PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (viena tiesneša sastāvā)

2004. gada 28. septembrī

Lieta T‑216/03

Mario Paulo Tenreiro

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Mobilitāte – Atteikums paaugstināt amatā – Nopelnu salīdzinoša izvērtēšana 

Pilns teksts franču valodā II - 0000

Priekšmets:         Prasības priekšmets pēc būtības ir atcelt Komisijas 2002. gada 14. augustā publicēto lēmumu, ar kuru tika noteikts ierēdņu saraksts, kas paaugstināti A4 pakāpē, veicot novērtējumu par 2002. gadu tiktāl, ciktāl tajā nav ietverts prasītāja uzvārds.

Nolēmums:         Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.     Ierēdņi – Prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Identisks priekšmets un pamats – Pamati un argumenti, kas nav iekļauti sūdzībā, bet kas ar to ir cieši saistīti – Pieņemamība 

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.     Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Atteikums iekļaut paaugstināmo ierēdņu sarakstā – Sagatavojoši akti, kad sarakstā neiekļautiem ierēdņiem netiek liegta paaugstināšana amatā 

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

3.     Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Administrācijas diskrecionārā vara – Tiesas kontrole – Ierobežojumi 

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

4.     Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Nopelnu salīdzinoša izvērtēšana – Pierādīšanas pienākums 

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

5.     Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Nopelnu salīdzinoša izvērtēšana – Noteikumi – Administrācijas diskrecionārā vara – Robežas 

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

6.     Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Kritēriji – Nopelni – Darba stāža un vecuma ņemšana vērā – Pakārtots raksturs 

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

7.     Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Nopelnu salīdzinoša izvērtēšana – Automātiska to sarakstā iekļauto ierēdņu paaugstināšana amatā, kuriem bija lielāki nopelni, veicot iepriekšējo paaugstināšanu amatā – Prettiesiskums – Fakta par esamību minētajā sarakstā ņemšana vērā – Pieļaujamība – Nosacījums 

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

8.     Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Nediskriminācijas princips – Ierēdņi, kas pārcelti citā amatā 

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

9.     Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Nopelnu salīdzinoša izvērtēšana – Noteikumi – Metožu, ar kurām tiecas likvidēt subjektivitāti, kas izriet no dažādu vērtētāju sniegtajiem vērtējumiem, izmantošana – Tiesiskums 

(Civildienesta noteikumu 45. pants)

1.     Noteikums par atbilstību starp administratīvu sūdzību Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta nozīmē un vēlāku prasību paredz to, ka Kopienu tiesā iesniegtajam iebildumam jau ir jābūt izvirzītam pirmstiesas procedūras ietvaros, lai iecēlējinstitūcija varētu iepazīties ar tām pretenzijām, kādas ieinteresētā persona ir iesniegusi pret apstrīdēto lēmumu, pretējā gadījumā prasība nav pieņemama. Šis noteikums ir izskaidrojams ar pašas pirsmtiesas procedūras mērķi, kā nolūks ir izlīguma pieļaušana strīdos, kas ir radušies starp ierēdņiem un administrāciju.

Kaut arī Kopienu tiesā iesniegtie prasījumi var ietvert tikai tos iebildumus, kas balstās uz to pašu pamatojumu, uz kuru balstās sūdzībā minētie iebildumi, tomēr šie iebildumi var tikt izvērsti Kopienu tiesā, norādot pamatus un argumentus, kas nav (obligāti) iekļauti sūdzībā, bet kas ar to ir cieši saistīti.

(skat. 38.–40. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1987. gada 20. maijs, 242/85 Geist/Komisija, Recueil, 2181. lpp., 9. punkts; Tiesa, 1989. gada 26. janvāris, 224/87 Koutchoumoff/Komisija, Recueil, 99. lpp., 10. punkts; Tiesa, 1989. gada 14. marts, 133/88 Del Amo Martinez/Parlaments, Recueil, 689. lpp., 9. un 10. punkts; Pirmās instances tiesa, 1990. gada 29. marts, T‑57/89 Alexandrakis/Komisija, Recueil, II‑143. lpp., 8. punkts; Pirmās instances tiesa, 2004. gada 7. jūlijs, T‑175/03 Schmitt/AER, Krājums, II‑0000. lpp., 42. punkts, un citētā judikatūra.

