Lieta C‑422/02 P

Europe Chemi-Con (Vācija) GmbH

pret

Eiropas Savienības Padomi

Apelācija – Antidempinga pasākumi – Regula, ar ko izbeidz antidempinga procedūras – Atpakaļejošs spēks – Vienlīdzīga attieksme – Nediskriminācija – Noteiktu Japānas izcelsmes lielu elektrolītisko alumīnija kondensatoru imports

Ģenerāladvokāta F. Dž. Džeikobsa [F. G. Jacobs] secinājumi, sniegti 2004. gada 29. aprīlī  

Tiesas spriedums (pirmā palāta) 2005. gada 27. janvārī  

Sprieduma kopsavilkums

Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība no dempinga prakses – Vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā uz importu no dažādām valstīm – Piemērojamība dažādu valstu izcelsmes produktiem, kurus visus skar dempings, bet uz vieniem attiecas galīgās nodevas pārskatīšanas procedūra un uz otriem – sākotnējā izmeklēšana

(Padomes Regulas Nr. 384/96 5. pants, 9. panta 5. punkts un 11. panta 2. punkts)

Pastāv objektīva atšķirība starp sākotnējās izmeklēšanas procedūru, kuras mērķis ir noteikt dempinga prakses pastāvēšanu un antidempinga pasākuma, kura termiņš beidzas, pārskatīšanas procedūru. Lai gan imports, kam piemēro pārskatīšanas procedūru, ir imports, kam jau tiek piemēroti galīgie antidempinga pasākumi un attiecībā uz kuru ir sniegti pietiekami pierādījumi, lai konstatētu, ka šo pasākumu atcelšana, iespējams, radītu dempinga un zaudējumu turpināšanos vai atkārtošanos, ja imports ir pakļauts sākotnējai izmeklēšanai, šādas izmeklēšanas mērķis ir tieši konstatēt jebkāda apgalvotā dempinga pastāvēšanu, pakāpi un sekas, pat ja šādas izmeklēšanas uzsākšana norāda uz pietiekamu pierādījumu esamību šādas procedūras uzsākšanas attaisnošanai.

No tā izriet, ka antidempinga galīgās nodevas iekasēšana līdz tās pārskatīšanas procedūras beigām, lai gan šāda veida nodeva nav iekasēta tajā pašā laikposmā līdzīgiem citas valsts izcelsmes produktiem, attiecībā uz kuriem tiek veikta sākotnējā izmeklēšana, nerada vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

Turklāt Padomei nav pienākuma atturēties no Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96, kas paredz antidempinga galīgo nodevu iekasēšanas turpināšanu līdz pārskatīšanas rezultātu saņemšanai, 11. panta 2. punkta piemērošanas saskaņā ar šīs pašas regulas 9. panta 5. punktā noteikto nediskriminācijas principu. 9. panta 5. punktā noteiktais princips neliek Padomei īstenot absolūti vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz importa nodevas iekasēšanu par importu atšķirīgās situācijās, ja tā lemj beigt pārskatīšanas procedūru, pamatojoties uz to, ka līdzīgā situācijā antidempinga nodeva netika piemērota importam, kas ir līdzīgs importam, kas tiek pārskatīts, bet kas nāk no cita avota un par ko tika veikta sākotnējā izmeklēšana.

(sal. ar 50.–52. punktu)

2005. gada 27. janvārī (*)

Apelācija – Antidempinga pasākumi – Regula, ar ko izbeidz antidempinga procedūras – Atpakaļejošs spēks – Vienlīdzīga attieksme – Nediskriminācija – Noteiktu Japānas izcelsmes lielu elektrolītisko alumīnija kondensatoru imports

Lieta C‑422/02 P

par apelācijas sūdzību atbilstoši Tiesas Statūtu 49. pantam, ko 2002. gada 21. novembrī iesniedza

Europe Chemi‑Con (Vācija) GmbH, Nirnberga (Vācija), ko pārstāv K. Adamantopuls [K. Adamantopoulos], dikigoros, Dž. Brentons [J. Branton], solicitor, un H. Gutjeress Žisbērs [J. Gutiérrez Gisbert], abogado, kas norādīja adresi Luksemburgā,

apelācijas sūdzības iesniedzēja,

pārējiem lietas dalībniekiem esot:

Eiropas Savienības Padomei, ko pārstāv S. Markuarts [S. Marquardt], kam palīdz G. Berišs [G. Berrisch], avocat,

atbildētāja pirmajā instancē,

un

Eiropas Kopienu Komisijai, ko pārstāv T. Šarfs [T. Scharf] un S. Mīnija [S. Meany], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

persona, kas iestājās lietā pirmajā instancē.

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann], tiesneši A. Ross [A. Rosas] (referents) un S. fon Bārs [S. von Bahr],

ģenerāladvokāts F. Dž. Džeikobss [F. G. Jacobs],

sekretārs R. Grass [R. Grass],

ņemot vērā rakstveida procesu,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 29. aprīlī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1       Iesniedzot apelācijas sūdzību, Europe Chemi‑Con (Vācija) GmbH (turpmāk tekstā – “Chemi‑Con”) lūdz atcelt Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. septembra spriedumu lietā Europe Chemi‑Con (Vācija)/Padome (T‑89/00, Recueil, II‑3651. lpp., turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru ir noraidīta tās prasība atcelt Padomes 2000. gada 24. janvāra Regulas (EK) Nr. 173/2000, ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz noteiktu Japānas, Korejas Republikas un Taivānas izcelsmes lielu alumīnija elektrolītisko kondensatoru importu (OV L 22, 1. lpp., turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”), 3. panta otro daļu.

 Atbilstošās tiesību normas

 Kopienu tiesiskais regulējums

2       Antidempinga procedūras nosaka Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 1996, L 56, 1. lpp.), kuru groza ar Padomes 1998. gada 27. aprīļa Regulu (EK) Nr. 905/98 (OV L 128, 18. lpp., turpmāk tekstā – “pamatregula”). Saskaņā ar tās 23. panta otro daļu pamatregula ir pieņemta, neskarot antidempinga procedūras, kas ir jau uzsāktas, pamatojoties uz Padomes 1994. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 3283/94 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 349, 1. lpp.), kas tika piemērota pirms pamatregulas stāšanās spēkā.

