Puses
Sprieduma pamatojums
Rezolutīvā daļa

Puses

Lieta C‑259/05

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Rechtbank te Rotterdam (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2005. gada 8. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 20. jūnijā, krimināltiesvedībā pret

Omni Metal Service .

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [ P. Jann ], tiesneši H. N. Kunja Rodrigess [ J. N. Cunha Rodrigues ], K. Šīmans [ K. Schiemann ] (referents), M. Ilešičs [ M. Ilešič ] un E. Levits,

ģenerāladvokāts P. Mengoci [ P. Mengozzi ],

sekretārs J. Svēdenborgs [ J. Swedenborg ], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2006. gada 7. septembrī,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

– Omni Metal Service vārdā – R. Sinke [ R. Sinke ] un B. Feldhovens [ B. Veldhoven ], advocaten ,

– Nīderlandes valdības vārdā – H. H. Sevenstere [ H. G. Sevenster ] un M. de Mola [ M. de Mol ], kā arī P. van Ginnekens [ P. van Ginneken ], pārstāvji,

– Portugāles valdības vārdā – L. Fernandišs [ L. Fernandes ] un M. Ribesa [ M. Ribes ], pārstāvji,

– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – M. Kostantinidis [ M. Konstantinidis ], pārstāvis, kam palīdz P. Kugels [ P. Kugel ], T. Ormons [ T. Ormond ] un P. Kaipers [ P. Kuypers ], advocaten ,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2007. gada 15. februārī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

Sprieduma pamatojums

1. Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Padomes 1993. gada 1. februāra Regulas (EEK) Nr. 259/93 par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās (OV L 30, 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 2001. gada 28. decembra Regulu (EK) Nr. 2557/2001 (OV L 349, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula Nr. 259/93”).

2. Šis lūgums ir sniegts krimināltiesvedības pret Omni Metal Service ietvaros par elektrības vadu atkritumu eksportu no Spānijas uz Ķīnu, izvedot tos caur Nīderlandi, iepriekš par šo pārvadājumu nepaziņojot Nīderlandes iestādēm.

Atbilstošās tiesību normas

3. Regulas Nr. 259/93 1. pantā noteikts:

“1. Šī regula attiecas uz atkritumu pārvadāšanu Kopienā, ievešanu Kopienā un izvešanu no tās.

[..]

3. a) Šīs regulas noteikumi neattiecas arī uz to atkritumu pārvadājumiem, kas paredzēti tikai pārstrādei un iekļauti II pielikumā, izņemot gadījumus, kas noteikti šā punkta b), c), d) un e) apakšpunktā, 11. pantā un 17. panta 1., 2. un 3. punktā [..].”

4. Atbilstoši Regulas Nr. 259/93 II pielikumam ar nosaukumu “Atkritumu zaļais saraksts:

“Neatkarīgi no tā, vai atkritumi ir iekļauti šajā sarakstā vai nav, tos nedrīkst pārvietot kā zaļos atkritumus, ja tie ir tiktāl piesārņoti ar citiem materiāliem, ka a) ar atkritumiem saistītais risks palielinās tik daudz, ka šos atkritumus ir lietderīgi iekļaut dzeltenajā vai sarkanajā sarakstā, vai b) atkritumus nav iespējams reģenerēt videi draudzīgā veidā.

[..]

GA. Metāli un metālu sakausējumu atkritumi metāliskā, nedispersā formā

[..]

Šādi krāsaino metālu un to sakausējumu atkritumi un lūžņi:

GA 120 7404 00 Vara atkritumi un lūžņi

[..]

GC. Citi metālus saturoši atkritumi

GC 010 Elektriskās iekārtas, kas sastāv tikai no metāliem vai sakausējumiem

GC 020 Elektroniskie lūžņi (piem., iespiedshēmasplates, elektroniskas sastāvdaļas, stieples utt.) un reģenerētas elektroniskas sastāvdaļas, kas ir derīgas parasto metālu un dārgmetālu reģenerācijai

[..]

GH. Cietie plastmasas atkritumi

Tostarp, bet ne tikai:

GH 010 3915 Plastmasas atkritumi, skaidas un lūžņi

no:

[..]

GH 013 ex 3915 30 – vinilhlorīda polimēriem

[..].”

