Lieta C‑313/04

Franz Egenberger GmbH Molkerei und Trockenwerk

pret

Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung

(Verwaltungsgericht Frankfurt am Main lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Piens un piena produkti – Regula (EK) Nr. 2535/2001 – Jaunzēlandes sviests – Importa licencēšanas procedūras – Inward Monitoring Arrangement (IMA 1) sertifikāts

Ģenerāladvokāta L. A. Hēlhuda [L. A. Geelhoed] secinājumi, sniegti 2005. gada 1. decembrī 

Tiesas spriedums (virspalāta) 2006. gada 11. jūlijā 

Sprieduma kopsavilkums

Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Piens un piena produkti – Importa režīms un tarifu kvotu atvēršana

Regulas Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Regulu Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu, 35. panta 2. punkts nav spēkā, jo tajā noteikts, ka importa licences pieteikumi Jaunzēlandes sviestam ar samazinātu nodokli var tikt iesniegti tikai Apvienotās Karalistes kompetentajās iestādēs. Apvienotajā Karalistē dibināti Jaunzēlandes sviesta importētāji atrodas līdzīgā situācijā tai situācijai, kādā atrodas importētāji, kas dibināti citā dalībvalstī. Liekot šiem pēdējiem minētajiem iesniegt importa licences pieteikumus citā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tie ir dibināti, Regulas Nr. 2535/2001 35. panta 2. punkts rada atšķirīgu attieksmi starp šiem potenciālajiem importētājiem un tiem importētājiem, kas dibināti Apvienotajā Karalistē.

Tāpat Regulas Nr. 2535/2001 25. un 32. pants, lasot tos kopā ar šīs regulas III, IV un XII pielikumu, nav spēkā, jo tie pieļauj diskrimināciju importa licenču Jaunzēlandes sviestam ar samazinātu nodokli izsniegšanā. Komisija, uzticot IMA 1 (Inward Monitoring Arrangement) sertifikātu izsniegšanu Jaunzēlandes iestādēm, kaut arī bija spēkā Jaunzēlandes likums, ar ko ievieš eksporta monopolu, nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai novērstu diskrimināciju importa licenču izsniegšanā, kaut gan šāds pienākums tai bija noteikts Regulas Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju 29. panta 2. punktā.

(sal. ar 34., 35., 42., 57. un 58. punktu un rezolutīvās daļas 1) un 2) punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)

2006. gada 11. jūlijā (*)

Piens un piena produkti – Regula (EK) Nr. 2535/2001 – Jaunzēlandes sviests – Importa licencēšanas procedūras – Inward Monitoring Arrangement (IMA 1) sertifikāts

Lieta C‑313/04

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Verwaltungsgericht Frankfurt am Main (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2004. gada 24. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2004. gada 26. jūlijā, tiesvedībā

Franz Egenberger GmbH Molkerei und Trockenwerk

pret

Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung,

piedaloties

Fonterra (Logistics) Ltd.

TIESA (virspalāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], palātu priekšsēdētāji P. Janns [P. Jann], K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], A. Ross [A. Rosas] un J. Malenovskis [J. Malenovský], tiesneši Ž. P. Puisošē [J.‑P. Puissochet], R. Šintgens [R. Schintgen], N. Kolnerika [N. Colneric], J. Klučka [J. Klučka], U. Lehmuss [U. Lõhmus], un E. Levits (referents),

ģenerāladvokāts L. A. Hēlhuds [L. A. Geelhoed],

sekretāre K. Štranca [K. Sztranc], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu, un pēc tiesas sēdes 2005. gada 27. septembrī,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

–       Franz Egenberger GmbH Molkerei und Trockenwerk vārdā – K. Bitners [C. Bittner] un J. Gindišs [J. Gündisch], Rechtsanwälte,

–       Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung vārdā – K. D. Lucs [K.‑D. Lutz], Verwaltungsangestellter,

–       Fonterra (Logistics) Ltd vārdā – E. Gibsons‑Boltons [E. Gibson‑Bolton], solicitor, A. Rinne [A. Rinne], Rechtsanwalt, K. Fērts [C. Firth] un K. Hamps [C. Humpe], solicitors,

–       Vācijas valdības vārdā – K. Šulce‑Bāra [C. Schulze‑Bahr], pārstāve,

–       Francijas valdības vārdā – Ž. de Bergess [G. de Bergues], S. Ramē [S. Ramet] un A. Kolomba [A. Colomb], pārstāvji,

–       Polijas valdības vārdā – T. Novakovskis [T. Nowakowski], pārstāvis,

–       Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – K. Katabriga [C. Cattabriga], F. Erlbahers [F. Erlbacher] un F. Hofmeisters [F. Hoffmeister], pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2005. gada 1. decembrī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1       Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Komisijas 2001. gada 14. decembra Regulas (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu (OV L 341, 29. lpp.), 25. panta 1. punkta pirmās daļas un 35. panta 2. punkta spēkā esamību.

