Lieta C‑391/05

Jan De Nul NV

pret

Hauptzollamt Oldenburg

(Finanzgericht Hamburg lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Akcīzes nodoklis – Naftas produktu atbrīvojums no nodokļa – Direktīva 92/81/EEK – Jēdziens “kuģošana Kopienas ūdeņos”

Sprieduma kopsavilkums

1.        Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem – Direktīva 92/81

(Padomes Direktīvas 92/81 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa)

2.        Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem – Direktīva 92/81

(Padomes Direktīvas 92/81 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa)

1.        Direktīvas 92/81 par akcīzes nodokļu struktūru [likmju] saskaņošanu attiecībā uz naftas produktiem 8. panta 1. punktā ir paredzēts noteikts skaits obligātu atbrīvojumu, kas minēti c) apakšpunkta pirmajā daļā – kā, piemēram, attiecībā uz naftas produktiem, kas ievesti, lai tos izmantotu kā degvielu kuģošanai Kopienas ūdeņos, tajā skaitā zvejniecībā, kas nenotiek ar privātiem izpriecu ceļojumu kuģiem.

Jēdziens “Kopienas ūdeņi” šīs tiesību normas izpratnē attiecas uz visiem ūdeņiem, ko kā ūdensceļus komerciāliem mērķiem var izmantot kuģi, ieskaitot tos, kam ir vislielākā kapacitāte. Tātad tas sevī ietver atsevišķus iekšējos ūdensceļus.

Faktiski kuģošanai pa ūdensceļiem komerciāliem mērķiem piemēroti kuģi var arī pārvietoties pa iekšējiem ūdensceļiem līdz noteiktām ostām, pat ja šīs ostas neatrodas piekrastē. Obligāto atbrīvošanas pienākumu nepiemērojot kuģiem, kas kuģo pa ūdensceļiem, kuri ved uz ostām, tiktu traucēts Kopienas iekšējais tirgus, jo šāda izņēmuma rezultātā nelabvēlīgas attieksmes pret attiecīgajiem tirgus dalībniekiem dēļ daļa no jūras satiksmes tiktu pārcelta uz citām ostām. Tā minētajiem tirgus dalībniekiem tiktu radīts nelabvēlīgāks stāvoklis salīdzinājumā ar tiem, kas atrodas piekrastē.

(sal. ar 19., 30., 32. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

2.        Bagarkuģa veiktie manevri vielu izsūknēšanai un izskalošanai, t.i., tieši ar bagarēšanas darbiem saistītas pārvietošanās, ietilpst jēdziena “kuģošana” tvērumā Direktīvas 92/81 par akcīzes nodokļu struktūru [likmju] saskaņošanu attiecībā uz naftas produktiem 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas izpratnē.

Faktiski kuģošanas mērķim nav nozīmes tiktāl, ciktāl runa ir par kuģošanu, kas ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Tā bagarkuģim, kas ir aprīkots tā, ka tas, veicot manevrus, var patstāvīgi pārvietoties, ir visas kuģošanai nepieciešamās pazīmes, lai tas varētu šādi sniegt pakalpojumus.

(sal. ar 37., 38., 40. punktu un rezolutīvas daļas 2. punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2007. gada 1. martā (*)

Akcīzes nodoklis – Naftas produktu atbrīvojums no nodokļa – Direktīva 92/81/EEK – Jēdziens “kuģošana Kopienas ūdeņos”

Lieta C‑391/05

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Finanzgericht Hamburg (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2005. gada 30. augustā un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 31. oktobrī, tiesvedībā

Jan De Nul NV

pret

Hauptzollamt Oldenburg.

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], tiesneši E. Juhāss [E. Juhász], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta] (referente), Dž. Arestis [G. Arestis] un J. Malenovskis [J. Malenovský],

ģenerāladvokāts Ī. Bots [Y. Bot],

sekretārs J. Svēdenborgs [J. Swedenborg], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2006. gada 8. novembrī,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Jan De Nul NV vārdā – V. Mefens [W. Meven], Rechtsanwalt,

–        Hauptzollamt Oldenburg vārdā – A. Geslere [A. Gessler], pārstāve,

–        Beļģijas valdības vārdā – A. Ibēra [A. Hubert], pārstāve,

–        Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – V. Melss [W. Mölls], pārstāvis,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2006. gada 14. decembrī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejuduciālu nolēmumu ir par 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas interpretāciju Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvā 92/81/EEK par akcīzes nodokļu struktūru [likmju] saskaņošanu attiecībā uz naftas produktiem (OV L 316, 12. lpp.), ko groza Padomes 1994. gada 22. decembra Direktīva 94/74/EK (OV L 365, 46. lpp., turpmāk tekstā – “Direktīva 92/81”).