5. Saskaņā ar Regulas Nr. 259/93 17. pantu:

“1. Attiecībā uz II pielikumā minētajiem atkritumiem Komisija pirms šīs regulas piemērošanas dienas paziņo ikvienai valstij, uz ko neattiecas ESAO lēmums [1992. gada 30. marta lēmums], šajā pielikumā iekļauto atkritumu sarakstu un pieprasa rakstisku apstiprinājumu, ka uz šiem atkritumiem galamērķa valstī neattiecina kontroli un ka tā atļaus šādus atkritumus pārvadāt, neizmantojot kontroles procedūras, kas attiecas uz III vai IV pielikumā iekļautajiem atkritumiem, vai pieprasa, lai tā norāda, kādos gadījumos uz šādiem atkritumiem attieksies kāda no minētajām kontroles procedūrām vai procedūra, kas noteikta 15. pantā.

[..]

2. Eksportējot II pielikumā uzskaitītos atkritumus, tos nosūta pārstrādei uz objektu, kas saskaņā ar piemērojamiem attiecīgās valsts tiesību aktiem darbojas vai kam ir izsniegta atļauja darboties importētājā valstī. [..]

[..]

8. Ja III un IV pielikumā iekļautie pārstrādei paredzētie atkritumi un pārstrādājamie atkritumi, kas vēl nav iekļauti II, III vai IV pielikumā, tiek eksportēti uz valstīm un cauri valstīm, uz ko ESAO lēmums neattiecas:

– analogi tiek piemēroti 15. panta noteikumi, izņemot tā 3. punktu,

– var tikt izteikti pamatoti iebildumi tikai saskaņā ar 7. panta 4. punktu,

ja vien divpusējie vai daudzpusējie līgumi, kas stājušies spēkā saskaņā ar 16. panta 1. punkta b) apakšpunktu, nenosaka citādi un izņemot gadījumus, kad tiek izmantota kontroles procedūra, kas noteikta šā panta 4. vai 6. punktā vai 15. pantā.”

6. Regulas Nr. 259/93 15. pantā ir noteikta procedūra, kas piemērojama atkritumu, ko paredzēts likvidēt, izvešanas gadījumā. Šī procedūra paredz it īpaši paziņojumu tranzīta kompetentajai iestādei.

7. Šīs regulas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts:

“Jebkurš veiktais pārvadājums:

a) par ko nav paziņots visām iesaistītajām kompetentajām iestādēm atbilstoši šīs regulas noteikumiem [..]

[..]

tiek uzskatīts par nelikumīgu pārvadājumu.”

8. Komisijas 1999. gada 12. jūlija Regulā (EK) Nr. 1547/1999, ar kuru atbilstīgi Padomes Regulai (EEK) Nr. 259/93 nosaka kontroles procedūras, kas piemērojamas konkrētu atkritumu veidu sūtīšanai uz valstīm, uz kurām neattiecas ESAO Lēmums C(92) 39, galīgā redakcija (OV L 185, 1. lpp.), kas pēdējo reizi grozīts ar Komisijas 2003. gada 2. decembra Regulu (EK) Nr. 2118/2003 (OV L 318, 5. lpp.), paredzēts, kā tas izriet no D pielikuma, ka Ķīna atļauj atkritumu, kas Regulas Nr. 259/93 II pielikumā ir iekļauti kategorijās GA 120 740 400, GC 020, kā arī GH, pārvadājumus, nepiemērojot Regulā Nr. 259/93 noteiktās kontroles procedūras, bet China National Import and Export Commodities Inspection Corporation [Ķīnas Valsts importa un eksporta preču inspekcijas korporācija] obligāti veicot iepriekšēju pārbaudi.

Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi

9. Francijā dibinātā sabiedrība Omni Metal Service ir iesūdzēta Rechtbank te Rotterdam [Roterdamas Apgabaltiesa], pamatojoties uz Vides pārvaldības likuma ( Wet milieubeheer ) 10.60. panta pirmo daļu, skatītu kopā ar Regulas Nr. 259/93 26. panta pirmo daļu.

10. Tai ir inkriminēts Regulas Nr. 259/93 normu pārkāpums, apmēram 2004. gada 15. martā no Spānijas izvedot uz Ķīnu caur Roterdamu 17 konteinerus ar elektrības vadu atkritumiem (kuri sastāv no vara kodola, ko aptver PVC [polivinilhlorīds] izolācija un kuru diametrs var sasniegt 15 cm), kas bija paredzēti pārstrādei, nepaziņojot par pārvadājumu kompetentajām iestādēm.

