Lieta C-110/02

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Eiropas Savienības Padomi

 

Portugāles valdības atbalsts cūku audzētājiem – Atbalsts nolūkā ļaut atmaksāt par nesaderīgiem ar kopējo tirgu atzītus atbalstus – Padomes lēmums par šāda atbalsta atzīšanu par saderīgu ar kopējo tirgu – Nelikumība – EKL 88. panta 2. punkta trešā daļa

Sprieduma kopsavilkums

Dalībvalstu piešķirtie atbalsti – Padomes tiesības izņēmuma kārtā atļaut atbalstu, pamatojoties uz ārkārtas apstākļu apsvērumiem – Izpildes nosacījumi – Attiecīgās dalībvalsts vēršanās Padomē, pirms tiek pieņemts Komisijas lēmums, kas pasludina atbalstu par nesaderīgu ar kopējo tirgu – Lēmuma pieņemšana trīs mēnešu laikā – Ierobežojums – Iepriekšēja Komisijas lēmuma apšaubīšana

(EKL 87., 88. un 89. pants)

EK līguma mērķis, 88. pantā paredzot atbalstu pastāvīgu pārbaudi un kontroli, ko veic Komisija, ir konstatēt atbalsta iespējamo nesaderību ar kopējo tirgu, izmantojot atbilstošu procedūru, par kuras īstenošanu ir atbildīga Komisija un kuras izpildi kontrolē Pirmās instances tiesa un EK Tiesa. EKL 87. un 88. pantā tāpat ir paredzēts, ka Komisijai joprojām ir izšķiroša loma, atzīstot atbalsta iespējamo nesaderību.

No EKL 88. panta 2. punkta trešās daļas redakcijas izriet, ka šī tiesību norma attiecas uz ārkārtas un īpašu gadījumu. Padome "pēc dalībvalsts lūguma" var pieņemt vienprātīgu lēmumu, ka atbalsts, kas piešķirts vai ko paredz piešķirt šī valsts, ir atzīstams par saderīgu ar kopējo tirgu, "atkāpjoties no 87. panta noteikumiem vai 89. pantā paredzētajām regulām", ja "ārkārtas apstākļi" attaisno šādu lēmumu.

Tā kā pilnvaras, kuras Padomei piešķirtas ar EKL 88. panta 2. punkta trešo daļu, acīmredzami norāda uz izņēmuma raksturu, ir jāatzīst, ka 88. panta 2. punkta trešajā un ceturtajā daļā ietvertie precizējumi, atbilstoši kuriem, no vienas puses, ja dalībvalsts vēršas Padomē, uz trim mēnešiem tiek apturēta Komisijā notiekoša pārbaude, un, no otras puses, ja Padomes lēmums netiek pieņemts šajā termiņā, Komisija lemj, norādot, ka, tā kā termiņš ir notecējis, Padome vairāk nav kompetenta pieņemt lēmumu par konkrēto atbalstu atbilstoši minētā panta trešajai daļai. Tādējādi nodrošina, ka netiek pieņemti lēmumi ar pretrunīgu rezolutīvo daļu.

Tādējādi, ja attiecīgā dalībvalsts nav Padomei adresējusi nevienu lūgumu, pamatojoties uz EKL 88. panta 2. punkta trešo daļu, pirms Komisija attiecīgo atbalstu ir atzinusi par nesaderīgu ar kopējo tirgu un pabeigusi tās pašas tiesību normas pirmajā daļā paredzēto procedūru, Padomei vairs nav tiesību īstenot ārkārtas pilnvaras, ko tai piešķīrusi minētā panta trešā daļa nolūkā šādu atbalstu pasludināt par saderīgu ar kopējo tirgu.

Padome nevar apšaubīt šāda lēmuma efektivitāti, pasludinot – pamatojoties uz šo normu – par saderīgu ar kopējo tirgu atbalstu, kura mērķis ir kompensēt saņēmējiem nelikumīgi piešķirtu atbalstu, ko Komisija atzinusi par nesaderīgu ar kopējo tirgu un kas šiem saņēmējiem ir jāatmaksā, piemērojot minēto lēmumu.

TIESAS SPRIEDUMS (Tiesas plēnums)

2004. gada 29. jūnijā (*)

Portugāles valdības atbalsts cūku audzētājiem – Atbalsts nolūkā ļaut atmaksāt par nesaderīgiem ar kopējo tirgu atzītus atbalstus – Padomes lēmums par šāda atbalsta atzīšanu par saderīgu ar kopējo tirgu – Nelikumība – EKL 88. panta 2. punkta trešā daļa

Lieta C-110/02

Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv F. Santaolalla Gadea [F. Santaolalla Gadea], D. Triantafillu [D. Triantafyllou] un V. di Buči [V. Di Bucci], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

prasītāja,

pret

Eiropas Savienības Padomi, ko pārstāv Ž. Karbērs [J. Carber] un F. Florindo Gižons [F. FlorindoGijón], pārstāvji,

atbildētāja,

ko atbalsta

Portugāles Republika, ko pārstāv L. Fernandišs [L. Fernandes] un I. Palma [I. Palma], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

un

Francijas Republika, ko pārstāv Ž. de Bergess [G. de Bergues] un F. Mijons [F. Million], pārstāvji,

personas, kas iestājušās lietā,

par pieteikumu atzīt par spēkā neesošu Padomes 2002. gada 21. janvāra Lēmumu 2002/114/EK, kas pilnvaro Portugāles valdību piešķirt atbalstu Portugāles cūku audzētājiem, kuri bija 1994. un 1998. gadā piešķirtā atbalsta saņēmēji (OV L 43, 18. lpp).