2        Šis lūgums radās prāvā starp Jan De Nul NV (turpmāk tekstā – “Jan De Nul”) un Hauptzollamt Oldenburg [Oldenburgas Galvenā muitas pārvalde] (turpmāk tekstā – “Hauptzollamt”), jo šī muitas iestāde atteicās piešķirt atbrīvojumu no nodokļa naftas produktiem (turpmāk tekstā – “nodoklis”) noteiktiem daudzumiem naftas produktu ostas bagarkuģu darbināšanai.

 Atbilstošās tiesību normas

 Direktīva 92/81

3        Direktīvas 8. panta 1. un 2. punkts noteic:

“1.      Papildus Direktīvā 92/12/EEK izklāstītajiem vispārīgajiem noteikumiem par akcīzes preču tādu izmantošanu, uz ko attiecas atbrīvojumi no akcīzes nodokļiem, un neskarot citus Kopienas noteikumus, dalībvalstis atbilstoši noteikumiem, ko tās pieņem, lai nodrošinātu šo atbrīvojumu pareizu un skaidru piemērošanu un novērstu nodokļa nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, no saskaņotā akcīzes nodokļa atbrīvo:

[..]

c)      minerāleļļas [naftas produktus], kuras piegādā, lai izmantotu kā degvielu kuģošanai Kopienas ūdeņos (tajā skaitā zvejniecībā), kas nenotiek ar privātiem izpriecu ceļojumu kuģiem.

Šajā direktīvā “privāti izpriecu ceļojumu kuģi” ir visi kuģi, kurus to īpašnieks vai cita fiziska vai juridiska persona, kas to īrē vai izmanto ar citu pamatojumu, neizmanto komerciāliem mērķiem un jo īpaši pasažieru vai preču pārvadāšanai vai pakalpojumu sniegšanai par maksu vai valsts iestāžu vajadzībām.

[..]

2.      Neskarot citus Kopienas noteikumus, dalībvalstis var piemērot pilnīgus vai daļējus atbrīvojumus vai akcīzes nodokļa likmju samazinājumus minerāleļļām [naftas produktiem], kuras, piemērojot fiskālo kontroli, izmanto:

[..]

b)      kuģošanai pa iekšējiem ūdensceļiem, kas nav izpriecu ceļošana;

[..]

g)      veicot kuģojamo ceļu un ostu bagarēšanu.”

 Valsts tiesiskais regulējums

4        Vācijā valsts tiesību normas par nodokļu atbrīvojumiem naftas produktiem ir 1992. gada 21. decembra Likumā par nodokli naftas produktiem (Mineralölsteuergesetz) (BGBl. 1992 I, 2150. un 2185. lpp., turpmāk tekstā – “MinöStG”), kā arī 1993. gada 15. septembra Noteikumos par nodokļa naftas produktiem īstenošanu (Mineralölsteuer‑Durchführungsverordnung) (BGBl. 1993 I, 1602. lpp.).

5        MinöStG 4. panta 1. punkta 4. apakšpunktā ir paredzēts, ka, ievērojot šī paša likuma 12. pantu, naftas produktus var atbrīvot no nodokļa, ja to izmanto kā degvielu dzinējam vai apkurei kuģos, kas kalpo vienīgi kuģošanai komerciāliem mērķiem un ar to saistītām papildu darbībām, kā, piemēram, kuģa vadīšana, vilkšana tauvā un līdzīgi pakalpojumi, vai ar darbu saistīti pārvadājumi, kā arī kara kuģos un valsts iestādēm piederošajos kuģos, glābšanas kuģos uz jūras un zvejniecības kuģos, ko izmanto profesionāliem nolūkiem.

6        Saskaņā ar MinöStG 31. panta 2. punkta 5. apakšpunktu piešķirtajām likumdošanas pilnvarām iestādei, kas izdot noteikumus, ar Noteikumiem par nodokļa naftas produktiem īstenošanu 17. panta 5. punkta 2. apakšpunktu no jēdziena “kuģis” MinöStG 4. panta 1. punkta 4. apakšpunkta izpratnē ir izslēgti daži peldošu transportlīdzekļu veidi. Tā šīs minētās tiesību normas izpratnē par kuģiem nav uzskatāmi ekskavatori, celtņi un labības pacēlāji, kas nozīmē, ka degvielai, kas tiem tiek patērēta, nevar piemērot nodokļa atbrīvojumu.

 Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi

7        Jan De Nul, kas ir prasītāja pamata prāvā un darbojas hidrauliskās inženierijas jomā, lūdza nodokļa atbrīvojumu naftas produktiem, ko tā izmantoja bagarkuģa “Christoforo Colombo”, ar kapacitāti 10 062 tonnas, darbināšanai par Elbā veiktajiem bagarēšanas darbiem no 1999. gada 19. oktobra līdz 17. decembrim sektorā starp Hamburgu un Kukshāfeni [Cuxhaven].

8        Bagarkuģis no ūdens izsūknē smiltis, granti un citas vielas, tās ar iesūknēto ūdeni aizraujot līdzi šahtās. Pēc tam tās tiek aiztransportētas izliešanai vai arī novadītas citur.

9        2000. gada 3. aprīlī Jan DeNul deklarēja naftas produktu daudzumu, kas ticis izlietots ūdens un materiālu izsūknēšanas darbu veikšanai. Tādēļ Hauptzollamt šai sabiedrībai norādīja, ka nodoklis arī ir jāmaksā par naftas produktiem, ko tā patērējusi, kuģim pārvietojoties nepiekrautam, un par veiktajiem manevriem ar bagarēšanu saistīto darbību laikā.

10      2000. gada 15. novembra papildu deklarācijā Jan DeNul maksājamo nodokli bija norādīta summa DEM 183 127.

11      Ar 2002. gada 3. jūlija lēmumu Hauptzollamt noraidīja Jan De Nul sūdzību, kas tika iesniegta 2000. gada 19. decembrī, ar lūgumu samazināt minēto summu. 2002. gada 2. augustā šī sabiedrība cēla prasību Finanzgericht Hamburg [Hamburgas Finanšu tiesa], lai saņemtu nodokļu atbrīvojumu par naftas produktu apjomiem, ko patērējis nevis pats bagarkuģis, bet kas patērēti, tam pārvietojoties nepiekrautam.

12      Šajā iesniedzējtiesā Jan De Nul uzsver, ka bagarkuģa darbības ir pielīdzināmas īpašu kuģu kuģošanai komerciāliem mērķiem, kur uz patērēto degvielu attiecas Direktīvas 92/81 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais nodokļa atbrīvojums neatkarīgi no šī bagarkuģa maršruta mērķa.

13      Hauptzollamt uzskata, ka sektors, kurā darbojās bagarēšanas kuģis, ir iekšējais ūdensceļš, tādēļ atbrīvojums, ko var piešķirt dalībvalstis – kā tas paredzēts Direktīvas 92/81 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā –, ir atkarīgs no piešķirtajām pilnvarām valsts iestādēm, kas var izdot šādus noteikumus.

14      Ar 2004. gada 27. decembra koriģējošo paziņojumu Hauptzollamt grozīja 2000. gada 15. novembra deklarāciju, ņemot vērā Bundesfinanzhof 2004. gada 3. februāra spriedumu, un atzina, ka par naftas produktiem, kas patērēti, bagarkuģim pārvietojoties nepiekrautam, nav jāmaksā MinöStG 4. panta 1. punkta 4. apakšpunktā paredzētais nodoklis. Tādējādi maksājamā nodokļa summa tika samazināta uz DEM 164 372.

15      Pamata lietas dalībnieces tādēļ ir vienisprātis, ka prasībai ir zudis priekšmets daļā par tās apliekamās bāzes kritērijiem, pamatojoties uz kuru tika aprēķināts šis nodokļa summas samazinājums, un ka prāva būtībā ir vienīgi par to, vai Jan De Nul nodoklis ir jāmaksā tikai par naftas produktu apjomiem, kas patērēti, veicot ar bagarēšanas darbībām saistītos manevrus.