11. Openbaar Ministerie (ģenerālprokuratūra) uzskata, ka šādi atkritumi, kas nav mājsaimniecībā lietojami vadi vai stieples, bet gan liela diametra vadi, kas izvietojami zem zemes un kas ir paredzēti elektroenerģijas pārvadīšanai, nav Atkritumu zaļajā sarakstā minētie elektroniskie lūžņi kategorijas GC 020 nozīmē. Tā kā ne Atkritumu zaļajā sarakstā, ne Regulas Nr. 259/93 III vai IV pielikuma sarakstos nav minēta nedalīta vara un PVC kombinācija un tie tika vesti uz valsti, kas nav ESAO dalībniece, paziņojums bija vajadzīgs, īpaši Nīderlandes iestādēm, kā tranzīta iestādēm, kā tas izriet arī no kopā skatītām minētās regulas 15. panta un 17. panta 8. punkta normām.

12. Openbaar Ministerie uzskata, ka ir jāveic šāda interpretācija, pirmkārt, ņemot vērā nepieciešamību interpretēt šauri atkritumu kategorijas, kuru pārvadāšana nav reglamentēta atbilstoši Regulai Nr. 259/93, un, otrkārt, 1998. gada 25. jūnija spriedumu lietā C‑192/96 Beside un Besselsen ( Recueil , I‑4029. lpp., 32. un 34. punkts).

13. Savukārt Omni Metal Service uzskata, ka pamata prāvā aplūkotie atkritumi atbilst iepriekš minētajai kategorijai GC 020, jo kabeļi ir klasificēti pēc to sastāva un nevis diametra vai izcelsmes. Turklāt atbilstoši Spānijas, kas ir nosūtītāja valsts, praksei dažādu atkritumu, kas iekļauti Atkritumu zaļajā sarakstā, kombinācijas gadījumā tie ir jāuzskata par piederošiem šim sarakstam un rezultātā jāizpilda tiem paredzētā procedūra. Ķīnas politika ir līdzīga, turklāt šī trešā valsts nosaka, ka vara un PVC kombināciju tikai sākotnēji pārbauda China National Import and Export Commodities Inspection Corporation valstī, no kuras tā tiek izvesta .

14. Šādos apstākļos Rechtbank te Rotterdam nolēma apturēt tiesvedību lietā un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1) Vai tādus vadu atkritumus kā šajā lietā esošie (kuru daļas diametrs ir 15 cm) var uzskatīt par “elektroniskajiem lūžņiem” (kā stieples utt.) Atkritumu zaļā saraksta kategorijas GC 020 nozīmē?

2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, vai Atkritumu zaļajā sarakstā minēto atkritumu kombināciju, kas nav minēta šajā sarakstā, var uzskatīt vai tā ir jāuzskata par Atkritumu zaļajā sarakstā minētiem atkritumiem un vai par šīs atkritumu kombinācijas pārvadāšanu pārstrādei ir jāpaziņo?

3) Vai šajā sakarā ir nepieciešams, lai šie atkritumi tiktu piedāvāti vai transportēti atsevišķi?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo jautājumu

15. Vispirms ir jāatgādina, ka, tā kā Tiesai ir lūgts sniegt prejudiciālu nolēmumu, tās uzdevums ir paskaidrot valsts tiesai Kopienu tiesību normu saturu, lai tā varētu pareizi piemērot šīs normas lietā, ko šī tiesa izskata, un nevis pašai veikt šādu piemērošanu, it īpaši tāpēc, ka Tiesas rīcībā nav visu tam nepieciešamo līdzekļu.

16. Prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā, kas paredzēta EKL 234. pantā, ir noteikta cieša sadarbība starp valsts tiesām un Tiesu, kas balstīta uz to funkciju sadali, un tas ir instruments, ar kura palīdzību Tiesa sniedz Kopienu tiesību interpretācijas elementus valsts tiesām, kas tām ir nepieciešami, lai atrisinātu strīdus, par kuriem tām ir jālemj (2002. gada 7. novembra spriedums apvienotajās lietās no C‑260/00 līdz C‑263/00 Lohmann un Medi Bayreuth , Recueil , I‑10045. lpp., 27. punkts).

