ĢENERĀLADVOKĀTA DAMASO RUISA-HARABO KOLOMERA SECINĀJUMI,

sniegti 2004. gada 12. februārī (1)

Lieta C-443/02

Procura della Repubblica

pret

Nicolas Schreiber

[Tribunale di Pordenone (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu]

EKL 28. pants – Direktīva 98/8/EK – Biocīdie produkti – Laišana tirgū – Prasība saņemt atļauju, lai laistu tirgū sarkanā ciedrkoka plāksnes ar dabisku pretkožu iedarbību

1.        Itālijas Pirmās instances tiesa krimināllietās [Tribunale di Pordenone] saskaņā ar EKL 234. pantu uzdeva Tiesai piecus prejudiciālus jautājumus par to, kā interpretēt atsevišķus Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvas 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2) noteikumus saistībā ar EKL 28. pantu.

Konkrēti tiek lūgts interpretēt terminus “biocīdie produkti”, “zemas riska pakāpes biocīdie produkti” un “pamatvielas”, tos attiecinot uz sarkanā ciedrkoka plāksnēm, kas laistas tirgū dabiskā stāvoklī kā pretkožu līdzeklis. Valsts tiesa, turklāt, vēlas noskaidrot ? vai objektus, kas likumīgi izplatīti kādā dalībvalstī bez vajadzības saņemt jebkādu atļauju vai veikt reģistrāciju, var pakļaut kādai no šīm prasībām, kad tos plāno tirgot citā valstī.

I –    Pamata prāvas fakti

2.        2001. gada 13. martā Núcleo Antisofisticazioni (Karabinieru spēku Viltojumu apkarošanas vienības) amatpersonas Pordenones provinces Kordenonā [Cordenons] esošajā LIDL-Italia Srl lielveikalā konfiscēja divdesmit kastes, no kurām katrā bija divdesmit četras koka plāksnes ar norādi “pretkožu līdzeklis”.

3.        Trīs dienas vēlāk La Procura della Repubblica (prokuratūra) apstiprināja šo operāciju un uzsāka kriminālvajāšanu pret Šreiberu [Schreiber] kā Vācijā reģistrētās sabiedrības LIDL Stiftung Kg meitas sabiedrības LIDL-Italia Srl izpilddirektoru. Tiesvedības gaitā 23. aprīlī Dr. R. Flego [Dr. R. Flego] izdeva eksperta atzinumu, pamatojoties uz kuru prokuratūra pieprasīja notiesājoša sprieduma pieņemšanu saīsinātā procesā, kā Tribunale di Pordenone to izdarīja 2002. gada 15. martā.

4.        Trīs dienas vēlāk Šreibers iesniedza iebildumu pret viņu izvirzītajās apsūdzībās par Karaliskā dekrēta 1265/1934 189. pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu, laižot tirgū Vācijas izcelsmes produktu ar nosaukumu “tavolette antitarme” (“pretkožu plāksnes”), kuru uzskata par terapijas un ķirurģijas instrumentu, nesaņemot vajadzīgo atļauju. 20. novembrī tika noturēta tiesas sēde, kuras rezultātā Tribunale nolēma lūgt Tiesas nolēmumu.

II – Prejudiciālie jautājumi

5.        Itālijas tiesa formulēja šādus jautājumus:

“1)      Vai vispārējo noteikumu gaismā, ko Direktīva 98/8/EK ievieš Kopienas tiesiskajā kārtībā, iepriekš minētās Direktīvas 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts jāinterpretē tā, ka jēdzieni "biocīdie produkti" un "zemas riska pakāpes biocīdie produkti" attiecas tikai uz produktiem, kuru biocīdā iedarbība ir atkarīga no aktīvajām vielām, kuras ir iekļautas minētajos produktos, izmantojot ķīmiskus vai bioloģiskus līdzekļus, tādā procesā, kas ir tieši paredzēts šādai iekļaušanai, lai piešķirtu [..] iepriekš minētiem produktiem biocīdu iedarbību?

2)      Vai vispārējo noteikumu gaismā, ko Direktīva 98/8/EK ievieš Kopienas tiesiskajā kārtībā, iepriekš minētās Direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts jāinterpretē tā, ka jēdziens "pamatviela" attiecas uz vielām, kuras nav iekļautas produktā, lai ļautu tam iegūt noteiktu biocīdo iedarbību, bet kuru biocīdā iedarbība izpaužas papildus šī produkta lietošanas parastām sekām (piemēram: trauku mazgājamais līdzeklis, kurš, pateicoties tādas vielas pievienošanai, kura ir paredzēta, lai uzlabotu tās tīrīšanas spēju, var tikt izmantots arī kā baktericīds)?

