Lieta C-417/02

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Grieķijas Republiku

Valsts pienākumu neizpilde – Direktīva 85/384/EEK – Arhitektu diplomu atzīšana – Reģistrācijas procedūra Grieķijas Tehniskajā kamerā (Technico Epimelitirio Elladas) – Pienākums iesniegt dokumentu, kas apliecina, ka uz attiecīgo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu attiecas savstarpējās atzīšanas režīms

Sprieduma kopsavilkums

1.        Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi – Strīda priekšmets – Konstatēšana pirmstiesas procedūras laikā – Pilnībā formāla iebildumu grozīšana pēc argumentētā atzinuma sakarā ar valsts tiesību aktu grozījumiem – Pieļaujamība

(EKL 226. pants)

2.        Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Arhitekti – Diplomu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu atzīšana – Pienākums iesniegt dokumentu, kas apliecina, ka kvalifikāciju apliecinošais dokuments atbilst attiecīgās valsts noteikumiem – Valsts tehniskās kameras novēlota Kopienu pilsoņu, kuriem nav valsts diploma, iesniegto reģistrācijas pieteikumu izskatīšana – Nepieļaujamība

(Padomes Direktīva 85/384)

1.        Atbilstoši EKL 226. pantam iesniedzot prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi, Komisijas argumentētajam atzinumam un prasībai jābalstās uz identiskiem iebildumiem. Šī prasība tomēr nevar būt tik tālejoša, lai jebkurā gadījumā prasītu argumentētajā atzinumā un prasības pieteikumā minēto valsts tiesību normu pilnīgu sakritību. Ja starp šīm divām procesa stadijām notikuši tiesību aktu grozījumi, pietiek, ja jaunais regulējums, ko dalībvalsts noteikusi pēc argumentētā atzinuma, kopumā saglabā pirmstiesas procedūrā apstrīdēto tiesību normu noteikto sistēmu un tiek prasības ietvaros apstrīdēts.

(sal. ar 17. punktu)

2.        Pienākumus, ko uzliek Direktīva 85/384/EEK par arhitektu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus, nepilda dalībvalsts, kura, pirmkārt, pieņem un atstāj spēkā tiesību normas, kas, lai iegūtu atļauju praktizēt arhitekta profesiju, citu noteikumu starpā nosaka pienākumu uzrādīt dalībvalsts, kuras pilsonis persona ir vai no kuras viņa nāk, izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir paredzēti attiecīgās valsts tiesību normās, un, otrkārt, akceptē, ka valsts tehniskā kamera, kurā obligāti jāreģistrējas, lai varētu praktizēt arhitekta profesiju, ar ievērojamu aizkavēšanos izskata lietas un reģistrē Kopienu pilsoņus, kuriem ir ārzemēs izsniegti diplomi, kam būtu jātiek atzītiem saskaņā ar iepriekš minēto direktīvu.

(sal. ar 18. punktu un rezolutīvo daļu)

TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2004. gada 9. septembrī(*)

Valsts pienākumu neizpilde – Direktīva 85/384/EEK – Arhitektu diplomu atzīšana – Reģistrācijas procedūra Grieķijas Tehniskajā kamerā (Technico Epimelitirio Elladas) – Pienākums iesniegt dokumentu, kas apliecina, ka uz attiecīgo kvalifikāciju apliecinošo dokumentu attiecas savstarpējās atzīšanas režīms

Lieta C-417/02

par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam,

ko 2002. gada 19. novembrī cēla

Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv M. Patakja [M. Patakia], pārstāve, kas norādīja adresi Luksemburgā,

prasītāja,

pret

Grieķijas Republiku, ko pārstāv E. Skandalu [E. Skandalou], pārstāve, kas norādīja adresi Luksemburgā,

atbildētāja.

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann], tiesneši A. Ross [A. Rosas], S. fon Bārs [S. von Bahr], K. Lēnartss [K. Lenaerts] un K. Šīmans [K. Schiemann] (referents),

ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],

sekretāre L. Hjūleta [L. Hewlett], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2004. gada 4. martā,

noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 30. martā,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Savā prasības pieteikumā Eiropas Kopienu Komisija lūdz Tiesu atzīt, ka, pieņemot un atstājot spēkā 1993. gada 22. marta prezidenta dekrēta Nr. 107/1993 (turpmāk – dekrēts Nr. 107/1993) 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta normas un akceptējot, ka Technico Epimelitirio Elladas (Grieķijas Tehniskā kamera, turpmāk tekstā – "Tehniskā kamera"), kurā obligāti jāreģistrējas, lai Grieķijā varētu praktizēt arhitekta profesiju, sistemātiski atsakās reģistrēt Kopienu pilsoņus, kuru diplomi nav tikuši izsniegti Grieķijā un kam būtu jātiek atzītiem saskaņā ar 1985. gada 10. jūnija Padomes Direktīvu 85/384/EEK par arhitektu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 223, 5. lpp.), Grieķijas Republika nav izpildījusi savus pienākumus, ko tai uzliek šī direktīva.

