Lieta C‑173/05

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Itālijas Republiku

Valsts pienākumu neizpilde – EKL 23., 25. un 133. pants – EEK un Alžīrijas sadarbības nolīgums – Vides aizsardzības nodoklis Sicīlijas reģionā uzstādītiem gāzes vadiem – Maksājums ar muitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību

Ģenerāladvokāta Filipa Ležē [Philippe Léger] secinājumi, sniegti 2006. gada 5. oktobrī 

Tiesas (otrā palāta) 2007. gada 21. jūnija spriedums 

Sprieduma kopsavilkums

1.     Preču brīva aprite – Muitas nodokļi – Maksājums ar līdzvērtīgu iedarbību

(EKL 23. un 133. pants; EEK un Alžīrijas sadarbības nolīguma 9. pants)

2.     Preču brīva aprite – Muitas nodokļi – Maksājums ar līdzvērtīgu iedarbību

(EKL 25. pants)

1.     Vides nodoklis, kas noteikts metāna gāzei, kura tiek importēta no Alžīrijas, lai šo gāzi izplatītu un patērētu dalībvalsts teritorijā, ir pretrunā gan EKL 23. un 133. pantam, gan EEK un Alžīrijas sadarbības nolīguma 9. pantam.

(sal. ar 39. un 40. punktu un rezolutīvo daļu)

2.     Tā kā no Alžīrijas importētā un dalībvalstī ar vides nodokli apliktā metāna gāze tiek tālāk eksportēta uz citām dalībvalstīm, šis nodoklis var ietekmēt tirdzniecību Kopienā, tādējādi pārkāpjot EKL 25. pantu.

(sal. ar 41. punktu un rezolutīvo daļu)

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2007. gada 21. jūnijā (*)

Valsts pienākumu neizpilde – EKL 23., 25. un 133. pants – EEK un Alžīrijas sadarbības nolīgums – Vides aizsardzības nodoklis Sicīlijas reģionā uzstādītiem gāzes vadiem – Maksājums ar muitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību

Lieta C‑173/05

par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam,

ko 2005. gada 19. aprīlī cēla

Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv E. Traversa [E. Traversa] un Ž. Otjo [J. Hottiaux], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

prasītāja,

pret

Itālijas Republiku, ko pārstāv I. M. Bragulja [I. M. Braguglia], pārstāvis, kam palīdz A. Čingolo [A. Cingolo], avvocato dello Stato, kas norādīja adresi Luksemburgā,

atbildētāja.

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši R. Šintgens [R. Schintgen], P. Kūris [P. Kūris], J. Makarčiks [J. Makarczyk] (referents) un L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen],

ģenerāladvokāts F. Ležē [P. Léger],

sekretārs R. Grass [R. Grass],

ņemot vērā rakstveida procesu,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2006. gada 5. oktobrī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1       Savā prasības pieteikumā Eiropas Kopienu Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka, ieviešot un paturot spēkā “vides nodokli” gāzes vadiem, kas paredzēts Sicīlijas 2002. gada 26. marta reģionālā likuma Nr. 2 “Programmātiskie un finanšu noteikumi” 2002. gadam (legge n. 2, Disposizioni programmatiche e finanziarie per l’anno 2002; 2002. gada 27. marta GURS Nr. 14, I daļa, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Sicīlijas likums”) 6. pantā, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 23., 25., 26. un 133. pants, kā arī 4. un 9. pants Sadarbības nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku, kas parakstīts Alžīrā 1976. gada 26. aprīlī un Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes 1978. gada 26. septembra Regulu (EEK) Nr. 2210/78 (OV L 263, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Sadarbības nolīgums”).

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesiskais regulējums

 Sadarbības nolīgums

2       Saskaņā ar šī nolīguma 1. pantu:

“Šā Eiropas Ekonomikas Kopienas un Alžīrijas starpā noslēgtā nolīguma mērķis ir veicināt vispārēju sadarbību starp līgumslēdzējām pusēm, lai sniegtu ieguldījumu Alžīrijas ekonomikas un sociālajā attīstībā un palīdzētu stiprināt attiecības pušu starpā. Šajā nolūkā tiks pieņemti un īstenoti noteikumi un pasākumi ekonomikas, tehniskās un finansiālās sadarbības jomā un tirdzniecības un sociālajā jomā.”