3)      Vai sarkanā ciedrkoka vienību var kvalificēt kā "biocīdo produktu", "zemas riska pakāpes biocīdo produktu" vai "pamatvielu" Direktīvas 98/8 izpratnē vienīgi tā iemesla dēļ, ka to pārdod kā "pretkožu līdzekli", ņemot vērā, ka : a) apskatāmais kokmateriāls nav bijis pakļauts nekādai ķīmiskai vai bioloģiskai apstrādei; b) viela, no kuras ietekmes ir atkarīga kokmateriālam piešķirtā iedarbība, ir produkta dabīga sastāvdaļa; c) produktu būtībā pārdod tādu, kā tas dabīgi pastāv vidē?

4)      Vai Direktīvas 98/8/EK 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts jāinterpretē tā, ka tikai tad, ja "pamatviela" ir iekļauta I B pielikumā esošā sarakstā, minētā viela var tikt atbrīvota no atļaujas vai reģistrācijas, kas ir paredzētas, lai laistu dalībvalstu tirgū tos produktus, uz kuriem attiecas iepriekš minētais 2. pants, tādējādi iekļaušanai I B pielikumā ir visādā ziņā noteicošā loma?

5)      Vai, ņemot vērā EKL 28. un 30. pantus, Direktīvas 98/8/EK 4. pants jāinterpretē tā, ka 3. jautājumā aprakstītais produkts, kas likumīgi laists dalībvalsts tirgū bez vajadzības saņemt jebkādu atļauju vai veikt reģistrāciju, var tikt pakļauts prasībai saņemt atļauju vai veikt reģistrāciju citā dalībvalstī, kurā iepriekš minēto produktu vēlāk pārdod, tā iemesla dēļ, ka šis produkts nav iekļauts Direktīvas 98/8/EK I B pielikumā ietvertajā sarakstā?”

III – Valsts tiesību akti

6.        Pret Šreiberu Itālijā tika ierosināta krimināllieta par valsts tiesību aktu pārkāpšanu, nepieprasot attiecīgo ministrijas atļauju pirms zināmu insekticīdu tirdzniecības uzsākšanas valstī.

7.        Valsts tiesa savā rīkojumā norāda, ka saskaņā ar apsūdzību šīs pretkožu plāksnes ir ietvertas “terapijas un ķirurģijas instrumentu” jēdzienā saskaņā ar Republikas prezidenta dekrētiem 223/1988 un 392/1998, tā kā pēdējais no tiem 1. panta c) punktā kvalificē insektu atbaidīšanas līdzekļus kā tādus.

8.        Ievērojot likumdošanas dekrēta Nr. 174/2000 2. pantu (3), kas precīzi atspoguļo Direktīvas 98/8 2. panta 1. punktu, pretkožu līdzekli var pieskaitīt “biocīdiem produktiem”, kas neitralizē, padara nekaitīgus vai citādā veidā kontrolē kaitīgus organismus, tos ieskaitot “zemas riska pakāpes biocīdos produktos” vai “pamatvielās”. Šīs valsts tiesību normas IV pielikums atbilst Direktīvas 98/8 V pielikumam un ietver 23 veidu biocīdo produktu uzskaitījumu. IV pielikuma 19. punktā, tāpat kā Direktīvas 98/8 V pielikuma 19. punktā, tiek uzskaitīti repelenti un atraktanti.

9.        Minētās tiesību normas 3. panta 1. punktā tiek uzlikts pienākums saņemt ministrijas atļauju pirms tāda produkta laišanas tirgū, kas klasificēts kā biocīds līdzeklis, savukārt, 4. pantā paredzēta vienīgi zemas riska pakāpes biocīdiem produktiem pieskaitīto produktu reģistrācija. 5. pantā no jebkādām prasībām tiek atbrīvotas Direktīvas 98/8 I B pielikumā uzskaitītās pamatvielas, līdzko tas tiek apstiprināts Kopienā.

10.      Atbilstoši 17. panta 1. punktam, atkāpjoties no prasības, ka aktīvajām vielām jābūt iekļautām Eiropas Savienības sastādītajos sarakstos, Veselības ministrija ir pilnvarota desmit gadus, skaitot no 2000. gada 14. maija, piemērot spēkā esošo kārtību attiecībā uz biocīdo produktu laišanu tirgū, kas apstiprināta ar Republikas prezidenta 1998. gada 6. oktobra dekrētu Nr. 392 (4). Jo īpaši, ministrija saskaņā ar 2. pantu apstiprina tādu biocīdo produktu pārdošanu, kuru sastāvā ir aktīvās vielas, kas nav uzskaitītas 11. panta šāda veida produktu sarakstos, ja vielas tirgū atradās jau 2000. gada maijā.