 Atbilstošās tiesību normas un pirmstiesas procedūra

2        Direktīvas 85/384 2. – 9. pants nosaka vispārējos noteikumus darbības uzsākšanai arhitektūras jomā. Lai atvieglotu savstarpējās atzīšanas sistēmas funkcionēšanu, Direktīvas 85/384 7. panta 1. punkts nosaka, ka katra valsts pēc iespējas ātrāk paziņo vienlaicīgi citām valstīm un Komisijai diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, kas tiek izsniegti tās teritorijā un kas atbilst 3. un 4. pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī tos izsniedzošo iestāžu sarakstu. Saskaņā ar šī paša 7. panta 2. punktu šie saraksti, beidzoties trīs mēnešu termiņam no to paziņošanas brīža, tiek publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī (turpmāk tekstā – "Oficiālais Vēstnesis").

3        Direktīvas 85/384 10. pants attiecas uz kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, kas ļauj uzsākt darbību arhitektūras jomā, atzīšanu, pamatojoties uz iegūtajām tiesībām. Saskaņā ar šo pantu katra dalībvalsts atzīst šīs Direktīvas 11. pantā uzskaitītos diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kurus dalībvalstu pilsoņiem izsniegušas citas dalībvalstis, ja šiem pilsoņiem šīs pašas direktīvas izsludināšanas laikā jau ir šī kvalifikācija vai viņu mācības, kuru rezultātā iegūstami šādi diplomi, sertifikāti vai citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, sākas, vēlākais, trešajā studiju gadā pēc šādas izsludināšanas, pat ja šī kvalifikācija neatbilst minimālajām šīs Direktīvas II nodaļā noteiktajām prasībām, piešķirot tiem savā teritorijā tādu pašu spēku attiecībā uz 1. pantā minēto darbību uzsākšanu un veikšanu, kā arī uz atbilstību 23. pantam, kā diplomiem, sertifikātiem un citiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, ko tā piešķir arhitektūras jomā.

4        Direktīvas 85/384 20. panta 1. punkts nosaka, ka process attiecīgās personas pielaišanai uzsākt jebkuru darbību arhitektūras jomā jāpabeidz pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc visu ar šo personu saistīto dokumentu iesniegšanas, neierobežojot termiņa pagarinājumus, kurus var izraisīt jebkura pārsūdzība, kas iesniegta šīs procedūras beigās.

5        Grieķijā tika pieņemts 1993. gada 22. marta prezidenta dekrēts Nr. 107/1993, lai transponētu cita starpā Direktīvu 85/384.

6        Lai iegūtu Tehniskās kameras atļauju praktizēt arhitekta profesiju, Dekrēta Nr. 107/1993 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts citu noteikumu starpā paredzēja pienākumu uzrādīt dalībvalsts, kuras pilsonis persona ir vai no kuras viņa nāk, izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka iesniegtie diplomi vai citi kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir šajā dekrētā paredzēti. Prezidenta dekrēts Nr. 107.1993 tika grozīts ar 2000. gada 17. oktobra dekrētu Nr. 272/2000 (turpmāk tekstā – grozītais dekrēts Nr. 107/1993). Grozītā dekrēta Nr. 107/1993 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts turpmāk pieprasa, lai šo pašu dokumentu izsniegtu dalībvalsts, kuras pilsonis persona ir vai no kuras viņa nāk, kompetentās iestādes tad, ja kvalifikāciju apliecinošie dokumenti un tos izsniedzošās mācību iestādes nav noteikti minētas grozītā dekrēta Nr. 107/ 1993 13. panta pielikumos. Šie pielikumi satur visus diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kas ir saskaņā ar Direktīvas 85/384 7. panta 2. punktu Oficiālajā Vēstnesī publicētajā Komisijas sarakstā.