 

TIESA (Tiesas plēnums)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], palātu priekšsēdētāji P. Jāns [P. Jann], K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], A. Ross [A. Rosas], K. Gulmans [C. Gulmann], Ž.-P.  Puisošē [J.-P. Puissochet] un H. N.  Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], tiesneši A. La Pergola [A. La Pergola] R. Šintgens [R. Schintgen], F. Makena [F. Macken], N. Kolnerika [N. Colneric], S. fon Bārs [S. von Bahr] un K. Lēnartss [K. Lenaerts] (referents),

ģenerāladvokāts F. Dž. Džeikobss [F. G. Jacobs],

sekretārs R. Grass [R. Grass],

ņemot vērā tiesneša referenta ziņojumu,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2003. gada 11. decembrī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar prasības pieteikumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2002. gada 25. martā, Eiropas Kopienu Komisija atbilstoši EKL 230. pantam prasīja atzīt par spēkā neesošu Padomes 2002. gada 21. janvāra Lēmumu 2002/114/EK, kas pilnvaro Portugāles valdību piešķirt atbalstu Portugāles cūku audzētājiem, kuri bija 1994. un 1998. gadā piešķirtā atbalsta saņēmēji (OV L 43, 18. lpp., turpmāk tekstā – "Apstrīdētais lēmums").

2        Ar Tiesas priekšsēdētāja 2002. gada 16. un 19. septembra rīkojumiem Portugāles Republikai un Francijas Republikai ļauts iestāties lietā, atbalstot Padomes prasījumus, savukārt pēdējai minētajai valstij tika atļauts izklāstīt savus apsvērumus tikai iespējamā mutvārdu procesā.

 Atbilstošās tiesību normas

3        EKL 88. panta 2. un 3. punkts paredz:

"2. Ja Komisija, likusi ieinteresētajām pusēm iesniegt piezīmes, konstatē, ka atbalsts, ko piešķīrusi kāda valsts vai kas piešķirts no šīs valsts līdzekļiem, ievērojot šā Līguma 87. pantu, nav saderīgs ar kopējo tirgu, vai arī konstatē, ka šādu atbalstu izlieto nepareizi, tā pieņem lēmumu par to, ka attiecīgajai valstij Komisijas noteiktā termiņā tāds atbalsts jāizbeidz vai jāmaina.

Ja attiecīgā valsts noteiktajā termiņā neizpilda šo lēmumu, Komisija vai kāda cita ieinteresēta dalībvalsts, atkāpjoties no 226. un 227. panta, var tieši griezties Tiesā.

Pēc dalībvalsts lūguma Padome var pieņemt vienprātīgu lēmumu par to, ka atbalsts, ko šī valsts piešķir vai paredz piešķirt, atzīstams par saderīgu ar kopējo tirgu, atkāpjoties no 87. panta vai 89. pantā paredzētajām regulām, ja tādu lēmumu attaisno ārkārtas apstākļi. Ja Komisija attiecībā uz šādu atbalstu jau sākusi šā punkta pirmajā daļā paredzēto procedūru, tad tas, ka attiecīgā valsts iesniedz Padomei lūgumu, šo procedūru pārtrauc līdz laikam, kamēr Padome dara zināmu savu attieksmi.

Ja Padome trijos mēnešos pēc minētā lūguma iesniegšanas tomēr nav darījusi zināmu savu attieksmi, šo jautājumu izlemj Komisija.

3. Visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir jādara zināmi Komisijai laikus, lai Komisija varētu iesniegt savas piezīmes. Ja Komisija atzīst, ka, ievērojot 87. pantu, šādi plāni nav saderīgi ar kopējo tirgu, tā nevilcinoties sāk 2. punktā paredzēto procedūru. Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar galīgo lēmumu."

 Apstrīdētais lēmums un tā konteksts

4        Ar 1994. gada 24. maija decreto–lei Nr. 146/94 (Diário da República I, A sērija, Nr. 120, 1994. gada 24. maijs, turpmāk tekstā – "1994. gada dekrēts–likums") Portugāles Republika ieviesa atbalstu režīmu, no vienas puses, atverot kredītlīniju uzņēmumu parāda atmaksai aktīvas audzēšanas nozarē un, no otras puses, kredītlīniju cūku audzēšanas atsākšanai. Par šo atbalstu režīmu Komisijai netika paziņots.

