Lieta C‑138/05

Stichting Zuid‑Hollandse Milieufederatie

pret

Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

(College van Beroep voor het bedrijfsleven lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Atļauja laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus un biocīdos produktus – Direktīva 91/414/EEK – 8. pants – Direktīva 98/8/EK – 16. pants – Dalībvalstu pilnvaras pārejas periodā

Sprieduma kopsavilkums

1.        Tiesību aktu tuvināšana – Biocīdie produkti – Direktīva 98/8

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8 16. panta 1. punkts; Padomes Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkts)

2.        Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļi – Direktīva 91/414

(Padomes Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkts)

3.        Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Direktīva 91/414

(Padomes Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkts)

4.        Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Direktīva 91/414

(Padomes Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkts)

5.        Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Augu aizsardzības līdzekļu laišana tirgū – Direktīva 91/414

(Padomes Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkts)

1.        16. panta 1. punktam Direktīvā 98/8 par biocīdo produktu laišanu tirgū, kas paredz pārejas periodu, kura laikā dalībvalstis var turpināt piemērot to valsts sistēmu, neraugoties uz to, ka tā neatbilst minētajai direktīvai, ir tāda pati nozīme kā 8. panta 2. punktam Direktīvā 91/414 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, kas pārejas perioda laikā ļauj dalībvalstij atļaut valsts teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur I pielikumā neiekļautas aktīvās vielas un kas jau ir pieejami tirgū divus gadus pēc minētās direktīvas izziņošanas.

(sal. ar 37. punktu un rezolutatīvās daļas 1. punktu)

2.        8. panta 2. punkts Direktīvā 91/414 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, kas pārejas perioda laikā ļauj dalībvalstij atļaut valsts teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur I pielikumā neiekļautas aktīvās vielas un kas jau ir pieejami tirgū divus gadus pēc minētās direktīvas izziņošanas, neietver pienākumu “atturēties no jebkādas darbības”. Taču EKL 10. panta otrā daļa un EKL 249. panta trešā daļa, kā arī Direktīva 91/414 paredz, ka pārejas perioda laikā, kas noteikts šīs direktīvas 8. panta 2. punktā, dalībvalstīm jāizvairās pieņemt tiesību normas, kas varētu būtiski apdraudēt minētajā direktīvā paredzētā rezultāta sasniegšanu. Precīzāk – minētā pārejas perioda laikā dalībvalstis nevar grozīt piemērojamo tiesisko regulējumu tā, ka augu aizsardzības līdzekli, kas ietilpst šīs normas piemērošanas jomā, tās var likumīgi atļaut laist tirgū, pienācīgi neņemot vērā sekas, kādas šis produkts var izraisīt cilvēku vai dzīvnieku veselībai un videi. Turklāt lēmums par atļauju laist tirgū ir jāpieņem, tikai pamatojoties uz informāciju, kurā ietvertas ziņas, kas nepieciešamas, lai faktiski novērtētu minētās sekas.

(sal. ar 48. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)

3.        8. panta 2. punkts Direktīvā 91/414 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū ir jāinterpretē tā, ka, ja dalībvalsts atļauj valsts teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur direktīvas I pielikumā neiekļautas aktīvās vielas un kas jau ir pieejami tirgū divus gadus pēc minētās direktīvas izziņošanas, tai nav jāievēro šīs direktīvas 4. pants vai 8. panta 3. punkts.

(sal. ar 51. punktu un rezolutīvās daļas 3. punktu)

4.        Pārskatīšana Direktīvas 91/414 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū nozīmē liecina par to, ka par attiecīgo augu aizsardzības līdzekli jau ir izsniegta atļauja un ka pārskatīšanas brīdī tā vēl ir derīga. Turklāt no minētās direktīvas 4. panta 5. punkta un 8. panta 3. punkta, aplūkojot tos kopā, izriet, ka šīs pārskatīšanas priekšmets nav konkrēta aktīvā viela, bet gan augu aizsardzības līdzekļa kā galaprodukta pārvērtēšana un ka šāda pārskatīšana tiek veikta nevis pēc ieinteresēto personu, bet gan pēc valsts iestāžu ierosmes. Valsts tiesai ir jāvērtē, vai novērtējums, kas izdarīts valsts tiesiskā regulējuma, kas atbrīvo noteiktus biocīdos produktus, kas satur aktīvu vielu, no šajā tiesiskajā regulējumā paredzētajiem aizliegumiem, piemērošanas gadījumā, atbilst visām pārskatīšanas pazīmēm Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkta nozīmē un it īpaši tām, kas ir šeit precizētas.

(sal. ar 53.–55. punktu un rezolutīvās daļas 4. punktu)

5.        Direktīvas 91/414 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 8. panta 3. punkts, kas nosaka, ka, pārskatot tādus augu aizsardzības līdzekļus, kas satur aktīvo vielu, kas nav minēta I pielikumā un kas ir pieejama tirgū jau divus gadus pirms šīs direktīvas paziņošanas, pirms šādas pārskatīšanas dalībvalstis piemēro 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i)–v) daļā un c)–f) apakšpunktā noteiktās prasības saskaņā ar attiecīgo valstu noteikumiem par iesniedzamajiem datiem, ir jāinterpretē tā, ka tas ietver tiesību normas, kas attiecas vienīgi uz informācijas sniegšanu pirms pārskatīšanas.