2       Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar prāvu starp Vācijas sabiedrību Franz Egenberger GmbH Molkerei und Trockenwerk (turpmāk tekstā – “Egenberger”) un Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung (Vācijas Federālā iestāde lauksaimniecības un pārtikas jautājumos, turpmāk tekstā – “BLE”) attiecībā uz importa licences izsniegšanu Jaunzēlandes sviestam ar samazinātu nodokli.

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesiskais regulējums

 Regula Nr. 1255/1999

3       Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (OV L 160, 48. lpp.) 26. panta 1. punkts noteic, ka, importējot Kopienā jebkuru no minētās regulas 1. pantā uzskaitītajiem produktiem, tostarp sviestu, uzrāda importa licenci.

4       Šīs regulas 26. panta 2. punkts noteic:

“Dalībvalstis izdod licences jebkuram pretendentam neatkarīgi no viņa reģistrācijas vietas Kopienā [..].

Importa un eksporta licences ir derīgas visā Kopienā. Šādas licences izdod, ja iesniedz nodrošinājumu, kas garantē, ka produkti tiek importēti vai eksportēti licences derīguma termiņā; izņemot force majeure gadījumos, konfiscē visu vai daļu no nodrošinājuma, ja šajā termiņā imports vai eksports nav veikts vai ir veikts tikai daļēji.”

5       Saskaņā ar šīs regulas 26. panta 3. punkta c) apakšpunktu Eiropas Kopienu Komisija pieņem citus sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai.

6       Regulas Nr. 1255/1999 29. panta 2. punkts nosaka metodes, kuras var piemērot kvotu pārvaldīšanai, un precizē, ka tās nepieļauj nekādu attiecīgo uzņēmēju diskrimināciju.

 Regula Nr. 2535/2001

7       Regulas Nr. 2535/2001 25. panta 1. punkta pirmā daļa noteic:

“Par produktiem, kas uzskaitīti III pielikumā, importa licences ar norādīto nodokļu likmi izsniedz tikai pēc atbilstoša IMA 1 [Inward Monitoring Arrangement] sertifikāta uzrādīšanas par kopējo tajā norādīto neto daudzumu.”

8       Šajā sakarā šīs regulas III pielikumā ir noteikts kvotu daudzums un ievedmuitas nodokļa likme Jaunzēlandes sviestam. Turklāt no minētās regulas devītā apsvēruma izriet, ka IMA 1 sertifikāts, ko izsniedz kompetenta eksportētājvalsts iestāde, apliecina, ka produkti, kas importēti Eiropas Kopienā, izpilda samazinātas likmes nosacījumus.

9       Saskaņā ar Regulas Nr. 2535/2001 32. panta 2. punktu IMA 1 sertifikāti ir derīgi tikai tad, ja izdevējiestāde, kas minēta XII pielikumā, tos ir pienācīgi aizpildījusi un autentificējusi. Attiecībā uz Jaunzēlandi minētajā pielikumā kā izdevējiestāde norādīta Lauksaimniecības un mežu ministrijas ietvaros esošā Food Assurance Authority (Pārtikas uzraudzības iestāde). Turklāt šīs regulas IV pielikums paredz Jaunzēlandes sviesta svara un tauku satura pārbaudes noteikumus, kā arī IMA 1 sertifikāta aizpildīšanas un pārbaudes nosacījumus attiecībā uz šo produktu.

10     No Regulas Nr. 2535/2001 34. panta izriet, ka Jaunzēlandes sviestam ir piemērojami šīs regulas 34.–42. panta noteikumi. Minētās regulas 35. panta 2. punkts noteic:

“Importa licenču pieteikumus var iesniegt vienīgi Apvienotajā Karalistē.

Apvienotā Karaliste uzrauga visus izdotos, anulētos, grozītos un koriģētos IMA 1 sertifikātus vai tādus, attiecībā uz kuriem ir izdotas kopijas. Tā raugās, lai kopējais daudzums, par kuru ir izsniegtas importa licences, nepārsniegtu kvotu attiecībā uz jebkuru importa gadu.”

