—

AGST Draht- und Biegetechnik GmbH vārdā — P. Henselers [P. Henseler] un T. Lībers [T. Lieber], Rechtsanwälte,

—

Eiropas Savienības Padomes vārdā — Dž. P. Hikss [J.-P. Hix], pārstāvis, kam palīdz G. Berišs [G. Berrisch], Rechtsanwalt,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — T. Šarfs [T. Scharf] un K. Gross [K. Gross], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Padomes 1999. gada 12. jūlija Regulas (EK) Nr. 1599/1999, ar kuru piemēro galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas piemērots par Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieplēm, kuru diametrs ir 1 mm vai vairāk, un izbeidz procedūru par tādu Korejas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importu, kuru diametrs ir 1 mm vai vairāk (OV L 189, 1. lpp.), spēkā esamību.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedības ietvaros starp AGST Draht- und Biegetechnik GmbH (turpmāk tekstā — “AGST”) un Hauptzollamt Aachen (Āhenes Galvenā muitas pārvalde) (turpmāk tekstā “Hauptzollamt”), kur Hauptzollamt uzlika AGST kompensācijas maksājumu par Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu ievešanu, kuru diametrs ir 1 mm vai vairāk, kas atbilst Kombinētās nomenklatūras (turpmāk tekstā — “KN”) apakšpozīcijai 72230019.

3

Noteikumi par Eiropas Kopienas kompensācijas maksājumu uzlikšanu ir atrodami Padomes 1997. gada 6. oktobra Regulā (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 288, 1. lpp.), kas tika grozīta ar Padomes 2004. gada 8. marta Regulu (EK) Nr. 461/2004 (turpmāk tekstā — “Pamatregula”).

4

Pamatregulas 1. panta 1. punktā ir noteikts:

“Kompensācijas maksājumu drīkst uzlikt, lai kompensētu jebkuru subsīdiju, kas tieši vai netieši piešķirta par jebkura tāda produkta izgatavošanu, ražošanu, izvešanu vai pārvadāšanu, kura laišana brīvā apgrozībā Kopienā rada kaitējumu.”

5

Šīs regulas 8. panta 7. punktā ir noteikts:

“Pēta arī zināmus faktorus, kas nav subsidētais imports, bet kas tāpat rada kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu, ka kaitējumu, ko rada šādi citi faktori, nepiedēvē subsidētajam importam atbilstīgi 6. punktam. Faktori, kurus šajā sakarā drīkst ņemt vērā, ietver nesubsidētā importa apjomu un cenas, pieprasījuma samazināšanos vai pārmaiņas patēriņa modelī, tirdzniecības ierobežojumus no trešo valstu un Kopienas ražotājiem un konkurenci starp tiem, tehnoloģijas attīstību, kā arī Kopienas ražošanas nozares eksporta apjomu un produktivitāti.”

6

1999. gada 23. martā Eiropas Kopienu Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 618/1999, ar kuru piemēro pagaidu kompensācijas maksājumu par Indijas un Korejas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu, kuru diametrs ir 1 mm vai vairāk, importu (OV L 79, 25. lpp., turpmāk tekstā — “pagaidu regula”).

7

Vēlāk, 1999. gada 12. jūlijā, Padome pieņēma Regulu Nr. 1599/1999, ar kuru piemēro galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes importam un izbeidz procedūru par Korejas Republikas izcelsmes importu.

8

1998. gada 13. novembrī citas procedūras ietvaros, kas attiecās uz nerūsējoša tērauda stieņiem, Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 2450/98, ar kuru piemēro galīgo kompensācijas maksājumu, kas piemērots Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņu importam un galīgi iekasē pagaidu maksājumu (OV L 304, 1. lpp.). Šī regula tika atcelta ar Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2001. gada 19. septembra spriedumu lietā T-58/99 Mukand u.c./Padome (Recueil, II-2521. lpp.).