16      Šajos apstākļos Finanzgericht Hamburg, uzskatīdama, ka prāvas iznākums ir atkarīgs no jēdziena “kuģošana Kopienas ūdeņos” interpretācijas, nolēma apturēt tiesvedību un Tiesai uzdot šādus prejudiciālus jautājumus:

“a)      Kāda atšķirība ir starp jēdzienu “Kopienas ūdeņi” Direktīvas 92/81 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas nozīmē un jēdzienu “iekšējie ūdensceļi” Direktīvas 92/81 8. panta 2. punkta b) apakšpunkta [..] nozīmē?

b)      Vai bagarkuģa izmantošana Kopienas ūdeņos ir uzskatāma par kuģošanu Direktīvas 92/81 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas nozīmē, vai arī tā izmantošanas laikā ir jāizšķir dažādi darbības veidi?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

17      Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vēlas uzzināt, kā interpretējams jēdziens “Kopienas ūdeņi” Direktīvas 92/81 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas izpratnē kontrastā ar jēdzienu “iekšējie ūdensceļi” šī paša panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

18      Lai atbildētu uz uzdoto jautājumu, vispirms ir jāatgādina, ka minētā direktīva ir tikusi pieņemta, pamatojoties uz EK līguma 99. pantu (jaunajā redakcijā – EKL 93. pants), saskaņā ar ko Eiropas Savienības Padome pēc Eiropas Kopienu Komisijas priekšlikuma, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, ar vienprātīgu lēmumu pieņem noteikumus par tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem, akcīzes nodokļiem un citiem netiešajiem nodokļiem tiktāl, ciktāl tāda saskaņošana ir vajadzīga, lai nodrošinātu iekšējā tirgus izveidi un darbību.

19      Kopienu līmenī ieviestā akcīzes nodokļu likmju saskaņotā režīma ietvaros Direktīvas 92/81 8. panta 1. punktā ir paredzēts noteikts skaits obligātu atbrīvojumu – kā, piemēram, attiecībā uz naftas produktiem, kas ievesti, lai tos izmantotu kā degvielu kuģošanai Kopienas ūdeņos, ieskaitot zvejošanu, bet ne privātiem izpriecu braucieniem domātiem kuģiem.

20      Attiecībā uz minētā 1. punkta c) apakšpunktā atrodamo Kopienas ūdeņu jēdzienu, kas nav definēts, ir jānorāda, ka, interpretējot Kopienu tiesību normu, jāņem vērā ne tikai tās noteikumi, bet arī konteksts un ar tiesisko regulējumu, pie kura pieder šī norma, sasniedzamie mērķi (skat. 2005. gada 7. jūnija spriedumu lietā C‑17/03 VEMW u.c., Krājums, I‑4983. lpp., 41. punkts un minētā judikatūra).

21      Šajā sakarā no Direktīvas 92/81 trešā un piektā apsvēruma izriet, ka tās mērķis, pirmkārt, ir radīt virkni kopīgu definīciju naftas produktu kategorijā ietilpstošajiem produktiem, kuriem ir piemērojams vispārējais akcīzes nodokļa režīms, kā arī, otrkārt, paredzēt zināmus atbrīvojumus šiem produktiem, kas ir obligāti Kopienu līmenī (skat. 2004. gada 1. aprīļa spriedumu lietā C‑389/02 DeutscheSee‑Bestattungs‑Genossenschaft, Recueil, I‑3537. lpp., 17. un 18. punkts). Tāpat kā no minētajiem apsvērumiem, tā arī no Direktīvas 92/81 virsraksta izriet, ka šo kopējo definīciju un paredzēto atbrīvojumu mērķis ir veicināt iekšējā tirgus izveidi un efektīvu darbību un Kopienu līmenī izveidot saskaņotu akcīzes nodokļa likmju režīmu naftas produktiem.

22      Tādējādi definīcijas, kas attiecas uz Direktīvā 92/81 regulētajiem produktiem, un tām piemērojamie atbrīvojumi ir jāinterpretē autonomi, pamatojoties uz attiecīgo tiesību normu tekstu, kā arī ar šo direktīvu sasniedzamajiem mērķiem (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā DeutscheSee‑Bestattungs‑Genossenschaft, 19. punkts).