Atbilstoši šā pēdējā dekrēta 1. pantam, tiesību aktos tiek noteikta kārtība, kādā atļauj terapijas un ķirurģijas instrumentu ražošanu un laišanu tirgū. Saskaņā ar 2. pantu, pieteikumu iesniedz Veselības ministrijai ar norakstu Augstākajai veselības pārvaldei. To izdod Veselības ministrija pēc pēdējās ierosmes sešu mēnešu laikā. Atteikuma gadījumā tajā pašā termiņā ir jāizsniedz motivēts akts.

IV – Kopienu tiesiskais regulējums

11.      Tribunale di Pordenone lūdz interpretēt EKL 28. un 30. pantu, kuru redakcijas, attiecīgi, ir šādas:

“Dalībvalstu starpā ir aizliegti importa kvantitātes ierobežojumi un citi līdzīgi pasākumi.”

“Šā Līguma 28. un 29. pants neliedz noteikt importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, vai industriāla un komerciāla īpašuma aizsardzības apsvērumiem. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot dalībvalstu tirdzniecībā kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus.”

12.      Turklāt, tā interesējas par Direktīvas 98/8 2. pantu, kas nosaka:

“1.      Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)      Biocīdie produkti. Aktīvās vielas un preparāti, kas satur vienu vai vairākas aktīvās vielas, un lietotājam piegādātajā veidā paredzēti, lai iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu, kavētu iedarbību vai citādi kontrolējami ķīmiski vai bioloģiski iedarbotos uz jebkuru kaitīgu organismu.

V pielikumā sniegts izsmeļošs 23 produktu veidu saraksts ar norādošu katra veida aprakstu.

b)      Zemas riska pakāpes biocīdie produkti. Biocīd[ie] produkt[i], kas satur kā aktīvo vielu(-as) tikai vienu vai vairākas no tām, kuras uzskaitītas I A pielikumā, un kas nesatur nevienu attiecīgo vielu(-as).

Izmantošanas apstākļos biocīdaj[iem] produkt[iem] piemīt tikai zemas pakāpes risks cilvēkiem, dzīvniekiem un videi.

c)      Pamatviela. Viela, kura uzskaitīta I B pielikumā, kuru galvenokārt neizmanto kā pesticīdu, bet nelielā mērā izmanto kā biocīdu vai nu tieši, vai produktā, kas sastāv no vielas un vienkārša šķīdinātāja, kurš pats par sevi nav attiecīgā viela un kuru tieši nepārdod kā biocīdu.

[..]”

13.      Pēdējais no šajā prejudicālajā tiesvedībā uzdotajiem jautājumiem attiecas uz Direktīvas 98/8 4. pantu, kurā dalībvalstīm uzlikts pienākums savstarpēji atzīt biocīdo produktu un zemas riska pakāpes biocīdo produktu atļaujas un reģistrāciju. Šā panta 1. punkts nosaka:

“1.      Neskarot 12. pantu, biocīdo produktu, kas jau ir atļauts vai reģistrēts vienā dalībvalstī, atļauj vai reģistrē citā dalībvalstī attiecīgi 120 dienu vai 60 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas citā dalībvalstī, ja biocīdā produkta aktīvā viela ir iekļauta I vai I A pielikumā un atbilst tā prasībām.

[..]”

V –    Tiesvedība Tiesā

14.      Rakstveida apsvērumus šajā tiesvedībā Tiesas Statūtu 23. pantā noteiktajā termiņā iesniedza Šreibers, Beļģijas valdība un Komisija.

Tiesas sēdē, kas tika noturēta 2004. gada 8. janvārī, mutvārdu paskaidrojumus sniedza Šreibera pārstāvis un Komisijas pārstāvis.

VI – Uzdoto prejudiciālo jautājumu izskatīšana

A –    Ievada apsvērumi

15.      Neskatoties uz Tribunale di Pordenone uzdoto jautājumu ievērojami interesanto raksturu, Tiesas atbildes jebkurā gadījumā nebūs apmierinošas. Tas, kā to izteikti norāda Komisija savos rakstveida apsvērumos, izskaidrojams ar to, ka ar Direktīvu 98/8 uzsāktā biocīdo produktu laišanas tirgū kārtības saskaņošana vēl nav pabeigta.

Kā norādīts Direktīvas 98/8 preambulas otrajā un trešajā apsvērumā, biocīdos produktus, ko agrāk sauca par lauksaimniecībā neizmantojamiem pesticīdiem, izmanto, lai kontrolētu veselībai kaitīgus organismus un organismus, kas var sabojāt dabīgus vai rūpnieciski ražotus produktus. Tiem raksturīgo īpašību un izmantošanas veidu dēļ tie var dažādi apdraudēt cilvēkus, dzīvniekus un vidi. Deviņdesmitajos gados Komisijas veiktais stāvokļa apskats dalībvalstīs parādīja reglamentēšanas stāvokļa atšķirības to tiesību aktos, kas varēja radīt šķēršļus ne vien biocīdo produktu tirdzniecībai, bet arī ar tiem apstrādātu produktu tirdzniecībai, tādējādi ietekmējot iekšējā tirgus darbību.