5        Pamatojoties uz EKL 88. panta 2. punkta pirmo daļu, Komisija pieņēma 1999. gada 25. novembra Lēmumu 2000/200/EK par Portugāles ieviesto atbalstu režīmu uzņēmumu parāda atmaksai aktīvas audzēšanas nozarē un cūku audzēšanas atsākšanai (OV 2000, L 66, 20. lpp.). Saskaņā ar šī lēmuma 1. panta 1.  punktu, kredītlīnija parādu atmaksai uzņēmumiem, kas nodarbojas ar aktīvu audzēšanu, tika atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu gadījumos, kad šīs kredītlīnijas subsīdijas kopā ar atbalstu saņemtajām investīcijām pārsniedz 35 % lauksaimniecības reģionos, kas nav mazattīstīti. Tā paša noteikuma 2. punkts pasludina par nesaderīgu ar kopējo tirgu kredītlīniju cūku audzēšanas atsākšanai.  Nelikumīgi saņēmējiem piešķirto atbalstu atgūšana kopā ar procentiem uz piešķirtajām summām tika paredzēta minētā lēmuma 3. pantā.

6        Portugāles Republika ar 1999. gada 4. janvāra decreto–lei Nr. 4/99 (Diário da República I, A sērija, Nr. 2, 1999. gada 4. janvāris, turpmāk tekstā – "1999. gada dekrēts–likums") ieviesa moratoriju, par vienu gadu pagarinot termiņu noteiktu aizņēmumu atmaksai, kas nolīgti ar saimniecībām cūku audzēšanas nozarē, kuras ražo, audzē un beigās produkciju apstrādā, kā arī īstermiņa finansējumam par labu minētajām saimniecībām aizdevuma formā. Tos paziņojot Komisijai, šie pasākumi tika veikti, pirms Komisija šajā sakarā bija izteikusi savu viedokli.

7        Šie atbalsti tika pasludināti par nesaderīgiem ar kopējo tirgu un to atgūšana tika noteikta ar Komisijas 2000. gada 4. oktobra Lēmumu 2001/86/EK par Portugāles ieviesto atbalsta režīmu cūku audzēšanas nozarē (OV 2001, L 29, 49. lpp.).

8        2001. gada 23. novembrī Portugāles Republika aicināja Eiropas Savienības Padomi, pamatojoties uz EKL 88. panta 2. punkta trešo daļu, pieņemt "lēmumu par atļauju piešķirt atbalstu Portugāles cūku audzētājiem, kuriem jāatmaksā 1994. un 1998. gadā piešķirtie atbalsti, un šī atbalsta [pasludināšanu] par saderīgu ar kopējo tirgu".

9        Apmierinot šo lūgumu, Padome pieņēma Apstrīdēto lēmumu, kura 1. panta redakcija ir šāda:

10      "Par saderīgu ar kopējo tirgu ir atzīstams ārkārtējs Portugāles valdības atbalsts cūku audzēšanas nozarē, kas sevī ietver atbalsta piešķiršanu saņēmējiem ar Komisijas 1994. gada 25. novembra un 2000. gada 4. oktobra lēmumiem par kopējo maksimālo summu 16,3 miljoni eiro, kas atbilst summām, kuras saņēmējiem būs jāatlīdzina saskaņā ar šiem lēmumiem."

11      Pēc īpašu apstākļu un pazīmju norādes cūku audzēšanas nozarē Portugālē, kas bijuši par pamatu, lai Portugāles Republika pieņemtu 1994. gada un 1999. gada dekrētus–likumus, Apstrīdētā lēmuma pamatojuma 9. punktā precizēts, ka radītajam atbalstam atbilstoši minētajiem dekrētiem–likumiem , "[..] kā to pierāda tirdzniecības attīstība, nav bijušas īpašas pazīmes attiecībā uz tirdzniecību Kopienu iekšienē un tas tādējādi nav radījis konkurences izkropļojumus".

12      Atbilstoši Apstrīdētā lēmuma motīvu 12. līdz 14. punktam:

"(12)1999. gada 25. novembra un 2000. gada 4. oktobra lēmumos Komisija pieņēma, ka attiecīgie pasākumi nav saderīgi ar kopējo tirgu. Piemērojot šos lēmumus, Portugāles iestādes uzsāka piešķirto atbalstu atgūšanas procedūru.

(13) Tomēr piešķirto atbalstu atgūšana apdraud ievērojama skaita saņēmēju ekonomisko dzīvotspēju un tai ir ļoti negatīva sociāla ietekme noteiktos reģionos, proti, 50 % cūku audzētāju ir koncentrējušies mazāk kā 5 % teritorijas.

(14) Tātad pastāv ārkārtas apstākļi, kas izņēmuma un pavisam absolūti nepieciešamā kārtā konstatētās nevienlīdzīgās situācijas izlīdzināšanai ļauj ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem uzskatīt šo atbalstu par saderīgu ar kopējo tirgu."

Par prasību

13      Komisija min piecus pamatus savas prasības aizstāvībai, kas balstīti uz Padomes kompetences trūkumu, pilnvaru un procedūras nepareizu izmantošanu, EK līguma un dažādu vispārēju principu pārkāpumu, acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pamatojuma nenorādīšanu Apstrīdētajā lēmumā.

 Par pirmo pamatu

 Lietas dalībnieku argumenti

14      Ar savu pirmo pamatu Komisija apgalvo, ka Padome nebija kompetenta pieņemt Apstrīdēto lēmumu. Argumentācijai, ko tā šajā sakarā ir izklāstījusi, ir divas daļas.