7        Dekrēta Nr. 107/1993 3. panta 2. daļa uzlika personām, kas vēlējās tikt reģistrētas Tehniskajā kamerā, pienākumu iesniegt dekrēta Nr. 107/1993 3. panta 1. daļas c) apakšpunktā paredzēto apliecinošo dokumentu oficiālu tulkojumu grieķu valodā. Grozītā dekrēta Nr. 107/1993 3. panta 2. daļa papildina, ka apliecinošie dokumenti oficiāli jātulko grieķiski kompetentajām tās valsts iestādēm, kuras pilsonis persona ir vai no kuras viņa nāk.

8        Pārbaudījusi paziņotos dokumentus un daudzas sūdzības par Tehniskās kameras praksi, kas kopš 1996. gada sistemātiski atteikusies reģistrēt Kopienu pilsoņus, kam ir diplomi, kas tiek atzīti saskaņā ar Direktīvu 85/384, Komisija Grieķijas valdībai pārmeta, ka tā nepareizi transponējusi un piemēro Direktīvu 85/384. Pēc brīdinājuma Grieķijas Republikai un lūguma sniegt tās paskaidrojumus Komisija saskaņā ar EKL 226. panta pirmajā rindkopā paredzēto procedūru vērsās pie šīs dalībvalsts ar argumentētu atzinumu, aicinot to izpildīt tās pienākumus, ko tai uzliek Direktīva 85/384, divu mēnešu laikā no šī atzinuma paziņošanas brīža.

9        Iepazinusies ar Grieķijas valdības atbildēm, Komisija uzskatīja, ka argumentētajā atzinumā konstatētais pārkāpums turpinās, un nolēma iesniegt šo prasību.

 Par prasību

10      Savas prasības pamatojumam Komisija izvirza trīs iebildumus. Replikas stadijā Komisija tomēr nolēma atteikties no sūdzības par grozītā dekrēta Nr. 107/1993 3. panta 2. punktu.

 Pirmais iebildums: grozītā dekrēta Nr. 107/1993 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Lietas dalībnieku argumenti

11      Ar pirmo iebildumu Komisija pārmet Grieķijas valdībai, ka tā grozītā dekrēta Nr. 107/1993 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikusi pienākumu, kas ir pretrunā ar Direktīvas 85/384 normām. Direktīvas 85/384 27. pants nosaka, ka šāds dokuments var tikt pieprasīts tikai ārkārtējos gadījumos, ja eksistē pamatotas šaubas. Tā tas nav šajā gadījumā, kad šāds pienākums principā ir vērsts uz to, lai mazinātu sekas kavējumam, kas konstatēts grozītā dekrēta Nr. 107/1993 pielikumu aktualizēšanā. Tā pēdējā aktualizēšana, kas notika ar vairāk nekā 10 mēnešu novēlošanos, attiecās tikai uz Komisijas 1999. gada 4. decembra komunikāciju.

12      Savā iebildumu rakstā Grieķijas valdība apgalvo, ka grozītā dekrēta Nr. 107/1993 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta mērķis bija reģistrācijas pieprasītāju interesēs atvieglot kompetentajai iestādei reģistrācijas procedūras piemērošanu gadījumos, kad pastāv nobīde laikā starp šīs Direktīvas un minētā dekrēta pielikumu aktualizāciju. Šī nobīde laikā rodas no parastajiem termiņiem, kas nepieciešami, lai aktualizētu grozītā Dekrēta Nr. 107/1993 13. panta pielikumus.

13      Turklāt Grieķijas valdība pamatojas uz Direktīvas 85/384 15. apsvērumu, saskaņā ar kuru dalībvalstis drīkst paredzēt, ka attiecīgajai personai papildus kvalifikāciju apliecinošajam dokumentam jāuzrāda dalībvalsts, kuras pilsonis persona ir vai no kuras tā nāk, kompetento iestāžu izsniegts dokuments, kas apliecina, ka šie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti tiešām ir šīs Direktīvas priekšmets.

14      No otras puses, savā atbildes rakstā uz repliku Grieķijas valdība paziņoja, ka, lai atbildētu uz Komisijas iebildumu, grozītā dekrēta Nr. 107/1993 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts tiks pārskatīts. Tātad pienākums iesniegt attiecīgo dokumentu tikšot izslēgts un, ja attiecīgais Grieķijas ministra lēmums vēl nebūs publicēts, reģistrācijas pieprasītājam būšot tikai jāatsaucas uz sava kvalifikāciju apliecinošā dokumenta publikāciju Oficiālajā Vēstnesī. Vēlāk valdība informēja Tiesu, ka 2004. gada 17. februārī ir publicēts prezidenta dekrēts, kas atceļ grozīto dekrētu Nr. 107/1993 un veic iepriekš aprakstītos grozījumus.