3       Šā nolīguma 4. panta 1. punkta izpratnē Kopienas un Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas sadarbības mērķis ir veicināt inter alia:

“[..]

–       Alžīrijas eksportēto produktu realizāciju un tirdzniecības veicināšanas pasākumus,

[..]

–       enerģētikas jomā – Kopienas uzņēmēju dalību programmās saistībā ar Alžīrijas enerģijas resursu izpēti, ražošanu un pārstrādi un visos pasākumos, kas palīdzētu attīstīt šos resursus uz vietas, un pareizu ilgtermiņa līgumu darbību saistībā ar naftas un gāzes produktu piegādi tās uzņēmēju starpā,

[..].”

4       Sadarbības nolīguma 9. panta 1. punktā noteikts, ka “Alžīrijas izcelsmes produktiem, kuri nav uzskaitīti Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma II pielikum[a sarakstā], tos importējot Kopienā, nepiemēro kvantitatīvus ierobežojumus un līdzvērtīgas iedarbības pasākumus, kā arī muitas nodokļus un līdzvērtīgas iedarbības maksājumus”.

5       Metāna gāze pieskaitāma Sadarbības nolīguma 9. pantā minētajiem produktiem.

 Valsts tiesiskais regulējums

6       Sicīlijas likuma 6. pantā noteikts:

“[..]

1.      Tiek ieviests vides nodoklis, lai finansētu ieguldījumus to vides risku samazināšanai un novēršanai, ko rada metāna gāzi saturošu gāzes vadu atrašanās Sicīlijas reģionā. Nodokļa ieņēmumi tiks izmantoti, lai finansētu pasākumus vides kvalitātes saglabāšanai, aizsardzībai un uzlabošanai, it īpaši teritorijās, ko šķērso minētie cauruļvadi.

[..]

3.      [..] Nodokli var uzlikt tikai Sicīlijas reģionā izvietotu gāzi saturošu gāzes vadu īpašniekiem.

4.      Nodokļa maksātāji ir 3. punktā minēto 1. veida gāzes vadu, kas klasificēti kā cauruļvadi, īpašnieki, kas veic vismaz vienu no šādām darbībām: pārvadājumi, piegāde, pārdošana vai iegāde.

5.      Nodokļa piemērošanas nolūkā par gāzes vadu uzskata cauruļu, salaidumu, savienojumu, vārstuļu un citu īpašo detaļu kopumu, kas kalpo dabasgāzes pārvadei un piegādei.

6.      Nodokļa uzlikšanas pamatapjomu veido tādu gāzes vadu apjoms kubikmetros, kas cauruļvadu klasifikācijā ietverti kā 1. veids atbilstoši ministra 1984. gada 24. novembra dekrētam, kurā drošības apsvērumu dēļ paredzēta dabas gāzes pārvades un piegādes tīklu ierīkošana cauruļvados.

7.      Nodokli noteic ikgadējam taksācijas periodam, pamatojoties uz 6. punktā minēto nodokļa uzlikšanas pamatapjomu.

[..]

10.      4. punktā minētie nodokļa maksātāji nodokli maksā par kalendāro gadu proporcionāli gada mēnešiem, kad tie bija īpašnieki;

[..].”

7       Saskaņā ar ministra 1984. gada 24. novembra dekrēta (1985. gada 15. janvāra GURI Nr. 12, parastais pielikums) pielikuma 1. iedaļas 1.3. punktu 1. veida cauruļvadi ir cauruļvadi ar spiedienu, kas augstāks par 24 bāriem.

 Pirmstiesas procedūra

8       2002. un 2003. gadā Komisija lūdza Itālijas iestādēm paskaidrojumus par to, kas un kādā kārtībā apliekams ar Sicīlijas likumā paredzēto vides nodokli.