 Pasaules tirdzniecības organizācijas tiesiskais regulējums

11     1947. gada 30. oktobra Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību – redakcijā, kas piemērojama no 1969. gada 1. marta (turpmāk tekstā – “VVTT”), XVII panta 1. punkta a) apakšpunkts noteic:

“Katra līgumslēdzējvalsts, ja tā nodibina vai uztur valsts uzņēmumu, lai kur tas atrastos, vai piešķir jebkuram uzņēmumam formāli vai faktiski ekskluzīvas vai īpašas privilēģijas, uzņemas, ka šāds uzņēmums, veicot iegādes vai pārdošanu, kas ir saistīta ar importu vai eksportu, rīkojas saskaņā ar nediskriminējošas attieksmes vispārīgajiem principiem, kas ir noteikti šajā līgumā attiecībā uz valdības pasākumiem, kas ietekmē privāto uzņēmēju veiktos importa un eksporta darījumus.”

12     Saskaņā ar Vienošanās par importa licencēšanas procedūrām, kas pievienota 1994. gada Līgumam, ar ko izveido Pasaules tirdzniecības organizāciju (turpmāk tekstā – “PTO”), un kas pieņemta Urugvajas kārtas daudzpusējo sarunu ietvaros (1986–1994) (OV L 336, 151. lpp.), 1. panta 3. punktu importa licencēšanas procedūru noteikumi ir neitrāli piemērošanā un tiek administrēti taisnīgā un objektīvā veidā.

 Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi

13     Jaunzēlandes likumdevējs, pieņemot likumu par piena rūpniecības restrukturizāciju (Dairy Industry Restructuring Act 2001, turpmāk tekstā – “2001. gada likums”), kas stājās spēkā 2001. gada 27. septembrī, piešķīra ekskluzīvu licenci Jaunzēlandes sviesta eksportam ar samazinātiem muitas nodokļiem uz Eiropas Savienību New Zealand Dairy Board (turpmāk tekstā – “NZDB”), kas nesen bija apvienojusies ar citiem piena ražotājiem, kļūstot par Fonterra Cooperative Group Ltd (turpmāk tekstā – “Fonterra”), kas ir Jaunzēlandes tirdzniecības kooperatīvs. 2001. gada likums aizliedz jebkādu šīs eksporta licences cesiju trešām personām. Fonterra eksportē Jaunzēlandes sviestu uz Eiropas Savienību, izmantojot tikai un vienīgi NZMP Logistics (turpmāk tekstā – “NZMP”), kas ir viena no Apvienotajā Karalistē nodibinātajām filiālēm. No tā izriet, ka NZMP ir ekskluzīvs Jaunzēlandes sviesta ar samazinātu nodokli importētājs Eiropas Savienībā.

14     Šajā sakarā importa procedūru var aprakstīt šādi: Food Assurance Authority izsniedz IMA 1 sertifikātu NZDB, kas to tālāk nodod NZMP pēc tam, kad tai ir pārdots sviests. Šī filiāle Apvienotajā Karalistē saskaņā ar Regulu Nr. 2535/2001 iesniedz importa licences pieteikumu, kuram pievienots IMA 1 sertifikāts, importē Jaunzēlandes sviestu Eiropas Savienībā, pārdod to tālāk atmuitotu un pakļautu nodokļu nomaksai un tādējādi iegūst starpību starp importa cenu un augstāko Kopienas cenu.

15     Egenberger 2003. gada 25. augustā iesniedza BLE Jaunzēlandes sviesta ar samazinātu nodokli importa licences pieteikumu. Ar 2003. gada 2. oktobra lēmumu BLE noraidīja šo pieteikumu, pamatojoties uz to, ka Egenberger nebija tai iesniegusi IMA 1 sertifikātu un ka Jaunzēlandes sviesta ar samazinātu nodokli importa licences pieteikumu varēja iesniegt tikai Apvienotajā Karalistē.

16     Egenberger cēla prasību pret šo lēmumu Verwaltungsgericht Frankfurt am Main [Frankfurtes pie Mainas Administratīvā tiesa], norādot, ka atsevišķi Regulas Nr. 2535/2001 noteikumi ir pretrunā ar EKL 28. pantu, 34. panta 2. punkta otro daļu un 82. pantu. Egenberger šajā sakarā atgādina, ka tā 2001. gada aprīlī jau bija iesniegusi Fonterra Jaunzēlandes sviesta pirkuma piedāvājumu. Tomēr šis piedāvājums tika noraidīts, jo Fonterra eksportē sviestu ar samazinātu nodokli uz Eiropas Savienību, izmantojot tikai un vienīgi NZMP. Tādējādi Egenberger nebija iespējams saņemt prasīto IMA 1 sertifikātu un nopirkt sviestu, lai to importētu.