16.      Tādēļ šo produktu brīvas aprites interesēs Direktīvas 98/8 4. pantā tiek ieviesta atļauju savstarpēja atzīšana tādējādi, ka ar biocīdo produktu, kas atļauts vai reģistrēts vienā dalībvalstī, ir jārīkojas tāpat jebkurā citā [dalībvalstī], pirms pagājušas simts divdesmit vai, attiecīgi, sešdesmit dienas, ar noteikumu, ka aktīvā viela ir minēta I vai I A pielikumā un atbilst izvirzītajām prasībām. Direktīva, turklāt, attiecas uz biocīdo produktu atļaušanu un laišanu tirgū lietošanai dalībvalstīs un saturā ietilpstošo aktīvo vielu pozitīva saraksta sastādīšanu.

17.      Pašreizējā virzības posmā šī direktīva rada dažādas problēmas. Pirmkārt, I un I A pielikumi, kuros paredzēts ietvert aktīvo vielu sarakstus un Kopienas mērogā akceptētās prasības to iekļaušanai biocīdos produktos vai, attiecīgi, zemas riska pakāpes biocīdos produktos, un I B pielikums, kas sagatavots pamatvielu kataloga sastādīšanai, nav pabeigti. Ierakstīšanu šajos sarakstos pienākas veikt Biocīdo produktu pastāvīgai komitejai desmit gadu laikā.

18.      Otrkārt, 16. pantā paredzētie pagaidu pasākumi ļauj dalībvalstīm arī desmit gadus turpināt piemērot savu pašreizējo sistēmu vai praksi biocīdo produktu laišanai tirgū un, jo īpaši, saskaņā ar saviem noteikumiem atļaut savā teritorijā laist tirgū biocīdo produktu, kas satur I vai I A pielikumā neminēto aktīvo vielu šim produkta tipam, ar noteikumu, ka šādas aktīvās vielas ir tirgū noteiktā datumā kā biocīdā produkta aktīvās vielas citiem nolūkiem nekā zinātniskam vai tehnoloģiskā procesa pētījumam un izstrādei. (5)

19.      Saskaņā ar Direktīvas 98/8 16. panta 2. punktu, Komisija uzsāka desmit gadu darba programmu. Kā norādīts Regulas Nr. 1896/2000 preambulas 2. apsvērumā, pārskates programmas pirmais posms paredz dot Komisijai iespēju identificēt biocīdo produktu esošās aktīvās vielas, balstoties uz ražotāja vai formulatora sniegto informāciju, un izraudzīties tās, kas būtu jāizvērtē iespējamai iekļaušanai I, I A vai I B pielikumā. Šīs regulas 4. panta 1. punktā tika noteikts termiņš, kas beidzās 2002. gada 28. martā, kurā ražotājiem, formulatoriem un asociācijām, kas vēlas pieteikt iekļaušanai direktīvas I vai I A pielikumā kādu esošo aktīvo vielu, kura ir viena vai vairāku produktu veidu sastāvā, jāpaziņo par šo aktīvo vielu Komisijai. Tādu pašu risinājumu izmantoja attiecībā uz I B pielikumu. Regulā Nr. 1687/2002 (6) tomēr tika atvēlēts papildus termiņš, kas beidzās 2003. gada janvāra beigās.

Tika paziņots par pārskates nākamo posmu, kam bija jāsākas 2002. gadā. Regulā (EK) Nr. 2032/2003 (7) tika paredzēti sīki izstrādāti noteikumi darba programmas otrās fāzes īstenošanai attiecībā uz sistemātisku visu aktīvo vielu pārbaudi, kuras jau bija tirgū 2000. gada 14. maijā kā aktīvās vielas biocīdo produktu sastāvā. Šajā tiesvedībā iesniegtajos rakstveida apsvērumos Komisija darīja zināmu, ka atbilstoši tās prognozēm to aktīvo vielu novērtējums, kas paziņotas iespējamajai iekļaušanai pielikumos, būtu jāpabeidz laikā no 2006. gada līdz 2010. gadam.

20.      2003. gada 8. aprīļa aktīvo vielu sarakstā ciedra eļļa (Cedar Oil, Cedernholzöl Texas 22 %) ir norādīta 20. lapaspusē ar numuru CAS 68990-83-0, savukārt, ciedrkoka eļļa (Cedarwood oil) atrodama 22. lappusē ar numuru CAS 8000-27-9 (8). Saskaņā ar minētā, kopumā 645 vielas ietverošā saraksta piezīmēm, pirmā, iepriekš minētā, ciedra eļļa bija kopīga paziņojuma priekšmets, pārbaudīta un akceptēta, savukārt, par otro no minētajām nav sniegts nekāds papildu paskaidrojums. Lai gan Regulas Nr. 1687/2002 preambulas 3. apsvērumā ir teikts, ka sākotnējs saraksts, kurā uzskaitītas paziņotās esošās aktīvās vielas, pie katras no tām norādot attiecīgo Direktīvas 98/8 pielikumu, kurā grib to iekļaut, publicētajā sarakstā šī pēdējā informācija nav atrodama.