3       Pamatregulas 5. pants noteic lietas sākotnējās izskatīšanas uzsākšanu, kuras mērķis ir noteikt sūdzībā apgalvotā dempinga pastāvēšanu, pakāpi un sekas.

4       Pamatregulas 7. panta 1. punkts nosaka:

“Pagaidu nodevas var uzlikt, ja lietas izskatīšana ir uzsākta saskaņā ar 5. pantu, ja par to ir paziņots un ieinteresētajām pusēm ir bijušas atbilstīgas iespējas iesniegt informāciju un sniegt komentārus saskaņā ar 5. panta 10. punktu, ja provizoriski ir konstatēts dempings un no tā izrietošie zaudējumi Kopienas ražošanas nozarei un ja Kopienas interesēs ir novērst šādus zaudējumus. Pagaidu nodevas ievieš ne agrāk kā 60 dienas pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas, bet ne vēlāk kā 9 mēnešus pēc lietas izskatīšanas sākuma.”

5       Šīs regulas 7. panta 7. punkts paredz:

“Pagaidu nodevas var uzlikt uz sešiem mēnešiem un pagarināt šo laikposmu vēl par trim mēnešiem, vai arī uzlikt uz deviņiem mēnešiem. Taču nodevu piemērošanu var pagarināt vai uzlikt tikai uz deviņiem mēnešiem, ja eksportētāji, kas veido nozīmīgu attiecīgo tirdzniecības darījumu procentu, to pieprasa vai neiebilst pret Komisijas paziņojumu.”

6       Pamatregulas 9. panta 4. un 5. punkts ir izteikts šādi:

“4.      Ja fakti galīgi apliecina dempinga un tā radīto zaudējumu pastāvēšanu, un Kopienas interesēs ir iejaukties saskaņā ar 21. pantu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un konsultācijām ar Konsultatīvo komiteju ar vienkāršu balsu vairākumu uzliek galīgo antidempinga nodevu. Ja spēkā ir pagaidu nodevas, ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms šo nodevu piemērošanas termiņa beigām Padomei iesniedz priekšlikumu par galīgo lēmumu. Antidempinga nodevu apmērs nepārsniedz konstatēto dempinga starpību, bet tam jābūt mazākam par dempinga starpību, ja ar to pietiek, lai novērstu zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

5.      Visos gadījumos, kad konstatē, ka kāda no visiem avotiem importētā prece ir prece par dempinga cenām un rada zaudējumus, piemēro attiecīga lieluma antidempinga nodevu, nepieļaujot diskrimināciju; izņēmums ir imports no tiem avotiem, kur saskaņā ar šīs regulas noteikumiem ir pieņemti cenu labojumi. [..]”

7       Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. un 3. punktu:

“2.      Galīgā antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā uzlikšanas vai piecus gadus pēc datuma, kurā beidzās pēdējais pārskats par dempingu un zaudējumiem, ja vien pārskatā nekonstatē, ka pasākuma beigas var novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās. Šādu termiņa beigu pārskatu sāk pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc Kopienas ražotāju pieprasījuma, vai viņu vārdā iesniegta pieprasījuma, un pasākums paliek spēkā, kamēr nav zināmi šāda pārskata rezultāti.

Termiņa beigu pārskatu sāk, ja pieprasījums satur pietiekamus pierādījumus tam, ka pasākumu beigas varētu novest pie dempinga un zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās. [..]

[..]

3.      Ja uzskata par lietderīgu, pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma, vai pēc kāda eksportētāja vai importētāja pieprasījuma, ar noteikumu, ka pēc galīgā pasākuma ieviešanas ir pagājis attiecīgs laikposms vai vismaz viens gads, vai pēc Kopienas ražotāju pieprasījuma, kurā ir ietverti pietiekami pierādījumi, kas pamato nepieciešamību pēc šādas starpposma pārskata, var pārskatīt arī nepieciešamību turpināt pasākumu piemērošanu.

Starpposma pārbaudi uzsāk, ja pieprasījumā ir sniegti pietiekami pierādījumi tam, ka pasākuma turpmāka piemērošana, lai neitralizētu dempingu, ilgāk nav nepieciešama, un/vai nav domājams, ka zaudējumi turpināsies vai atkārtosies, ja pasākumu atceltu vai mainītu, vai ka ar esošo pasākumu nepietiek vai vairs nepietiek, lai neitralizētu dempingu, kas rada zaudējumus.

[..]”

 Starptautiskais tiesiskais regulējums

8       Līguma par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (OV L 336, 103. lpp., turpmāk tekstā – “1994. gada Antidempinga kodekss”) 9. panta 9.2. punkts, kas atrodams 1A pielikumā Līgumam, kas izveido Pasaules Tirdzniecības organizāciju, ko apstiprina Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmuma 94/800/EK par daudzpusējās tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas vienošanās (1986–1994) (OV L 336, 1. lpp.) noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā, kas attiecas uz tās pilnvaru jautājumiem, 1. pants, ir šāds:

“Ja antidempinga nodeva tiek piemērota kādai precei, šāda antidempinga nodeva tiek iekasēta attiecīgajā apmērā katrā gadījumā atsevišķi, nepieļaujot diskrimināciju, par šādas preces importu no visiem avotiem, kas atzīti par dempingam pakļautiem un kaitējumu radošiem, izņemot importus no tiem avotiem, no kuriem šī Līguma ietvaros pieņemti cenu labojumi. Institūcijām jānorāda attiecīgās preces piegādātājs vai piegādātāji. Ja tomēr ir iesaistīti vairāki piegādātāji no vienas un tās pašas valsts un nav iespējams nosaukt visus šos piegādātājus, iestādes var nosaukt attiecīgo piegādātāju valsti. Ja ir iesaistīti vairāki piegādātāji no vairākām valstīm, valsts iestādes var nosaukt vai nu visus iesaistītos piegādātājus, vai, ja tas nav reāli iespējams, visas iesaistītās piegādātājas valstis.”