(sal. ar 58. punktu un rezolutīvās daļas 5. punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2006. gada 14. septembrī (*)

Atļauja laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus un biocīdos produktus – Direktīva 91/414/EEK – 8. pants – Direktīva 98/8/EK – 16. pants – Dalībvalstu pilnvaras pārejas periodā

Lieta C‑138/05

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2005. gada 22. martā un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 25. martā, tiesvedībā

Stichting Zuid‑Hollandse Milieufederatie

pret

Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit,

piedaloties

LTO Nederland.

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši R. Šintgens [R. Schintgen], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], J. Klučka [J. Klučka] (referents) un L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen],

ģenerāladvokāte E. Šarpstone [E. Sharpston],

sekretārs R. Grass [R. Grass],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–        Stichting Zuid‑Hollandse Milieufederatie vārdā – J. Rutemans [J. Rutteman], pārstāvis,

–        Nīderlandes valdības vārdā – H. H. Sevenstere [H. G. Sevenster] un M. de Mola [M. de Mol], pārstāves,

–        Dānijas valdības vārdā – A. Rābels Jakobsens [A. Rahbøl Jacobsen], pārstāvis,

–        Grieķijas valdības vārdā – V. Kondolaims [V. Kontolaimos] un S. Papajoannu [S. Papaioannou], pārstāvji,

–        Francijas valdības vārdā – Ž. de Bergess [G. de Bergues] un R. Lūsli‑Suransa [R. Loosli‑Surrans], pārstāvji,

–        Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – B. Dohertijs [B. Doherty] un M. van Bēks [M. van Beek], pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus tiesas sēdē 2006. gada 4. maijā,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz pārejas noteikumu interpretāciju, kas paredzēti Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 1. lpp.).

2        Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar prāvu starp Stichting Zuid‑Hollandse Milieufederatie (Dienvidholandes Vides Asociācijas fonds; turpmāk tekstā – “Stichting”) un Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit [lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrs] (turpmāk tekstā – “Ministrs”) jautājumā par Nīderlandes tiesībās paredzēto procedūru atļauju pesticīdu laišanai tirgū izsniegšanai.

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesiskais regulējums

 Direktīva 91/414

3        Direktīvas 91/414 devītajā apsvērumā ir noteikts:

“[..] noteikumiem, kas regulē atļauju piešķiršanu, jānodrošina augsti aizsardzības standarti, ar kuru palīdzību jo īpaši jāaizliedz tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaušana, kuru radītie draudi veselībai, gruntsūdeņiem un videi, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselībai ir lielāki, salīdzinot ar augkopības uzlabošanas mērķi.”

4        Saskaņā ar Direktīvas 91/414 2. panta 1. punktu “augu aizsardzības līdzekļi” ir “aktīvas vielas un preparāti, kas satur vienu vai vairākas aktīvas vielas tādā formā, kādā tās tiek piegādātas lietotājam”, un kas galvenokārt paredzētas augu vai augkopības produktu aizsardzībai pret kaitīgiem organismiem. Saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta 4. punktu aktīvās vielas ir definētas kā “vielas vai mikroorganismi, ieskaitot vīrusus, kas vispārēji vai konkrēti iedarbojas” uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem.

5        Saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis nodrošina, ka augu aizsardzības līdzeklis tiek atļauts tikai tad, “ja tā sastāvā esošās aktīvās vielas ir uzskaitītas I pielikumā un ja [ir izpildīti] visi minētajā pielikumā izklāstītie nosacījumi”, kā arī nosacījumi, kas paredzēti minētā panta 1. punkta b)–f) apakšpunktā.

6        Direktīvas 91/414 8. pants attiecas uz pārejas un izņēmuma pasākumiem. Atbilstoši šī panta 2. punktam:

“Atkāpjoties no 4. panta un neierobežojot 3. punktu vai Direktīvu 79/117/EEK, 12 gadu laikā pēc šīs direktīvas izziņošanas dalībvalsts var atļaut tādu augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū savā teritorijā, kas satur I pielikumā neiekļautas aktīvās vielas, kuras jau ir pieejamas tirgū divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas datuma.

[..]”

7        Tā paša 8. panta 3. punktā ir noteikts, ka “saskaņā ar 2. punktu, pārskatot tādus augu aizsardzības līdzekļus, kas satur aktīvo vielu, kā arī pirms šādas pārskatīšanas dalībvalstis piemēro 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i)–v) daļā un c)–f) apakšpunktā noteiktās prasības saskaņā ar attiecīgo valstu noteikumiem par iesniedzamajiem datiem”.

8        Saskaņā ar Direktīvas 91/414 13. panta 6. punktu “attiecībā uz aktīvajām vielām, kas jau ir pieejamas tirgū divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas, dalībvalstis, pienācīgi ievērojot Līguma noteikumus, var turpināt piemērot iepriekšējos attiecīgās valsts noteikumus par datu prasībām, kamēr šādas vielas nav iekļautas I pielikumā”.