 Tiesas vērtējums

15      Kā redzams no Komisijas juridiskajiem argumentiem, pirmais iebildums attiecas uz grozītā dekrēta Nr. 107/1993 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Tomēr Komisijas argumentētais atzinums attiecas uz šo normu tās redakcijā pirms grozījuma. Tātad Tiesai ex officio jāapskata Grieķijas valdības neizvirzītais jautājums par pirmā iebilduma pieņemamību izskatīšanai.

16      Saskaņā ar savu judikatūru Tiesa var ex officio pārbaudīt, vai EKL 226. pantā paredzētie nosacījumi prasības par valsts pienākumu neizpildi iesniegšanai ir izpildīti (1992. gada 31. marta spriedums lietā C-362/90 Komisija/Itālija, Recueil 1992, I-2353. lpp., 8. punkts).

17      Tāpat no Tiesas judikatūras redzams, ka Komisijas argumentētajam atzinumam un prasībai jābalstās uz identiskiem iebildumiem. Šī prasība tomēr nevar būt tik tālejoša, lai jebkurā gadījumā prasītu argumentētajā atzinumā un prasības pieteikumā minēto valsts tiesību normu pilnīgu sakritību. Ja starp šīm divām procesa stadijām notikuši tiesību aktu grozījumi, pietiek, ja jaunais regulējums, ko dalībvalsts noteikusi pēc argumentētā atzinuma, kopumā saglabā pirmstiesas procedūrā apstrīdēto tiesību normu noteikto sistēmu un tiek prasības ietvaros apstrīdēts (1992. gada 17. novembra spriedums lietā C-105/91 Komisija/Grieķija, Recueil 1992, I-5871. lpp., 13. punkts).

18      Šajā gadījumā jākonstatē, ka dekrēta Nr. 107/1993 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā ietverto pamata pienākumu, proti, pienākumu iesniegt dokumentu, kas apliecina, ka iesniegtie kvalifikāciju apliecinošie dokumenti ir tie, ko paredz šis dekrēts, atkārto arī grozītā dekrēta Nr. 107/1993 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts. No tā izriet, ka šīs prasības ietvaros pēc būtības tiks skatīts dekrēta Nr. 107/1993 sākotnējais teksts. No tā arī izriet, ka šis iebildums ir pieņemams izskatīšanai.

19      Attiecībā uz lietas būtību jāatzīmē, ka dekrēta Nr. 107/1993 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktais pienākums lika ieinteresētajām personām papildus iesniegt pierādījumu, ko neparedz Direktīva 85/384. Šī pienākuma atturošais efekts bija pretrunā ar mērķi atvieglot efektīvu tiesību veikt uzņēmējdarbību izmantošanu, uz kura sasniegšanu un nodrošināšanu vērsta Direktīva 85/384 un EKL 43. pants.

20      Parastie termiņi dekrēta Nr. 107/1993 pielikumu aktualizēšanai, uz ko atsaucas Grieķijas valdība, nevar attaisnot šķēršļus, kas kavē pieeju arhitekta profesijas praktizēšanai Grieķijā. Saskaņā ar Tiesas judikatūru iekšējas grūtības, kas saistītas ar likumu un reglamentējošo normu izstrādāšanu, nevar atbrīvot valstis no to Kopienu rakstura pienākumiem (skat. jo īpaši 2000. gada 7. decembra spriedumu lietā C-374/98 Komisija/Francija, Recueil 2000, I-10799. lpp., 13. punkts).

21      Attiecībā uz Grieķijas valdības argumentu par Direktīvas 85/384 15. apsvērumu jākonstatē, ka tā formulējums pats par sevi nevar būt par juridisko pamatu prasībai iesniegt dalībvalsts, kuras pilsonis persona ir vai no kurienes tā nāk, kompetento iestāžu izsniegtu dokumentu.

22      Attiecībā uz Grieķijas valdības pieņemto likumu, kas atceļ pienākumu iesniegt dalībvalsts, kuras pilsonis persona ir vai no kurienes tā nāk, kompetento iestāžu izsniegtu dokumentu, jāatzīmē, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka valsts pienākuma neizpilde novērtējama, ņemot vērā situāciju dalībvalstī, kāda tā bija argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās, un ka vēlākas izmaiņas Tiesa neņem vērā (skat. jo īpaši 2000. gada 25. maija spriedumu lietā C-384/97 Komisija/Grieķija, Recueil 2000, I-3823. lpp., 35. punkts).