2.     Ierēdņa iekļaušana to ierēdņu sarakstā, kuri tiek uzskatīti par pelnījušiem, lai tos paaugstinātu amatā karjeras iekšienē, ir tikai sagatavojošs akts un, tātad, tas nav nelabvēlīgs akts. Ta kā iecēlējinstitūcijai nav obligāti jāpaaugstina amatā šajā sarakstā iekļauto ierēdni, ar pašu iekļaušanu tiešā veidā netiek skarts ieinteresētās personas juridiskais stāvoklis; lēmums par tās iespējamo paaugstināšanu amatā vēl joprojām paliek neatrisināts. Attiecībā uz neiekļautajiem ierēdņiem, cita ierēdņa iekļaušana neizmaina vairāk šo pirmo ierēdņu juridisko stāvokli; to ietekmē tikai šo pēdējo ierēdņu faktiska paaugstināšana amatā. Tātad, prasības, kas celta pret paaugstināšanās beigās pieņemto lēmumu, ietvaros ir iespējams apstrīdēt minētā saraksta likumību.

Tikai tad, ja minētā iecēlējinstitūcija uzskata par sev saistošu paaugstināšanas komitejas darba rezultātā izveidoto sarakstu tajā nozīmē, ka tā neparedz paaugstināt amatā šajā sarakstā neminētās personas, lēmums, ar kuru tiek atteikts iekļaut ierēdni minētajā sarakstā, tieši maina neiekļautā ierēdņa juridisko stāvokli un, attiecībā uz to, ir nelabvēlīgs akts.

(skat. 47 un 48. punktu)

Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1990. gada 5. decembris, T‑82/89 Marcato/Komisija, Recueil, II‑735. lpp., 40. un 52. punkts; Pirmās instances tiesa, 2000. gada 3. oktobris, T‑187/98 Cubero Vermurie/Komisija, Recueil FP, I‑A‑195. un II‑885. lpp., 3. punkts.

3.     Kandidātu uz paaugstināšanu amatā nopelnu salīdzinošas izvērtēšanas ietvaros iecelējinstitūcijai ir plaša diskrecionārā vara un šajā jomā Kopienu tiesas kontrolei ir jāaprobežojas ar jautājumu par to, vai, ņemot vērā veidus un līdzekļus, kas noveda administrāciju pie tās novērtējuma, tā ir rīkojusies, ievērojot atbilstošās robežas un nav acīmredzami nepareizi izlietojusi savas pilnvaras. Tādējādi Tiesai nav jāaizstāj minētās iestādes novērtējums ar savu novērtējumu par kandidātu kvalifikāciju un nopelniem.

(skat. 50. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1989. gada 15. marts, 140/87 Bevan/Komisija, Recueil, 701. lpp., 34. punkts; Pirmās instances tiesa, 1996. gada 6. jūnijs, T‑262/94 Baiwir/Komisija, Recueil FP, I‑A‑257. un II‑739. lpp., 66. un 138. punkts; Pirmās instances tiesa, 1998. gada 5. marts, T‑221/96 Manzo-Tafaro/Komisija, Recueil FP, I‑A‑115. un II‑307. lpp., 16. punkts; Pirmās instances tiesa, 2000. gada 13. jūlijs, T‑157/99 Griesel/Padome, Recueil FP, I‑A‑151. un II‑699. lpp., 41. punkts.

4.     Attiecībā uz pierādīšanas pienākumu par patiesu amatā paaugstināmo ierēdņu nopelnu salīdzinošo izvērtēšanu pirms lēmuma pieņemšanas par paaugstināšanu amatā, prasītājam, kas apšauba šādas izvērtēšanas esamību, vismaz ir jāiesniedz pierādījumu kopums, kas ir pietiekami atbilstošs, lai pamatotu viņa argumentāciju par šādas pārbaudes neesamību, lai attiecīgajai iestādei vajadzētu sniegt pierādījumu, ka tā patiešām bija veikusi šādu salīdzinošu izvērtēšanu.

(skat. 59. punktu)

Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1992. gada 30. janvāris, T‑25/90 Schönherr/CES, Recueil, II‑63. lpp., 25. punkts; Pirmās instances tiesa, 2003. gada 19. marts, no T‑188/01 līdz T‑190/01 Tsarnavas/Komisija, Recueil FP, I‑A‑95. un II­495. lpp., 115. punkts.

5.     Iecēlējinstitūcijai ir pilnvaras piemērot tādu metodi, kādu tā uzskata par piemērotāko tad, kad tā veic kandidātu, kuriem ir tiesības tikt paaugstinātiem amatā, attiecīgo dienesta ziņojumu un nopelnu salīdzinošo izvērtējumu, ar nosacījumu, ka ar izvēlēto metodi ir jānodrošina tas, ka kandidātu nopelnu salīdzinoša izvērtēsana tiks veikta dienesta interesēs, pamatojoties uz vienlīdzību un līdzvērtīgiem informācijas avotiem.