9        Atbilstoši minētās direktīvas 23. pantam tā bija jāievieš “divu gadu laikā no tās izziņošanas dienas”.

 Direktīva 98/8

10      Direktīva 98/8 attiecas uz produktiem, kas iepriekš bija pazīstami kā pesticīdi, kas nav paredzēti lietošanai lauksaimniecībā un kas tiek lietoti, lai apkarotu cilvēku vai dzīvnieku veselībai kaitīgus organismus un organismus, kas bojā dabīgus vai rūpnieciski ražotus produktus.

11      Šīs direktīvas 5. panta 1. punktā ir paredzēts, ka dalībvalstis atļauj biocīdo produktu tikai tad, ja “tajā iekļautā[‑s] aktīvā[‑s] viela(‑s) minēta[‑s] I vai I A pielikumā un ir izpildītas visas prasības, kas izklāstītas šajos pielikumos”, kā arī ja ir izpildīti daži citi nosacījumi.

12      Direktīvas 98/8 16. panta 1. punktā, kas attiecas uz pārejas pasākumiem, ir paredzēts, ka “desmit gadus [..] dalībvalsts var turpināt piemērot tās pašreizējo sistēmu vai praksi biocīdo produktu laišanai tirgū. It īpaši saskaņā ar tās noteikumiem dalībvalsts var atļaut savā teritorijā laist tirgū biocīdo produktu, kas satur I vai I A pielikumā neminētu aktīvo vielu”. Tomēr ne vēlāk kā pēc 24 mēnešiem, skaitot no minētās direktīvas stāšanās spēkā, citiem, nevis zinātniska pētījuma un izstrādnes vai tehnoloģiskā procesa pētījuma vai izstrādnes nolūkiem šīs aktīvās vielas tirgū jālaiž kā biocīdā produkta aktīvās vielas.

 Valsts tiesiskais regulējums

13      1962. gada Likuma par pesticīdiem (Bestrijdingsmiddelenwet; Stb. 1962, Nr. 288), kas ir grozīts ar 2003. gada 6. februāra likumu (Stb. 2003, Nr. 62, turpmāk tekstā – “Bmw”), 2. panta 1. punktā ir noteikts:

“Nīderlandē ir aizliegts piegādāt, turēt vai glabāt, ievest vai izmantot jebkāda veida pesticīdus, attiecībā uz kuriem nav pierādīts, ka tie ir atļauti saskaņā ar šo likumu vai – ja runa ir par biocīdiem produktiem, kas rada nelielu risku, – ka tie ir reģistrēti.”

14      Bmw 3. panta 1. punktā ir paredzēts transponēt galvenokārt Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta noteikumus. Šī 3. panta 1. punktā, pirmkārt, a) apakšpunkta 1.–10. punktā ir iekļauti noteikumi, kas būtībā atbilst šīs direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i)–v) daļā iekļautajiem noteikumiem, un, otrkārt, tā b)–d) apakšpunktā ir paredzēti nosacījumi, kas atbilst minētās direktīvas 4. panta 1. punkta c)–e) apakšpunkta nosacījumiem. Bmw 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts transponēt šīs direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumus.

15      Bmw 16.aa pants, kas stājās spēkā 2003. gada 8. februārī, ir izteikts šādi:

“1.      Ja tas ir steidzami nepieciešams lauksaimniecības interesēs, attiecīgais ministrs var noteikt izņēmumu vai atbrīvojumu no 2. panta 1. punkta un 10. panta 1. un 2. punkta noteikumiem augu aizsardzības līdzeklim, kas satur aktīvu vielu:

a)      kas ir piegādāta līdz 1993. gada 26. jūlijam,

b)      kas nav norādīta Kopienu tiesību aktā, kas minēts 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un

c)      attiecībā uz kuru Direktīvas [91/414] 8. panta 2. punktā minētā pārbaude ir uzsākta vai turpināta pēc 2003. gada 26. jūlija.

2.      Šie izņēmumi vai atbrīvojumi var tikt pakļauti dažādiem nosacījumiem. Tie var tikt piešķirti ierobežotā apmērā un katrā laikā atsaukti.”

 Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi

16      2004. gada 21. aprīlī Ministrs, pamatojoties uz Bmw 16.aa pantu, izdeva rīkojumu par augu aizsardzības līdzekļu atbrīvojumiem 2004. gadā (besluit “Vrijstellingen gewasbeschermingsmiddelen 2004”, Stcrt. 2004, Nr. 77; turpmāk tekstā – “2004. gada 21. aprīļa rīkojums”), ar kuru no Bmw 2. panta 1. punktā un 10. panta 1. punktā minētajiem aizliegumiem tiek atbrīvoti šajā rīkojumā minētie lietotāji attiecībā uz tajā raksturotajām kultūrām, ja tiek ievēroti šī rīkojuma pielikuma I nodaļā noteiktie lietošanas noteikumi attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu, kas uzskaitīti šajā I nodaļā, piegādi, turēšanu, glabāšanu, ievešanu vai izmantošanu Nīderlandē. 2004. gada 21. aprīļa rīkojums kopš 2005. gada 1. janvāra vairs nebija spēkā.

