PIRMĀS INSTANCES TIESAS RĪKOJUMS (ceturtā palāta)

2004. gada 9. jūnijā

Lieta T‑96/03

Manel Camós Grau

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Izmeklēšana, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) par Eiropas‑Latīņamerikas attiecību institūta vadību un finansēšanu – Izmeklētāja iespējamais interešu konflikts – Lēmums par grupas izmeklētāja atstādināšanu – Prasība atcelt tiesību aktu – Sagatavojoši akti – Nepieņemamība

Pilns teksts franču valodā II - 0000

Priekšmets:         Prasība, pirmkārt, atcelt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2002. gada 17. maija lēmumu par izmeklētāja atstādināšanu no Eiropas‑Latīņamerikas attiecību institūta vadības un finansēšanas izmeklēšanas, lai novērstu jebkādu iespējamo interešu konfliktu, neatceļot šī izmeklētāja sagatavotos ziņojumus, kā arī klusējot izteikto lēmumu noraidīt prasītāja 2002. gada 29. jūlijā iesniegto sūdzību par šo lēmumu un, otrkārt, prasība par zaudējumu atlīdzību par minētā lēmuma rezultātā prasītājam, kā apgalvots, nodarīto morālo kaitējumu un kaitējumu karjerai.

Nolēmums:         Prasību noraidīt kā nepieņemamu. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.     Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Sagatavojošs akts – Iekšējā izmeklēšana, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) – Lēmums, ar ko atsakās pārskatīt izmeklētāja pabeigtos ziņojumus, atstādinot to no [pienākumu izpildes] izmeklēšanas grupā, pamatojoties uz iespējamu interešu konfliktu – Nepieņemamība

(Civildienestu noteikumu 90. un 91. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1073/1999 14. pants; Komisijas Lēmuma 1999/396 4.  pants)

2.     Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Lēmums noraidīt sūdzību – Vienkāršs un skaidrs noraidījums – Apstiprinošs akts – Nepieņemamība

(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)

3.     Ierēdņi – Prasība – Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas saistīta ar prasību atcelt tiesību aktu – Prasības atcelt tiesību aktu nepieņemamība, kas rada prasības par zaudējumu atlīdzību nepieņemamību

(Civildienesta noteikumu 90. un 91  pants)

1.     Lēmuma 1999/396 par noteikumiem, saskaņā ar kuriem veicama iekšējā izmeklēšana, lai novērstu krāpšanu, korupciju un citu Kopienas interesēm kaitējošu prettiesisku darbību, 4. pants ietver nosacījumus, ar kādiem attiecīgā ierēdņa tiesību uz aizstāvēšanos ievērošanu var saskaņot ar jebkuras šāda veida attiecīgās izmeklēšanas konfidencialitātes prasībām. Tātad, neievērojot šīs tiesības, tiek pārkāptas izmeklēšanas procedūrai piemērojamas būtiskas formalitātes. Tomēr no šiem noteikumiem neizriet, ka tikai sagatavošanās un starp[posma] pasākumi, kas attiecībā uz šo ierēdni ietver iekšējās izmeklēšanas uzsākšanu un norisi, var būt atsevišķas prasības priekšmets, kas atšķiras no tās, ko ieinteresētā persona ir iesniegusi pret administrācijas galīgo lēmumu. Šādas pret galīgo lēmumu vērstas prasības gadījumā ieinteresētā persona var atsaukties uz jebkuru būtisku formalitāšu pārkāpumu, kas, saskaņā ar tās teikto, padara izmeklēšanas procedūru par spēkā neesošu.

2.     Lēmums par izmeklētāja atstādināšanu no [pienākumu izpildes] izmeklēšanas grupā, pamatojoties uz iespējamu interešu konfliktu, neapšaubot šī izmeklētāja jau pabeigtos ziņojumus, ir tikai starppasākums, kas nevar būt atsevišķas prasības priekšmets. Vēl jo vairāk – šis lēmums nav akts, kas būtu nošķirams no izmeklēšanas procedūras, kas ir neatkarīga procedūra, salīdzinot ar šo [minēto procedūru]. Šajā sakarā atsauce uz Civildienesta noteikumiem par sūdzībām un ierēdņu prasībām, kas minēta Regulas Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), 14. pantā, neparedz vēl kādu citu izmeklēšanas procedūru, bet gan nodrošina iespēju apstrīdēt Biroja pieņemtos aktus, kas nelabvēlīgi ietekmē ieinteresētās personas, kā to skaidri norāda konkrēti Civildienesta noteikumi attiecībā uz tiesību aizsardzības iespējām. Šī norāde nevienā gadījumā nepieļauj, ka tiesai tiek iesniegti akti, kas attiecīgajiem ierēdņiem nav nelabvēlīgi. 

(skat. 32., 33 un 35.–37. punktu)

Atsauce: Tiesa 2003. gada 8. aprīlis, C‑471/02 P (R) Gómez-Reino/Komisija, Recueil, I‑3207. lpp., 63., 64. un 65. punkts. 

3.     Jebkurš sūdzības noraidījums, neņemot vērā to, vai tas ir klusējot vai skaidri izteikts, ja tas ir vienkāršs un saprotams, tikai apstiprina aktu vai bezdarbību, pret kuru prasītājs ir iesniedzis sūdzību, un, skatot atsevišķi, nav akts, ko iespējams apstrīdēt. 

(skat. 40. punktu)

Atsauce: Tiesa, 1988. gada 16. jūnijs, 371/81 Progoulis/Komisija, Recueil, 3081. lpp., 17. punkts, un minētā judikatūra.

4.     Ierēdņu prasījumi atlīdzināt zaudējumus ir nepieņemami, ciktāl tie ir cieši saistīti ar prasījumiem atcelt tiesību aktu, kas paši par sevi ir atzīti par nepieņemamiem.

(skat. 44. punktu)

Atsauce: Pirmās instances tiesa, 1993. gada 24. marts, T‑72/92 Benzler/Komisija, Recueil, II‑347. lpp., 21. punkts, un minētā judikatūra.