23      Šajā gadījumā argumentētais atzinums, kas aicināja Grieķijas Republiku divu mēnešu laikā veikt tā ievērošanai nepieciešamos pasākumus, tai tika nosūtīts 2000. gada 24. februārī. Taču tikai 2004. gada februārī Grieķijas valdība publicēja prezidenta dekrētu, kas atcēla šo pienākumu iesniegt attiecīgo dokumentu.

24      Līdz ar to pirmais Komisijas iebildums ir pamatots.

 Otrais iebildums: Tehniskās kameras prakse

Lietas dalībnieku argumenti

25      Ar otro iebildumu Komisija apgalvo, ka Tehniskās kameras administratīvā prakse liecina par neatbilstošu Direktīvas 85/384 piemērošanu, jo šī kamera neizskata reģistrācijas pieteikumus Direktīvas 85/384 noteiktajos termiņos un pat neinformē reģistrācijas pieprasītājus par viņiem nelabvēlīga lēmuma iemesliem. Komisija norāda, ka ar 2001. gada 5. novembra vēstuli tā ir lūgusi informāciju par atsevišķu arhitektu pirms septiņiem līdz desmit mēnešiem Tehniskajai kamerai iesniegto reģistrācijas pieteikumu, uz kuriem nebija saņemta nekāda atbilde, izskatīšanas rezultātiem. 2002. gada 1. aprīlī šie reģistrācijas pieprasītāji joprojām nebija saņēmuši nekādu atbildi.

26      Grieķijas valdība neapstrīd Tehniskās kameras administratīvās disfunkcionēšanas iespējamību, kā rezultātā varētu rasties arhitektu profesijas kandidātu iesniegto pieteikumu izskatīšanas aizkavēšanās, bet tā apgalvo, ka, ņemot vērā zemestrīču biežumu Grieķijā, Tehniskajai kamerai iesniegtie dokumenti jāizskata uzmanīgi, lai pārliecinātos par ieinteresēto personu kompetenci ar zemestrīcēm saistīto risku novēršanas jomā.

27      Tiesa aicināja Grieķijas valdību rakstveidā iesniegt precīzas ziņas par Tehniskajai kamerai iesniegto reģistrācijas pieteikumu izskatīšanu, katram pieteikumam norādot tā datumu, reģistrācijas datumu un, vajadzības gadījumā – datumu, kad kamera iesniedzējam ir pieprasījusi papildus iesniegt apliecinošos dokumentus.

28      Savā 2004. gada 21. janvāra atbildē Grieķijas valdība norādīja, ka uz to brīdi bijis iesniegts 41 reģistrācijas pieteikums. To izpēte rāda, ka:

–        9 arhitekti bija tikuši reģistrēti,

–        2 arhitekti bija paziņojuši, ka atsauc savu reģistrāciju,

–        14 arhitekti, kas bija iesnieguši savus pieteikumus no 1988. līdz 2002. gadam un papildinājuši savas lietas, bija tikuši reģistrēti ar 2004. gada 8. janvāra lēmumu,

–        12 lietas, kas attiecas uz pieteikumiem, kas bija tikuši iesniegti no 1992. līdz 2002. gadam, bija palikušas nepilnīgas,

–        2003. gadā bija tikuši iesniegti 4 pieteikumi bez apliecinošiem dokumentiem.

 Tiesas vērtējums

29      Ņemot vērā Grieķijas valdības 2004. gada 21. janvāra atbildē sniegto informāciju, Tiesa secina, ka argumentētā atzinuma noteiktā termiņa beigās astoņu no iepriekšminētajiem četrpadsmit arhitektiem reģistrācijas procedūra, kas noslēdzās 2004. gada 8. janvārī, bija prasījusi vairāk par trijiem mēnešiem, kaut gan attiecīgie pieteikumi bija tikuši iesniegti 1989., 1995., 1996., 1997. un 1998. gadā.

30      Attiecībā uz pārējām 12 iepriekšminētajām lietām oficiāla vēstule, kas aicināja ieinteresētās personas papildināt savas lietas, tika nosūtīta tikai 2002. gada 30. decembrī, kaut gan 6 no šīm personām bija iesniegušas savus pieteikumus attiecīgi 1992., 1995., 1997., 1998., 1999. un 2000. gadā. Tādējādi jāsecina, ka laikā, kas ir jāņem vērā, lai konstatētu, vai ir notikusi valsts pienākumu neizpilde, proti, divus mēnešus pēc 2000. gada 24. februāra argumentētā atzinuma paziņošanas, šīs sešas personas, dažas no kurām bija iesniegušas savus pieteikumus pirms vairākiem gadiem, nebija saņēmušas nekādu oficiālu paziņojumu no Tehniskās kameras, kas tos aicinātu papildināt viņu lietas un norādītu, kādi apliecinoši dokumenti iztrūkst.