9       Itālijas iestādes 2003. gada 9. septembra atbildes vēstulē Komisijai norādīja, ka šis nodoklis Itālijas tiesību sistēmā nav ticis konkrēti piemērots, jo Lombardijas Reģionālā administratīvā tiesa paudusi uzskatu, ka minētais likums esot pretrunā Kopienu tiesību normām.

10     Uzskatot, ka minētie paskaidrojumi nav ne faktiski izsmeļoši, ne juridiski pamatoti, Komisija 2003. gada 19. decembrī nosūtīja Itālijas Republikai brīdinājuma vēstuli, kurā norādīja, ka attiecīgais nodoklis ir pretrunā EKL 23., 25., 26. un 133. pantam, kā arī Sadarbības nolīguma 4. un 9. pantam.

11     Tā kā par spīti noteiktā termiņa pagarinājumam Komisija pēc minētās brīdinājuma vēstules nesaņēma nekādu atbildi, 2004. gada 9. jūlijā tā izdeva argumentētu atzinumu, aicinot Itālijas Republiku divu mēnešu laikā pēc atzinuma saņemšanas veikt vajadzīgos pasākumus tā izpildei.

12     Tā kā Itālijas Republika nesniedza atbildi uz minēto atzinumu, Komisija nolēma celt šo prasību.

 Par prasību

 Lietas dalībnieku argumenti

13     Pirmkārt, Komisija norāda, ka Sicīlijas reģionā ir tikai viena gāzes vadu infrastruktūra, kurā tiek pārvadāta dabas gāze un kas atbilst Itālijas tiesību aktos paredzētajiem nodokļa uzlikšanas nosacījumiem. Šī infrastruktūra, kas ir savienota ar Vidusjūru šķērsojošiem gāzes vadiem, pārvadā dabas gāzi no Alžīrijas, lai to izplatītu un patērētu Itālijas teritorijā un eksportētu uz citām dalībvalstīm.

14     Komisija apgalvo, ka, ņemot vērā Sicīlijas likuma tekstu, attiecīgā nodokļa īstais mērķis ir aplikt ar nodokli nevis infrastruktūru kā tādu, bet gan pārvadāto produktu, proti, metāna gāzi. Saskaņā ar Sicīlijas tiesību aktiem nodokli var noteikt gāzi saturošu gāzes vadu īpašniekiem un šī nodokļa maksātāji ir gāzes vadu īpašnieki, kas veic vismaz vienu no šādām darbībām: gāzes pārvadājumi, pārdošana vai iegāde. Turklāt Komisija precizē, ka nodokļa bāzi veido gāzi saturošu gāzes vadu apjoms.

15     Līdz ar to prece, kas ievesta no trešās valsts un laista apgrozībā vai šķērso Itālijas teritoriju tranzītā, pēc Komisijas domām, ir pakļauta maksājumam ar ievedmuitas (ja gāze tiek ievesta Kopienā) vai izvedmuitas (ja šī gāze tiek pārvadāta uz citām dalībvalstīm) nodoklim līdzvērtīgu iedarbību. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru jaunu nodokļu, maksājumu vai līdzvērtīgu pasākumu noteikšana tieši no trešām valstīm ievestām precēm ir aizliegta (1973. gada 13. decembra spriedums apvienotajās lietās 37/73 un 38/73 Indiamex un De Belder, Recueil, 1609. lpp., 10.–18. punkts, un 1983. gada 16. marta spriedums lietā 266/81 SIOT, Recueil, 731. lpp., 18. punkts).

16     Tāpat Komisija apgalvo, ka no muitas savienības sistēmas izriet, ka muitas nodokļi un maksājumi ar līdzvērtīgu iedarbību, kas piemērojami precēm, kuras ir apritē starp dalībvalstīm, ir aizliegti neatkarīgi no jebkādiem to ieviešanas mērķa apsvērumiem. Jēdziens “maksājums ar muitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību” ir objektīvs Kopienu tiesību juridisks jēdziens (1995. gada 14. septembra spriedums apvienotajās lietās C‑485/93 un C‑486/93 Simitzi, Recueil, I‑2655. lpp., 14. punkts).