17      Ar 2004. gada 28. aprīļa rīkojumu, ar ko ir grozīts 2004. gada 21. aprīļa rīkojums (besluit “Wijziging Besluit vrijstellingen gewasbeschermingsmiddelen 2004”, Stcrt. 2004, Nr. 82; turpmāk tekstā – “2004. gada 28. aprīļa rīkojums”), Ministrs 2004. gada 21. aprīļa rīkojuma I pielikumam pievienoja trīspadsmit sadaļas. Šīs sadaļas attiecas uz noteiktu tādu augu aizsardzības līdzekļu īpašu lietojumu, uz ko attiecas atkāpes no minētajiem atvieglojumiem.

18      Stichting un StichtingNatuur en Milieu (turpmāk tekstā kopā – “Fondi”) ar 2004. gada 9. jūnija vēstuli iesniedza sūdzību par 2004. gada 28. aprīļa rīkojumu.

19      Ar Ministra 2004. gada 18. oktobra lēmumu Fondu sūdzības ir daļēji atzītas par nepieņemamām un daļēji – par nepamatotām.

20      2004. gada 28. oktobrī Stichting iesniedza prasību atcelt minēto lēmumu Collegevan Beroep voor het bedrijfsleven [Apelācijas tiesa tirdzniecības un rūpniecības jautājumos], kas, būtībā saskaroties ar Bmw 16.aa panta atbilstības Kopienu tiesībām problēmu, nolēma apturēt tiesvedību lietā un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai valsts tiesa var piemērot Direktīvas [91/414] 8. pantu pēc šīs direktīvas 23. pantā paredzētā termiņa beigām?

2)      Vai Direktīvas [98/8] 16. pants ir interpretējams tā, ka tam ir tāda pati nozīme kā direktīvas [91/414] 8. panta 2. punktam?

3)      Vai Direktīvas [91/414] 8. panta 2. punkts ir interpretējams tā, ka tas rada pienākumu “atturēties no jebkādas darbības”, t.i., dalībvalsts var grozīt pastāvošo sistēmu vai lietoto praksi tikai tad, ja šis grozījums augu aizsardzības līdzekļu atļauju aizstāj ar iepriekšēju pārbaudi atbilstoši šai direktīvai?

4)      Ja atbilde uz trešo jautājumu ir noliedzoša,

vai Direktīvas [91/414] 8. panta 2. punkts nosaka ierobežojumus grozījumu izdarīšanai valsts tiesiskajā regulējumā par biocīdo produktu laišanu tirgū un, ja nosaka, tad – kādus tieši?

5)      Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir noliedzoša,

kādus kritērijus izmantojot, ir jānovērtē, vai pastāv apstākļi, kas nopietni apdraud Direktīvā [91/414] paredzētā rezultāta sasniegšanu?

6)      Ja atbilde uz otro jautājumu ir noliedzoša:

a)      vai Direktīvas [91/414] 8. panta 2. punkts ir interpretējams tā, ka gadījumā, ja dalībvalsts atļauj tās teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur aktīvas vielas, kas nav norādītas I pielikumā, un kuri bija pieejami tirgū jau divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas, [dalībvalstij] ir jāievēro šīs direktīvas 4. panta noteikumi;

b)      vai Direktīvas [91/414] 8. panta 2. punkts ir interpretējams tā, ka gadījumā, ja dalībvalsts atļauj tās teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kuru sastāvā ir I pielikumā neparedzētas vielas un kas bija pieejami tirgū jau divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas, [dalībvalstij] ir jāievēro šīs direktīvas 8. panta 3. punkta noteikumi?

7)      Vai Direktīvas [91/414] 8. panta 3. punkts ir jāinterpretē tā, ka tajā ietvertais pārskatīšanas jēdziens ietver arī jau tirgū pieejama augu aizsardzības līdzekļa jauna piemērošanas veida pārbaudi, kuras laikā nosaka, vai pastāv nepieņemams risks lietotājam vai darbiniekam, sabiedrības veselībai un videi pagaidu pasākuma ietvaros Likuma par pesticīdiem 16.aa panta izpratnē?

8)      Vai Direktīvas [91/414] 8. panta 3. punkts ir interpretējams tā, ka tajā ir iekļauti noteikumi tikai attiecībā uz datu sniegšanu pirms pārskatīšanas, vai arī tas interpretējams tā, ka tajā minētajiem nosacījumiem ir nozīme arī saistībā ar veidu, kādā šī pārskatīšana jāorganizē un jāveic?”

 Par lūgumu atkārtoti sākt mutvārdu procesu

21      Ar 2006. gada 18. maija vēstuli Nīderlandes valdība saskaņā ar Reglamenta 61. pantu lūdza Tiesu atkārtoti sākt mutvārdu procesu ar pamatojumu, ka ģenerāladvokātes secinājumi attiecībā uz piekto jautājumu ir pamatoti ar nepareizu Nīderlandes un Kopienu tiesību normu interpretāciju.

22      Ģenerāladvokātes secinājumos, pirmkārt, nav pievērsta uzmanība Nīderlandes tiesībās paredzētajam pienākumam personām, kas lūdz izsniegt atļauju augu aizsardzības līdzekļa laišanai tirgū, iesniegt kompetentajam Ministram sīku informāciju. Otrkārt, Nīderlandes valdība apgalvo, ka – pretēji ģenerāladvokātes apgalvotajam – Direktīvas 91/414 četrpadsmitais apsvērums attiecas vienīgi uz iespēju uz laiku atļaut augu aizsardzības līdzekļus, kas satur aktīvo vielu, kura nav iekļauta šīs direktīvas I pielikumā un kura vēl nebija pieejama tirgū divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas.