31      Šajā ziņā jāatzīmē, ka Direktīvas 85/384 20. pants pieprasa, lai procedūra personas pielaišanai darba arhitektūras jomā uzsākšanai tiktu pabeigta visīsākajā termiņā un, vēlākais, trīs mēnešus pēc tam, kad ieinteresētā persona iesniegusi pilnu dokumentu komplektu. Vienīgie izņēmumi no šīs prasības ir paredzēti tad, ja tiek iesniegta pārsūdzība, vai Direktīvas 85/384 17. panta 4. punktā un 18. panta 2. punktā paredzētajos gadījumos, ja nepieciešams lietu izskatīt no jauna tad, kad uzņemošajai dalībvalstij ir precīzas ziņas par nopietniem faktiem, kas notikuši pirms attiecīgās personas apmešanās šajā valstī, vai tai ir zināms, ka šīs direktīvas 17. panta 3. punktā paredzētā deklarācija satur nepatiesu informāciju. Šādā gadījumā valsts, kuras pilsonis persona ir vai no kuras viņa nāk, par to var tikt informēta un pārbauda šo faktu patiesīgumu. Valstij, ar kuru notiek konsultēšanās, sava atbilde jāsniedz trīs mēnešu laikā.

32      Grieķijas valdība nav atsaukusies ne uz vienu no iepriekšminētajām atkāpēm.

33      Attiecībā uz nepieciešamību pārliecināties par pieteicēju kompetenci ar zemestrīcēm saistīto risku novēršanas jomā, uz ko atsaukusies Grieķijas valdība, lai attaisnotu lietu izskatīšanas aizkavēšanos, šis faktors nevar attaisnot ne, no vienas puses, arhitektu reģistrāciju tik ilgos laika termiņos, ne, no otras puses, kavēšanos, kāda novērota attiecībā uz lūgumu nosūtīšanu ieinteresētajām personām, aicinot tās iesniegt trūkstošos apliecinošos dokumentus.

34      Reģistrācijas procedūras ātra un efektīva norise ir viens no direktīvas 85/384 mērķiem. Tādējādi nepieciešamība reģistrēt personas visīsākajā termiņā attiecas uz pieteikumu izskatīšanas procedūru kopumā un tāpat arī pieprasa, lai ieinteresētās personas tiktu visīsākajā termiņā aicinātas papildināt savu pieteikumu, iesniedzot trūkstošos dokumentus. Šis pienākums arī ir viens no tiem, kas izriet no EKL 43. panta, kurš vērsts uz brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu izskaušanu.

35      Grieķijas valdība nav atsaukusies ne uz vienu iemeslu, kas varētu attaisnot tās kompetento iestāžu kavēšanos ar lietu izskatīšanu, un nav sniegusi nekādu informāciju, kas pierādītu, ka šī kavēšanās būtu notikusi ieinteresēto personu nolaidības dēļ.

36      Līdz ar to otrais Komisijas iebildums ir pamatots.

 Par tiesāšanās izdevumiem

37      Atbilstoši Tiesas reglamenta 69. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kam spriedums nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šai dalībvalstij spriedums ir nelabvēlīgs, tad jāpiespriež Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

1)      pieņemot un atstājot spēkā 1993. gada 22. marta prezidenta dekrēta Nr. 107/1993 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta normas un akceptējot, ka Technico Epimelitirio Elladas (Grieķijas Tehniskā kamera), kurā obligāti jāreģistrējas, lai Grieķijā varētu praktizēt arhitekta profesiju, ar ievērojamu aizkavēšanos izskata viņu lietas un reģistrē Kopienu pilsoņus, kuriem ir ārzemēs izsniegti diplomi, kam būtu jātiek atzītiem saskaņā ar 1985. gada 10. jūnija Padomes Direktīvu 85/384/EEK par arhitektu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (OV L 223, 5. lpp.), Grieķijas Republika nav izpildījusi savus pienākumus, ko tai uzliek šī Direktīva;

2)      Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

[Paraksti]

---

* Tiesvedības valoda – grieķu.