17     Komisija norāda, ka vides nodokļa ieviešana ir pretrunā kopējam muitas tarifam un tātad arī EKL 23., 25., 26. un 133. pantam, jo kaitē mērķim vienādot muitas maksājumus, kas uz Kopienas ārējās robežas piemērojami no trešām valstīm importētām precēm, un tādējādi attiecībās ar minētajām valstīm var radīt novirzes tirdzniecības plūsmās, kā arī traucējumus šādu preču brīvā apritē starp dalībvalstīm vai konkurences nosacījumos (1999. gada 22. aprīļa spriedums lietā C‑109/98 CRT France international, Recueil, I‑2237. lpp., 22. un 23. punkts un tajos minētā judikatūra).

18     Otrkārt, tā norāda, ka maksājumu ar muitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību aizliegumam, ja tas ir paredzēts divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, ko Kopiena noslēgusi ar vienu vai vairākām trešām valstīm, lai novērstu tirdzniecības šķēršļus, ir tāda pati piemērojamība kā tirdzniecībā Kopienas ietvaros (1995. gada 5. oktobra spriedums lietā C‑125/94 Aprile, Recueil, I‑2919. lpp., 38. un 39. punkts).

19     Turklāt Komisija atzīmē, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru dalībvalsts nevar piemērot tranzīta nodokļus vai jebkurus citus maksājumus attiecībā uz preču tranzītu tās teritorijā, jo šiem nodokļiem ir izvedmuitas nodoklim līdzvērtīga iedarbība (iepriekš minētais spriedums lietā SIOT, 18., 19. un 23. punkts, un 2003. gada 27. februāra spriedums lietā C‑389/00 Komisija/Vācija, Recueil, I‑2001. lpp., 50. un 51. punkts).

20     Itālijas valdība atzīmē, ka strīdīgo nodokli nevar uzskatīt par maksājumu ar muitas nodoklim līdzvērtīgu iedarbību.

21     Tā uzskata, ka Komisija nav ņēmusi vērā vides nodokļa mērķi, kas īstenojot EK līgumā ietvertos vides jomas principus, tostarp piesardzības principu.

22     Turklāt Itālijas valdība apgalvo, ka strīdīgajam nodoklim ir savas specifiskas iezīmes, kas saistītas ar piesardzības principa ievērošanu.

23     Šajā sakarā tā norāda, ka attiecīgais nodoklis ir jāmaksā vienīgi tad, ja gāze patiešām atrodas infrastruktūrā un īpašnieks veic vienu no šādām darbībām: gāzes pārvadājumi, piegāde, pārdošana vai iegāde. Šāda kārtība atklāj reģionālā likumdevēja gribu aplikt ar nodokli tikai tās darbības, kas videi rada potenciālu kaitējuma risku.

24     Itālijas valdība atgādina, ka ieņēmumi no attiecīgā nodokļa iekasēšanas ir paredzēti to ieguldījumu finansēšanai, kuru mērķis ir samazināt un novērst potenciālus vides riskus, ko rada gāzes vadu atrašanās Sicīlijas reģionā. Līdz ar to vides aizsardzība, kas atbilst Kopienu tiesībās par fundamentāliem atzītiem mērķiem, ir vienīgais šī nodokļa ieviešanas mērķis. Šī būtiskā saikne starp strīdīgo nodokli un tā vides mērķi ir neapstrīdams pierādījums, ka šim nodoklim nav muitas nodokļa rakstura.

25     Turklāt šī valdība precizē, ka vides nodoklis skar nevis preces, bet gan tikai pārvadājumu infrastruktūru un saikne starp nodokļa apmēru un pārvadātās gāzes apjomu ir vienīgi tehnisks rādītājs, lai nodrošinātu [nodokļa] atbilstību patiesajam videi radītā riska apmēram. Tā piebilst, ka nodoklis produkta cenu ietekmē tikai eventuāli un šī ietekme ir atkarīga nevis no paša nodokļa, bet gan no gāzes vada īpašnieka gribas.