15      Pirmkārt Komisija atzīmē, ka Apstrīdētajam lēmumam ir līdzīga ietekme tai, kāda tā būtu, ja atsauktu vai atzītu par spēkā neesošiem Lēmumu 2000/200 un Lēmumu 2001/86, ar kuriem tā par nesaderīgiem ar kopējo tirgu pasludināja atbilstoši 1994.  gada un 1999. gada dekrētiem–likumiem pārskaitītos atbalstus un izdeva rīkojumu tos atgūt.

16      Dodot atļauju pārskaitīt attiecīgajiem Portugāles cūku audzētājiem atbalsta summu, kas atbilst tai, kuru tiem jāatmaksā atbilstoši minētajiem Komisijas lēmumiem, ar Apstrīdēto lēmumu ir novērsta ar šiem lēmumiem radītā ietekme. Faktiski tas aizkavēja to atbalstu efektīvu atcelšanu, kurus Komisija pasludināja par nesaderīgiem, kā arī status quo atgūšanu, ko paredz EKL 88. panta 2. punkta pirmā daļa nolūkā pasargāt tirgu no konkurences izkropļojumiem.

17      Atbilstoši Komisijas teiktajam, Apstrīdētais lēmums faktiski līdzinās atļaujai sniegt sākotnējos atbalstus, ko šī iestāde pirms tam atzina par nesaderīgiem.

18      Otrkārt Komisija atzīmē - no EKL 88. panta redakcijas izriet, ka ar Līgumu tai vienīgajai uzticēts kontrolēt un pārraudzīt valsts atbalstus. Tas skaidrojams ar faktu, ka viena vienīga, no dalībvalstīm neatkarīga instance var objektīvi un bez jebkādas ieinteresētības pārbaudīt atbalsta pasākumus, ko tās veikušas, un nodrošināt lai konkurence nav izkropļota, ciktāl tas var skart Kopienu kopējās intereses.

19      Padomei atbilstoši EKL 88. panta 2. punktam piešķirtajām pilnvarām ir izņēmuma raksturs, neievērojot Kopienu tiesības. To nepārprotami apstiprina šī noteikuma trešā daļa, kas atsaucas uz "ārkārtas apstākļiem", kā arī ceturtā daļa, kas paredz termiņu, kura laikā dalībvalsts lūgums aptur Komisijā iesākto procedūru – termiņu, kuram beidzoties, šī pēdējā minētā iestāde atgūst savas pilnvaras "lemt", tas ir, definitīvi lemt par attiecīgajiem atbalstiem. Piešķirt Padomei šādas pilnvaras pieņemt lēmumu, kas noteiktā laika periodā ir prioritāras salīdzinājumā ar Komisijas pilnvarām, vispār nebūtu nozīmes, ja Padomes lēmums jebkuros apstākļos prevalētu pār Komisijas lēmumu.

20      Atbilstoši Komisijas teiktajam, no tā izriet, ka Padome nav kompetenta pieņemt lēmumu, pamatojoties uz EKL 88. panta 2. punkta 3. daļu, ja atbalsts ar Komisijas lēmumu ir atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu. Šādā kontekstā Padomei nav pilnvaru novērst tāda lēmuma sekas, ar ko dota atļauja piešķirt atbalstus, kas paredzēti, lai kompensētu saņēmējiem par nesaderīgiem atzītu atbalsta atmaksu, kurus viņi apņēmušies atmaksāt saskaņā ar šo lēmumu.

21      Padome atzīmē, ka, pirmkārt, Komisijas argumentācija balstās uz pieņēmumu, atbilstoši kuram Apstrīdētais lēmums atsauks vai atzīs par spēkā neesošiem Lēmumu 2000/200 un Lēmumu 2001/86. Tomēr Apstrīdētais lēmums neapstrīd no šiem lēmumiem izrietošās atmaksāšanas saistības, jo tas – gluži otrādi – tikai tā izpildes kontekstā, ņemot vērā šīs izpildes izraisītās ekonomiskās un sociālās sekas, atbalsta to, ka Padome ir nolēmusi dot atļauju jaunam atbalstam, ko lūdza piešķirt Portugāles Republika.

22      Faktiski jaunā atbalsta kvalifikācija ir atkarīga no formāliem un objektīvas kārtības apsvērumiem. Ar Apstrīdēto lēmumu atļautais atbalsts nozīmē jaunu pārskaitījumu, kas izriet no citām valsts tiesību normām, nevis tām, ko ietver 1994. gada un 1999. gada dekrēti–lēmumi, kas atbilst izraudzīšanās un dažādiem maksāšanas nosacījumiem, kuri piemērojami piešķirtajiem atbalstiem, pamatojoties uz dekrētiem–likumiem.

23      Atbilstoši Padomes teiktajam, fakts, ka ar Apstrīdēto lēmumu atļautais atbalsts ir jauns atbalsts, izriet arī no "jauna atbalsta" definīcijas, ko ietver 1. pants Padomes 1999.  gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.), kur tas ir definēts kā "atbalsts, t. i., atbalsta shēmas un individuāls atbalsts, kas nav pastāvošs atbalsts, tostarp pastāvoša atbalsta grozījumi". Faktiski jēdziens "pastāvošs" paredz to, ka attiecīgajam atbalstam jau ir dota atļauja, kas nav attiecināms uz gadījumu saistībā ar Apstrīdētajā lēmumā minēto.