Regulas Nr. 2032/2003 piektajā apsvērumā ir teikts, ka esošās tikai identificētās aktīvās vielas (starp kurām III pielikumā ietverta gan ciedra, gan ciedrkoka eļļa) netiks novērtētas saskaņā ar pārbaudes programmu, ne arī iekļautas Direktīvas 98/8 I, I A vai I B pielikumā. Atbilstoši 4. panta 2. punktam sākot ar 2006. gada 1. septembri dalībvalstīm jāatceļ esošās atļaujas vai reģistrācijas zīmes attiecībā uz biocīdiem produktiem, kas satur III pielikumā minētās aktīvās vielas, tostarp esošās un identificētās, attiecībā uz kurām nav pieņemta paziņošana, ne arī izrādīta interese, nodrošinot, ka šādi biocīdie produkti netiek laisti tirgū to teritorijā.

21.      Tādējādi pirms Regulas Nr. 2032/2003 spēkā stāšanās dienas, ciedra eļļa bija par “esošu” uzskatāma aktīvā viela, jo 2000. gada maijā tā jau bija tirgū. (9) Šādos apstākļos Direktīvas 98/8 16. panta 1. punktā dalībvalstīm bija atļauts desmit gadus turpināt piemērot savu līdz attiecīgai dienai pastāvošo sistēmu vai praksi biocīdo produktu laišanai tirgū. Tādēļ nekas neliedz Itālijai balstīties uz attiecīgajā laikā spēkā esošiem tiesību aktiem attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību, kuru sastāvā kā aktīvā viela ir minētā eļļa un kas paredzēti insektu apkarošanai.

Tāda, šķiet, ir bijusi šīs dalībvalsts vēlme, pieņemot likumdošanas dekrētu Nr. 174/2000, pielāgojot valsts tiesību aktus Direktīvai 98/8 un attiecībā uz biocīdo produktu laišanu tirgū pārejas periodā atsaucoties uz Republikas prezidenta dekrēta Nr. 392/98 noteikumiem, kas regulē terapijas un ķirurģijas instrumentu, tostarp, insektu atbaidīšanas līdzekļu, atļaujas un tirdzniecības kārtību.

22.      Nobeigumā jāaplūko sekas, kādas šajā jomā rada Regulas Nr. 2032/2003 stāšanās spēkā. Uzskatāms, ka aktīvās vielas, kas nav ietvertas tās I pielikumā, netika laistas tirgū līdz 2000. gada 14. maijam. Direktīvas 98/8 16. panta 1. punktā izvirzītais nosacījums tam, lai valsts iestādes atļautu biocīdo produktu pārdošanu, bija tāds, ka aktīvās vielas kā tādas būtu bijušas tirgū attiecīgajā dienā. Tādējādi atļauto biocīdo produktu tirdzniecību var turpināt līdz 2006. gada 1. septembrim, aizliedzot turpmāk piemērot valsts tiesību aktus attiecībā uz to reģistrāciju, ja tie ietver kādu no minētajā pielikumā neuzskaitītām aktīvajām vielām.

B –    Atbilde uz pirmo un daļēji uz trešo jautājumu

23.      Pirmie trīs Tribunale di Pordenone jautājumi ir tik cieši savstarpēji saistīti, ka pat trešā redakcija daļēji sakrīt ar pirmā, daļēji ar otrā redakciju.

Tādēļ tie jāpārfrāzē, pirmkārt iztirzājot, vai sarkanā ciedrkoka plāksni, kuru pārdod tādā stāvoklī, kā tas dabīgi pastāv vidē bez pakļaušanas nekādai ķīmiskai vai bioloģiskai apstrādei, jo tā pretkožu iedarbība ir šim kokmateriālam dabiski piemītoša īpašība, var kvalificēt kā biocīdo produktu vai zemas riska pakāpes biocīdo produktu Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta a) vai b) daļas izpratnē, uz to attiecinot atļaujas vai reģistrācijas prasības, vai, gluži pretēji, šie noteikumi attiecināmi vienīgi uz produktiem, kuru biocīdā iedarbība ir atkarīga no pievienotām aktīvajām vielām.