23      Saistībā ar to saskaņā ar Reglamenta 61. pantu Tiesa var pēc savas iniciatīvas vai pēc ģenerāladvokāta priekšlikuma, vai arī pēc lietas dalībnieku lūguma izdot rīkojumu par mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu, ja tā uzskata, ka tā nav pietiekami informēta vai arī ka lieta ir iztiesājama, pamatojoties uz argumentu, ko nav apsprieduši lietas dalībnieki (skat. 2000. gada 4. februāra rīkojumu lietā C‑17/98 Emesa Sugar, Recueil, I‑665. lpp., 18. punkts, un 2004. gada 14. decembra spriedumu lietā C‑210/03 Swedish Match,Krājums, I‑11893. lpp., 25. punkts).

24      Taču šis nav tāds gadījums. Pirmkārt, Nīderlandes valdība būtībā tikai komentē ģenerāladvokātes secinājumus, neatsaucoties uz faktiskajiem apstākļiem un nenorādot tiesību normas, uz kurām ģenerāladvokāte balstās un ko nebūtu apsprieduši lietas dalībnieki. Otrkārt, ir jākonstatē, ka Tiesas rīcībā nodotā informācija ir pietiekama, lai atbildētu uz visiem uzdotajiem jautājumiem.

25      Tātad pieteikums par mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu ir noraidāms.

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pieņemamību

26      Tiesā iesniegtajos apsvērumos Francijas valdība vispirms izsaka šaubas par dažu uzdoto jautājumu pieņemamību.

27      Vispirms tā norāda, ka iesniedzējtiesa pirmā jautājuma pirmajā daļā atsaucas uz visu Direktīvas 91/414 8. pantu, neprecizējot, par kuru no šī panta punktiem, kuros ir paredzētas ļoti atšķirīgas situācijas, ir runa. Francijas valdība uzskata, ka minētās direktīvas 23. pants attiecas tikai uz to, kā piemērot tās 10. panta 1. punkta pirmās daļas otro ievilkumu par savstarpējas atzīšanas procedūrām saistībā ar dažām minētās direktīvas 4. panta prasībām. Tātad šis jautājums nav pieņemams, jo atbilde nav vajadzīga pamata prāvas atrisināšanai.

28      Visbeidzot, šī valdība norāda, ka otrais jautājums nav pieņemams, jo pamata prāva ir saistīta ar augu aizsardzības līdzekļiem, nevis biocīdiem produktiem.

29      Šajā sakarā jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, Tiesai un valsts tiesām sadarbojoties atbilstoši EKL 234. pantam, tikai valsts tiesai, kas izskata [pamata] lietu un kas ir atbildīga par pieņemamo tiesas nolēmumu, ņemot vērā lietas īpašo raksturu, jānovērtē gan tas, cik lielā mērā prejudiciālais nolēmums ir nepieciešams sprieduma taisīšanai, gan arī Tiesai uzdoto jautājumu atbilstība. Tādējādi, tā kā uzdotie prejudiciālie jautājumi attiecas uz Kopienu tiesību interpretāciju, Tiesai principā ir jāpieņem lēmums (skat. it īpaši 1995. gada 15. decembra spriedumu lietā C‑415/93Bosman  u.c., Recueil, I‑4921. lpp., 59. punkts; 2002. gada 19. februāra spriedumu lietā C‑35/99Arduino, Recueil, I‑1529. lpp., 24. punkts, un 2005. gada 10. novembra spriedumu lietā C‑316/04 StichtingZuid‑Hollandse Milieufederatie,Krājums, I‑9759. lpp., 29. punkts).

30      Tiesa tomēr ir norādījusi arī, ka izņēmuma gadījumos tai ir jāpārbauda apstākļi, kādos valsts tiesa tajā vērsusies, lai pārbaudītu pati savu atbilstošo kompetenci (šajā sakarā skat. 1981. gada 16. decembra spriedumu lietā 244/80 Foglia, Recueil, 3045. lpp., 21. punkts). [Tiesa] var atteikties pieņemt lēmumu par valsts tiesas uzdotu prejudiciālo jautājumu tikai tad, ja ir acīmredzams, ka pieprasītajai Kopienu tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamata prāvā pastāvošo faktisko situāciju vai tās priekšmetu, ja problēma ir hipotētiska vai ja Tiesai nav darīti zināmi faktiskie vai tiesiskie apstākļi, kas vajadzīgi, lai atbilstoši atbildētu uz tai uzdotajiem jautājumiem (skat. it īpaši iepriekš minētos spriedumus lietā Bosman  u.c., 61. punkts; lietā Arduino, 25. punkts, un lietā StichtingZuid-Hollandse Milieufederatie, 30. punkts).

31      Šajā gadījumā nav acīmredzams, ka iesniedzējtiesas uzdotie jautājumi būtu saistīti ar kādu no minētajiem gadījumiem.