24      Turklāt Regulas Nr. 659/1999 11. panta 2. punkta trešā daļa, kas paredz iespēju dalībvalstij ļaut, lai dalībvalsts nelikumīgā atbalsta atmaksājumam pievieno atbalsta izmaksu attiecīgā uzņēmuma glābšanai, tāpat apstiprina iespēju pieņemt dažādus lēmumus par valsts atbalstu pakāpenisku piešķiršanu tiem pašiem uzņēmējiem. Tāpat tas ir arī Kopienu judikatūrā, kurā ir netieši atzīts, ka Komisijai ir tiesības pakārtot jauno atbalstu pārskaitīšanu, kas atzīti par saderīgiem, noteikumam par tādu atbalstu atgūšanu, kuri iepriekš atzīti par nesaderīgiem (Pirmās instances tiesas 1995. gada 13. septembra spriedums apvienotajās lietās T-244/93 un T-486/93 TWD/Komisija, Recueil 1995, II-2265. lpp., un Tiesas 1997. gada 15. maija spriedums lietā C-355/95 P TWD/Komisija, Recueil 1997, I-2549. lpp.). 

25      Visbeidzot Padome uzsver, ka ne Komisijas lēmumi par atbalsta atzīšanu par nesaderīgu ar kopējo tirgu, ne arī neviens cits dokuments attiecībā uz šāda atbalsta saņēmējiem neietver aizliegumu tuvākā vai tālākā nākotnē saņemt citus atbalstus. Princips – individuāli pārbaudīt katru nākamo atbalstu – ir jāievēro visos gadījumos (2000. gada 23. novembra spriedums lietā C-441/97 P Wirtschaftsvereinigung Stahl u. c./Komisija, Recueil 2000, I-10293. lpp., 55. punkts). Ja Apstrīdētais lēmums netiktu pieņemts, atbalsts, ko tas atļauj un kas Portugāles Republikai bija jāpaziņo Komisijai, būtu jāizvērtē šai iestādei un tai par to būtu jāpieņem lēmums.

26      Otrkārt, kas attiecas uz EKL 88. panta 2. punkta piemērošanu, tad Padome uzskata, ka šīs tiesību normas ceturtajā daļā minētais trīs mēnešu termiņš ir paredzēts vienkāršiem procedūras pārtraukšanas mērķiem. No tā izriet, ka Padome var dot atļauju piešķirt attiecīgo atbalsta, neņemot vērā šī termiņa notecējumu.

27      Kas šajā sakarā attiecas uz iespējamo kolīziju starp Komisijas iepriekšēju lēmumu, ar ko konstatēta atbalsta nesaderība ar kopējo tirgu, un vēlāku Padomes lēmumu atļaut šādu atbalstu, Padome aizstāv viedokli, ka nesaderīgām normām, starp kurām nepastāv hierarhija, piemēro principu, saskaņā ar kuru jaunākā norma atceļ vecāko normu.

28      Portugāles valdība pēc būtības atbalsta Padomes analīzi. Ar lēmumu atļautais atbalsts ir jauns atbalsts, kas atšķiras no tiem, ko radījuši 1994. gada un 1999. gada dekrēti–likumi, kas šajā sakarā Komisijai tika paziņots. Minētā dalībvalsts  piebilst – apstāklis, ka no EKL 88. panta 2. panta trešās daļas izriet Padomes pilnvaras izteikt savu viedokli ne tikai par atbalstu, ko "paredz piešķirt", bet arī par atbalstu, ko "piešķir", apstiprina to, ka Padome ir tiesīga dot atļauju atbalstam pat tad, ja Komisija par to savu viedokli jau ir izteikusi. Tā rezultātā no tā paša panta 3. punkta izriet, ka, nodrošinot atbalsta piešķiršanu, Komisijai jāveic iepriekšēja tā pārbaude tādējādi, lai atbalstu nevarētu piešķirt gadījumā, ja Komisija šajā sakarā nav pieņēmusi labvēlīgu lēmumu.

 Tiesas vērtējums

29      Lai lemtu par pirmo Komisijas minēto prasības pamatojumu, vispirms ir jānosaka, vai EKL 88. panta 2. punkts, kā Komisija to apgalvo, ir interpretējams tādējādi, ka gadījumā, ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ar ko tā konstatē valsts atbalsta nesaderību raksturu ar kopējo tirgu, Padomei vairs nav tiesību, pamatojoties uz šīs tiesību normas trešo daļu, izlemt, ka minētais atbalsts ir atzīstams par saderīgu ar kopējo tirgu. 

30      Šajā sakarā vispirms ir jāatgādina, ka EK līguma mērķis, 88. pantā paredzot atbalstu pastāvīgu pārbaudi un kontroli, ko veic Komisija, ir konstatēt atbalsta iespējamo nesaderību ar kopējo tirgu, izmantojot atbilstošu procedūru, par kuras īstenošanu ir atbildīga Komisija un kuras izpildi kontrolē Pirmās instances tiesa un Tiesa. EKL 87. un 88. pantā tāpat ir paredzēts, ka Komisijai joprojām ir izšķiroša loma, atzīstot atbalsta iespējamo nesaderību (skat., jo īpaši, 1991. gada 21. novembra spriedumu lietā C-354/90 Fédération nationale du commerce extérieur des produits alimentaires et Syndicat national des négociants et transformateurs de saumon, Recueil 1991, I-5505. lpp., 9. un 14. punkts).