26     Ievērojot iepriekšējos apsvērumus, Itālijas valdība lūdz Tiesu noraidīt prasību kā nepamatotu.

 Tiesas vērtējums

 Ievada apsvērumi

27     Pirms prasības izskatīšanas ir jāatgādina, ka saskaņā ar EKL 23. panta 1. punktu Kopienas pamats ir muitas savienība, kas aptver visu preču tirdzniecību. Šī savienība paredz, pirmkārt, dalībvalstīm aizliegt savstarpējas ievedmuitas un izvedmuitas nodokļus, kā arī visus maksājumus ar šiem nodokļiem līdzvērtīgu iedarbību un, otrkārt, pieņemt kopējus muitas tarifus dalībvalstu un trešo valstu tirdzniecībā.

28     Neatkarīgi no tā nosaukuma un piemērošanas metodes vienpusēji uzlikts maksājums, kas skar preces sakarā ar robežas šķērsošanu un kas nav muitas nodoklis parastā izpratnē, ir uzskatāms par maksājumu ar [šim nodoklim] līdzvērtīgu iedarbību EKL 23. un 25. panta izpratnē, pat ja minētais maksājums netiek iekasēts valsts labā (šajā sakarā skat. 2005. gada 8. novembra spriedumu lietā C‑293/02 Jersey Produce Marketing Organisation, Krājums, I‑9543. lpp., 55. punkts, un 2006. gada 8. jūnija spriedumu lietā C‑517/04 Koornstra, Krājums, I‑5015. lpp., 15. punkts).

29     Kopējā muitas tarifa mērķis ir vienādot muitas maksājumus, kas uz Kopienas robežas piemērojami no trešām valstīm importētām precēm, lai novērstu traucējumus [preču] brīvā apritē starp dalībvalstīm vai konkurences nosacījumos (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās Indiamex un De Belder, 9. punkts, un 1996. gada 7. novembra spriedums lietā C‑126/94 Cadi Surgelés u.c., Recueil, I‑5647. lpp., 14. punkts).

30     Ja dalībvalstis no trešām valstīm ievestām precēm varētu vienpusēji uzlikt maksājumus ar muitas nodokļiem līdzvērtīgu iedarbību, tas būtiski kaitētu gan Kopienas muitas teritorijas vienotībai, gan kopējās tirdzniecības politikas vienveidībai (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Aprile, 34. punkts).

31     Turklāt muitas savienība pilnīgi noteikti nozīmē, ka starp dalībvalstīm tiek nodrošināta preču brīva aprite. Šī brīvība nevar tikt pilnībā īstenota, ja dalībvalstīm ir iespēja jebkādā veidā ierobežot vai traucēt preču apriti tranzītā. Tāpēc kā muitas savienības rezultāts un dalībvalstu savstarpējās interesēs ir jāatzīst preču tranzīta brīvības princips Kopienā (iepriekš minētais spriedums lietā SIOT, 16. punkts).

32     Dalībvalstis, precēm tranzītā to teritorijā un tostarp tieši no trešām valstīm ievestām precēm piemērojot tranzīta nodokļus vai jebkuru citu ar tranzītu saistītu maksājumu, pārkāpj Kopienas tranzīta brīvības principu (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā SIOT, 18. un 19. punkts).

33     Turklāt nav iemesla maksājumu ar muitas nodokļiem līdzvērtīgu iedarbību aizliegumu interpretēt atšķirīgi atkarībā no tā, vai runa ir par tirdzniecību Kopienā vai tirdzniecību ar trešām valstīm, kuru regulē tādi nolīgumi kā Sadarbības nolīgums (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Aprile, 39. punkts).

34     Lieta pēc būtības jāizskata, ņemot vērā tieši šos principus.

 Par lietas būtību

35     Šajā gadījumā saskaņā ar Sicīlijas likumu ir ieviests vides nodoklis, kura mērķis ir finansēt ieguldījumus to vides risku samazināšanai un novēršanai, ko rada metāna gāzi saturošu gāzes vadu atrašanās Sicīlijas reģionā. Attiecīgās metāna gāzes pārvade un piegāde notiek caur gāzes vadiem, kas klasificēti kā “1. veida cauruļvadi” ministra 1984. gada 24. novembra dekrēta izpratnē un savienoti ar Vidusjūru šķērsojošiem gāzes vadiem, pa kuriem pārvadā šo gāzi no Alžīrijas.