17     Iesniedzējtiesa pievienojas Egenberger izteiktajām šaubām par Regulas Nr. 2535/2001 35. panta 2. punkta un 25. panta 1. punkta pirmās daļas spēkā esamību. Šajā sakarā tā pamato savu argumentāciju četros aspektos.

18     Pirmkārt, šī tiesa norāda, no vienas puses, ka Regulas Nr. 2535/2001 35. panta 2. punkts ir pretrunā ar EKL 34. panta 2. punkta otro daļu, jo ar to potenciālajiem Jaunzēlandes sviesta importētājiem, kas ir dibināti Apvienotajā Karalistē, tiek atļauts iesniegt savu importa licences pieteikumu savas pašas valsts tirgu pārvaldības iestādēs, taču visiem pārējiem importētājiem šāds pieteikums jāiesniedz citā dalībvalstī, proti, Apvienotajā Karalistē. Šiem importētājiem tas nozīmē papildu izmaksas un atturēšanos, it īpaši mazu un vidēju uzņēmumu gadījumā. Turklāt šis noteikums ir pretrunā ar Regulas Nr. 1255/1999 26. panta 2. punktu, kurā paredzēts, ka importa licences izsniedz jebkura dalībvalsts.

19     No otras puses, Regulas Nr. 2535/2001 25. panta 1. punkta pirmā daļa ir pretrunā arī ar diskriminācijas aizliegumu, kas paredzēts EKL 34. panta 2. punkta otrajā daļā un Regulas Nr. 1255/1999 29. panta 2. punktā, jo praksē tiek izslēgts jebkurš potenciālais Jaunzēlandes sviesta ar samazinātu nodokli importētājs, izņemot NZMP, kas ir vienīgais uzņēmums, kas var iegūt IMA 1 sertifikātu.

20     Otrkārt, iesniedzējtiesa uzskata, ka apstrīdētie Regulas Nr. 2535/2001 noteikumi ir pretrunā ar EKL 28. pantu.

21     Tā uzskata, no vienas puses, ka minētās regulas 35. panta 2. punkts uzņēmumiem, kas nav dibināti Apvienotajā Karalistē, padara grūtāku pieeju Jaunzēlandes sviesta ar samazinātu nodokli importa kvotām un tādējādi ierobežo brīvu tirdzniecību Kopienā.

22     No otras puses, šīs regulas 25. panta 1. punkta pirmā daļa ierobežo Jaunzēlandes sviesta apriti Kopienā sakarā ar Fonterra pret konkurenci vērstu rīcību, aizliedzot šī produkta pārdošanu ar samazinātu nodokli citiem importētājiem, kas nav NZMP.

23     Treškārt, iesniedzējtiesa uzskata, ka ar Regulas Nr. 2535/2001 25. panta 1. punkta pirmo daļu Kopienu tiesiskajā kārtībā tiek ieviests Jaunzēlandes tiesiskais regulējums, ar ko Fonterra tiek piešķirts monopols Jaunzēlandes sviesta eksportam ar samazinātu nodokli. Tāpēc šis noteikums ir pretrunā ar EKL 82. panta 1. punktu.

24     Visbeidzot, ceturtkārt, apstrīdētie Regulas Nr. 2535/2001 noteikumi ir pretrunā ar VVTT XVII panta 1.a punktu, kā arī Vienošanās par importa licencēšanas procedūrām 1. panta 3. punktu. Iesniedzējtiesa uzskata, ka patiesībā Kopienas likumdevējam, pieņemot Regulu Nr. 2535/2001, bija nodoms īstenot PTO ietvaros pieņemtās saistības. Tādējādi saskaņā ar judikatūru, kas izriet no 1991. gada 7. maija sprieduma lietā C‑69/89 Nakajima/Padome (Recueil, I‑2069. lpp.), šī akta likumīgumu var izvērtēt, ņemot vērā PTO piemērojamās tiesības.

