PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)

2004. gada 9. novembrī

Lieta T‑116/03

Oreste Montalto

pret

Eiropas Savienības Padomi

Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Pagaidu darbinieks – Paziņojums par vakanci – Darbā pieņemšanas procedūra

Pilns teksts franču valodā II - 0000

Priekšmets:      Prasības mērķis, pirmkārt, ir atcelt Padomes 2002. gada 23. maija lēmumu, ar kuru Apelāciju padomē iecelts papildu priekšsēdētājs, kas vienlaicīgi ir Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju departamenta priekšsēdētājs (OV 2002, C 130, 2. lpp.), un, otrkārt – atlīdzināt zaudējumus.

Nolēmums:         Atcelt Padomes 2002. gada 23. maija lēmumu, ar kuru Apelāciju padomē iecelts papildu priekšsēdētājs, kas vienlaicīgi ir ITSB Apelāciju departamenta priekšsēdētājs. Pārējā daļā prasību noraidīt. Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.     Ierēdņi ─ Pagaidu darbinieki ─ A1 vai A2 pakāpes darbinieki ─ Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Apelāciju padomes priekšsēdētāja amats ─ Pieņemšana darbā ─ Nopelnu salīdzinoša izvērtēšana ─ Administrācijas diskrecionārā vara ─ Ierobežojumi ─ Paziņojumā par vakanci paredzēto nosacījumu un procedūras noteikumu, kas pieņemti diskrecionārās varas īstenošanai, ievērošana

(Padomes Regulas Nr. 40/94 120. panta 1. punkts un 131. panta 1. punkts)

2.     Ierēdņi ─ Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība ─ Nosacījumi ─ Prettiesiskums ─ Kaitējums ─ Cēļoņsakarība ─ Pierādīšanas pienākums

3.     Ierēdņi ─ Prasība ─ Prasība par zaudējumu atlīdzību ─ Apstrīdētā prettiesiskā tiesību akta atcelšana ─ Pienācīga atlīdzība par morālo kaitējumu

1.     Institūcijai, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, it īpaši gadījumā, ja attiecīgais amats ir ļoti augsts un atbilst A1 vai A2 pakāpei, ir plaša diskrecionārā vara, salīdzinot šāda amata kandidātu nopelnus. Tomēr šīs plašās diskrecionārās varas īstenošana paredz vismaz to, ka tiek ievērots viss atbilstošais tiesiskais regulējums, tas ir, ne tikai paziņojums par vakanci, bet arī iespējamie procedūras noteikumi, kurus institūcija ir pieņēmusi tās diskrecionārās varas īstenošanai.

Šajā sakarā institūcijai, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir rūpīgi jāizskata kandidātu dokumenti un apzinīgi jāievēro prasības, kas tostarp noteiktas paziņojumā par vakanci, kā rezultātā minētajai institūcijai ir jānoraida visi tie kandidāti, kas neatbilst kādai no šīm prasībām, jo tās ir kumulatīvas. Paziņojums par vakanci faktiski ir juridiskais ietvars, ko institūcija, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, ir paredzējusi pati sev un kas tai ir rūpīgi jāievēro.

Šīs prasības tāpat ir saistošas Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja Administratīvajai padomei, kad tā īsteno kompetenci, ko tai šīs organizācijas Apelāciju palātas priekšsēdētāja amatā iecelšanas procedūrā paredz Regula Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi. Faktiski, kaut arī tā nav minētā organizācija, kas veic šo iecelšanu amatā, tai ir jāpieņem saraksts ar trim kandidātiem, uz kuru pamatojoties Padome veic iecelšanu, kā rezultātā tai ir plaša diskrecionārā vara kandidātu novērtēšanā, un līdz ar to – izšķiroša loma.

(skat. 63.–68. un 107. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1993. gada 18. marts, C‑35/92 P Parlaments/Frederiksen, Recueil, I‑991. lpp., 15. un 16. punkts; Pirmās instances tiesa, 1996. gada 2. oktobris, T‑356/94 Vecchi/Komisija, Recueil FP, I‑A‑437. un II‑1251. lpp., 50.–58. punkts; Pirmās instances tiesa, 2001. gada 20. septembris, T‑95/01 Coget u.c./Revīzijas palāta, Recueil FP, I‑A‑191. un II‑879. lpp., 113. punkts; Pirmās instances tiesa, 2002. gada 9. jūlijs, T‑158/01 Tilgenkamp/Komisija, Recueil FP, I‑A‑111. un II‑595. lpp., 58. punkts; Pirmās instances tiesa, 2003. gada 18. septembris, Pappas/Reģionu komiteja, T‑73/01, Recueil FP, I‑A‑207. un II‑1011. lpp., 52.–54. punkts.

2.     Kopienu ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās nozīmē, ka ir izpildīts nosacījumu kopums attiecībā uz iestādēm pārmestās darbības prettiesiskumu, zaudējumu esamību un cēļoņsakarības pastāvēšanu starp uzvedību un kaitējumu. No tā izriet, ka pat tādā gadījumā, kad ir pierādīta kādas iestādes kļūda, Kopienu atbildība iestājas tikai tad, ja prasītājs ir pierādījis tam nodarītā kaitējuma esamību.

(skat. 125. un 126. punktu)

Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1994. gada 9. februāris, T‑82/91 Latham/Komisija, Recueil FP, I‑A‑15. un II‑61. lpp., 72. punkts; Pirmās instances tiesa, 1998. gada 14. maijs, T‑165/95 Lucaccioni/Komisija, Recueil FP, I‑A‑203. un II‑627. lpp., 57. punkts; Pirmās instances tiesa, 2001. gada 24. aprīlis, T‑172/00 Pierard/Komisija, Recueil FP, I‑A‑91. un II‑429. lpp., 34. un 35. punkts.

3.     Apstrīdētā akta atcelšana pati par sevi var būt adekvāta atlīdzība, kas principā ir pietiekama jebkāda morālā kaitējuma, kuru prasītājs varēja ciest, atlīdzināšanai.

(skat. 127. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1990. gada 7. februāris, C‑343/87 Culin/Komisija, Recueil, I‑225. lpp., 25.–29. punkts; Pirmās instances tiesa, 1995. gada 26. janvāris, T‑60/94 Pierrat/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑23. un II‑77. lpp., 62. punkts.