31      Turklāt, kā tas izriet no paša EKL 88. panta 2. punkta trešās daļas redakcijas, ir jāatzīmē, ka šī tiesību norma attiecas uz ārkārtas un īpašu gadījumu (1978. gada 12. oktobra spriedums lietā 156/77 Komisija/Beļģija, Recueil 1978, 1881. lpp., 16. punkts). Saskaņā ar minēto tiesību normu, Padome "pēc dalībvalsts lūguma" var pieņemt vienprātīgu lēmumu, ka atbalsts, kas piešķirts vai ko paredz piešķirt šī valsts, ir atzīstams par saderīgu ar kopējo tirgu, "atkāpjoties no 87. pantā vai 89. pantā paredzētajām regulām", ja "ārkārtas apstākļi" attaisno šādu lēmumu.

32      No tā izriet, ka pilnvaras, kuras Padomei piešķirtas ar EKL 88. panta 2. punkta trešo daļu, acīmredzami norāda uz izņēmuma raksturu, kā to pamatoti atzīmē Komisija.

33      Šajā kontekstā ir jāatzīst, ka 88. panta trešajā un ceturtajā daļā ietvertie precizējumi, atbilstoši kuriem, no vienas puses, ja dalībvalsts vēršas Padomē, uz trim mēnešiem tiek apturēta Komisijā notiekoša pārbaude, un, no otras puses, ja Padomes lēmums netiek pieņemts šajā termiņā, Komisija lemj, norādot, ka, tā kā termiņš ir notecējis, Padome vairs nav kompetenta pieņemt lēmumu par konkrēto atbalstu atbilstoši minētā panta trešajai daļai. Tādējādi nodrošina, ka netiek pieņemti lēmumi ar pretrunīgu rezolutīvo daļu.

34      Šāds pagaidu Padomes kompetences ierobežojums tādēļ, ka Komisija jau sākusi 88. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēto procedūru, vēl nepieņemot lēmumu, ar ko atzīta atbalsta nesaderība ar kopējo tirgu, un apstāklis, ka Komisija ir vienīgā, kas šī panta ceturtajā daļā paredzētajā trīs mēnešu termiņā saglabā pilnvaras lemt par konkrēto atbalstu, tāpat norāda uz to, ka, ja attiecīgā dalībvalsts nav Padomei adresējusi nevienu lūgumu, pamatojoties uz EKL 88. panta 2. punkta trešo daļu, pirms Komisija attiecīgo atbalstu ir atzinusi par nesaderīgu ar kopējo tirgu un pabeigusi tās pašas tiesību normas pirmajā daļā paredzēto procedūru, Padomei vairs nav tiesību īstenot ārkārtas pilnvaras, ko tai piešķīrusi minētā panta trešā daļa nolūkā šādu atbalstu pasludināt par saderīgu ar kopējo tirgu.

35      Šajā minētajā sakarā ir vērojams, ka lieta, kurā tika taisīts 1996. gada 29. februāra spriedums Komisija/Padome, Recueil 1996, I‑881. lpp., kur strīdīgais Padomes lēmums nesekoja Komisijas pieņemtajam lēmumam par atbalsta nesaderību ar kopējo tirgu, pēdējā minētā iestāde, pamatojoties uz EKL 88. panta 3. punktu, šajā gadījumā aprobežojās ar novērojumu, ka attiecīgais atbalsta projekts nebija saderīgs ar kopējo tirgu, un uzsāka šī panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēto procedūru.

36      Visbeidzot ir jāatzīmē, ka šī sprieduma 32. un 33. punktā aprakstītā interpretācija, kas ļauj izvairīties no tā, ka tas pats valsts atbalsts ir Komisijas un Padomes secīgi pieņemtu pretēju lēmumu priekšmets, veicina juridisko drošību, kā to pamatoti norādīja Komisija. Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka tāda administratīva lēmuma definitīvais raksturs, kas pieņemts saprātīga pārsūdzības termiņa beigās vai izmantojot visas pārsūdzības iespējas, sekmē minēto drošību (2004. gada 13. janvāra spriedums lietā  Kühne & Heitz, Krājumā vēl nav publicēts, 24. punkts).

37      Kas attiecas uz Portugāles valdības argumentu, saskaņā ar kuru EKL 88. panta 2. punkta trešā daļa Padomei ļauj arī paust savu viedokli par atbalstiem, ko "jau piešķīra", kā arī - kā tas izriet no šī panta 3. punkta - ka visa atbalsta "nodibināšana" precīzi prasa lai Komisijai būtu bijis jāizsaka savs viedoklis tādā veidā ka Padomei būtu pilnvaras lemt par atbalstiem, kas ir pirms tam Komisijas pieņemta lēmuma priekšmets, ir jākonstatē, ka šajā kontekstā rodas pretruna. Faktiski, vienlaicīgi nevar atbalstīt to, ka atbalsts, kas "piešķirts" EKL 88. panta 2. punkta trešās daļas nozīmē, ir atbalsts, ko Komisija pirms tam noteikti ir atzinusi par saderīgu ar kopējo tirgu, piemērojot EKL 87. panta noteikumus, un ka Padomei ir pilnvaras šādu atbalstu vēlāk atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu, atkāpjoties no šiem noteikumiem.