 Prāvas rašanās fakti

9       Chemi‑Con ir Tokijā (Japānā) dibinātajai Nippon Chemi‑Con Inc. (turpmāk tekstā – “NCC”) 100 % piederošs meitas uzņēmums. NCC ražo noteikta veida lielus alumīnija elektrolītiskos kondensatorus (turpmāk tekstā – “LAEK”). Chemi‑Con ir ekskluzīvais NCC ražoto LAEK izplatītājs un importētājs Eiropas Kopienā.

10     Ar 1992. gada 4. decembri Padomes 1992. gada 30. novembra Regula (EEK) Nr. 3482/92 (OV L 353, 1. lpp.) noteica galīgo antidempinga nodevu Japānas izcelsmes LAEK importam Kopienā, kā arī šī regula nosaka galīgo pagaidu antidempinga nodevas iekasēšanu. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punkta pirmo daļu galīgā antidempinga pasākuma termiņam bija jābeidzas piecus gadus pēc tā uzlikšanas, tas ir, 1997. gada 4. decembrī.

11     Padomes 1994. gada 13. jūnija Regula (EK) Nr. 1384/94 (OV L 152, 1. lpp.) noteica arī galīgo antidempinga nodevu Korejas un Taivānas izcelsmes LAEK importam, sākot ar 1994. gada 19. jūniju.

12     Ar 1997. gada 3. decembra “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī” publicēto paziņojumu (OV L 365, 5. lpp.) Komisija informēja par noteikta veida Japānas izcelsmes LAEK importam piemērojamo antidempinga pasākumu pārskatīšanu. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārskatīšanas laikā tika iekasētas šim importam piemērojamās antidempinga nodevas.

13     Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu Komisija pēc savas iniciatīvas izlēma ar paziņojumu, kas publicēts 1998. gada 7. aprīļa “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī” (OV C 107, 4. lpp.), uzsākt noteikta veida Korejas un Taivānas izcelsmes LAEK piemērojamo antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanu.

14     Turklāt ar 1997. gada 29. novembra “Oficiālajā Vēstnesī” (OV C 363, 2. lpp.) paziņoto viedokli Komisija bija nolēmusi saskaņā ar pamatregulas 5. pantu uzsākt antidempinga procedūru un sākt pārbaudi attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu un Taizemes izcelsmes noteikta veida LAEK. Ar Komisijas 1998. gada 27. augusta Regulu (EK) Nr. 1845/98 (OV L 240, 4. lpp.) šādam LAEK importam tika noteikta pagaidu antidempinga nodeva. Vēlāk Komisija ierosināja Padomei uzlikt galīgo antidempinga nodevu šim importam. Padome tomēr nepieņēma šo priekšlikumu pamatregulas 6. panta 9. punktā noteikto 15 mēnešu laikā.

15     Tā rezultātā importam no Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemes netika piemērota galīgā antidempinga nodeva un pagaidu pasākumi, kas stājās spēkā 1998. gada 29. augustā, zaudēja spēku 1999. gada 28. februārī. Līdz ar to pagaidu antidempinga nodevas par šo importu nekad netika galīgi iekasētas.

16     1999. gada 21. maijā Komisija nosūtīja Chemi‑Con informatīvu dokumentu pamatregulas 20. panta izpratnē, kurā pausti svarīgi fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika plānots ierosināt noteiktiem Japānas izcelsmes LAEK piemēroto antidempinga pasākumu pārskatīšanas izbeigšanu sakarā ar galīgo nodevu nepiemērošanu noteiktiem ASV un Taizemes izcelsmes LAEK.

17     Laikposmā no 1999. gada 31. maija līdz 2. novembrim notika sarakste starp Chemi‑Con un Komisiju, un 1999. gada 15. jūnijā notika uzklausīšana. Visa šī procesa laikā Chemi‑Con uzstāja, ka pārskatīšanas beigšanai un tādējādi antidempinga procedūras slēgšanai bija jābūt spēkā retroaktīvi no 1997. gada 4. decembra, datuma, kad izbeidzās 1992. gadā noteiktu Japānas izcelsmes LAEK importam piemēroto antidempinga nodevu piemērošanas termiņš.

18     Pieņemot apstrīdēto regulu, Padome nolēma, ka, nepiemērojot pasākumus attiecībā uz ASV un Taizemes izcelsmes LAEK, būtu diskriminējoši piemērot jebkādus antidempinga pasākumus attiecībā uz noteiktu Japānas, Korejas un Taivānas izcelsmes LAEK importu.

19     Apstrīdētā regula paredz:

“1. pants

Antidempinga pasākumi attiecībā uz noteiktu Japānas izcelsmes [LAEK] importu tiek izbeigti.

2. pants

Antidempinga pasākumi attiecībā uz noteiktu Korejas Republikas un Taivānas izcelsmes [LAEK] importu tiek izbeigti.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākošajā dienā pēc tās publicēšanas “Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī”.

Tā tiek piemērota, sākot ar 1999. gada 28. februāri.”

20     Apstrīdētās regulas apsvērumos Padome pamato antidempinga pasākumu izbeigšanu šādi:

“132. Kā minēts iepriekš sestajā apsvērumā, 1997. gada novembrī saskaņā ar pamatregulas 5. pantu tika uzsākta tālāka izmeklēšana attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu un Taizemes izcelsmes LAEK. Komisijas [veiktajā] izmeklēšanā tika nepārprotami konstatēts, ka pastāv būtisks dempings un tā rezultātā nodarīti būtiski zaudējumi Kopienas rūpniecībai. Netika konstatēti jebkādi nepārvarami iemesli tam, ka jauni galīgie pasākumi būtu pret Kopienas interesēm. Līdz ar to Komisija ierosināja Padomei piemērot galīgos antidempinga pasākumus Amerikas Savienoto Valstu un Taizemes izcelsmes LAEK importam. Tomēr Padome nepieņēma priekšlikumu pamatregulas noteiktajā termiņā. Kā rezultātā importam no Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemes netika piemēroti galīgie pasākumi un pagaidu pasākumi, kas stājās spēkā 1998. gada augustā, beidzās 1999. gada 28. februārī.