9

AGST ir viens no lielākajiem Vācijas nerūsējošā tērauda mīksto stiepļu ražotājiem. 2000. gada 7. augustā un 17. novembrī šī sabiedrība deklarēja Hauptzollamt nerūsējošā tērauda stieples, kuru diametrs ir 1 mm vai vairāk, kas atbilst KN apakšpozīcijai 72230019, lai tās laistu brīvā apgrozībā.

10

AGST kā preču izcelsmes vietu norādīja Apvienotos Arābu Emirātus un, cita starpā, uzrādīja pavadzīmes, kuras tai bija nosūtījusi sabiedrība Link Middle East Ltd, kā arī izcelsmes sertifikātus uz A tipa veidlapām, saskaņā ar kurām preces ir ražotas Apvienotajos Arābu Emirātos.

11

Tomēr Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktās izmeklēšanas laikā tika atklāts, ka ievesto produktu izcelsmes valsts patiesībā ir Indija. Pēc OLAF domām nerūsējošā tērauda stieples, kuras Kopienās Link Middle East Ltd ieveda laikposmā no 1999. gada jūnija līdz 2000. gada decembrim, ražoja Bombejā (Indija) nodibināta sabiedrība Venus Wire Industries Ltd.

12

Ar 2003. gada 30. jūlija lēmumu Hauptzollamt, pamatojoties uz Regulu Nr. 1599/1999, a posteriori noteica muitas maksājumu un kompensācijas maksājumu par šīm muitas deklarācijām attiecīgi DEM 4034,79 un DEM 59513,21 apmērā.

13

Ar 2004. gada 29. jūnija lēmumu Hauptzollamt noraidīja AGST sūdzību par šo maksājumu uzlikšanu. 2004. gada 21. jūlijā šī sabiedrība pārsūdzēja šo lēmumu Finanzgericht Düsseldorf [Diseldorfas Finanšu tiesa], norādot, ka kompensācijas maksājuma noteikšana a posteriori ir prettiesiska, jo Regula Nr. 1599/1999 nav spēkā.

14

Šādos apstākļos Finanzgericht Düsseldorf nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai [..] Regula [..] Nr. 1599/1999 [..] nav piemērojama tiktāl, ciktāl saskaņā ar to ir jāiekasē kompensācijas maksājums par sabiedrības Venus Wire Industries Ltd Bombejā (Indija) ražotajām stieplēm [kas atbilst KN apakšpozīcijai] 72230019?”

15

No lietas materiāliem izriet, ka iesniedzējtiesa pēc būtības vaicā, vai Regula Nr. 1599/1999 ir spēkā neesoša tiktāl, ciktāl Eiropas Savienības Padomes novērtējumā par kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, kā arī par cēloņsakarību starp kaitējumu un nerūsējošā tērauda stiepļu subsidētu importu ir pieļauta acīmredzama kļūda. Šajā sakarā šī tiesa vaicā, vai pamata lietā, lai novērtētu Regulas Nr. 1599/1999 spēkā esamību, ir piemērojams Pirmās instances tiesas iepriekš minētais spriedums lietā Mukand u.c./Padome, ar kuru tika atcelta Regula Nr. 2450/98 par Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieņiem atbilstoši KN apakšpozīcijām 72222011, 72222021, 72222031 un 72222081.

16

AGST uzskata, ka Regula Nr. 1599/1999 nav spēkā, jo Padomes novērtējumā par kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei un cēloņsakarību starp kaitējumu un nerūsējošā tērauda stiepļu subsidētu importu ir pieļauta acīmredzama kļūda. Kopienu iestādes nav pietiekami ņēmušas vērā Indijas ražotāju un eksportētāju iebildumus, ka Kopienas nerūsējošā tērauda plakano izstrādājumu ražotāji ir radījuši kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, noslēdzot “vienošanos par sakausējuma piemaksu”.