25     No vienas puses, pārņemot Kopienu tiesībās Jaunzēlandes tiesību aktus, kas ir pretrunā ar VVTT noteikumiem, Regulas Nr. 2535/2001 25. panta 1. punkts ir pretrunā ar nediskriminācijas principu, kas paredzēts VVTT XVII panta 1.a punktā.

26     No otras puses, Regulas Nr. 2535/2001 35. panta 2. punktā un 25. panta 1. punktā ietvertie noteikumi nav nedz neitrāli, nedz atbilstoši un tādējādi ir pretrunā ar Vienošanās par importa licencēšanas procedūrām 1. panta 3. punktu.

27     Šādos apstākļos Verwaltungsgericht Frankfurt am Main nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai [..] Regulas [..] Nr. 2535/2001 35. panta 2. punkts pārkāpj augstāka juridiska spēka Kopienu tiesības, it īpaši EKL 28. pantā noteikto importa kvantitatīvo ierobežojumu un citu pasākumu ar līdzvērtīgu iedarbību aizliegumu, EKL 34. panta 2. punkta otrajā daļā, kā arī [..] Regulas [..] Nr. 1255/1999 26. panta 2. punktā minēto diskriminācijas aizliegumu, un vai tādēļ tas nav spēkā esošs?

2)      Vai [..] Regulas [..] Nr. 2535/2001 25. panta 1. punkts pārkāpj augstāka juridiska spēka Kopienu tiesības, it īpaši EKL 34. panta 2. punkta otrajā daļā, [..] Regulas [..] Nr. 1255/1999 29. panta 2. punktā minēto diskriminācijas aizliegumu, EKL 28. pantu, kā arī EKL 82. panta 1. punktu, un vai tādēļ tas nav spēkā esošs?

3)      Vai [..] Regulas Nr. 2535/2001 25. panta 1. punkts un 35. panta 2. punkts pārkāpj VVTT XVII panta 1. punkta a) apakšpunktu un Vienošanās par importa licencēšanas procedūrām 1. panta 3. punktu, un vai tādēļ tie nav spēkā esoši?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

28     Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa jautā, vai tiktāl, ciktāl tiek paredzēts, ka Jaunzēlandes sviesta importa licences pieteikumam obligāti ir jābūt iesniegtam Apvienotajā Karalistē, Regulas Nr. 2535/2001 35. panta 2. punkts nav spēkā, pamatojoties uz to, ka tas ir pretrunā ar EKL 34. panta 2. punkta otrajā daļā un Regulas Nr. 1255/1999 26. panta 2. punktā noteikto nediskriminācijas principu, kā arī ar EKL 28. pantā paredzēto principu, saskaņā ar kuru ir aizliegti importa kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.

 Tiesā iesniegtie apsvērumi

29     Egenberger, BLE, kā arī Vācijas, Francijas un Polijas valdības norāda, ka minētā diskriminācija attiecas uz importa kvotu pārvaldes metodi, proti, pieteikuma iesniegšanas vietu (Apvienotā Karaliste), lai Jaunzēlandes sviestam saņemtu importa licenci. Tās atgādina, ka attiecībā uz citiem produktiem, uz kuriem attiecas tirgu kopīgā organizācija piena un piena produktu sektorā, importa licences pieteikumu var iesniegt dažādu valstu iestādēs.

30     Starp citu, tas, ka importa licences pieteikums jāiesniedz Apvienotajā Karalistē, nelabvēlīgi ietekmē citā dalībvalstī dibinātus saimnieciskās darbības subjektus, jo šāda prasība rada šiem saimnieciskās darbības subjektiem papildu izmaksas. Tomēr nekas neattaisno šādu atšķirīgu attieksmi.

31     Fonterra un Komisija norāda, ka lauksaimniecības politikas jomā Komisijai ir liela rīcības brīvība. Tādējādi tas, ka kāds pasākums rada dažādas sekas noteiktiem importētājiem, neveido diskrimināciju, ja šis pasākums pamatots ar objektīviem kritērijiem, kas ir atbilstoši tirgu kopīgās organizācijas vispārējās funkcionēšanas vajadzībām. Šajā sakarā apstrīdētā noteikuma mērķis ir labāk garantēt attiecīgo tarifu kvotu izmantošanas likumīgumu un atvieglot pārbaudi.

32     Neērtības, kas no šīs procedūras rodas potenciālajiem Jaunzēlandes sviesta importētājiem, kuri dibināti citās dalībvalstīs, ir lielā mērā samazinātas, jo ar Regulu Nr. 2535/2001 tiem ir atļauts iesniegt pieteikumu viņu izvēlētajā valodā un ar to saistītās izmaksas nepārsniedz izmaksas, kas rodas parastās tirdzniecības attiecībās. Tādējādi šī atšķirīgā attieksme ir objektīvi attaisnojama un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams attiecīgā mērķa sasniegšanai.