133.      Jaunā izmeklēšana saistībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemi un divas šīs pārskatīšanas lielākoties tika veiktas vienlaicīgi. Kā norādīts iepriekš, pamatā šajās pārskatīšanās par to pašu preci ir iegūti tie paši secinājumi kas jaunajā izmeklēšanā saistībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemi. Šie secinājumi principā prasa grozīt galīgos pasākumus attiecībā uz importu no Japānas, Korejas Republikas un Taivānas.

Tomēr pamatregulas 9. panta 5. punkts noteic, ka antidempinga nodevas tiek uzliktas, nepieļaujot diskrimināciju, no visiem avotiem par dempinga cenām importētām precēm un [precēm,] kas rada zaudējumus.

134.      Līdz ar to ir secināts, ka, nepastāvot pasākumiem pret Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemi, jebkādu pasākumu piemērošana importam no Japānas, Korejas Republikas un Taivānas šīs izmeklēšanas rezultātā būtu diskriminācija pret šīm trim pēdējām minētajām valstīm.

135.      Ņemot vērā iepriekš minēto, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju un ievērotu nediskriminācijas principu, kā noteikts pamatregulas 9. panta 5. punktā, ir jāizbeidz izmeklēšana sakarā ar Japānas, Korejas Republikas un Taivānas izcelsmes LAEK importu, nepiemērojot antidempinga pasākumus.

136.      Kāds Japānas eksporta ražotājs norādīja, ka izmeklēšana par Japānu būtu jāizbeidz ar atpakaļejošu spēku, skaitot no šīs pārskatīšanas uzsākšanas datuma, t.i., 1997. gada 3. decembra, pamatojoties uz to, ka, kamēr pārskatīšana par Japānu vēl notika, šīs valsts izcelsmes [preču] importam tika piemēroti pasākumi un attiecībā pret tiem pastāvēja diskriminācija, salīdzinot ar importu no Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemes, par kuru nodevas netika iekasētas.

137.      Tomēr, kā ir norādīts 132. apsvērumā iepriekš, laikā no 1997. gada decembra līdz 1999. gada 28. februārim par importu no Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemes tika veikta izmeklēšana, tāpat kā par importu no Japānas. Fakts, ka tajā laikposmā pasākumi bija spēkā pret Japānu, bet ne pret Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemi, atspoguļo tikai to, ka procedūra attiecībā pret Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemi bija citā stadijā, jo izmeklēšana bija sākotnējā izmeklēšana, kamēr attiecībā pret Japānu piemērotie pasākumi bija tie, ko noteica Regula Nr. 3482/92. Šādos apstākļos diskriminācijas nebija, jo situācija katrā no procedūrām bija atšķirīga.

138.      Tomēr ir atzīts, ka, sākot no 1999. gada 28. februāra, ņemot vērā iepriekš 132.–135. apsvērumā izteiktos slēdzienus, pret precēm, kas ir importētas no Japānas, ir jāattiecas tāpat kā tām, kurām ir Amerikas Savienoto Valstu un Taizemes izcelsme. Tas pats attiecas uz Korejas Republiku un Taivānu. Izmeklēšana par Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemi bija jāpabeidz līdz 1999. gada 28. februārim vai nu ar pasākumu piemērošanu, vai procesa izbeigšanu. Pašreizējā izmeklēšana ir nonākusi pie izmeklēšanas par Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemi līdzīgiem secinājumiem, un līdz ar to tāds pats rezultāts ir jāpiemēro arī šajā procedūrā.”

 Process Pirmās instance tiesā un pārsūdzētais spriedums

21     Ar Pirmās instances tiesai iesniegto prasības pieteikumu 2000. gada 14. aprīlī Chemi‑Con lūdza apstrīdētās regulas 3. panta otrās daļas atcelšanu tiktāl, ciktāl tās atpakaļejošais spēks netika noteikts ar 1997. gada 4. decembri.

22     Ar 2000. gada 17. novembra rīkojumu Pirmās instances tiesas paplašinātās ceturtās palātas priekšsēdētājs apmierināja Komisijas lūgumu par iestāšanos lietā, lai atbalstītu Padomes secinājumus. Padome, ko atbalstīja Komisija, pamatā lūdza prasību noraidīt kā nepieņemamu un, pakārtoti, kā nepamatotu.

23     Ar pārsūdzēto spriedumu Pirmās instances tiesa noraidīja prasību.

24     Pēc tam, kad prasība tika atzīta par pieņemamu, Pirmās instances tiesa noraidīja pirmo Chemi‑Con izvirzīto pamatu par acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Pirmās instances tiesa atzina, ka prasītāja pēc būtības norāda uz tiesisku maldību attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu apstrīdētajā regulā, nevis uz to, ka Padome būtu acīmredzami kļūdījusies faktu vērtējumā. Pirmās instances tiesa pārsūdzētā sprieduma 53.–59. punktā uzskatīja, ka minētā Regula nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu, kas ir izteikts pamatregulas 9. panta 5. punktā, attiecībā uz laika posmu no 1997. gada 4. decembra līdz 1999. gada 28. februārim.

25     Kā uzskata Pirmās instances tiesa, abas aplūkojamās procedūras, tas ir, pārskatīšanu attiecībā uz importu no Japānas un sākotnējo izmeklēšanu par importu no Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemes, regulē atšķirīgi pamatregulas noteikumi, kas noveda pie atšķirīgiem rezultātiem attiecībā uz antidempinga nodevas iekasēšanu (53. punkts). Pirmās instances tiesa uzskata, ka tad, kad procedūra ir izbeigta, nenosakot antidempinga pasākumus sākotnējās izmeklēšanas stadijā, uz ko attiecas minētās regulas 5. pants, netiek piemērota galīgā nodeva, un pagaidu nodeva netiek galīgi iekasēta (54. punkts). No otras puses, šīs pašas regulas 11. panta 2. punkts noteic attiecībā uz pārskatīšanas procedūru to, ka antidempinga pasākuma termiņš beidzas piecus gadus pēc tā noteikšanas un ka gadījumā, ja šāds pasākums, kura termiņš iztek, tiek pārskatīts, pasākums paliek spēkā līdz pārskatīšanas rezultātu sagaidīšanai (56. punkts).