17

Tiesas sēdes laikā AGST uzsvēra, ka sakausējuma piemaksa, kas ir tērauda produktu cenas aprēķinā iekļauts koeficients, attiecībā uz plakaniem izstrādājumiem tika mākslīgi palielināta, izmantojot ienesīguma reizinātāju 1,35 apmērā. Sakausējuma piemaksa, kas piemērojama tērauda stieplēm, tika noteikta, reizinot arī plakaniem produktiem piemērojamo sakausējuma piemaksu ar reizinātāju 1,35 apmērā, kas tādējādi neizbēgami paaugstināja sakausējuma piemaksu tērauda stieplēm.

18

AGST turklāt norāda, ka iepriekš minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā Mukand u.c./Padome ir jāpiemēro pēc analoģijas un Regula Nr. 1599/1999 jāatzīst par spēkā neesošu.

19

AGST šajā sakarā norāda, ka attiecībā uz vienošanos par sakausējuma piemaksu plakaniem produktiem nav nozīmes tam, ka tērauda stieples netiek ražotas no plakaniem produktiem vai ka attiecīgie ražotāji ne vienmēr ir identiski. Komisija jau ir konstatējusi, ka pastāv šāda vienošanās, kas, kā to ir noteikusi Pirmās instances tiesa iepriekš minētajā spriedumā lietā Mukand u.c./Padome, ietekmēja nerūsējošā tērauda stieņu cenu.

20

AGST uzskata, ka minētā vienošanās ir ietekmējusi arī nerūsējošā tērauda stiepļu cenu. Starp nerūsējošā tērauda stieņiem un nerūsējošā tērauda stieplēm nav atšķirības, jo abi pieder pie gariem produktiem. Turklāt, ņemot vērā plakano produktu nozīmību, cenu izmaiņas nerūsējošā tērauda tirgū ļoti bieži tika noteiktas ar lēmumiem par cenu, ko pieņēma šo produktu ražotāji.

21

AGST norāda, ka Regulas Nr. 1599/1999 apsvērumos tiek atkārtota tāda pati argumentācija kā Regulā Nr. 2450/98, kas tika atcelta ar iepriekš minēto Pirmās instances tiesas spriedumu lietā Mukand u.c./Padome.

22

Pēc AGST domām, tā kā nav atšķirību starp nerūsējošā tērauda stieņiem un nerūsējošā tērauda stieplēm, vienošanās par sakausējuma piemaksu ir ietekmējusi nerūsējošā tērauda stiepļu cenu tāpat kā nerūsējošā tērauda stieņu cenu. Tādējādi Regulā Nr. 1599/1999 arī ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, tieši tāpat kā Regulā Nr. 2450/98 attiecībā uz nerūsējošā tērauda stieņu subsidēto importu.

23

Komisija turpretim uzskata, ka gan pagaidu regulā, gan Regulā Nr. 1599/1999 Kopienu iestādes tika vērtējušas Indijas ražotāju iebildumus par vienošanos starp Kopienas plakano produktu ražotājiem par sakausējuma piemaksu.

24

Komisija šajā sakarā norāda, ka pagaidu regulas 212.–216. apsvērumā tā secina, ka nerūsējošā tērauda stieples netiek ražotas no plakaniem produktiem un Kopienas ražošanas nozares ražotāju piemēroto pārdošanas cenu salīdzinājums atklāja, ka tās vienādiem produktiem atšķiras.

25

Turklāt minētajos apsvērumos tika precizēts, ka vienošanās par sakausējuma piemaksu veidoja niecīgu daļu no kopējās nerūsējošā tērauda stiepļu produktu cenas. Padome vēlāk šos secinājumus apstiprināja galīgās Regulas Nr. 1599/1999 93. apsvērumā.

