Lieta C‑306/04

Compaq Computer International Corporation

pret

Inspecteur der Belastingdienst – Douanedistrict Arnhem

(Gerechtshof te Amsterdam lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Muitas vērtība – Portatīvie datori ar operētājsistēmu programmatūru

Sprieduma kopsavilkums

Kopējais muitas tarifs – Muitas vērtība – Darījuma vērtība – Noteikšana

(Padomes Regulas Nr. 2913/92 32. panta 1. punkts)

Ievedot datorus, kuros pārdevējs ir instalējis programmatūru, kas ietver vienu vai vairākas pircēja tā rīcībā bez maksas nodotas operētājsistēmas, lai noteiktu šo datoru muitas vērtību, saskaņā ar Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 32. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu to darījuma vērtībai ir jāpieskaita šīs programmatūras vērtība, ja šī pēdējā vērtība nav iekļauta par minētajiem datoriem faktiski samaksātā vai maksājamā cenā.

Tas pats ir spēkā tad, ja atbilstoši Kopienu tiesībām valsts iestādes par darījuma vērtību pieņem cenu cita pārdošanas darījuma ietvaros, nevis tā, ko ir noslēdzis Kopienas pircējs. Šādā gadījumā par “pircēju” minētā panta izpratnē uzskatāms pircējs, kas ir noslēdzis šo citu pārdošanas darījumu.

(sal. ar 37. un 38. punktu un rezolutīvo daļu)

TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2006. gada 16. novembrī (*)

Muitas vērtība – Portatīvie datori ar operētājsistēmu programmatūru

Lieta C‑306/04

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Gerechtshof te Amsterdam (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2004. gada 13. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2004. gada 19. jūlijā, tiesvedībā

Compaq Computer International Corporation

pret

Inspecteur der Belastingdienst – Douanedistrict Arnhem.

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann], tiesneši E. Juhāss [E. Juhász], K. Šīmans [K. Schiemann], M. Ilešičs [M. Ilešič] un E. Levits (referents),

ģenerāladvokāte K. Štiksa‑Hakla [C. Stix‑Hackl],

sekretāre M. Fereira [M. Ferreira], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2005. gada 22. septembrī,

ņemot vērā mutvārdu apsvērumus, ko sniedza:

–        Compaq Computer International Corporation vārdā – R. Tusvelds [R. Tusveld] un G. van Slotens [G. van Slooten], belastingadviseurs,

–        Nīderlandes valdības vārdā – H. H. Sevenstere [H. G. Sevenster] un D. J. M. de Hrāfe [D. J. M. de Grave], pārstāvji,

–        Vācijas valdības vārdā – K. D. Kvasovskis [C.‑D. Quassowski], pārstāvis,

–        Spānijas valdības vārdā – M. Munjoss Peress [M. Muñoz Pérez], pārstāvis,

–        Apvienotās Karalistes valdības vārdā – M. Bezels [M. Bethell], pārstāvis, kuram palīdz P. Heriss [P. Harris], barrister,

–        Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – K. Lūiss [X. Lewis], pārstāvis, kuram palīdz F. Taitshāfers [F. Tuytschaever], advocaat,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus tiesas sēdē 2006. gada 26. janvārī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko ir iesniegusi Gerechtshof te Amsterdam, douanekamer (Amsterdamas Apelācijas tiesa, Muitas palāta), ir par to, kā interpretēt Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Muitas kodekss”) 32. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2        Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Compaq Computer International Corporation (turpmāk tekstā – “CCIC”) un inspecteur van de Belastingdienst – Douanedistrict Arnhem (Arnemas Muitas pārvaldes inspektors, turpmāk tekstā – “muitas iestādes”) par to portatīvo datoru muitas vērtību, kuri brīvā apgrozībā Kopienā tika laisti starp 1995. gada 1. janvāri un 1997. gada 31 decembri.