32      Pirmkārt, kaut arī Collegevan Beroep voor het bedrijfsleven savā pirmajā jautājumā nav norādījusi Direktīvas 91/414 8. panta punktus, uz kuriem šis jautājums attiecas, šī tiesa tomēr Tiesai ir darījusi zināmus visus apstākļus, kas vajadzīgi, lai tā varētu sniegt atbilstošu atbildi. No iesniedzējtiesas lēmuma neapšaubāmi izriet, ka Collegevan Beroep voor het bedrijfsleven atsaucas uz minētā 8. panta 2. un 3. punktu, jo tie attiecas uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir tās pašas direktīvas I pielikumā neminētas aktīvās vielas un kas tirgū ir pieejamas jau divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas, kā arī minētās direktīvas 23. panta 1. punktu, jo tajā ir noteikts transponēšanas termiņš, kas ir divi gadi, skaitot no izziņošanas dienas.

33      Otrkārt, lai gan atbilstoši Bmw 16.aa panta tekstam tas attiecas vienīgi uz augu aizsardzības līdzekļiem (“gewasbeschermingsmiddelen”), nevar apgalvot, ka Direktīvas 98/8 16. panta interpretācijai acīmredzami nav nekāda sakara ar pamata lietā pastāvošajiem faktiskajiem apstākļiem vai tās priekšmetu vai ka norādītā problēma ir hipotētiska. Atsaucoties uz 2001. gada 3. maija sprieduma lietā C‑306/98 Monsanto(Recueil, I‑3279. lpp.) 44. punktu, kurā Tiesa ir nospriedusi, ka Direktīva 98/8 ietver normas, kas attiecas uz tādu produktu laišanu tirgū, kuri daudzējādā ziņā ir līdzīgi Direktīvā 91/414 minētajiem, un būtībā jautājot, vai Direktīvas 91/414 8. panta 2. punktā ietvertas tās pašas normas, kas Direktīvas 98/8 16. panta 1. punktā, saskaņā ar kurām dalībvalsts pārejas periodā var turpināt piemērot valstī spēkā esošo biocīdo produktu laišanas tirgū sistēmu vai praksi, iesniedzējtiesa ir pietiekami pamatojusi otro jautājumu.

34      Tādējādi visi uzdotie jautājumi ir pieņemami.

 Par lietas būtību

 Par otro jautājumu

35      Ar otro jautājumu, kas ir jāpārbauda vispirms, iesniedzējtiesa būtībā vēlas uzzināt, vai Direktīvas 98/8 16. panta 1. punktā un Direktīvas 91/414 8. panta 2. punktā paredzētajiem pārejas režīmiem, neraugoties uz to dažādajiem formulējumiem, ir vienāda nozīme.

36      Jāatgādina, ka iepriekš minētā sprieduma Stichting Zuid‑Hollandse Milieufederatie 59.–63. punktā Tiesa jau ir apstiprinoši atbildējusi uz tādu pašu jautājumu.

37      Tātad uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 98/8 16. panta 1. punktam ir tāda pati nozīme kā Direktīvas 91/414 8. panta 2. punktam.

 Par trešo, ceturto un piekto jautājumu

38      Ar trešo, ceturto un piekto jautājumu, kas ir jāaplūko kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkts ir interpretējams tā, ka tas rada pienākumu “atturēties no jebkādas darbības”, un vai šajā pantā ir iekļauti citi dalībvalstu tiesību ierobežojumi pārejas periodā izdarīt grozījumus savās esošajās atļauju izsniegšanas sistēmās. Precīzāk – tā jautā, vai minētais pants aizliedz pieņemt tādu valsts tiesisko regulējumu, kas neparedz pienākumu personai, kas lūdz atļauju laist tirgū augu aizsardzības līdzekli šajā periodā, iesniegt informāciju un kas nenosaka kompetentās iestādes pienākumu pārbaudīt, vai attiecīgais augu aizsardzības līdzeklis un tā aktīvās vielas nerada kaitējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai un videi, kā vienīgo tiesisko nosacījumu atļaujai nosakot steidzamas nepieciešamības lauksaimniecības interesēs esamību.

39      Sākumā jānorāda – to, vai, iespējams, pastāv pienākums “atturēties no jebkādas darbības”, nevar secināt no paša Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkta formulējuma, kurā nav skaidras norādes šajā sakarā (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā StichtingZuid-Hollandse Milieufederatie, 37. punkts).

40      No tā izriet, ka Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkts nav interpretējams kā tāds, kas uzliek pienākumu “atturēties no jebkādas darbības”.

41      Dalībvalstu tiesības izdarīt grozījumus savās atļauju, kuras paredzētas Direktīvas 91/414 8. panta 2. punktā, izdošanas sistēmās biocīdo produktu laišanai tirgū pārejas periodā tomēr nevajadzētu uzskatīt par neierobežotām (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā StichtingZuid-Hollandse Milieufederatie, 41. punkts).

42      Jāatgādina, ka, kaut arī dalībvalstīm direktīvas transponēšanas pasākumi nav jāveic pirms šajā nolūkā paredzētā termiņa beigām, no EKL 10. panta otrās daļas un 249. panta trešās daļas kopā ar šo direktīvu vienlaicīgu piemērošanu izriet, ka šī termiņa laikā jāatturas pieņemt noteikumus, kas varētu būtiski apdraudēt rezultātu, kādu paredzēts sasniegt ar šo direktīvu (1997. gada 18. decembra spriedums lietā C‑129/96Inter‑Environnement Wallonie, Recueil, I‑7411. lpp., 45. punkts). Tas pats attiecas uz Direktīvas 91/414 8. panta 2. punktā paredzēto pārejas periodu (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā Stichting Zuid-Hollandse Milieufederatie, 42. punkts).