(skat. 68. punktu)

Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1993. gada 30. novembris, T‑78/92 Perakis/Parlaments, Recueil, II‑1299. lpp., 14. punkts; Pirmās instances tiesa, 1995. gada 13. jūlijs, T‑557/93 Rasmussen/Komisija, Recueil FP, I‑A‑195. un II‑603. lpp., 20. punkts.

6.     Kaut arī ierēdņu, kuriem ir tiesības tikt paaugstinātiem amatā, nopelni ir kritērijs, kas nosaka jebkāda veida paaugstināšanu amatā, iecelējinstitūcija var, gadījumā, kad nopelni ir vienādi, pakārtoti ņemt vērā citus faktorus, tādus kā kandidātu vecumu un viņu darba stāžu [attiecīgajā] pakāpē vai dienestā.

(skat. 79. punktu)

Atsauces: Pirmās instances tiesa, 2003. gada 9. aprīlis, T‑134/02 Tejada Fernández/Komisija, Recueil FP, I‑A‑125. un II‑609. lpp., 42. punkts, un minētā judikatūra.

7.     Ar praksi par automātisku to ierēdņu, kas minēti sarakstā kā tādi, kuriem veicot iepriekšējo paaugstināšanu amatā ir bijuši lielāki nopelni, lai gan tie nav tikuši paaugstināti amatā, tiek pārkāpts Civildienesta noteikumu 45. pantā paredzētais princips par salīdzinošo nopelnu izvērtējumu tiem ierēdņiem, kuriem ir tiesības tikt paaugstinātiem.

Tomēr, prasība par nopelnu salīdzinošu izvērtēšanu neizslēdz to, ka iecēlējinstitūcija var ņemt vērā apstākli, ka kandidāts jau ir ticis minēts to ierēdņu sarakstā, par kuriem ir nospriests, ka to nopelni bija lielāki iepriekšējās paaugstināšanas amatā laikā, ja katra kandidāta nopelni tiek izvērtēti salīdzinājumā ar citu, uz paaugstināšanu amatā izvirzīto kandidātu nopelniem. No tā izriet, ka iepriekš veiktās paaugstināšanas amatā “seku” ņemšana vērā pati par sevi nevar tikt aizliegta, ja iecēlējinstitūcija tai nepiešķir pārmērīgu nozīmi.

(skat. 82. un 84. punktu)

Atsauce: Pirmās instances tiesa, 1999. gada 25. marts, T‑76/98 Hamptaux/Komisija, Recueil FP, I‑A‑59. un II‑303. lpp., 44. punkts.

8.     Kopienu iestādēm ir jānodrošina, ka mobilitāte nav pretrunā ierēdņu, uz kuriem tā attiecas, karjeras attīstībai. Tāpat šīm iestādēm ir pienākums pārbaudīt, ka amatā pārceltais ierēdnis paaugstināšanas ietvaros netiek sodīts dēļ savas pārcelšanas citā amatā.

Tomēr ierēdnis, lai pierādītu nediskriminācijas principa pārkāpumu, nevar pamatoti salīdzināt savu faktisko stāvokli ar to, par kuru tas tikai pieņem, ka tas varēja būt bijusi viņa, ja vien viņš nebūtu ticis pārcelts amatā. Runājot par pilnīgi hipotētisku ierēdņa stāvokli, nav iespējams konrēti noteikt kādas tam varēja būt bijušas paaugstināšanas iespējas, jo tās ir pārāk nenoteiktas.

(skat. 92. un 95. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1977. gada 27. oktobris, 126/75, 34/76 un 92/76 Giry/Komisija, Recueil, 1937. lpp., 27. un 28. punkts; Tiesa, 1983. gada 5. maijs, 785/79 Pizziolo/Komisija, Recueil, 1343. lpp., 16.  punkts; Cubero Vermurie/Komisija, minēts iepriekš, 68. un 69. punkts.

9.     Metode, kuru izmanto iecēlējinstitūcija, piešķirot paaugstināšanu amatā, un kas sastāv no salīdzinājuma starp divu dažādu ģenerāldirektorātu ierēdņu veiktajiem analītiskajiem vērtējumiem, no vienas puses, ar viņu attiecīgo ģenerāldirektorātu vidējiem analītiskajiem vērtējumiem, no otras puses, tiek uzskatīta par tiesisku, jo ar šādu metodi tiecas likvidēt subjektivitāti, kas izriet no dažādu vērtētāju veiktajiem vērtējumiem.

(skat. 97. punktu)

Atsauce: Cubero Vermurie/Komisija, minēts iepriekš, 85. punkts