 Tiesas vērtējums

33     Vispirms jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru EKL 34. panta 2. punkta otrā daļa, kurā noteikts diskriminācijas aizliegums kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, ir tikai vispārējā vienlīdzības principa īpaša izteiksme, kas prasa, lai līdzīgas situācijas netiktu izvērtētas atšķirīgi un dažādas situācijas netiktu izvērtētas vienādi, ja vien tādai pieejai nav objektīva attaisnojuma (tostarp skat. 1997. gada 17. aprīļa spriedumu lietā C‑15/95 EARL de Kerlast, Recueil, I‑1961. lpp., 35. punkts; 2000. gada 13. aprīļa spriedumu lietā C‑292/97 Karlsson u.c., Recueil, I‑2737. lpp., 39. punkts; 2003. gada 6. marta spriedumu lietā C‑14/01 Niemann, Recueil, I‑2279. lpp., 49. punkts, un 2006. gada 30. marta spriedumu apvienotajās lietās C‑87/03 un C‑100/03 Spānija/Padome, Krājums, I‑2915. lpp., 48. punkts).

34     Šajā lietā nevar apstrīdēt, ka Apvienotajā Karalistē dibināti Jaunzēlandes sviesta importētāji atrodas līdzīgā situācijā tai situācijai, kādā atrodas importētāji, kas dibināti citā dalībvalstī.

35     Tomēr, liekot šiem pēdējiem minētajiem iesniegt importa licences pieteikumus citā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tie ir dibināti, Regulas Nr. 2535/2001 35. panta 2. punkts rada atšķirīgu attieksmi starp šiem potenciālajiem importētājiem un tiem importētājiem, kas dibināti Apvienotajā Karalistē. Tas, ka importētājiem ir jāiesniedz pieteikums citā dalībvalstī, var tiem radīt grūtības, ar kurām nesaskaras Apvienotajā Karalistē dibinātie importētāji. Šajā sakarā neērtības rada ne tik daudz ar šo noteikumu uzliktais valodu režīms, jo licenču pieteikumu formulāri ir pieejami visās oficiālajās valodās, bet gan neērtības, kas saistītas ar administratīvo un, iespējams, tiesas procesu, kas notiek svešā administratīvajā un tiesiskajā sistēmā un kas tādējādi var nostādīt citā dalībvalstī dibinātus importētājus neizdevīgā situācijā un atturēt tos iesniegt importa licences pieteikumu.

36     Attiecībā uz Komisijas un Fonterra iesniegto argumentu, saskaņā ar kuru Tiesas veiktā kontrole pār Komisijas pieņemtu tiesību normu kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros aprobežojas ar acīmredzamas kļūdas vērtējumā vai nepareizas pilnvaru izmantošanas vai pilnvaru pārsniegšanas pārbaudi, jāatgādina, ka Regula Nr. 2535/2001 pamatojas uz Regulas Nr. 1255/1999 26. panta 3. punktu un 29. panta 1. punktu un ka Padome minētā 29. panta otrajā punktā ir norādījusi, ka nodibināto tarifu kvotu pārvaldes metodes “nepieļauj nekādu attiecīgo uzņēmēju diskrimināciju”.

37     Šādos apstākļos jāizvērtē, vai apstrīdēto noteikumu, kā to uzskata Komisija, objektīvi attaisno rūpes garantēt kvotu izmantošanas likumīgumu un atvieglot pārbaudi.

38     Komisija uzskata – tas, ka citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu atļauts izsniegt importa licences Jaunzēlandes sviestam ar samazinātu nodokli, neļautu sasniegt mērķus, kuru dēļ tikai vienai dalībvalstij ir tiesības izsniegt šīs licences, jo minētos mērķus var sasniegt tikai un vienīgi ar tādu sistēmu, kādu ievieš Regulas Nr. 2535/2001 35. panta 2. punkts.