43      Šajā sakarā jāpiebilst, ka Direktīvas 91/414 mērķis nav tikai uzlabot augu produkciju un likvidēt augu produktu tirdzniecības ierobežojumus Kopienā, bet arī aizsargāt cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi (šajā sakarā skat. 2006. gada 9. marta spriedumu lietā C‑174/05 Zuid‑Hollandse Milieufederatie un Natuur en Milieu,Krājums, I‑2443. lpp., 30. punkts).

44      Ar šādiem nosacījumiem dalībvalstis, nopietni neapdraudot šajā direktīvā paredzētā rezultāta sasniegšanu, nevar grozīt tās 8. panta 2. punktā paredzētā pārejas perioda laikā piemērojamo tiesisko regulējumu tā, ka tās likumīgi var atļaut laist tirgū augu aizsardzības līdzekli, kas ietilpst šīs normas piemērošanas jomā, pienācīgi neņemot vērā sekas, kādas šis produkts var izraisīt cilvēku vai dzīvnieku veselībai un videi.

45      Lai ņemtu vērā minētās sekas, dalībvalsts iestādēm turklāt lēmums par atļauju laist tirgū ir jāpieņem, tikai pamatojoties uz informāciju, kurā ietvertas ziņas, kas nepieciešamas, lai faktiski novērtētu minētās sekas.

46      Šajā sakarā Direktīvas 91/414 13. panta 6. punkts, kas paredz, ka atkāpjoties no šī panta 1. punkta, dalībvalstis pārejas periodā, ievērojot EK līgumu, var turpināt piemērot iepriekšējās valsts tiesību normas par iesniedzamajai informācijai izvirzītajām prasībām, nav jāinterpretē kā tāds, kas atļauj dalībvalstīm pilnībā atbrīvot personas, kas lūdz atļauju [laist tirgū] augu aizsardzības līdzekli, no pienākuma sniegt informāciju.

47      Iesniedzējtiesai ir jāvērtē, vai valsts tiesiskajā regulējumā, kāds aplūkots pamata prāvā, ir ievēroti šī sprieduma 44. un 45. punktā norādītie nosacījumi.

48      Tātad uz trešo, ceturto un piekto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkts nerada pienākumu “atturēties no jebkādas darbības”. EKL 10. panta otrā daļa un EKL 249. panta trešā daļa, kā arī Direktīva 91/414 tomēr paredz, ka pārejas perioda laikā, kas noteikts šīs direktīvas 8. panta 2. punktā, dalībvalstīm jāizvairās pieņemt tiesību normas, kas varētu būtiski apdraudēt minētajā direktīvā paredzētā rezultāta sasniegšanu. Precīzāk – minētā pārejas perioda laikā dalībvalstis nevar grozīt piemērojamo tiesisko regulējumu tā, ka augu aizsardzības līdzekli, kas ietilpst šīs normas piemērošanas jomā, tās var likumīgi atļaut laist tirgū, pienācīgi neņemot vērā sekas, kādas šis produkts var izraisīt cilvēku vai dzīvnieku veselībai un videi. Turklāt lēmums par atļauju laist tirgū ir jāpieņem, tikai pamatojoties uz informāciju, kurā ietvertas ziņas, kas nepieciešamas, lai faktiski novērtētu minētās sekas.

 Par sesto jautājumu

49      Ar sesto jautājumu, kas sadalīts divās daļās, iesniedzējtiesa jautā, vai Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkts ir jāinterpretē tā, ka, ja dalībvalsts atļauj savā teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur šīs direktīvas I pielikumā neiekļautas aktīvas vielas un kas jau ir pieejami tirgū divus gadus pēc tās izziņošanas, tai ir jāņem vērā šīs direktīvas 4. pants vai 8. panta 3. punkts.

50      Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Tiesai jau bija iespēja atbildēt uz tādu pašu jautājumu iepriekš minētajā spriedumā lietā StichtingZuid-Hollandse Milieufederatie. No minētā sprieduma 46.–57. punkta izriet, ka Tiesa uz to ir atbildējusi noliedzoši.

51      Tātad uz sesto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkts ir jāinterpretē tā, ka, ja dalībvalsts atļauj valsts teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur šīs direktīvas I pielikumā neiekļautas aktīvās vielas un kas jau ir pieejami tirgū divus gadus pēc minētās direktīvas izziņošanas, tai nav jāievēro šīs direktīvas 4. pants vai 8. panta 3. punkts.

 Par septīto jautājumu

52      Ar septīto jautājumu Collegevan Beroep voor het bedrijfsleven būtībā jautā, vai ar “pārskatīšanu” Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkta nozīmē jāsaprot tāda novērtēšana, kādu veic pamata prāvā izskatīto rīkojumu gadījumā, kas pieņemti, piemērojot Bmw 16.aa pantu, lai noteiktu, vai tirgū jau pieejama augu aizsardzības līdzekļa jauns piemērošanas veids rada nepieņemamu risku lietotājiem, darbiniekiem, sabiedrības veselībai un videi.