26

Turklāt Padome un Komisija uzskata, ka Pirmās instances tiesas secinājumi iepriekš minētajā spriedumā lietā Mukand u.c./Padome nav piemērojami pamata lietā, lai izvērtētu Regulas Nr. 1599/1999 spēkā esamību. Šajā sakarā Kopienu iestādes regulā pamatoti noteica, ka sakausējuma piemaksas piemērošana, kas veido tikai niecīgu daļu no kopējās attiecīgo produktu cenas, neietekmē galīgo vidējo cenu ticamību, lai noteiktu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

27

Minētās iestādes jebkurā gadījumā norāda, ka apsvērumos, kas pamatoti ar Regulā Nr. 1599/1999 noteiktajām galīgām vidējām cenām un attiecas uz kaitējumu, kā arī uz cēloņsakarību starp kaitējumu un pamata lietā minēto produktu subsidēto importu, nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

28

Lai noteiktu šo kaitējumu, tika ņemti vērā divi būtiski faktori, pirmkārt, ievērojamais Indijas importa izstrādājumu cenu samazinājums un, otrkārt, būtiska pārdošanas cenu lejupslīde Kopienas ražošanas nozarē. Tādējādi, pat ja tiktu uzskatīts, ka sakausējuma piemaksas piemērošana ir palielinājusi visas neto cenas Kopienā un turklāt šis palielinājums tiktu pilnībā attiecināts uz rīcību, kas nav saderīga ar konkurenci, joprojām pastāvētu izstrādājumu cenu samazinājums par 17 %.

29

Jāvērtē, vai Kopienu iestādes, izvērtējot kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei un cēloņsakarību starp šo kaitējumu un nerūsējošā tērauda stiepļu subsidēto importu, ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu.

30

Iesniedzējtiesa norāda, ka Regulā Nr. 1599/1999 ir minēti tādi paši apsvērumi kā Regulā Nr. 2450/98 Indijas ražotāju un eksportētāju iebildumu par Kopienas ražotāju ierobežojošām darbībām, proti, vienotas sakausējuma piemaksas piemērošanu, noraidīšanai.

31

Jāatgādina, ka, pirmkārt, saskaņā ar Pamatregulas 8. panta 7. punktu tiek pētīti noteikti faktori, kas nav subsidētais imports, bet kas tāpat rada kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu, ka kaitējumu, ko rada šādi citi faktori, nepiedēvē subsidētajam importam atbilstīgi šī panta 6. punktam.

32

Piemēram, minētais pants cita starpā nosaka, ka faktori, kurus šajā sakarā drīkst ņemt vērā, ietver tirdzniecības ierobežojumus no trešo valstu un Kopienas ražotājiem un konkurenci starp tiem.

33

Otrkārt, jānorāda, ka kopējās tirdzniecības politikas jomā un it īpaši tirdzniecības aizsardzības pasākumu jomā Kopienu iestādēm ir plaša rīcības brīvība pārbaudāmo ekonomisko, politisko un tiesisko situāciju sarežģītības dēļ (skat. 2007. gada 27. septembra spriedumu lietā C-351/04 Ikea Wholesale, Krājums, I-7723. lpp., 40. punkts un tajā minētā judikatūra).

34

Turklāt no pastāvīgās judikatūras izriet, ka kaitējuma esamības noteikšana Kopienas ražošanas nozarei ir saistīta ar sarežģītu ekonomisko situāciju izvērtēšanu un tātad, kontrolējot šādu vērtējumu, tiesai jāaprobežojas ar pārbaudi attiecībā uz to, vai ievēroti procesuālie noteikumi, vai apstrīdētās izvēles izdarīšanai izmantotie fakti ir patiesi, vai šo faktu vērtējumā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Ikea Wholesale, 41. punkts un tajā minētā judikatūra). Par šādu gadījumu ir uzskatāma arī to faktoru noteikšana, kas izraisa kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei antisubsidēšanas procedūras ietvaros.