 Atbilstošās tiesību normas

3        Muitas kodeksa 29. panta 1. punkts nosaka:

“Ievestu preču muitas vērtība līdzinās darījuma vērtībai, tas ir, cenai, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par precēm, pārdodot tās izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju, kas vajadzības gadījumā ir precizēta saskaņā ar 32. un 33. pantu, ar nosacījumu, ka:

[..]

d)      pircējs un pārdevējs nav saistīti vai – ja pircējs un pārdevējs ir saistīti – darījuma vērtība ir pieņemama muitas vajadzībām saskaņā ar 2. punktu.”

4        Saskaņā ar šī panta 2. punktu darījuma vērtība starp saistītiem uzņēmumiem var būt pieļaujama, ja uzņēmumus apvienojošā savstarpējā saistība nav ietekmējusi cenu, tas ir, ja šāda vērtība cieši līdzinās vienādu vai līdzīgu preču tirgus vērtībai tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā.

5        Minētā kodeksa 32. panta 1. punkts paredz:

“Nosakot muitas vērtību saskaņā ar 29. pantu, cenai, kas faktiski samaksāta vai maksājama par ievestajām precēm, ir jāpieskaita:

[..]

b)      attiecīgi sadalīta šādu preču un pakalpojumu vērtība, ko pircējs tieši vai netieši piegādā bez atlīdzības vai par pazeminātu cenu izmantošanai saistībā ar ievesto preču ražošanu un pārdošanu izvešanai, ciktāl šāda vērtība nav iekļauta faktiski samaksātajā vai maksājamā cenā:

i)      izejvielas, sastāvdaļas, detaļas un līdzīgi priekšmeti, kas ietilpst ievestajās precēs;

ii)      darbarīki, matrices, veidnes un līdzīgi priekšmeti, kas izmantoti ievesto preču ražošanā;

iii)      izejvielas, kuras izlietotas ievesto preču ražošanā;

iv)      inženiertehniskas un zinātniskas izstrādnes, mākslinieciski darbi, dizains un uzmetumi, un skices, kas izstrādāti ārpus Kopienas un vajadzīgi ievesto preču ražošanai;

c)      honorāri un licences maksas, kas attiecas uz novērtējamām precēm un ir tieši vai netieši jāmaksā pircējam kā novērtējamo preču pārdošanas nosacījums, ciktāl šādi honorāri un maksas nav iekļautas cenā, kas faktiski samaksāta vai maksājama;

[..].”

6        Šī paša panta 3. punkts paredz, ka, “nosakot muitas vērtību, pie cenas, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama, drīkst pieskaitīt tikai šajā pantā noteiktos pieskaitījumus”.

7        Muitas kodeksa 34. pants nosaka:

“Saskaņā ar [Muitas kodeksa] Komitejas procedūru var pieņemt īpašus noteikumus, lai noteiktu muitas vērtību datu nesējiem izmantošanai datu apstrādes iekārtās un datu glabāšanai vai pamācībām.”

8        Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Regulai Nr. 2913/92 (OV L 253, 1. lpp.), kas ir grozīta ar Komisijas 1995. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1762/95 (OV L 171, 8. lpp., turpmāk tekstā – “Īstenošanas regula”), 147. pants paredz:

“1.      Piemērojot [Muitas] kodeksa 29. pantu, faktu, ka preces, kuras ir pārdošanas darījuma priekšmets, deklarē laišanai brīvā apgrozībā, uzskata par adekvātu liecību, ka preces pārdotas izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju. Ja pirms vērtēšanas ir notikušas vairākas secīgas pārdošanas, tad par minēto pierādījumu pieņem tikai pēdējo pārdošanu, pēc kuras preces nonāk Kopienas muitas teritorijā, vai to pārdošanu, kas notiek Kopienas muitas teritorijā pirms preču laišanas brīvā apgrozībā.

Ja deklarē cenu, par kādu preces pārdotas tajā pārdošanas reizē, kura notikusi pirms pēdējās pārdošanas un uz kuru pamatojoties preces nonākušas Kopienas muitas teritorijā, tad muitas dienestam pieņemamā veidā ir jāapliecina, ka tāda preču pārdošana notikusi nolūkā preces izvest uz attiecīgo muitas teritoriju.

Piemēro 178.–181.a panta noteikumus.