38      Otrkārt, Tiesai nākas pārbaudīt, vai apstāklis, ka Padomei nav pilnvaru izteikt savu viedokli par tāda atbalsta saderību ar kopējo tirgu, par kuru Komisija jau ir lēmusi, skaidri norāda - līdzīgi kā to apgalvo Komisija, ka Padomei nav arī pilnvaru spriest par atbalstu, ko Komisija pirms tam ar savu lēmumu par nesaderīgu, tādā apmērā, kāds paredzēts atmaksas kompensācijai, kuru tiem [atbalsta saņēmējiem] ir pienākums atmaksāt, piemērojot šo lēmumu. 

39      Šajā sakarā vispirms ir jāatzīmē, ka, pretēji Padomes norādītajam, no Tiesas judikatūras nevar secināt, ka, esot šādam atbalstam, Kopienu iestādes patur visas tiesības spriest bez pienākuma ņemt vērā iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko konstatēta tādu atbalstu nesaderība, kas sākotnēji piešķirti ieinteresētajām personām.

40      Patiesībā Tiesa, gluži otrādi, ir nospriedusi – kad Komisija pārbauda valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu, šai iestādei ir jāņem vērā visi attiecīgie elementi, vajadzības gadījumā ieskaitot jau iepriekšējā lēmumā izvērtēto kontekstu, kā arī saistības, ko šis lēmums varējis uzlikt dalībvalstij (skat., jo īpaši, 1991. gada 3. oktobra spriedumu lietā C-261/89 Itālija/Komisija, Recueil 1991, I‑4437. lpp., 20. punkts, un iepriekš minēto spriedumu TWD/Komisija, 26. punkts). Proti, Tiesa secināja, ka, ja Komisijai nav paziņots neviens jauns elements, kas ļautu tai izvērtēt, vai uz attiecīgajiem atbalstiem attiecināma atkāpe, pamatojoties uz Līgumu, tā var balstīt savu lēmumu uz izvērtējumu, kas jau tika minēts iepriekšējā lēmumā, un uz tajā noteikto nosacījumu neievērošanu (iepriekš minētā spriedums Itālija/Komisija 23. punkts).

41      Tiesa pati ir nospriedusi, ka pārejas kārtība, kurā saglabājas Komisijai nepaziņota, atbalsta sekas, ko Komisija ar savu lēmumu ir pasludinājusi par nesaderīgu ar Kopienu tiesībām jebkurā gadījumā, ja šī iestāde nav prasījusi atgūt attiecīgos atbalstus, – cik vien iespējams, būtu interpretējams tādējādi, ka tas ļauj nodrošināt tā saderību ar šo lēmumu, tas ir, tādā nozīmē, ka šādā pārejas periodā nav ļauts piešķirt jaunus valsts atbalstus pēc atbalstu režīma atcelšanas, kurus Komisija ar šo lēmumu sankcionējusi (2003. gada 24. jūlija rīkojums lietā C-297/01 Sicilcassauc, Recueil 2003, I‑7849. lpp., 44. punkts).

42      Turklāt ir vērts atgādināt ka, saskaņā ar iedibināto judikatūru, valsts nelikumīgi piešķirta atbalsta atcelšana atgūšanas ceļā ir konstatējuma par tā nelikumību loģiskas sekas (skat., jo īpaši, 1990. gada 21. marta spriedumu lietā C-142/87 Beļģija/Komisija, saukta "Tubemeuse", Recueil 1990, I‑959. lpp., 66. punkts, un 2002. gada 7. marta spriedumu lietā C-310/99 Itālija/Komisija, Recueil 2002, I‑2289. lpp., 98. punkts).

43      Dalībvalsts pienākuma - atcelt atbalstu, ko Komisija ir atzinusi par nesaderīgu ar kopējo tirgu - mērķis faktiski ir atjaunot iepriekšējo situāciju, un šis mērķis ir panākts tādējādi, ka attiecīgos atbalstus, vajadzības gadījumā kopā ar nokavējuma procentiem, atmaksā saņēmējs. Ar šo atmaksu saņēmējs zaudē priekšrocību, kas tam tirgū tika piešķirta attiecībā pret konkurentiem, un ir atjaunota pirms atbalsta pārskaitījuma bijusī situācija (skat., jo īpaši, 1995. gada 4. aprīļa spriedumu lietā C-350/93 Komisija/Itālija, Recueil 1995, I‑699. lpp., 21. un 22. punkts, kā arī iepriekš minētā 2002. gada 7. marta spriedumu  Itālija/Komisija, 98. un 99. punktu).

44      Šādos apstākļos, atzīt, ka dalībvalsts varētu piešķirt nelikumīgu atbalstu, kas pirms tam ar Komisijas lēmumu pasludināts par nesaderīgu ar kopējo tirgu, saņēmējiem jaunu atbalstu par summu, kas ekvivalenta nelikumīgā atbalsta apmēram, nolūkā neitralizēt ar atmaksu, kuru veikt saņēmējiem ir pienākums, saistītās sekas, piemērojot minēto lēmumu, nozīmētu acīmredzami apdraudēt Komisijas atbilstoši EKL 87. un 88. pantam pieņemto lēmumu efektivitāti (skat., pēc analoģijas, 1990. gada 20. septembra spriedumu lietā C-5/89 Komisija/Vācija, Recueil 1990, I‑3437. lpp., 17. punkts, un iepriekš minētā 2002. gada 7. marta sprieduma Itālija/Komisija, 104. punktu).