35

Kaitējuma noteikšanas laikā Padomei un Komisijai ir pienākums pārbaudīt, vai kaitējums, ko tās vēlas novērst, izriet no subsidēta importa, un izslēgt kaitējumu, kas izriet no citiem faktoriem, īpaši tiem, kas izriet no pašu Kopienas ražotāju rīcības (skat. 1992. gada 11. jūnija spriedumu lietā C-358/89 Extramet Industrie/Padome, Recueil, I-3813. lpp., 16. punkts).

36

Šajā sakarā jāatzīmē, ka, lai atspēkotu AGST argumentāciju, ka Kopienu iestādes nepārbaudīja Indijas ražotāju iebildumus par vienošanos par sakausējuma piemaksu plakaniem produktiem, minētās iestādes Tiesas procesa laikā norādīja uz Regulas Nr. 1599/1999 93. apsvērumu, kurā tika apstiprināti pagaidu regulas 209.–216. apsvērumā izklāstītie secinājumi, jo neviena no iesaistītajām pusēm netika izteikusi jaunus argumentus par Indijas ražotāju un eksportētāju iebildumiem, ka visi Kopienas ražošanas industrijas iesniegtie dati antisubsidēšanas procedūras laikā tika mākslīgi palielināti sakausējuma piemaksas sistēmas vienveidīgas piemērošanas dēļ.

37

Pagaidu regulas 210. un 211. apsvērumā tika norādīts, ka lēmums, ar kuru tika konstatēta konkurencei neatbilstoša prakse attiecībā uz sakausējuma piemaksu, attiecās uz plakaniem produktiem, nevis uz gariem produktiem, pie kuriem pieder arī pamata lietā minētās nerūsējošā tērauda stieples. Ražotāji un eksportētāji tomēr norādīja, ka pretlikumīgā prakse, kas pastāvēja attiecībā uz plakaniem produktiem, izraisīja arī sinerģijas sekas un ietekmi uz gariem produktiem.

38

Šajā sakarā Komisija pagaidu regulas 212. apsvērumā, lai atspēkotu šo ražotāju un eksportētāju argumentāciju, uzsvēra, ka tehnisku iemeslu dēļ nerūsējošā tērauda stieples neražo no plakaniem produktiem un tādēļ var apšaubīt, vai saskaņota darbība attiecībā uz šiem produktiem var atstāt ietekmi uz [gariem produktiem]. Tā piebilst, ka plakano produktu ražotāji un garo produktu ražotāji nav vieni un tie paši, turklāt vairāk ir garo produktu ražotāju.

39

No šiem apsvērumiem izriet, ka pretēji AGST viedoklim Kopienu iestādes atbilstoši Pamatregulas prasībai izslēgt visus kaitējumus, kas izriet no faktoriem, kas nav subsidētais imports, ir izvērtējušas, vai Kopienas ražošanas nozares iesniegtos datus antisubsidēšanas procedūras ietvaros varēja ietekmēt saskaņota sakausējuma piemaksas sistēmas piemērošana, ko veica plakano produktu ražotāji.

40

Šo argumentu pamatojumam AGST konstatē, ka pagaidu regulas 209.-216. apsvērums, saskaņā ar kuriem Komisija noraidīja attiecīgos Indijas ražotāju iebildumus par to, ka pastāv vienošanās par sakausējuma piemaksu, kopumā atbilst Regulas Nr. 2450/98 43., 46. un 47. apsvērumam, attiecībā uz kuriem Pirmās instances tiesa iepriekš minētajā spriedumā lietā Mukand u.c./Padome noteica, ka tajos ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

41

Šajā sakarā no lietas materiāliem izriet, ka Regula Nr. 1599/1999 un Nr. 2450/98 attiecas uz nerūsējošā tērauda produktiem, kas pieder garo produktu kategorijai. Turklāt nav apstrīdēts, ka sakausējuma piemaksu, kas tiek piemērota nerūsējošā tērauda stieplēm, tādā pašā veidā noteica tērauda stieņu ražotāji, reizinot plakaniem tērauda produktiem piemērojamo papildu piemaksu ar reizinātāju 1,35.