24.      Pēc Šreibera domām, Itālijas likumdevējs nav pareizi transponējis Direktīvu 98/8. Norādot uz Republikas prezidenta dekrētu Nr. 392/98, kas konkrēti atsaucas uz vienkāršoto atļaujas kārtību, neņemot vērā to, ka Kopienā pieņemtā “biocīdo produktu” definīcija pilnībā neatbilst “terapijas un ķirurģijas instrumentu” jēdzienam. No 2. panta 1. punkta a) daļas formulējuma izriet, ka biocīdie produkti darbojas ar aktīvo vielu palīdzību, kas tajos iekļautas ķīmiskā vai bioloģiskā ceļā, un tādēļ par tādiem nevar uzskatīt tos produktus, kas tos ietver jau dabiskā stāvoklī.

25.      Beļģijas valdība uzskata, ka šie produkti esot biocīdie produkti, ar nosacījumu, ka to iedarbība pret kaitīgajiem organismiem ir skaidri norādīta uz etiķetes, šo pašu viedokli attiecinot arī uz zemas riska pakāpes biocīdiem produktiem. Tādējādi aktīvās vielas jēdziens esot attiecināms ne vien uz produktu, kas iegūts rūpnieciskā ceļā, bet arī uz tādu, kas dabiski rodas dabiskā vidē.

26.      Komisija izteica tādu pašu viedokli.

27.      Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā par biocīdiem produktiem atzīst aktīvās vielas un preparātus, kas satur vienu vai vairākas aktīvās vielas, un lietotājam piegādātajā veidā paredzēti, lai iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu, kavētu iedarbību vai citādi kontrolējami ķīmiski vai bioloģiski iedarbotos uz jebkuru kaitīgu organismu. Normā ir atsauce uz V pielikumu, kurā sniegts izsmeļošs divdesmit trīs produktu veidu saraksts, norādot katra veida aprakstu. Pielikums ir sadalīts četrās pamatgrupās. Trešā uzskaita kaitēkļu kontroles līdzekļus, ietverot sešus veidus: 14. veltot rodenticīdiem; 15. – avicīdiem; 16. – moluskicīdiem; 17. - zivju iznīcināšanas līdzekļiem; 18. – insekticīdiem, akaricīdiem un produktiem citu posmkāju kontrolei; un 19. – repelentiem un atraktantiem, kurus izmanto kaitīgu organismu (bezmugurkaulnieki, tādi kā blusas, mugurkaulnieki, tādi kā putni) kontrolei, atvairot vai pievelkot, ieskaitot tos, kurus tieši vai netieši izmanto cilvēku vai veterinārā higiēnā.

28.      Aktīvās vielas jēdziens ir atrodams tās pašas normas d) apakšpunktā ar norādi uz vielu vai mikroorganismu, ieskaitot vīrusus vai sēnītes, ar vispārīgu vai specifisku iedarbību uz kaitīgiem organismiem.

29.      Atbilstoši rīkojumam par prejudiciāla jautājuma uzdošanu, ciedrkoka plāksnes esot pārdotas kā pretkožu līdzeklis. Tās ietver ciedra eļļu vai ciedrkoka eļļu, proti, aktīvu vielu, kura izgarojot atbaida zvīņspārņus (Lepidoptera). Tādēļ šim mērķim tirgū laistās attiecīgās plāksnes ir biocīdie produkti Direktīvas 98/8 izpratnē, kas atbilst V pielikuma 19. produktu veidam.

30.      Tribunale di Pordenone pauž zināmus iebildumus pret šādas varbūtības pieņemšanu, balstoties uz trīs argumentiem. Pirmkārt, ka produkts nav pirms tam bijis pakļauts ne ķīmiskai, ne arī bioloģiskai apstrādei. Tomēr normas redakcijā šāda prasība nav noteikta.

31.      Otrkārt, ka atbaidošā viela no koka rodas dabiskā ceļā. Tomēr šis apstāklis nav noteicošais, tā kā viens no Direktīvas 98/8 pamatmērķiem, kā norādīts preambulas pirmajā un trešajā apsvērumā, ir Kopienas mērogā pārvaldīt biocīdo produktu lietošanas radīto cilvēku, dzīvnieku un vides apdraudējuma risku. Kā labi zināms, ne visas dabā sastopamās vielas ir nekaitīgas, un tādēļ šis arguments nav pietiekams, lai to laišanu tirgū nepakļautu varas iestāžu kontrolei.

32.      Treškārt, ka plāksnes ir koka gabali to dabiskajā stāvoklī. Jāatgriežas pie normas formulējuma aplūkošanas, jo aktīvo vielu rūpnieciska apstrāde ir vajadzīga tikai, lai sagatavotu tos pārdošanai patērētājam.

Šajā ziņā 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā veiktā norāde uz Direktīvas 67/548/EEK (10) 2. pantā ietvertajām definīcijām biocīdos produktus klasificē kā ķīmiskos elementus un to savienojumus, kas sastopami dabā vai ražoti rūpnīcā.