[..]

3.      Pircējam nav jāatbilst citiem nosacījumiem kā vien tam, ka viņam jābūt pirkuma līguma pusei.”

9        Īstenošanas regulas 167. pantā ir precizēts:

“1.      Neņemot vērā [Muitas] kodeksa 29.–33. pantu, nosakot tādu ievestu datu nesēju muitas vērtību, kuros ir dati vai instrukcijas izmantošanai datu apstrādes iekārtās, ņem vērā tikai paša datu nesēja izmaksas vai vērtību. Ievestu datu nesēju ar datiem vai instrukcijām muitas vērtībā tādēļ neieskaita datu vai instrukciju izmaksas vai vērtību, ar noteikumu, ka šādas izmaksas vai vērtība ir nošķirta no attiecīgā datu nesēja izmaksām vai vērtības.

2.      Šajā pantā:

a)      “datu nesējs” neattiecas uz integrālshēmām, pusvadītājiem un tamlīdzīgām ierīcēm vai priekšmetiem, kuros tādas integrālshēmas vai ierīces ir iekļautas;

[..].”

10      Īstenošanas regulas 178.–181.a pantā cita starpā precizē datus un dokumentus, kas ir iesniedzami muitas iestādēm, lai pierādītu deklarēto muitas vērtību.

 Pamata prāvas fakti un prejudiciālais jautājums

11      Atbilstoši Nīderlandes tiesībām dibinātā sabiedrība CCIC, kas ir Amerikas Savienotajās Valstīs dibinātās sabiedrības Compaq Computer Corporation (turpmāk tekstā – “CCC”) meitas sabiedrība, pārdod ar preču zīmi Compaq apzīmētu datu apstrādes aprīkojumu Eiropā un šim nolūkam tai ir izplatīšanas centrs Nīderlandē.

12      No starp CCC un Microsoft Corporation (turpmāk tekstā – “Microsoft”) noslēgta līguma noteikumiem izriet, ka ar preču zīmi Compaq apzīmētajos datoros drīkst instalēt programmatūru, kas ietver operētājsistēmas MS‑DOS un MS Windows (turpmāk tekstā – “attiecīgās operētājsistēmas”), un tos drīkst laist mazumtirdzniecībā ar šo programmatūru, maksājot Microsoft naudas summu USD 31 apmērā par katru datoru, kurā ir instalētas minētās operētājsistēmas.

13      CCC no diviem Taivānas izcelsmes ražotājiem iepirka portatīvos datorus. Šī pirkuma ietvaros tika panākta vienošanās, ka, piegādājot šos datorus, attiecīgām operētājsistēmām tajos jau bija jābūt instalētām cietajos diskos. Šādā nolūkā CCC bez maksas nodeva šīs operētājsistēmas šo ražotāju rīcībā, kuri tās instalēja minētajos datoros.

14      Turpmāk CCC portatīvos datorus tālāk pārdeva CCIC un atbilstoši FOB [Free on board (Franko uz kuģa klāja)] noteikumiem tie tika transportēti no Taivānas līdz Nīderlandei. Saņemot piegādi, CCIC šos datorus deklarēja, lai laistu brīvā apgrozībā. Atbilstoši Muitas kodeksa 29. pantam to muitas vērtības noteikšanai vērā tika ņemta starp Taivānas ražotājiem un CCC noteiktā pārdošanas cena, kurā nebija iekļauta attiecīgo operētājsistēmu vērtība.

15      1999. gadā Landelijk Waardeteam van de Douane (par muitas vērtību atbildīgais muitas dienests), lai pārbaudītu attiecīgo datoru deklarētās muitas vērtības precizitāti, veica izmeklēšanu CCIC. Šis dienests uzskatīja, ka šajos datoros instalēto attiecīgo operētājsistēmu vērtība bija jāiekļauj muitas vērtībā. Šīs izmeklēšanas rezultātā muitas iestādes, pamatojoties uz Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunktu, katra datora deklarēto muitas vērtību paaugstināja par attiecīgo instalēto operētājsistēmu vērtību un nosūtīja CCIC divus rīkojumus samaksāt attiecīgi NLG 438 605,60 un NLG 2 194 982, šo pēdējo summu turpmāk samazinot līdz NLG 353 168,60, uzskatot to par papildu muitas nodevu attiecībā uz to portatīvo datoru ievešanu, kuri laišanai brīvā apgrozībā deklarēti laikā no 1995. gada 1. janvāra līdz 1997. gada 31. decembrim.