45      Visbeidzot ir jāatgādina, ka, tā kā tas izriet no šī sprieduma 33. un 35. punkta, ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu, konstatējot atbalsta nesaderību ar kopējo tirgu, Padome nevar apturēt šī lēmumu efektivitāti, pati pasludinot, ka atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, pamatojoties uz EKL 88. panta 2. punkta trešo daļu.

46      No tā izriet, ka Padome nevar apšaubīt šāda lēmuma efektivitāti, pasludinot – pamatojoties uz šo normu – par saderīgu ar kopējo tirgu atbalstu, kura mērķis ir kompensēt saņēmējiem nelikumīgi piešķirtu atbalstu, ko Komisija atzinusi par nesaderīgu ar kopējo tirgu un kas šiem saņēmējiem ir jāatmaksā, piemērojot minēto lēmumu.

47      Ir jāatzīst, ka šādos apstākļos otrreiz piešķirtais atbalsts ir nedalāmi saistīts ar to, kura nesaderību ar kopējo tirgu pirms tam ir konstatējusi Komisija, tik lielā mērā, ka būtu patvaļīgi meklēt atšķirību starp šiem atbalstiem, lai piemērotu EKL 88. panta 2. punktu.

48      No visa iepriekšējo apsvērumu kopuma izriet, - EKL 88. panta 2. punkta trešā daļa ir interpretējama tādējādi, ka Padome, pamatojoties uz šo tiesību normu, nevar likumīgi pasludināt par saderīgu ar kopējo tirgu atbalstu, kura priekšmets ir bijis nelikumīga atbalsta piešķiršana saņēmējiem, ko Komisija pirms tam ir pasludinājusi par nesaderīgu ar kopējo tirgu, tādā apmērā, kāds paredzēts nolūkā kompensēt atmaksu, kuru saņēmējiem ir jāatmaksā, piemērojot minēto lēmumu.

49      Kas attiecas uz šo gadījumu, ir nepārprotami, ka Portugāles Republika nav iesniegusi Padomei lūgumu, kas izklāstīts, pamatojoties uz EKL 88. panta 2. punkta trešo daļu, nolūkā panākt lai ar 1994. gada un 1999. gada dekrētiem–likumiem piešķirtie atbalsti tiktu pasludināti par saderīgiem ar kopējo tirgu. Tāpat ir nepārprotami, ka šie atbalsti tika pasludināti par nesaderīgiem ar kopējo tirgu un ka ar Lēmumu 2000/200 un Lēmumu 2001/86 tika uzdots tos atgūt.

50      Attiecībā uz Apstrīdēto lēmumu ir jākonstatē, ka no paša tā nosaukuma un 1. panta teksta izriet, ka atbalsta, kas tajā ir atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu, specifiskais mērķis bija piešķirt atbalstus, kuri pirms tam ar Lēmumu 2000/200 un Lēmumu 2001/86 tikuši atzīti par nesaderīgiem ar konkrēto tirgu, to saņēmējiem tādā apmērā, kāds paredzēts nolūkā kompensēt atmaksu, kas tiem ir jāatmaksā, piemērojot šos divus lēmumus.

51      Kā tas arī izriet no šī sprieduma 47. punkta, Padome likumīgā kārtā nevarēja pieņemt tādu lēmumu, kāds ir Apstrīdētais lēmums.

52      No tā izriet, ka pirmais Komisijas minētais pamats savas prasības atbalstam, saskaņā ar kuru Padomei nav kompetences pieņemt Apstrīdēto lēmumu, ir pamatots un ka tā rezultātā šis lēmums ir atzīstams par spēkā neesošu.

 Par otro, trešo un ceturto pamatu

53      Pirmais Komisijas pamats ir pieņemts, un Apstrīdētais lēmums ir atzīstams par spēkā neesošu; pārējie Komisijas minētie pamati, ar ko tā atbalsta savu prasību, nav jāizvērtē.

 Par tiesāšanās izdevumiem

54      Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un Padomei spriedums ir nelabvēlīgs, tad jāpiespriež Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Saskaņā ar Reglamenta 69. panta 4. punkta pirmo daļu Portugāles Republika un Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

Ar šādu pamatojumu

TIESA (Tiesas plēnums)

nospriež:

1)      atcelt Padomes 2002. gada 21. janvāra Lēmumu 2002/114/EK, kas pilnvaro Portugāles valdību piešķirt atbalstu Portugāles cūku audzētājiem, kuri bija 1994. un 1998. gadā piešķirtā atbalsta saņēmēji;

2)      Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus;

3)      Portugāles Republika un Francijas Republika savus izdevumus sedz pašas.

Skouris

Jāns

Timmermans

Ross

Gulmans

Puisošē

Kunja Rodrigess

La Pergola

Šintgens

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā  2004. gada 29. jūnijā.

Sekretārs

Priekšsēdētājs

R. Grass

V. Skouris

---

* Tiesvedības valoda – franču.