33.      Protams, ka pastāvēja varbūtība, ka strīda pamatā esošās plāksnes varētu klasificēt kā zemas riska pakāpes biocīdos produktus, proti, kā tos, kas ietver tikai vienu vai vairākas I A pielikumā uzskaitītās aktīvās vielas, jo tās neietver nevienu bīstamu elementu, radot tikai nelielu apdraudējumu cilvēkiem, dzīvniekiem un videi. Tomēr, kā esmu norādījis iepriekšējos apsvērumos, Regulas Nr. 2032/2003 III pielikumā uzskaitītās ciedra un ciedrkoka eļļas netiks novērtētas pārskates programmas gaitā un netiks iekļautas Direktīvas 98/8 I, I A vai I B pielikumā, un tādēļ pēc 2006. gada septembra tās Kopienā nevarēs laist tirgū kā biocīdos produktus.

34.      Tādējādi būtu jānosaka, ka sarkanā ciedrkoka plāksne, kuru pārdod tādā stāvoklī, kā tā dabīgi pastāv vidē bez pakļaušanas nekādai ķīmiskai vai bioloģiskai apstrādei, tā kā tās pretkožu iedarbība ir šim kokmateriālam dabiski piemītoša īpašība, ir biocīds produkts vai zema riska biocīds produkts Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta izpratnē, kam piemērojama atļaujas saņemšanas vai reģistrācijas kārtība.

C –    Atbilde uz otro un, daļēji, uz trešo jautājumu

35.      Ņemot vērā šo jautājumu saistību, otrā un trešā jautājuma joprojām neiztirzāto daļu būtu jāpārfrāzē. Atbilstoši tam atliek izlemt jautājumu – vai Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts būtu jāinterpretē tādējādi, ka pamatvielas jēdziens ietver produkta sastāvā esošu vielu (šajā gadījumā sarkanā ciedrkoka plāksnes), kuru pārdod tādā stāvoklī, kā tā dabīgi pastāv vidē, tai neko nepievienojot, lai piešķirtu biocīdo iedarbību, tā kā tai ir šāda iedarbība blakus parasti sagaidāmai iedarbībai.

36.      Šreibers pamatvielu identificē pēc tās papildu biocīdās iedarbības, kāda tai piemīt patstāvīgi vai apvienojumā, lai gan tās iekļaušana gala produktā nav veikta nolūkā iznīcināt kaitīgos organismus. Tādēļ neesot vajadzības uz to attiecināt tādus biocīdiem produktiem un zemas riska pakāpes biocīdiem produktiem piemērojamus ierobežojošus pasākumus kā iepriekšēja atļaujas saņemšana vai reģistrācija. Rūpniecībā, galvenokārt mēbeļu ražošanai, izmantotā sarkanā ciedrkoka papildu iedarbība izriet vienīgi no marķējuma. Ņemot vērā to, ka koks nav iepriekš apstrādāts, tā dabīgā sastāvdaļa ir insektus atbaidoša viela un tas tiek pārdots tādā stāvoklī, kā tas dabīgi pastāv vidē, viņaprāt, atbilst pamatvielas jēdzienam Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā Kopienas izvirzītajiem nosacījumiem.

37.      Beļģijas valdība uzskata, ka pamatvielas jēdziens izslēdz to laišanu tirgū izmantošanai biocīdiem mērķiem. Pārdodot ciedrkoku kā pretkožu līdzekli, ir skaidrs, ka šis pēdējais nosacījums netiek izpildīts. Balstīdamās uz tiem pašiem pamatiem, Komisija nonāk pie tāda paša secinājuma.

38.      Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir uzskaitītas pamatvielai izvirzītās prasības: pirmkārt, tai jābūt uzskaitītai I B pielikumā; otrkārt, to, galvenokārt, neizmanto kā pesticīdu, bet nelielā mērā izmanto kā biocīdu vai nu tieši, vai produktā, kas sastāv no vielas un šķīdinātāja, kurš pats par sevi nerada risku; un, treškārt, to nelaiž tirgū dēļ tā biocīdās iedarbības.

39.      Kas attiecas uz pirmo prasību, savos rakstveida apsvērumos Komisija ir norādījusi, ka pamatvielas jēdziens joprojām nav pilnībā saskaņots. Jebkurā gadījumā pēc Regulas Nr. 2032/2003 publicēšanas ir skaidrs, ka sarkanā ciedrkoka aktīvā viela netiks iekļauta I B pielikumā.