42

Tādējādi tiek uzdots jautājums, vai ar konkurenci nesaderīga rīcība, ko veica plakano tērauda produktu ražotāji, kas ir saistīta ar vienotu sakausējuma piemaksas piemērošanu, ir uzskatāma par zināmu faktoru Pamatregulas 8. panta 7. punkta izpratnē.

43

Šajā sakarā Pirmās instances tiesas iepriekš minētais spriedums lietā Mukand u.c./Padome, uz kuru atsaucas AGST, attiecas uz konkurencei neatbilstoša sakausējuma piemaksas apmēra noteikšanu, kuru Kopienas ražotāji piemēro nerūsējošā tērauda plakanajiem produktiem, kas ir ievērojami ietekmējusi tērauda stieņu cenu un mākslīgi izraisījusi šo cenu pieaugumu, lai šīs cenas padarītu neuzticamas Kopienas ražošanas nozares ciestā kaitējuma noteikšanas nolūkiem.

44

Šajā spriedumā Pirmās instances tiesa noteica, ka, kaut arī netika konstatēts, ka galīgās pārdošanas cenas nerūsējošā tērauda stieņiem Kopienas ražotāji noteica saskaņoti, Kopienu iestādes, neievērojot vienoto un pastāvīgo Kopienas nerūsējošā tērauda stieņu ražotāju ražošanas praksi, kuras mērķis bija automātiski ietekmēt mākslīgu cenu paaugstināšanos šo produktu tirgos plakano produktu ražotāju saskaņotas darbības dēļ, nav ņēmušas vērā zināmu faktoru, kas nav subsidētais imports, kurš vienlaikus varēja radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

45

Tādēļ jāvērtē, vai plakano produktu ražotāju saskaņoti piemērotai sakausējuma piemaksai, kurai, kā to ir noteikusi Pirmās instances tiesa iepriekš minētajā priedumā Mukand u.c./Padome, varēja būt ievērojama ietekme uz nerūsējošā tērauda stieņu cenu, varēja būt šāda ietekme arī uz nerūsējošā tērauda stieplēm saskaņā ar Pamatregulas 8. panta 7. punktu.

46

Šajā sakarā jāatzīmē, ka Kopienu iestādes ir norādījušas, ka sakausējuma piemaksa nerūsējošā tērauda stieplēm jau tika uzskatīta par galīgās cenas daļu.

47

Pēc šo iestāžu domām sakausējuma piemaksa nerūsējošā tērauda stieplēm izmeklēšanas laikā veidoja summu, kas vidēji bija zemāka par 5 % no vidējās svērtās neto cenas šiem produktiem. Pat ja tiktu uzskatīts, ka sakausējuma piemaksas apmēru ietekmēja plakano produktu ražotāju konkurencei neatbilstoša rīcība, mākslīgi noteiktā sakausējuma piemaksas uzcenojuma ietekme uz nerūsējošā tērauda stiepļu vidējo svērto cenu būtu tik niecīga, ka tā nevarētu būt par iemeslu šīs cenas ticamības apstrīdēšanai.

48

AGST uzsver, ka mākslīgi paaugstinātas nerūsējošā tērauda stieņu cenas sakausējuma piemaksas dēļ, kas tika reizināta ar ienesīguma reizinātāju 1,35, nerūsējošā tērauda stiepļu cena nenovēršami tiktu mākslīgi paaugstināta. Šajā sakarā AGST tiesas sēdes laikā norādīja, ka sakausējuma piemaksa nerūsējošā tērauda stieplēm izmeklēšanas laikā jebkurā gadījumā bija augstāka par Komisijas norādītajiem 4 vai 5 %.