17. Savukārt Tiesa nav kompetenta izlemt pamata prāvas jautājumus vai piemērot valsts pasākumiem vai situācijām Kopienu tiesību normas, kuras tā ir interpretējusi, jo šie jautājumi ietilpst valsts tiesu ekskluzīvā kompetencē (skat. it īpaši 1999. gada 5. oktobra spriedumu apvienotajās lietās C‑175/98 un C‑177/98 Lirussi un Bizzaro , Recueil , I‑6881. lpp., 38. punkts, un 2000. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑318/98 Fornasar  u.c., Recueil , I‑4785. lpp., 32. punkts).

18. Šādos apstākļos pirmais jautājums ir jāsaprot tā, ka ar to ir jautāts, vai Atkritumu zaļā saraksta kategorija GC 020 ir jāinterpretē tā, ka tas attiecas – vajadzības gadījumā, atbilstoši kādiem nosacījumiem – uz elektriskām stieplēm.

19. Šajā sakarā no minētās kategorijas teksta izriet, ka tas attiecas uz elektroniskiem lūžņiem un reģenerētām elektroniskām sastāvdaļām, no kurām ir iespējams iegūt metālus. Kā uzsver Nīderlandes valdība, vadi savukārt ir minēti tikai kā šādu elektronisku iekārtu piemēri.

20. No minētā izriet, – kā to pamatoti ir apgalvojusi minētā valdība un Komisija un pretēji Omni Metal Service apgalvotajam – ka kategorija GC 020 attiecas tikai uz elektronisku iekārtu vadiem. Savukārt šajā kategorijā neietilpst cita veida vadi, it īpaši elektrisko iekārtu vadi; Atkritumu zaļā saraksta kategorijā GC 010 ir skaidri iekļauti tikai tādu iekārtu atkritumi, kas sastāv tikai no metāliem vai sakausējumiem.

21. Lai gan iesniedzējtiesas iesniegtie pamata lietā aplūkoto vadu apraksti, šķiet, apliecina, ka tie nav elektronisko iekārtu vadi, Omni Metal Service tiesas sēdē apgalvoja, – kam piekrīt arī Nīderlandes valdība – ka šie vadi nekādā ziņā nebija paredzēti vienīgi elektroenerģijas pārvadāšanai zem zemes, bet tie ir no šādām elektroniskām iekārtām.

22. Tomēr, kā konstatēts šī sprieduma 15.–17. punktā, attiecīgo faktu konstatēšana ir iesniedzējtiesas kompetencē.

23. Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 259/93 II pielikuma Atkritumu zaļajā sarakstā paredzētā GC 020 kategorija ir jāinterpretē tā, ka vadi tajā ietilpst tikai tad, ja tie ir no elektroniskām iekārtām.

Par otro un trešo jautājumu

24. Vispirms ir jāatgādina, ka pamata prāva attiecas uz elektrības vadu izvešanu, kuri sastāv no vara kodola ar PVC izolāciju, un nevis uz vara kodolu un PVC izolāciju, kas ir iepriekš atdalītas, izvešanu.

25. Šādos apstākļos ir jāsaprot, ka iesniedzējtiesa ar otro un trešo jautājumu būtībā jautā, vai Regula Nr. 259/93 ir jāinterpretē tā, ka pārvadāšanas kārtība, kas ar šo regulu noteikta Atkritumu zaļajā sarakstā minētajiem atkritumiem, šajā sakarā attiecas uz tādiem jauktiem atkritumiem, kas, lai gan nav minēti šajā sarakstā, sastāv no divām vielām, kuras gan viena, gan otra ir nosauktas šajā sarakstā.

26. Nīderlandes un Portugāles valdības uzskata, ka uz šo jautājumu ir jāatbild noliedzoši. Savukārt Omni Metal Service paliek pie uzskata, ko tā iepriekš aizstāvēja iesniedzējtiesā, ka šādiem kombinētiem atkritumiem jāpiemēro Atkritumu zaļajā sarakstā noteiktā kārtība.

27. Komisija savukārt uzskata, ka tas, vai vielu, kas ir ietvertas Atkritumu zaļajā sarakstā, kombināciju var pārvest bez iepriekšēja paziņojuma, ir atkarīgs no katra atsevišķā gadījuma apstākļiem. Tā uzskata, ka atteikties no paziņošanas pienākuma varētu tad, ja galamērķa valsts ir piekritusi attiecīgo atkritumu reģenerēšanai, ja visas attiecīgās vielas ir ietvertas Atkritumu zaļajā sarakstā un atšķirīgo atkritumu piesārņojuma pakāpe nav tam pretrunā.

