstaru lampu izcelsmei.

43      Attiecīgie noteikumi ir formulēti vispārēji un nepiešķir nekādu izšķirošu nozīmi, nosakot attiecīgo preču izcelsmi īpašai to sastāvdaļai, tādai kā katodstaru lampai. Minētie noteikumi pretēji tam, ko norāda prasītājas pamata prāvā, tātad nav salīdzināmi ar tiem, kas tika apskatīti lietā, kurā pasludināts iepriekš minētais spriedums lietā Yoshida, un kas šajā lietā precīzi piešķīra nozīmi vienai attiecīgās preces sastāvdaļai.

44      Turklāt ir jānorāda, ka, ja prasītāju pamata prāvā minētā situācija izriet no televīzijas uztvērēju ražošanas tehnikas attīstības, nešķiet, ka šai situācijai šādos apstākļos būtu cits raksturs kā vien gadījuma raksturs, lai gan vispār, kā tas izriet no tiesas sēdē sniegtajiem apsvērumiem, tāda pašreizējās tehnikas ražošanas attīstība kā plazmas ekrāni var šajā gadījumā būtiski ietekmēt minēto situāciju. No tā izriet, ka uz to nevar lietderīgi atsaukties, lai apstrīdētu atsauces uz pievienotās vērtības kritēriju pamatotību.

45      Visbeidzot, ir jākonstatē, ka, prasot, lai pieaugums, kas gūts no montāžas un, attiecīgos gadījumos, tādu daļu iestrādāšanas, kuru izcelsme ir montāžas valstī, ir vismaz 45 % no produkta ražotāja cenas, lai to ražojums norādītu uz to izcelsmes valsti, kur tiek veikta šī montāža no detaļām, kas ir no vairākām valstīm, apstrīdētie Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumi nosaka arī procentus, kas ir pietiekami, lai šīs darbības tiktu uzskatītas par tādām, kas būtiski palielina gala produkta tirgus vērtību (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Brother International, 22. punkts). Tādējādi nešķiet, ka šādu procentu pastāvēšana nozīmē acīmredzamu novērtējuma kļūdu.

46      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka to izvērtēšana nav sniegusi nevienu faktu, kas varētu ietekmēt apstrīdēto Regulas Nr. 2454/93 11. pielikuma noteikumu spēkā esamību.

 Par tiesāšanās izdevumiem

47      Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

Uzdoto jautājumu izvērtēšana nav sniegusi nevienu faktu, kas varētu ietekmēt apstrīdēto Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, Kombinētajā nomenklatūrā ietverto noteikumu, kas minēti 11. pielikuma tabulas 3. ailes 8528. pozīcijā, spēkā esamību.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – franču.