53      Šajā sakarā ir jāatgādina, ka pārskatīšana Direktīvas 91/414 nozīmē liecina par to, ka par attiecīgo augu aizsardzības līdzekli jau ir izsniegta atļauja un ka pārskatīšanas brīdī tā vēl ir derīga (iepriekš minētais spriedums lietā StichtingZuid-Hollandse Milieufederatie, 67. punkts).

54      Turklāt no Direktīvas 91/414 4. panta 5. punkta un 8. panta 3. punkta, aplūkojot tos kopā, izriet, ka šīs pārskatīšanas priekšmets nav konkrēta aktīvā viela, bet gan augu aizsardzības līdzekļa kā galaprodukta pārvērtēšana un ka šāda pārskatīšana tiek veikta nevis pēc ieinteresēto personu, bet gan pēc valsts iestāžu ierosmes (iepriekš minētais spriedums lietā StichtingZuid‑Hollandse Milieufederatie, 68. punkts).

55      Tātad uz septīto jautājumu ir jāatbild, ka iesniedzējtiesai ir jāvērtē, vai novērtējums, kas izdarīts Bmw 16.aa panta piemērošanas gadījumā, atbilst visām pārskatīšanas pazīmēm Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkta nozīmē un it īpaši tām, kas ir precizētas šī sprieduma 53. un 54. punktā.

 Par astoto jautājumu

56      Ar astoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 91/414 8. panta 3. punktā ir iekļauti noteikumi tikai saistībā ar informācijas sniegšanu pirms pārskatīšanas, vai arī tas interpretējams tā, ka tajā iekļautie noteikumi reglamentē arī veidu, kādā pārskatīšana jāorganizē un jāveic.

57      Jāatgādina, ka Tiesa jau ir izskatījusi tādu pašu jautājumu. Par to ir nospriests iepriekš minētā sprieduma StichtingZuid-Hollandse Milieufederatie 71.–74. punktā, proti, ka minētais pants ir jāinterpretē tā, ka tajā ietvertas normas, kas attiecas tikai uz informācijas sniegšanu pirms pārskatīšanas.

58      Uz astoto jautājumu tātad ir jāatbild, ka Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkts ir jāinterpretē tā, ka tas ietver tiesību normas, kas attiecas vienīgi uz informācijas sniegšanu pirms pārskatīšanas.

 Par pirmo jautājumu

59      Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 91/414 8. panta 2. un 3. punktam ir tieša iedarbība pēc tam, kad ir beidzies termiņš, kas noteikts minētās direktīvas transponēšanai valsts tiesībās.

60      Ņemot vērā uz citiem jautājumiem sniegtās atbildes, uz šo pirmo jautājumu nav jāatbild.

 Par tiesāšanās izdevumiem

61      Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata prāvā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, izņemot minēto lietas dalībnieku izdevumus, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

1)      16. panta 1. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū ir tāda pati nozīme kā 8. panta 2. punktam Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū;

2)      Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkts nerada pienākumu “atturēties no jebkādas darbības”. EKL 10. panta otrā daļa un EKL 249. panta trešā daļa, kā arī Direktīva 91/414 tomēr paredz, ka pārejas perioda laikā, kas noteikts šīs direktīvas 8. panta 2. punktā, dalībvalstīm jāizvairās pieņemt tiesību normas, kas varētu būtiski apdraudēt minētajā direktīvā paredzētā rezultāta sasniegšanu. Precīzāk – minētā pārejas perioda laikā dalībvalstis nevar grozīt piemērojamo tiesisko regulējumu tā, ka augu aizsardzības līdzekli, kas ietilpst šīs normas piemērošanas jomā, tās var likumīgi atļaut laist tirgū, pienācīgi neņemot vērā sekas, kādas šis produkts var izraisīt cilvēku vai dzīvnieku veselībai un videi. Turklāt lēmums, kas attiecas uz atļauju, ir jāpieņem, tikai pamatojoties uz informāciju, kurā ietvertas ziņas, kas nepieciešamas, lai faktiski novērtētu minētās sekas;

3)      Direktīvas 91/414 8. panta 2. punkts ir jāinterpretē tā, ka, ja dalībvalsts atļauj valsts teritorijā laist tirgū augu aizsardzības līdzekļus, kas satur šīs direktīvas I pielikumā neiekļautas aktīvās vielas un kas jau ir pieejami tirgū divus gadus pēc minētās direktīvas izziņošanas, tai nav jāievēro šīs direktīvas 4. pants vai 8. panta 3. punkts;

4)      iesniedzējtiesai ir jāvērtē, vai novērtējums, kas izdarīts 1962. gada Likuma par pesticīdiem (Bestrijdingsmiddelenwet), kas ir grozīts ar 2003. gada 6. februāra likumu, 16.aa panta piemērošanas gadījumā, atbilst visām pārskatīšanas pazīmēm Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkta nozīmē un it īpaši tām, kas ir precizētas šī sprieduma 53. un 54. punktā;

5)      Direktīvas 91/414 8. panta 3. punkts ir jāinterpretē tā, ka tas attiecas vienīgi uz informācijas sniegšanu pirms pārskatīšanas.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – holandiešu.