26     Pārsūdzētā sprieduma 57. un 58. punktā Pirmās instances tiesa nosprieda:

“57      Līdz ar to, pat ja tajā pašā izmeklēšanas periodā pārskatīšana tika vienlaicīgi veikta par dažādu valstu izcelsmes līdzīgām precēm un ja tika pieņemti līdzīgi secinājumi attiecībā uz dempingu, zaudējumiem un Kopienas interesēm, atšķirībai attieksmē, kas pastāv pret importu no Japānas un [importu] no Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemes attiecībā uz antidempinga nodevu iekasēšanu, ir tiesiskais pamatojums pamatregulā, un to nevarētu līdz ar to uzskatīt par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu (skat. šajā sakarā Tiesas 1990. gada 11. jūlija spriedumu lietā C‑323/88 Sermes, Recueil, I‑3027. lpp., 45.–48. punkts).

58      Turklāt Padomei nav pienākuma nepiemērot pamatregulas 11. panta 2. punktu saskaņā ar šīs pašas regulas 9. panta 5. punktu. Šī pēdējā norma attiecas tikai uz antidempinga nodevas uzlikšanu. Tomēr šajā lietā antidempinga nodevu, kas prasītājai bija jāmaksā laikposmā no 1997. gada 4. decembra līdz 1999. gada 28. februārim, noteica Regula Nr. 3482/92, un to turpināja iekasēt, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, kas ir speciālā norma. Tādējādi neatkarīgi no sākotnējās izmeklēšanas uzsākšanas par importu no Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemes prasītājai bija jāturpina maksāt antidempinga nodeva, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu.”

27     Turklāt Pirmās instances tiesa noraidīja Chemi‑Con argumentus, ka situācija šajā lietā bija pielīdzināma tai, kas bija pamatā Padomes 1993. gada 13. septembra Regulai (EEK) Nr. 2553/93, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2089/84, ar ko uzliek galīgo antidempinga nodevu lodīšu gultņiem no Japānas un Singapūras (OV L 235, 3. lpp.), kas noteica atpakaļejošu spēku galīgās antidempinga nodevas, kas tika noteikta pirms šīs regulas, iztecēšanas termiņam, sākot no pārskatīšanas procedūras uzsākšanas datuma. Tā norādīja, ka apstākļi, kas noveda pie šīs regulas [pieņemšanas], bija daudzējādā ziņā atšķirīgi no tiem, kas bija apstrīdētās regulas pamatā (pārsūdzētā sprieduma 59. punkts).

28     Saistībā ar Chemi‑Con otro pamatu par apstrīdētās regulas nepietiekamu pamatojumu Pirmās instances tiesa atsaucas uz Tiesas pastāvīgo judikatūru saistībā ar pamatojuma norādīšanu, kas tiek prasīts saskaņā ar EKL 253. pantu un īpaši saistībā ar vispārpiemērojamiem aktiem (pārsūdzētā sprieduma 65. un 66. punkts). Tā secināja, ka minētās regulas pamatojums, ņemot vērā tās saturu un tās pieņemšanu aptverošo kontekstu, ir pietiekams.

 Lietas dalībnieku prasījumi

29     Chemi‑Con prasījumi Eiropas Kopienu Tiesai ir šādi:

–       atcelt pārsūdzēto spriedumu;

–       piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs un

–       prioritāri atzīt par spēkā neesošu apstrīdētās regulas 3. panta otro daļu, ciktāl tā nenosaka 1997. gada 4. decembri par šīs regulas atpakaļejošā spēka datumu, vai pakārtoti – nosūtīt lietu atpakaļ Pirmās instances tiesai, lai tā pieņem lēmumu par minētā noteikuma atcelšanu.

30     Padome un Komisija lūdz apelācijas sūdzību noraidīt un piespriest Chemi‑Con atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Par apelācijas sūdzību

31     Apelācijas sūdzības atbalstam Chemi‑Con norāda uz trīs pamatiem, ar kuriem tā apstrīd to, ka Pirmās instances tiesa ir noraidījusi pirmo izvirzīto pamatu. Apelācijas sūdzības pirmais pamats ir par Pirmās instances tiesas tiesisku maldību, jo pārsūdzētā sprieduma 48. punktā tā ir nepareizi kvalificējusi Chemi‑Con norādīto pamatu par to, ka Padome ir pārkāpusi pamatregulas 9. panta 5. punktā paredzēto nediskriminācijas principu, nevis vienlīdzīgas attieksmes principu. Otrais pamats ir par tiesisku maldību, ko it kā ir pieļāvusi Pirmās instances tiesa tās sprieduma 58. punktā attiecībā uz šī pamatregulas noteikuma interpretāciju. Trešais pamats ir par tiesisku maldību, ko it kā ir pieļāvusi Pirmās instances tiesa tā paša sprieduma 57. punktā attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu. Turklāt šī principa piemērošanai tika sniegts nepietiekams vai apšaubāms pamatojums.

32     Kā pareizi ir norādījusi Padome un Komisija, apelācijas sūdzības pamati būtībā ir par vienu un to pašu pamatjautājumu, kas ir saistīts ar pamatregulas 9. panta 5. punktā izteiktā vienlīdzīgas attieksmes principa vai nediskriminācijas principa interpretāciju un piemērošanu. Jautājums būtībā ir par to, vai, ja līdzīgu preču no dažādiem avotiem imports Kopienā ir pakļauts atsevišķām antidempinga procedūrām, kas atrodas dažādās šīs regulas atšķirīgi noteiktās stadijās, šis princips tomēr nosaka, ka saistībā ar antidempinga nodevu iekasēšanu pret visu šo importu būtu jāattiecas līdzīgi tādējādi, ka šādas nodevas nevar tikt iekasētas par importu no noteiktiem avotiem, ja tās netiek iekasētas par līdzīgām precēm no citiem avotiem.