28. Savukārt no Regulas Nr. 259/93 II pielikuma ievadteikuma izriet, ka Atkritumu zaļajā sarakstā paredzētā regulējuma piemērošana nav iespējama vienmēr, ja pastāv draudi videi vai nav iespējams attiecīgās atsevišķās vielas saprātīgi reģenerēt. Pamata prāvā, pēc Komisijas uzskata, paziņojums bija vajadzīgs, jo PVC ne vienmēr ir drošs videi.

29. Kā Tiesa ir iepriekš atzīmējusi, no Regulas Nr. 259/93, it īpaši sestā un devītā apsvēruma, izriet, ka sistēma, kas ar minēto regulu ir ieviesta, lai uzraudzītu un kontrolētu atkritumu pārvadājumus starp dalībvalstīm, atbilst nepieciešamībai saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un ka tās mērķis ir ļaut kompetentajām iestādēm veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi (skat. 1994. gada 28. jūnija spriedumu lietā C‑187/93 Parlaments/Padome, Recueil , I‑2857. lpp., 18. punkts).

30. Regulas Nr. 259/93 vienpadsmitajā un divpadsmitajā apsvērumā apstiprināts, ka ar šo regulu noteiktās uzraudzības un kontroles mērķis ir aizsargāt vidi ne tikai Kopienā, bet arī trešās valstīs, uz kurām atkritumi tiek izvesti no tām.

31. Attiecībā uz to, ka atkritumu, kas paredzēti reģenerēšanai un kas minēti Atkritumu zaļajā sarakstā, pārvadājumi izņēmuma kārtā ir vispārīgi atbrīvoti no kontroles procedūras, kas ieviesta ar Regulas Nr. 259/93 1. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ir izskaidrojams – kā tas ir uzsvērts minētās regulas četrpadsmitajā apsvērumā – ar to, ka šiem atkritumiem parasti nebūtu jārada risks videi, ja tos galamērķa valstī atbilstoši pārstrādā. No šī paskaidrojuma izriet, ka atkritumu veida iekļaušana šajā sarakstā un turpmākā tā atbrīvošana no kontroles un uzraudzības kārtības, kas ieviesta ar Regulu Nr. 259/93, notiek pēc iepriekšējas pārbaudes, kurā ir konstatēts, ka nepastāv šāds risks.

32. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka Atkritumu zaļajā sarakstā iekļautajiem atkritumiem paredzētā atvieglotā kārtība, saskaņā ar kuru šiem atkritumiem būtībā netiek piemērota Regulā Nr. 259/93 paredzētā kontroles un uzraudzības kārtība, nevar principā tikt attiecināta uz atkritumiem, kas nav iekļauti šajā sarakstā.

33. It īpaši apstāklis, ka atkritums sastāv no divām sastāvdaļām, kuras, aplūkotas atsevišķi, katra ir ietverta Atkritumu zaļajā sarakstā, automātiski nenozīmē, ka šādi jaukti atkritumi attiecas uz šo sarakstu. Nosacījumi, kādos var notikt atkritumu apstrāde un iespējamie riski videi, kas saistīts ar šīm darbībām, nav vienmēr vienādi, ja attiecīgie atkritumi veido vienotu veselumu, kas sastāv no vairākām vielām, vai katra no šīm vielām ir atsevišķs atkritums.

34. Šajā sakarā vispirms ir jāatgādina, ka Tiesa ir lēmusi, ka Atkritumu zaļajā sarakstā ietilpstošu atkritumu sajaukums var piederēt pie kategorijas “AD 160 sadzīves/mājturības atkritumi” Regulas Nr. 259/93 dzeltenā saraksta nozīmē, piebilstot, ka minētie atkritumi var tikt pieskaitīti pie Atkritumu zaļajā sarakstā ietilpstošiem atkritumiem tikai tad, ja tos atsevišķi savāc vai atbilstoši sašķiro (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Beside un Besselsen , 30. un 31. punkts).

35. Vēl jo vairāk – Atkritumu zaļais saraksts nevar attiekties uz divu Atkritumu zaļajā sarakstā minētu atkritumu ilglaicīgu kombināciju, kas nav tikai nejaušs sajaukums, ja vien tā nav skaidri minēta.