16      CCIC cēla prasības Gerechtshof te Amsterdam par muitas iestāžu lēmumiem, ar kuriem tika noraidītas sūdzības, ko tā bija iesniegusi par minētajiem rīkojumiem. Šo tiesvedību ietvaros Gerechtshof te Amsterdam tika izvirzīts jautājums, vai, balstoties uz Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lai noteiktu muitas vērtību, muitas iestādes pamatoti paaugstināja portatīvo datoru darījuma vērtību par attiecīgo tajos instalēto operētājsistēmu summu.

17      Konstatējusi, ka šīs normas piemērošanas nosacījumi pamata lietā ir izpildīti, iesniedzējtiesa tomēr uzskatīja, ka uz tādām operētājsistēmām kā tās, uz ko attiecas šajā tiesā izskatāmā tiesvedība, minētās normas no i) līdz iii) punktam stricto sensu neattiecas. Tomēr, ņemot vērā veidu, kādā šīs sistēmas pasniegtas, un it īpaši to, ka tās tika ietvertas ievestajos portatīvajos datoros, minētā tiesa apsver iespēju, vai minēto sistēmu vērtība nebūtu jāņem vērā, lai noteiktu šo datoru muitas vērtību, atbilstoši Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta jēgai.

18      Šajos apstākļos Gerechtshof te Amsterdam nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai, ievedot datorus, kuros pārdevējs ir instalējis operētājsistēmas, saskaņā ar Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunktu šo datoru darījuma vērtība ir jāpaaugstina par tās programmatūras vērtību, ko pircējs bez maksas ir nodevis pārdevēja rīcībā, ja programmatūras vērtība nav iekļauta darījuma vērtībā?”

 Par prejudiciālo jautājumu

19      Vispirms ir jāatgādina, ka no Muitas kodeksa 29. panta 1. punkta izriet, ka ievestu preču muitas vērtība līdzinās darījuma vērtībai, tas ir, cenai, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par precēm, pārdodot tās izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju, kas vajadzības gadījumā ir precizēta saskaņā ar attiecīgajām Muitas kodeksa normām.

20      Kā izriet no iesniedzējtiesas konstatējumiem, pamata lietā apskatāmie datori ir divu secīgu darījumu priekšmets, no kuriem pirmais tika veikts starp Taivānas ražotājiem un CCC un otrais – starp CCC un CCIC.

21      No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka muitas procedūras laikā kā minēto datoru muitas vērtību CCIC deklarēja pirmās pārdošanas darījuma vērtību, kurā CCC ir pircējs un Taivānas ražotāji – pārdevēji.

22      Ir zināms, ka, lai saskaņā ar Muitas kodeksa 29. pantu noteiktu muitas vērtību, muitas iestādes par vērtējuma pamatu izmantoja līguma starp Taivānas ražotājiem un CCC darījuma vērtību un ka iesniedzējtiesā šis lēmums netika apstrīdēts. Šajos apstākļos un kā tas izriet no paša prejudiciālā jautājuma, vienīgais Tiesai uzdotais jautājums ir tas, vai šī darījuma vērtība ir jāprecizē, pamatojoties uz Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumiem.

23      Ja visas Tiesai apsvērumus iesniegušās valdības uzskata, ka šis precizējums vairāku iemeslu dēļ ir vajadzīgs, tad Eiropas Kopienu Komisija, uzskatot, ka noteicošais ir darījums starp CCIC un CCC, norāda, ka Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkts nav piemērojams un ka tajā paredzētais precizējums nav jāveic. CCIC ir secinājusi to pašu, bet citu iemeslu dēļ. Šī sabiedrība norāda, ka attiecīgās operētājsistēmas nav iekļautas nevienā no šī kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta kategorijām. Tā uzskata, ka šī norma attiecas tikai uz ķermeniskiem elementiem. Attiecīgās operētājsistēmas esot iekļautas to noteikumu piemērošanas jomā, kas attiecas uz datu nesēju muitas vērtību, tas ir, Muitas kodeksa 34. panta un Īstenošanas regulas 167. panta piemērošanas jomā.