23      Šāda iepriekšminēto atbrīvojumu autonomas interpretācijas nepieciešamība vēl jo vairāk izriet no Direktīvas 92/81 8. panta 1. punkta, kurā paredzēts, ka dalībvalstu pienākums ir no saskaņotā akcīzes nodokļa atbrīvot naftas produktus, kas ievesti, lai tos izmantotu kā degvielu šajā tiesību normā minētajām darbībām (skat. 1999. gada 10. jūnija spriedumu lietā C‑346/97 Braathens,Recueil, I‑3419. lpp., 31. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā DeutscheSee‑Bestattungs‑Genossenschaft, 20. punkts). Savukārt, veicot jebkuru citu atšķirīgu Direktīvā 92/81 minēto atbrīvošanas pienākumu interpretāciju valsts līmenī, tiek ne tikai apšaubīts Kopienu tiesiskā regulējuma saskaņošanas un tiesiskās drošības mērķis, bet arī radīts risks izraisīt nevienlīdzību attieksmē pret attiecīgajiem tirgus dalībniekiem (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā DeutscheSee‑Bestattungs‑Genossenschaft, 21. punkts).

24      Attiecībā uz minēto tiesību normu ir jānorāda, ka obligāta nodokļa atbrīvojuma naftas produktiem, ko izmanto kā degvielu kuģošanai Kopienu ūdeņos, mērķis ir atvieglot komercdarījumus Kopienā, proti, preču apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu, ko, iespējams, var sniegt, atrodoties minētajos ūdeņos.

25      Paredzot minēto atbrīvojumu, Kopienu likumdevējs ir vēlējies veicināt noteiktu nodokļu nosacījumu vienlīdzību, ar kādiem strādā transporta uzņēmumi vai citi dienesti, izmantojot minētos ūdeņus.

26      No tā izriet, ka Kopienas ūdeņu jēdziens ir jāsaprot kā tāds, kas ietver visus ūdeņus, kuros norit kuģošana komerciāliem mērķiem. Minētā kuģošana attiecas uz visiem kuģiem, ieskaitot tos, kam ir vislielākā kapacitāte.

27      Turklāt – kā to norāda Komisija – tikai ar šādas interpretācijas palīdzību var nodrošināt vienlīdzīgus ekonomiskos nosacījumus Kopienu ostu starpā neatkarīgi no katras ostas ģeogrāfiskās atrašanās vietas salīdzinājumā ar tai blakus esošajām ostām, no kurām tiek veiktas iepriekš minētās darbības.

28      Visbeidzot ir jāatgādina, ka Direktīvas 92/81 mērķis ir arī nodrošināt naftas produktu brīvu apriti iekšējā tirgū un izvairīties no konkurences traucējumiem, kas var rasties, ja akcīzes nodokļu struktūras atšķiras dažādās dalībvalstīs (skat. 2004. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C‑240/01 Komisija/Vācija, Recueil, I‑4733. lpp., 39. un 44. punkts).

29      Šajos apstākļos ar Direktīvas 92/81 8. panta 2. punktu ieviestais režīms par to, ka dalībvalstis, veicot nodokļu kontroli, var pilnīgi vai daļēji atcelt nodokļus vai samazināt nodokļu likmi naftas produktiem vai citiem ražojumiem ar analogu lietojumu, proti, minētā punkta 2. daļas b) apakšpunktā minētais kuģošanas pa iekšējiem ūdensceļiem jēdziens, nav noteicošais interpretācijas elements minētā panta 1. punktā paredzēto obligāto atbrīvojumu piemērojamības kontekstā.

30      Faktiski ir skaidrs, ka kuģošanai pa ūdensceļiem komerciāliem mērķiem piemēroti kuģi var arī pārvietoties pa iekšējiem ūdensceļiem līdz noteiktām ostām, pat ja šīs ostas neatrodas piekrastē. Obligāto atbrīvošanas pienākumu nepiemērojot kuģiem, kas kuģo pa ūdensceļiem, kuri ved uz ostām, tiktu traucēts Kopienas iekšējais tirgus, jo šāda izņēmuma rezultātā nelabvēlīgas attieksmes pret attiecīgajiem tirgus dalībniekiem dēļ daļa no jūras satiksmes tiktu pārcelta uz citām ostām. Tā minētajiem tirgus dalībniekiem tiktu radīts nelabvēlīgāks stāvoklis salīdzinājumā ar tiem, kas atrodas piekrastē.

31      Tā Direktīvas 92/81 8. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajam fakultatīvajam režīmam nav pakārtota rakstura tādā nozīmē, ka to var piemērot kuģošanai pa iekšējiem ūdensceļiem tikai tad, ja šī kuģošana netiek veikta ūdeņos, kuros savukārt notiek kuģošana komerciāliem mērķiem.