 Par pirmo pamatu

33     Saistībā ar apelācijas sūdzības pirmo pamatu, kā savu secinājumu 36.–38. punktā to ir norādījis ģenerāladvokāts, jāatzīst, nav lielas nozīmes tam, vai pamatregulas 9. panta 5. punktā izteiktais princips ir apzīmēts kā “vienlīdzīgas attieksmes princips” vai “nediskriminācijas princips”. Tie ir divi apzīmējumi vienam un tam pašam vispārīgam Kopienu tiesību principam, kas aizliedz gan līdzīgu situāciju aplūkošanu dažādi, gan atšķirīgu situāciju aplūkošanu vienādi, ja vien šādai attieksmei nav objektīvi iemesli (skat. īpaši 2002. gada 12. decembra spriedumu lietā C‑442/00 Rodríguez Caballero, Recueil, I‑11915. lpp., 32. punkts un tajā minētā judikatūra). No pārsūdzētā sprieduma 50., 51. un 57. punkta skaidri izriet, ka Pirmās instances tiesa aplūkoja LAEK importu no Japānas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemes saskaņā ar šo principu, kā tas ir īpaši izteikts 9. panta 5. punktā. Tādējādi Chemi‑Con nevar apgalvot, ka pārsūdzētā sprieduma 48. punktā Pirmās instances tiesa ir pārpratusi principu, uz kura pārkāpumu Chemi‑Con tai norādīja.

34     No iepriekš minētā izriet, ka pirmais apelācijas sūdzības pamats par Chemi‑Con Pirmās instances tiesai izvirzītā pamata nepareizu kvalificēšanu ir nepamatots un ir noraidāms.

 Par otro pamatu

 Par otrā pamata pirmo daļu

35     Ar otrā pamata pirmo daļu Chemi‑Con apstrīd apgalvojumu pārsūdzētā sprieduma 58. punktā, saskaņā ar kuru pamatregulas 9. panta 5. punkts attiecas tikai uz antidempinga nodevu uzlikšanu. Tā secina no šī apgalvojuma, ka Pirmās instances tiesa izslēdza iespēju, ka diskriminācijas aizliegums, ko nosaka šis noteikums, varētu tikt piemērots gadījumos, kad tiek turpināts iekasēt antidempinga nodevas, pamatojoties uz šīs regulas 11. panta 2. punktu.

36     Kā uzskata Chemi‑Con, pamatregulas 9. panta 5. punkts ir jāpiemēro visos gadījumos, kad tiek iekasētas antidempinga nodevas. Šajā lietā šis noteikums liedz, pamatojoties uz šīs regulas 11. panta 2. punktu, LAEK importētājiem no Japānas prasīt maksāt antidempinga nodevas līdz lēmuma pieņemšanai sakarā ar antidempinga pasākumu, kuru termiņš drīzumā iztek, izskatīšanu, kamēr līdzīgu preču importam no Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemes, par ko tajā pašā laikā veic sākotnējo izmeklēšanu, kuras iznākums bija tāds pats kā pārskatīšanai, netika piemērota galīgā šī veida nodevas iekasēšana. Šajā sakarā Chemi‑Con uzskata, ka apstrīdētā regula bija jāpiemēro ar atpakaļejošu datumu, sākot no 1997. gada 4. decembra, tas ir, no pirmās dienas, kad tai tika pieprasīts samaksāt antidempinga nodevu, pamatojoties uz 11. panta 2. punktu. Līdz 1997. gada 3. decembrim, datumam, kas ir norādīts apstrīdētās regulas 136. apsvērumā, šāda nodeva bija jāmaksā, pamatojoties uz Regulu Nr. 3482/92.

37     Padome un Komisija apgalvo, ka, uzskatot, ka pamatregulas 9. panta 5. punkts attiecas tikai uz antidempinga nodevu piemērošanu, Pirmās instances tiesa nepieļāva tiesisku maldību šī noteikuma interpretācijā. Tās uzsver, ka atšķirībā no 1994. gada Antidempinga kodeksa 9. panta 9.2. punkta, uz ko norāda Chemi‑Con, 9. panta 5. punkta formulējums skaidri norāda uz antidempinga nodevas piemērošanu, nevis uz šādas nodevas iekasēšanu.

38     Kā uzskata Padome, tā kā pamatregulas 9. panta 5. punkts aizliedz diskriminējošu attieksmi, uzliekot antidempinga nodevas, tas satur stingru normu, kas ir plašāka nekā pienākumi, kas Kopienai izriet no 1994. gada Antidempinga kodeksa. Šī kodeksa 9. panta 9.2. punkts tikai pieprasa, ka, ja tiek uzliktas antidempinga nodevas, tad tās ir jāiekasē nediskriminējošā veidā. Šādas interpretācijas atbalstam Padome citē ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) izveidotā Paneļa 1997. gada 4. jūlija ziņojumu, kas saucas “Antidempinga nodevu piemērošana kokvilnas šķiedrai no Brazīlijas”, kas tika sagatavots saskaņā ar 1979. gada Vienošanās par VVTT VI panta īstenošanu (VVTT Antidempinga kodekss, OV 1980, L 71, 90. lpp.) 8. panta 8.2. punktu, kas atbilst 1994. gada Antidempinga kodeksa 9. panta 9.2. punktam. Tomēr tā uzskata, ka fakts, ka 9. panta 5. punkts attiecas tikai uz antidempinga nodevu uzlikšanu, nenozīmē, ka šo nodevu iekasēšana pati par sevi nav pakļauta diskriminācijas aizliegumam.

39     Lai arī Chemi‑Con un Padome, un Komisija ir veltījušas ievērojamu daļu argumentācijas atšķirībai starp antidempinga nodevu uzlikšanu un iekasēšanu, ir jāsaka, ka jebkāda atšķirība šajos viedokļos, kā to ir norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 65. punktā, ir drīzāk šķietama nekā reāla. Neviens no lietas dalībniekiem neapstrīd faktu, ka pamatregulas 9. panta 5. punkts attiecas arī uz pārskatīšanas procedūru tādu kā šajā lietā, kurā turpinājās antidempinga nodevas iekasēšana par noteiktu [preču] importu pēc galīgās nodevas, kas bija uzlikta ar sākotnējo lēmumu par tās piemērošanu, termiņa iztecēšanas.