39     Šajā sakarā jāatgādina, ka attiecībā uz citu lauksaimniecības produktu importu importa licenču izsniegšanas kompetence ir nodota katras dalībvalsts kompetentajām iestādēm (tostarp attiecībā uz citiem piena produktiem, kuriem nepieciešams IMA 1 sertifikāts, skat. Regulas Nr. 2535/2001 2. sadaļas III nodaļas 1. iedaļu, kā arī minētās regulas 11.–16. pantu attiecībā uz piena produktiem, kuriem netiek prasīts IMA 1 sertifikāts). Tādējādi nevar piekrist, ka kompetences nodošana vienai dalībvalstij Jaunzēlandes sviesta importa licenču izsniegšanā ir nepieciešama, lai realizētu kvotu izmantošanas likumīguma un pārbaužu atvieglošanas mērķus.

40     Tādējādi Komisijas norādītais mērķis nevar attaisnot ne neērtības, kas rodas no prasības importa licences pieteikumu tiem saimnieciskās darbības subjektiem, kuri nav dibināti šajā dalībvalstī, iesniegt Apvienotajā Karalistē, ne līdz ar to atšķirīgo attieksmi pret importētājiem, kas izriet no Regulas Nr. 2535/2001 35. panta 2. punkta.

41     No tā izriet, ka šis noteikums ir diskriminējošs un tādējādi pretrunā ar EKL 34. panta 2. punkta otro daļu.

42     Tādējādi un, ņemot vērā, ka nav jāatbild uz pirmā jautājuma citiem apakšjautājumiem, jāatzīst, ka Regulas Nr. 2535/2001 35. panta 2. punkts nav spēkā, jo tajā noteikts, ka importa licences pieteikumi Jaunzēlandes sviestam ar samazinātu nodokli var tikt iesniegti tikai Apvienotās Karalistes kompetentajās iestādēs.

 Par otro jautājumu

43     Uzdodot otro jautājumu, iesniedzējtiesa pēc būtības jautā, vai Regulas Nr. 2535/2001, ar ko ievieš sīki izstrādātus noteikumus Jaunzēlandes sviesta importam ar samazinātu nodokli, noteikumi, proti, šīs regulas 25. un 32. pants, lasot tos kopā ar šīs regulas III, IV un XII pielikumu, nav spēkā, jo tie ir pretrunā ar nediskriminācijas principu, kas paredzēts EKL 34. panta 2. punkta otrajā daļā un Regulas Nr. 1255/1999 29. panta 2. punktā, kā arī ar EKL 28. un 82. pantu, jo praksē tiek ieviesta šī produkta tarifu kvotu pārvaldes sistēma, kas, kā šajā lietā, tikai vienam uzņēmumam dod iespēju saņemt importa licenci.

44     Egenberger, kā arī Vācijas un Polijas valdības uzskata, ka Regulas Nr. 2535/2001 25. panta 1. punkta pirmā daļa ir pretrunā ar EKL 34. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto diskriminācijas aizliegumu. Šajā sakarā Egenberger uzsver, ka šī noteikuma mērķis ir veicināt Fonterra pret konkurenci vērsto darbību un nostiprināt tās dominējošo stāvokli, no kā izriet diskriminācija starp potenciālajiem Kopienu Jaunzēlandes sviesta importētājiem un Fonterra Eiropas filiāli NZMP.

45     Komisija un Fonterra uzskata, ka uz Fonterra iespējamo pret konkurenci vērsto rīcību pat netieši nav attiecināms 25. panta 1. punktā ietvertais tiesiskais regulējums, jo šajā tiesību normā nav paredzēta nekāda potenciālo Kopienu Jaunzēlandes sviesta importētāju ar samazinātu nodokli diskriminācija.

46     Vispirms jāatgādina, ka EKL 34. panta 2. punkta otrā daļa un Regulas Nr. 1255/1999 29. panta 2. punkts izsaka vienu un to pašu principu, proti, nediskriminācijas principu.

47     No Regulas Nr. 1255/1999 26. panta 3. punkta un 29. panta izriet, ka Padome ir uzdevusi Komisijai, ievērojot nediskriminācijas principu, definēt Jaunzēlandes sviesta ar samazinātu nodokli tarifu kvotu pārvaldes noteikumus.

48     Šajā sakarā Komisija izvēlējās režīmu, kurā importa licences tiek izsniegtas, uzrādot IMA 1 sertifikātu. Saskaņā ar Regulas Nr. 2535/2001 devīto apsvērumu šis režīms, saskaņā ar kuru eksportētājvalsts nodrošina apliecinājumu tam, ka eksportētie produkti atbilst to aprakstam, ievērojami vienkāršo importa procedūru.