36. Komisijas pieeja nav atbalstāma.

37. Pirmkārt, šī pieeja neatbilst Regulas Nr. 259/93 mērķiem, jo saskaņā ar Regulu Nr. 259/93 – kā tas paskaidrots šī sprieduma 28.–33. punktā – noteikta atkritumu veida pārvadāšana ir jāatbrīvo no tajā paredzētās kontroles un uzraudzības kārtības tikai tad, ja pēc iepriekšējas pārbaudes šo atkritumu veidu var iekļaut Atkritumu zaļajā sarakstā, ņemot vērā risku videi, kas saistīts ar rīcību ar šiem atkritumiem.

38. Otrkārt, kā to pamatoti apgalvo Nīderlandes valdība, katra gadījuma aplūkošana atsevišķi, ko piedāvā Komisija, radītu tiesisku nedrošību gan uzņēmējiem, kam pirmajiem ir jāpieņem lēmumi šajā sakarā un jāuzņemas risks, gan kompetentajām dalībvalstu iestādēm.

39. Ņemot vērā šīs pieejas radītās šaubas, tā varētu kaitēt arī Kopienu likumdevēja mērķim, kurš, regulējot atkritumu pārvadāšanu ar regulu, gribēja īpaši nodrošināt, lai visās dalībvalstīs šis regulējums tiktu piemērots vienlaicīgi un saskaņoti, jo šāda harmonizācija attiecas ne tikai uz pamata nosacījumiem šādu pārvadājumu veikšanai, bet arī uz tiem piemērojamo procedūru (2001. gada 13. decembra spriedums lietā C‑324/99 DaimlerChrysler , Recueil , I‑9897. lpp., 34. un 67. punkts).

40. Treškārt, Komisijas aizstāvētajam viedoklim nav pamatojuma Regulas Nr. 259/93 tekstā. It īpaši pretēji Komisijas apgalvojumiem ar Regulas Nr. 259/93 II pielikuma ievadteikumu nevar pamatot secinājumu, ka atkritumiem, kas sastāv no divām Atkritumu zaļajā sarakstā minētām vielām, ir jāpiemēro regulējums, kas attiecas uz minētajā sarakstā iekļautajiem atkritumiem, ar nosacījumu, ka tas nerada pārmērīgu risku videi vai atsevišķās attiecīgās vielas nav iespējams saprātīgi reģenerēt.

41. Ievadteikumā minēto gadījumu, kad noteikti atkritumi ir “piesārņoti” ar “citiem” materiāliem, nevar vienkārši salīdzināt ar gadījumiem, kad atkritumi sastāv no divām vielām, no kurām abas ir būtiskas un neatņemamas sastāvdaļas.

42. Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz otro un trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regula Nr. 259/93 ir jāinterpretē tā, ka tas, ka atkritumu sajaukums sastāv no divām vielām, kuras gan viena, gan otra ir iekļautas II pielikuma Atkritumu zaļajā sarakstā, nenozīmē, ka uz šiem jauktajiem atkritumiem attiecas regulējums, kas ar šo regulu noteikts šajā sarakstā minētajiem atkritumiem.

Par tiesāšanās izdevumiem

43. Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Rezolutīvā daļa

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

1) Padomes 1993. gada 1. februāra Regulas (EEK) Nr. 259/93 par uzraudzību un kontroli attiecībā uz atkritumu pārvadājumiem Eiropas Kopienā, ievešanu tajā un izvešanu no tās, kas grozīta ar Komisijas 2001. gada 28. decembra Regulu (EK) Nr. 2557/2001, II pielikuma Atkritumu zaļajā sarakstā paredzētā GC 020 kategorija ir jāinterpretē tā, ka vadi tajā ietilpst tikai tad, ja tie ir no elektroniskām iekārtām;

2) Regula Nr. 259/93, kas grozīta ar Regulu Nr. 2557/2001, ir jāinterpretē tā, ka tas, ka atkritumu sajaukums sastāv no divām vielām, kuras gan viena, gan otra ir iekļautas II pielikuma Atkritumu zaļajā sarakstā, nenozīmē, ka uz šiem jauktajiem atkritumiem attiecas regulējums, kas ar šo regulu noteikts šajā sarakstā minētajiem atkritumiem.