40     No pārsūdzētā sprieduma, īpaši tā 50., 51. un 57. punkta, izriet, ka režīms, kas tika piemērots LAEK importam no dažādām valstīm laikposmā no 1997. gada 4. decembra līdz 1999. gada 28. februārim, tika aplūkots saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktā izteikto principu. Līdz ar to no pārsūdzētā sprieduma 58. punkta un īpaši no apstākļa vārda “tikai” lietošanas šī punkta otrajā teikumā nevarētu secināt, ka Pirmās instances tiesa ir tādējādi piekritusi, ka antidempinga nodevu iekasēšana varētu tikt veikta diskriminējošā veidā, un ka tā ir nospriedusi, ka noteikums nav piemērojams attiecībā uz izskatāmās lietas faktiem. Līdz ar to Chemi‑Con iebildums ir nepamatots un ir noraidāms.

 Par otrā pamata otro daļu

41     Ar apelācijas sūdzības otrā pamata otro daļu Chemi‑Con arī apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 58. punktā Pirmās instances tiesa nosprieda, ka Padomei bija rīcības brīvība, kas ļauj nepiemērot pamatregulas 9. panta 5. punktu procedūrām, uz kurām attiecas šīs regulas 11. panta 2. punkts.

42     Tomēr, nospriežot, ka Padomei nav pienākuma nepiemērot pamatregulas 11. panta 2. punktu un ka šis pants ir speciālā norma attiecībā pret šīs regulas 9. panta 5. punktu, Pirmās instances tiesa nekādā veidā neatzina, ka Padome pēc saviem ieskatiem var izvēlēties nepiemērot šo noteikumu pārskatīšanas procedūrai. Kā ir norādījusi Padome un Komisija, Pirmās instances tiesai nav šaubu par pamatregulas 9. panta 5. punkta piemērošanu tādās situācijās kā pamatprāvā, un Chemi‑Con arguments ir nepamatots un ir noraidāms.

43     Turklāt, ja šis iebildums būtu uzskatāms par kritiku faktam, kā uzskatīja Pirmās instances tiesa, ka pamatregulas 9. panta 5. punkts neaizliedza Regulas 11. panta 2. punkta piemērošanu šajā lietā, būtu jāatzīst, ka šāds iebildums sakrīt ar apelācijas sūdzības trešajā pamatā izvirzīto argumentu par to, Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi tiesisku maldību, piemērojot vienlīdzīgas attieksmes principu. Šādā gadījumā Tiesai jebkurā gadījumā nebūtu jāveic daudz rūpīgāka šī iebilduma pārbaude saskaņā ar pamatu par to, ka pastāv tiesiska maldība 9. panta 5. punkta interpretācijā.

44     Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, apelācijas sūdzības otrais pamats, ar kuru [prasītāja] apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi tiesisku maldību pamatregulas 9. panta 5. punkta interpretācijā, ir jānoraida.

 Par trešo pamatu

45     Ar apelācijas sūdzības trešā pamata pirmo daļu Chemi‑Con apgalvo, ka pārsūdzētā sprieduma 57. punktā sniegtais pamatojums neizskaidro, kāpēc Pirmās instances tiesa secināja, ka atšķirīgā attieksme pret importu no Japānas un Amerikas Savienotajām Valstīm, un Taizemes nav vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums. Kā uzskata Chemi‑Con, sprieduma motivācijā nav pietiekami izskaidrots, vai Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka situācija ar importu no Japānas nebija salīdzināma ar situāciju ar importu no Amerikas Savienotajām Valstīm vai Taizemes, vai drīzāk tā uzskatīja, ka situācijas bija salīdzināmas, bet atšķirīgo attieksmi attaisnoja “būtiskas objektīvas atšķirības”. Chemi‑Con norāda, ka šis kritērijs ir viens no kritērijiem, kas ir ticis izmantots pārsūdzētā sprieduma 52. punktā minētajā judikatūrā.

46     Šajā sakarā pietiek tikai atzīt, ka, kā Chemi‑Con pati norāda savā apelācijas sūdzībā, pārsūdzētā sprieduma 57. punkts netieši norāda, ka Pirmās instances tiesa ieņem nostāju, ka imports no minētajām trīs valstīm ir salīdzināmas situācijas, tomēr atšķirīgā attieksme ir attaisnota. Lai gan Pirmās instances tiesa skaidri nenorādīja, ka situācijas bija salīdzināmas, tā uzskaitīja virkni faktu, kas aplūkojamajām situācijām bija kopīgi, tādus kā importēto preču līdzība, faktu, ka aplūkojamais imports bija pakļauts vienlaicīgi un attiecībā uz to pašu periodu veiktai izmeklēšanai, un faktu, ka izmeklēšana nonāca pie līdzīgiem secinājumiem attiecībā uz dempingu, kaitējumu un Kopienas interesēm. Tikai pēc šo kopīgo faktoru uzskaitīšanas Pirmās instances tiesa norādīja iemeslu, kāpēc bija attaisnojami šīs situācijas aplūkot atšķirīgi. Līdz ar to 57. punktā sniegtie pamatojumi nav ne neskaidri, ne nepietiekami.

47     Ar apelācijas sūdzības trešā pamata otro daļu Chemi‑Con norāda, ka fakts, ka sākotnējai izmeklēšanai par importu no Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemes tika piemērots cits pamatregulas noteikums, nevis noteikums, kas attiecas uz pasākumu ar gaidāmām termiņa beigām pārskatīšanu, nerada “būtisku, objektīvu atšķirību”, kas attaisno apstrīdēto atšķirīgo attieksmi. Īpaši tā apstrīd Pirmās instances tiesas balstīšanos uz iepriekšminēto spriedumu lietā Sermes, ņemot vērā, ka tiesiskā pamata atšķirības, kas tika ņemtas vērā šajā spriedumā, bija daudz būtiskākas nekā tās, kas pastāv starp Padomes tās pašas regulas diviem noteikumiem. Šajā sakarā Chemi‑Con atgādina, ka lietā, kas bija šī sprieduma pamatā, atšķirīgai attieksmei bija tiesisks pamats Kopienu primāro tiesību normā. Izskatāmajā lietā tiesiskais pamats atšķirīgajai attieksmei ir tikai pamatregulas 11. panta 2. punktā, kas nevar tikt uzskatīts par augstāku normu nekā tās pašas regulas 9. panta 5. punkts.