32      Tādējādi uz pirmo uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka jēdziens “Kopienas ūdeņi” Direktīvas 92/81 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas nozīmē attiecas uz visiem ūdeņiem, ko kā ūdensceļus komerciāliem mērķiem var izmantot kuģi, ieskaitot tos, kam ir vislielākā kapacitāte.

 Par otro jautājumu

33      Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai noteiktas bagarkuģa darbības ir uzskatāmas par ietilpstošām kuģošanas jēdzienā Direktīvas 92/81 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas nozīmē.

34      No šī sprieduma 15. punkta izriet, ka prāvā starp lietas dalībniecēm, kurā Jan De Nul atzina, ka izsūkšanas un skalošanas darbos patērētie naftas produkti ir jāapliek ar nodokli, strīdīgs ir tas, vai saskaņā ar minētajām tiesību normām nodokļu atbrīvojumu var piešķirt arī naftas produktu daudzumiem, kas tikuši patērēti bagarēšanas darbiem nepieciešamajiem manevriem.

35      No iesniedzējtiesas lēmuma arī izriet, ka akcīzes nodokļa atbrīvojums tika piešķirts naftas produktiem, kas tika patērēti, kuģim pārvietojoties nepiekrautam.

36      Par jēdzienu “kuģošana” Direktīvas 92/81 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas nozīmē Tiesa iepriekš minētā sprieduma lietā Deutsche See‑Bestattungs‑Genossenschaft 23. punktā nosprieda, ka uz visām ar kuģošanu komerciāliem mērķiem saistītām darbībām attiecas šajā tiesību normā paredzētais akcīzes nodokļa atbrīvojums. Minētā sprieduma 25. punktā Tiesa precizēja, ka tajā pašā tiesību normā nav ietverta nekāda atšķirība attiecībā uz kuģošanas mērķi, jo konkurences ierobežojumi, kas būtu jānovērš ar minēto direktīvu, var rasties neatkarīgi no attiecīgās kuģošanas komerciāliem mērķiem veida.

37      No iepriekš minētā sprieduma lietā Deutsche See‑Bestattungs‑Genossenschaft arī izriet, ka kuģošanas mērķim nav nozīmes tiktāl, ciktāl runa ir par kuģošanu, kas ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību.

38      Attiecībā uz pamata prāvu ir skaidrs, ka bagarkuģis ir aprīkots tā, ka tas, veicot manevrus, var patstāvīgi pārvietoties. Tādēļ šim transportlīdzeklim ir visas kuģošanai nepieciešamās pazīmes, lai tas varētu šādi sniegt pakalpojumus.

39      Saistībā ar Direktīvas 92/81 8. panta 2. punkta g) apakšpunktā paredzēto režīmu, saskaņā ar kuru dalībvalstis, veicot nodokļu kontroli, var pilnīgi vai daļēji atcelt nodokļus vai samazināt nodokļu likmi naftas produktiem vai citiem ražojumiem ar analogu lietojumu ūdensceļu un ostu bagarēšanai, pietiek vien norādīt – kā tas tika minēts iepriekš šī sprieduma 29. punktā –, ka šī dalībvalstīm piešķirtā iespēja paredzēt atbrīvojumu nekādi neietekmē lūgto šī paša panta 1. punkta interpretāciju.

40      Tādējādi uz otro uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka bagarkuģa veiktie manevri vielu izsūknēšanai un izskalošanai, t.i., tieši ar bagarēšanas darbiem saistītas pārvietošanās, ietilpst jēdziena “kuģošana” Direktīvas 92/81 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas izpratnē tvērumā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

41      Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata prāvā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies saistībā ar apsvērumu iesniegšanu Tiesai, izņemot tos, kuri radušies minētajiem lietas dalībniekiem, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež:

1)      jēdziens “Kopienas ūdeņi” Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/81/EEK par akcīzes nodokļu struktūru [likmju] saskaņošanu attiecībā uz naftas produktiem, ko groza Padomes 1994. gada 22. decembra Direktīva 94/74/EK, 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas izpratnē attiecas uz visiem ūdeņiem, ko kā ūdensceļus komerciāliem mērķiem var izmantot kuģi, ieskaitot tos, kam ir vislielākā kapacitāte;

2)      bagarkuģa veiktie manevri vielu izsūknēšanai un izskalošanai, t.i., tieši ar bagarēšanas darbiem saistītas pārvietošanās, ietilpst jēdziena “kuģošana” Direktīvas 92/81, ko groza Direktīva 94/74, 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas izpratnē tvērumā.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – vācu.