49     Attiecībā uz Jaunzēlandes sviestu IMA 1 sertifikāta izsniegšana importētajam sviestam ar samazinātu nodokli Kopienā saskaņā ar Regulas Nr. 2535/2001 XII pielikumu tika uzticēta Food Assurance Authority. Saskaņā ar minētās regulas 25. panta 1. punktu importa licence Jaunzēlandes sviestam ar samazinātu nodokli tiek izsniegta tikai pēc IMA 1 sertifikāta uzrādīšanas kompetentajām iestādēm.

50     Jāatgādina, ka Komisijai ir zināma rīcības brīvība, izvēloties administratīvos līdzekļus, kurus tā īsteno, lai izpildītu uzdevumu, ko tai ir uzticējusi Padome saskaņā ar Regulas Nr. 1255/1999 26. un 29. pantu.

51     Komisijas uzdevums šīs īstenošanas laikā ir garantēt Regulas Nr. 1255/1999 29. panta 2. punktā atgādināto nediskriminācijas principa ievērošanu.

52     Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāizvērtē Regulas Nr. 2535/2001 ieviesto importa licenču Jaunzēlandes sviestam ar samazinātu nodokli izsniegšanas sistēmas saderība ar nediskriminācijas principu.

53     Saskaņā ar 2001. gada likuma 24. panta 1. punktu ekskluzīva licence Jaunzēlandes sviesta ar samazinātu nodokli eksportam uz Eiropas Kopienu ir piešķirta NZDB. Šajā sakarā NZDB ir vienīgais uzņēmums, kuram var piederēt eksporta licences un IMA 1 sertifikāti atbilstoši eksportētā sviesta daudzumam.

54     Nav strīda, ka NZDB sviestu, kuram pievienoti tam atbilstoši IMA 1 sertifikāti, attiecībā uz tā importu Eiropas Kopienā pārdod tikai un vienīgi tā Eiropas filiālei NZMP. Tādējādi NZMP ir vienīgais uzņēmums, kas var importēt Jaunzēlandes sviestu ar samazinātu nodokli.

55     Ja ar Regulu Nr. 2535/2001 ieviestā IMA 1 sertifikāta procedūras izvēle īsteno mērķi vienkāršot importa procedūru un labāk garantēt tarifu kvotu ievērošanu, šāda minēto kvotu pārvaldes kārtība nevar tomēr atļaut izslēgt no sviesta importa procedūras Kopienā visus potenciālos šī produkta importētājus, izņemot vienu uzņēmumu, un diskriminēt šos saimnieciskās darbības subjektus.

56     Taču tāds Jaunzēlandes sviesta ar samazinātu nodokli importa režīms, kāds izriet no Regulas Nr. 2535/2001 25. un 32. panta, lasot tos kopā ar šīs regulas III, IV un XII pielikumu, pieļauj šādu diskrimināciju.

57     Komisija, uzticot IMA 1 sertifikātu izsniegšanu Jaunzēlandes iestādēm, kaut arī 2001. gada likums, ar ko ievieš eksporta monopolu par labu NZDB, bija spēkā, nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai novērstu diskrimināciju importa licenču izsniegšanā, kaut gan šāds pienākums tai tieši bija noteikts Regulas Nr. 1255/1999 29. panta 2. punktā.

58     Tādējādi un, ņemot vērā, ka nav jāatbild uz otrā jautājuma pārējiem apakšjautājumiem, jāatzīst, ka Regulas Nr. 2535/2001 25. un 32. pants, lasot tos kopā ar šīs regulas III, IV un XII pielikumu, nav spēkā, jo tie pieļauj diskrimināciju importa licenču Jaunzēlandes sviestam ar samazinātu nodokli izsniegšanā.

 Par trešo jautājumu

59     Ņemot vērā uz diviem pirmajiem jautājumiem sniegtās atbildes, nav jāatbild uz trešo jautājumu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

60     Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata prāvā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:

1)      Komisijas 2001. gada 14. decembra Regulas (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu, 35. panta 2. punkts nav spēkā, jo tajā noteikts, ka importa licences pieteikumi Jaunzēlandes sviestam ar samazinātu nodokli var tikt iesniegti tikai Apvienotās Karalistes kompetentajās iestādēs;

2)      Regulas Nr. 2535/2001 25. un 32. pants, lasot tos kopā ar šīs regulas III, IV un XII pielikumu, nav spēkā, jo tie pieļauj diskrimināciju importa licenču Jaunzēlandes sviestam ar samazinātu nodokli izsniegšanā.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – vācu.