48     Uzreiz ir jānorāda, ka Chemi‑Con iesniegtais arguments ir pamatots uz pārāk virspusēju pārsūdzētā sprieduma lasīšanu. Ir taisnība, ka sprieduma 57. un 58. punktā Pirmās instances tiesa aprobežojas ar norādi būtībā, ka atšķirīga attieksme par sliktu importam no Japānas ir tiesiski pamatota ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, kas ir speciāla norma, kas paredz antidempinga nodevu iekasēšanu, kamēr tiek gaidīti pasākuma, kura termiņš iztek, pārbaudes rezultāti. Tomēr ir jāņem vērā arī sprieduma 54.–56. punkts, kuros Pirmās instances tiesa apraksta sākotnējās izmeklēšanas un pasākuma, kura termiņš iztek, pārskatīšanas, kas ir divas antidempinga procedūras, ko regulē dažādi šīs regulas noteikumi, būtiskās pazīmes. Aprakstot būtiskās pazīmes, Pirmās instances tiesa tādējādi atsaucas ne tikai uz faktu, ka uz abām procedūrām attiecas atšķirīgi noteikumi, bet arī daudz vispārīgāk – uz iemesliem, kuru dēļ Kopienas likumdevējs šajā regulā noteica īpašus noteikumus katrai no šīm procedūrām.

49     No tā izriet, ka Pirmās instances tiesas atsauce uz pamatregulas 11. panta 2. punktu kā tiesisko pamatu atšķirīgajai attieksmei pret importu, kas pakļauts pārskatīšanai, un importu, kas rada sākotnējo izmeklēšanu, nevar tikt uzskatīta par tādu, kas attiecas tikai uz šī konkrētā noteikuma pastāvēšanas formālo aspektu. Ar šo atsaukšanos tiek iepriekš pieņemts, ka, tā kā Regula skaidri nosaka, ka antidempinga pasākums, kura termiņš tūlīt iztek, paliek spēkā līdz pārskatīšanas, ja tāda tiek veikta, rezultātiem, var secināt, ka pārskatīšanas procedūra kā likums objektīvi atšķiras no sākotnējās izmeklēšanas procedūras, ko nosaka citi tās pašas regulas noteikumi.

50     Objektīvā atšķirība, kas pastāv starp šīm procedūrām, ir faktā, ka imports, kam piemēro pārskatīšanas procedūru, ir imports, kam jau tiek piemēroti galīgi antidempinga pasākumi un attiecībā uz kuru ir sniegti pietiekami pierādījumi, lai konstatētu, ka šo pasākumu atcelšana, iespējams, radītu dempinga un zaudējumu turpināšanos vai atkārtošanos. No otras puses, ja imports ir pakļauts sākotnējai izmeklēšanai, šādas izmeklēšanas mērķis ir tieši konstatēt jebkāda apgalvotā dempinga pastāvēšanu, pakāpi un sekas, pat ja šādas izmeklēšanas uzsākšana norāda uz pietiekamu pierādījumu esamību šādas procedūras uzsākšanas attaisnošanai. Līdz ar to ir jāuzskata, ka atšķirībā no formālā aspekta, ko norāda Pirmās instances tiesa pārsūdzētā sprieduma 57. punktā, atšķirīgā attieksme šajā lietā tika attaisnota ar būtiskiem iemesliem, jo saskaņā ar pamatregulas attiecīgajiem noteikumiem imports, kas deva pamatu tam, ka Padome piemēroja galīgo antidempinga nodevu tās avota dēļ, nebija tāds pats kā līdzīgs imports no citiem avotiem, par ko tika veikta tikai sākotnējā izmeklēšana.

51     Tādējādi Pirmās instances tiesa ir pareizi nospriedusi, ka atšķirīgā attieksme pret importu no Japānas un importu no Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemes nerada vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

52     Turklāt Pirmās instances tiesa ir arī pareizi nospriedusi pārsūdzētā sprieduma 58. punktā, ka Padomei nav pienākuma atturēties no pamatregulas 11. panta 2. punkta piemērošanas, pamatojoties uz šīs regulas 9. panta 5. punktu. 9. panta 5. punktā noteiktais princips neliek Padomei īstenot absolūti vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz importa nodevas iekasēšanu par importu atšķirīgās situācijās, ja tā lemj beigt pārskatīšanas procedūru, pamatojoties uz to, ka līdzīgā situācijā antidempinga nodeva netika piemērota importam, kas ir līdzīgs importam, kas tiek pārskatīts, bet kas nāk no cita avota un par ko tika veikta sākotnējā izmeklēšana.

53     Šajā lietā Padome uzskatīja, ka lēmuma par pārskatīšanas procedūras beigšanu attiecībā uz līdzīgu importu no Japānas atpakaļejošais spēks tiek fiksēts ar 1999. gada 28. februāri, datumu, kurā/no kura tā nolēma, ka galīgā antidempinga nodeva netiks piemērota LAEK importam no Amerikas Savienotajām Valstīm un Taizemes. Ņemot vērā objektīvos iemeslus, kas atļauj īpašu attieksmi pret importu, kam piemēro pārskatīšanas procedūru, ir jāuzskata, ka Padome tādējādi nepārsniedza savu rīcības brīvību šajā jautājumā.

54     Atbilstoši šiem apsvērumiem apelācijas sūdzības trešais pamats par to, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi tiesisku maldību, piemērojot vienlīdzīgas attieksmes principu, ir jānoraida.

55     Tā kā neviens no Chemi‑Con izvirzītajiem apelācijas sūdzības pamatiem nevar tikt atbalstīts, apelācijas sūdzība ir noraidāma.

 Par tiesāšanās izdevumiem

56     Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 118. pantu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Padome ir prasījusi piespriest Chemi‑Con atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā Chemi‑Con spriedums ir nelabvēlīgs, tad jāpiespriež tai segt savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies Padomei apelācijas instancē. Atbilstoši 69. panta 4. punktam Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

1)      apelācijas sūdzību noraidīt;

2)      Europe Chemi‑Con (Vācija) GmbH sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina tos, kas šajā instancē ir radušies Eiropas Savienības Padomei;

3)      Eiropas Kopienu Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – angļu.