24      CCIC argumentāciju un Komisijas tēzi, kas izslēdz Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanu, nevar atbalstīt.

25      Sākotnēji ir jāatzīmē, ka no Īstenošanas regulas 167. panta 2. punkta a) apakšpunkta, ar ko ievieš Muitas kodeksa 34. pantu, izriet, ka preces, kas ietver integrālshēmas, pusvadītājus un tamlīdzīgas ierīces, no minētā 167. panta piemērošanas jomas ir izslēgtas.

26      No iesniedzējtiesas veiktajiem konstatējumiem izriet, ka Muitas kodeksa 34. pants un Īstenošanas regulas 167. panta 1. punkts pamata lietā nav piemērojams. Atbilstoši šiem konstatējumiem attiecīgās operētājsistēmas, kas ir programmatūra, tika instalētas ievesto datoru cietajā diskā, kas ir viens no šos datorus veidojošajiem elementiem un pats par sevi par ievesto preci nav uzskatāms. Minētos datorus nevar pielīdzināt vienkāršiem datu nesējiem, kas ļauj veikt šīs programmatūras transportēšanu, jo galvenā šo datoru funkcija ir datu apstrāde un tie ietver ierīces, kas atbilstoši Īstenošanas regulas 167. panta 2. punkta a) apakšpunktam nevar tikt klasificētas kā datu nesēji.

27      Turpinājumā ir jāuzsver, ka atbilstoši šī sprieduma 22. punktam, lai Tiesa sniegtu atbildi uz iesniedzējtiesas jautājumu, tās veicamajā pārbaudē darījuma vērtības noteikšana neietilpst.

28      Saskaņā ar Muitas kodeksa 29. panta 1. punkta ievaddaļas redakciju darījuma vērtība ir noteikta vērtība, kas “vajadzības gadījumā ir precizēta saskaņā ar 32. un 33. pantu [..]”. Par “darījuma vērtību” tātad ir uzskatāma precizētā vērtība, ja vien precizēšanas nosacījumi ir izpildīti. Tātad, ja dalībvalsts administratīvās un tiesu iestādes par darījuma vērtību pieņēma cenu, kas tika noteikta tādas pārdošanas ietvaros, kura ir notikusi pirms tās, kas tika veikta tieši pirms muitas vērtības noteikšanas, šī darījuma vērtība vajadzības gadījumā ir jāprecizē.

29      Gadījumā, ja nolūkā noteikt muitas vērtību ar pārdošanas cenu aizstāj to, kas tika noteikta Kopienas pircēja noslēgtajā līgumā, attiecīgo normu loģika prasa, lai vērā tiktu ņemta ne tikai šī cena, bet arī visas līgumattiecības kopumā. Tas nozīmē, ka šajā kontekstā Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanai ar “pircēju” jāsaprot uzņēmums, kas ir noslēdzis līgumu, kurā noteiktā pārdošanas cena veido darījuma vērtību.

30      Attiecībā uz muitas vērtības noteikšanu pamata lietā, no judikatūras izriet, ka Kopienas regulējums saistībā ar muitas novērtējumu ir vērsts uz to, lai izveidotu taisnīgu, vienotu un neitrālu sistēmu, kas izslēdz patvaļīgu vai fiktīvu muitas vērtību izmantošanu (1990. gada 6. jūnija spriedums lietā C‑11/89 Unifert, Recueil, I‑2275. lpp., 35. punkts, un 2000. gada 19. oktobra spriedums lietā C‑15/99 Sommer, Recueil, I‑8989. lpp., 25. punkts). Tādējādi muitas vērtībai ir jāatspoguļo ievestās preces reālā ekonomiskā vērtība un līdz ar to jāņem vērā visi šīs preces elementi, kam ir ekonomiskā vērtība.