36     Saskaņā ar Sicīlijas likuma 6. panta 3. punktu vides nodokli var uzlikt tikai Sicīlijas reģionu šķērsojošu gāzi saturošu gāzes vadu īpašniekiem.

37     Šajā sakarā savos apsvērumos Itālijas valdība apstiprina, ka strīdīgais nodoklis attiecas nevis uz preci, bet gan tikai uz pārvadājumu infrastruktūru. Tomēr, kā norāda šī valdība, strīdīgais nodoklis ir maksājams vienīgi tad, ja gāze patiešām atrodas infrastruktūrā.

38     Turklāt šī valdība neapstrīd, ka vienīgā iekārta, kas atbilst Sicīlijas likumā paredzētajiem nodokļa uzlikšanas nosacījumiem, ir iekārta, kas ir savienota ar Vidusjūru šķērsojošiem gāzes vadiem un pārvadā dabas gāzi no Alžīrijas.

39     Līdz ar to jāatzīst, ka saskaņā ar Sicīlijas likumu ieviestais nodoklis ir fiskāls maksājums, kas skar preci, proti, Alžīrijas metāna gāzi, kas no trešās valsts ievesta, lai to izplatītu un patērētu Itālijas teritorijā vai tranzītā caur Itāliju pārvadātu uz citām dalībvalstīm.

40     Kā izriet no šī sprieduma 28.–33. punktā minētās judikatūras, šāds no trešās valsts – šajā gadījumā no Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas – ievestai precei uzlikts nodoklis ir pretrunā gan EKL 23. un 133. pantam, gan Sadarbības nolīguma 9. pantam.

41     Turklāt jāatzīmē – tā kā saskaņā ar Sicīlijas likumu ar nodokli apliktā Alžīrijas gāze tiek ievesta Itālijā un tālāk eksportēta uz citām dalībvalstīm, strīdīgā nodokļa uzlikšana var ietekmēt tirdzniecību Kopienā, tādējādi pārkāpjot EKL 25. pantu.

42     Visbeidzot, runājot par Itālijas valdības argumentu, ka Komisijas prasībai nav pamata, jo vienīgais strīdīgā nodokļa ieviešanas mērķis ir vides aizsardzība, ņemot vērā piesardzības principa prasības, pietiek atgādināt, ka maksājumi ar līdzvērtīgu iedarbību ir aizliegti neatkarīgi no to ieviešanas mērķa apsvērumiem un no tiem gūto ieņēmumu izmantošanas nolūka (skat. 2004. gada 9. septembra spriedumu lietā C‑72/03 Carbonati Apuani, Krājums, I‑8027. lpp., 31. punkts).

43     Jāatzīst, ka EKL 26. pants un Sadarbības nolīguma 4. pants per se neparedz nevienu pietiekami precīzu juridisku kritēriju, kas ļautu izvērtēt saskaņā ar Sicīlijas likumu ieviesto nodokli.

44     Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, jāatzīst, ka, ieviešot vides nodokli, kas skar metāna gāzi no Alžīrijas, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 23., 25. un 133. pants, kā arī Sadarbības nolīguma 9. pants.

 Par tiesāšanās izdevumiem

45     Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šai dalībvalstij spriedums galvenokārt nav labvēlīgs, jāpiespriež Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

1)      ieviešot vides nodokli, kas skar metāna gāzi no Alžīrijas, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek EKL 23., 25. un 133. pants, kā arī Sadarbības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku, kas parakstīts Alžīrā 1976. gada 26. aprīlī un Kopienas vārdā apstiprināts ar Padomes 1978. gada 26. septembra Regulu (EEK) Nr. 2210/78, 9. pants;

2)      pārējā daļā prasību noraidīt;

3)      Itālijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – itāļu.