49

Administratīvās procedūras laikā ražotāji un eksportētāji norādīja, ka Kopienas ražotāji, kas piemēroja tērauda stieplēm sakausējuma piemaksu, tās apmēru tāpat kā tērauda stieņu ražotāji noteica, reizinot plakanajiem tērauda produktiem piemērojamo sakausējuma piemaksu ar reizinātāju 1,35, ar mērķi automātiski ietekmēt mākslīgu cenu paaugstināšanos šo produktu tirgos, kas ir panākta saskaņotas darbības dēļ starp plakano produktu ražotājiem.

50

Tomēr AGST nav iesniedzis informāciju par atbilstību starp plakano produktu cenas un nerūsējošā tērauda stiepļu cenas svārstību savstarpējo atbilstību vienota ienesīguma koeficienta 1,35 dēļ, ko stiepļu ražotāji piemēroja plakano produktu sakausējuma piemaksai, kas varētu norādīt, ka konkurencei neatbilstoša vienošanās starp plakano produktu ražotājiem varēja būtiski ietekmēt nerūsējošā tērauda stiepļu cenu līmeni, mākslīgi to paaugstinot.

51

Kopienu iestādes pamata lietas ietvaros ir ņēmušas vērā tādu zināmu faktoru kā sakausējuma piemaksas piemērošanas sistēmu. Šīs iestādes pārbaudīja sakausējuma piemaksas piemērošanas faktoru un secināja, ka tas veido niecīgu procentu no galīgās cenas. Šādos apstākļos lietas dalībniekiem, kuri vēlas panākt regulas atcelšanu, jāiesniedz pierādījumi, ka saskaņotā sakausējuma piemaksas piemērošana, ko veica plakano produktu ražotāji, varēja atstāt tik būtiskas sekas, ka nerūsējošā tērauda stiepļu galīgās cenas vairs nevarēja tikt izmantotas, lai konstatētu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, kā arī cēloņsakarību starp šo kaitējumu un subsidēto importu.

52

Tomēr lietas materiālos nav faktu, kas ļautu konstatēt, ka Kopienu iestādes ir pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nosakot kaitējumu un cēloņsakarību starp šo kaitējumu un subsidēto importu, atsaucoties uz faktoriem, kas nav subsidētais imports, kas pēc AGST domām vienlaicīgi radīja kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

53

AGST atsaucas tikai uz iepriekš minēto Pirmās instances tiesas spriedumu lietā Mukand u.c./Padome, lai norādītu, ka tajā izdarītie secinājumi jāpiemēro attiecībā uz Regulu Nr. 1599/1999, ņemot vērā, ka nerūsējošā tērauda stieples tāpat kā nerūsējošā tērauda stieņi ietilpst tā saukto garo produktu kategorijā, kā arī ņemot vērā, ka sakausējuma piemaksa abiem produktiem tiek aprēķināta līdzīgi.

54

Nav sniegta nekāda informācija, ka saskaņota sakausējuma piemaksas piemērošana plakaniem produktiem būtu radījusi tādu kopējās nerūsējošā tērauda stiepļu cenas pieaugumu, lai šo produktu galīgās cenas nevarētu tikt uzskatītas par ticamu rādītāju, kas ļautu noteikt Kopienas ražošanas nozarei radītu kaitējumu subsidētā importa dēļ.

55

No iepriekš minētā izriet, ka iesniegtā prejudiciālā jautājuma izskatīšanas gaitā nav atklājies nekas tāds, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 1599/1999 spēkā esamību.

56

Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

iesniegtā prejudiciālā jautājuma izskatīšanas gaitā nav atklājies nekas tāds, kas varētu ietekmēt Padomes 1999. gada 12. jūlija Regulas (EK) Nr. 1599/1999, ar kuru piemēro galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas piemērots par Indijas izcelsmes nerūsējošā tērauda stieplēm, kuru diametrs ir 1 mm vai vairāk, un izbeidz procedūru par tādu Korejas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda stiepļu importu, kuru diametrs ir 1 mm vai vairāk, spēkā esamību.