31      Turklāt Tiesa jau ir nospriedusi, ka programmatūra ir bezķermeniska lieta, kuras iegādes izdevumi, ja vien tā ir ietverta precē, ir uzskatāmi par neatņemamu cenas daļu, kas par šo preci bija vai ir jāmaksā un tātad par darījuma vērtības daļu (šajā sakarā skat. 1991. gada 18. aprīļa spriedumu lietā C‑79/89 Brown Boveri, Recueil, I‑1853. lpp., 21. punkts).

32      Attiecīgās operētājsistēmas ir programmatūra, ko CCC bez maksas ir nodevusi Taivānas ražotāju rīcībā, lai to ražošanas procesā instalētu datoru cietajos diskos. Turklāt ir noteikts, ka minētajai programmatūrai bija vienota ekonomiskā vērtība USD 31 apmērā, kas nebija iekļauta nedz darījuma starp Taivānas ražotājiem un CCC, nedz arī darījuma starp CCC un CCIC vērtībā.

33      Tādējādi ir jākonstatē, ka šajos apstākļos darījuma vērtība ir jāprecizē.

34      Spānijas un Apvienotās Karalistes valdības uzskata, ka programmatūra, kura ietver attiecīgās operētājsistēmas, kā “izejvielas, sastāvdaļas, detaļas un līdzīgi priekšmeti”, ir iekļauta Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, kurpretim Nīderlandes un Vācijas valdības uzskata, ka tā ir iekļauta šīs normas iv) punktā kā “inženiertehniskas izstrādnes”. Tomēr Apvienotās Karalistes valdība tiesas sēdē norādīja, ka tā varētu piekrist šai pēdējai klasifikācijai.

35      Šādu klasifikāciju iesniedzējtiesa nav lūgusi, un pamata lietas izšķiršanai tā nav vajadzīga.

36      Turpretim ir jākonstatē, ka atkarībā no līguma starp CCC un Microsoft satura kvalifikācijas, kura ir iesniedzējtiesas kompetencē, Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošana var būt nozīmīga.

37      Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka, ievedot datorus, kuros pārdevējs ir instalējis programmatūru, kas ietver vienu vai vairākas pircēja tā rīcībā bez maksas nodotas operētājsistēmas, lai noteiktu šo datoru muitas vērtību, saskaņā ar Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu to darījuma vērtībai ir jāpieskaita šīs programmatūras vērtība, ja šī pēdējā vērtība nav iekļauta par minētajiem datoriem faktiski samaksātā vai maksājamā cenā.

38      Tas pats ir spēkā tad, ja atbilstoši Kopienu tiesībām valsts iestādes par darījuma vērtību pieņem cenu cita pārdošanas darījuma ietvaros, nevis tā, ko ir noslēdzis Kopienas pircējs. Šādā gadījumā par “pircēju” Muitas kodeksa 32. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunkta izpratnē uzskatāms pircējs, kas ir noslēdzis šo citu pārdošanas darījumu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

39      Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, izņemot minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumus, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

Ievedot datorus, kuros pārdevējs ir instalējis programmatūru, kas ietver vienu vai vairākas pircēja tā rīcībā bez maksas nodotas operētājsistēmas, lai noteiktu šo datoru muitas vērtību, saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 32. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu to darījuma vērtībai ir jāpieskaita šīs programmatūras vērtība, ja šī pēdējā vērtība nav iekļauta par minētajiem datoriem faktiski samaksātā vai maksājamā cenā.

Tas pats ir spēkā tad, ja atbilstoši Kopienu tiesībām valsts iestādes par darījuma vērtību pieņem cenu cita pārdošanas darījuma ietvaros, nevis tā, ko ir noslēdzis Kopienas pircējs. Šādā gadījumā par “pircēju” Regulas Nr. 2913/92 32. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunkta izpratnē uzskatāms pircējs, kas ir noslēdzis šo citu pārdošanas darījumu.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – holandiešu.