40.      Attiecībā uz otro prasību, ir grūti pamatot, ka ciedrkoku, galvenokārt, izmanto mēbeļu ražošanā, tā kā šāds apgalvojums arvien attālinās no mūsdienu galdniecības realitātes (11); turklāt pēc tam, kad stumbrs tiek sazāģēts plāksnēs, koks šim mērķim vairs nekalpo. Neskatoties uz to, un pieņemot, ka kāds, kurš iegādājas ciedrkoka drēbju skapi, apzinās tā izejmateriāla pretkožu iedarbību, tās iedarbība neturpinās bezgalīgi, jo aktīvā viela ar laiku iztvaiko. Tādējādi ir nepareizi uzskatīt, ka strīda pamatā esošās plāksnes kā biocīdie produkti būtu izmantojamas tikai nelielā apjomā, jo, galvenokārt, paredzētas citam mērķim.

41.      Minētās plāksnes neatbilst arī trešajam nosacījumam. Atbilstoši rīkojumā par prejudiciālā jautājuma uzdošanu ietvertajam faktu izklāstam tās pārdeva tieši dēļ to kožu atbaidošās iedarbības, un šāds pielietojums ir iekļauts attiecībā uz Direktīvas 98/8 V pielikuma 19. produktu veidu.

42.      Tādēļ, ar noteikumu, ka vēl nav noteiktas I B pielikumā iekļaujamās vielas, pamatvielas jēdziens 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē neaptver sarkanā ciedrkoka plāksnē esošo vielu, kuru atbilstoši tās pasniegšanas veidam, laižot tirgū, galvenokārt, izmanto kā biocīdu produktu, laiž tirgū kā tādu, pat neskatoties, ka aktīvā viela, šķiet, ir kokmateriāla dabiska sastāvdaļa un to pārdod, neveicot izmaiņas stāvoklī, kā tā dabīgi pastāv vidē.

D –    Ceturtais jautājums

43.      Ar šo jautājumu tiek mēģināts noskaidrot, vai saskaņā ar Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu tikai I B pielikumā iekļautās vielas ir atzīstamas par pamatvielām, kuru laišanai tirgū dalībvalstīs nepiemēro ne atļaujas saņemšanas, ne arī reģistrācijas kārtību.

44.      Šreibers uzskata, ka minētais noteikums sniedz jēdziena pilnīgu un neatkarīgu aprakstu, neatkarīgi no tā iekļaušanas kādā no pielikumiem. Runa ir par izsmeļošu definīciju, kurā norādīts viss, kas vajadzīgs, lai veiktu iekļaušanu attiecīgajā pielikumā, kam nav noteicošās lomas.

45.      Turpretim Beļģijas valdība un Komisija atbalsta apstiprinošu atbildi.

46.      Direktīvā 98/8 ir paredzēta atšķirīga kārtība tās regulējumā esošo produktu laišanai tirgū un lietošanai. Tā, 3. panta 1. punkts biocīdos produktus pakļauj atļaujas saņemšanai. 2. punkta i) apakšpunktā tiek pieprasīts zemas riska pakāpes biocīdos produktus vienīgi reģistrēt. Visbeidzot, atbilstoši ii) apakšpunktam, dalībvalstīm jāļauj laist tirgū un izmantot biocīdiem nolūkiem pamatvielas vienīgi tāpēc, ka tās iekļautas I B pielikumā.

47.      Savukārt, kā esmu norādījis otrā jautājuma iztirzājumā, 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā pamatvielas tiek definētas, balstoties uz to, ka tās ir uzskaitītas I B pielikumā. Tomēr, kamēr šis pielikums nav pabeigts, nav iespējams noskaidrot, kuru vielu laišana tirgū dalībvalstīs nav pakārtota atļaujas saņemšanai un reģistrācijai.

48.      Komisija ir atzinusi par neiespējamu uzskaitīt vielas pielikumos līdz novērtējuma posma beigām, kas būs laikā no 2006. gada līdz 2010. gadam. Tādēļ, kamēr netiks pabeigts pielikums, šo vielu tirdzniecību un izmantošanu regulēs dalībvalstu tiesību akti. Vienīgi, līdzko kādu no tām nevarēs iekļaut nevienā pielikumā, Komisija saskaņā ar 16. panta 4. punktu izvirzīs priekšlikumus ierobežot šīs vielas tirdzniecību un izmantošanu.

49.      Tādējādi jānorāda, ka vienīgi I B pielikumā uzskaitītās vielas ir pamatvielas Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, kuru laišana tirgū dalībvalstīs nav pakārtota atļaujas saņemšanas vai reģistrēšanas pienākumam.

E –    Piektais jautājums

50.      Visbeidzot, Tribunale di Pordenone lūdz interpretēt Direktīvas 98/8 4. pantu saistībā ar EKL 28. pantu un EKL 30. pantu, lai noteiktu, vai tāda produkta kā sarkanā ciedrkoka plāksnes, kas likumīgi laistas dalībvalsts tirgū bez vajadzības saņemt jebkādu atļauju vai veikt reģistrāciju, pārdošanu un izmantošanu, var pakļaut šādām prasībām citā Eiropas Savienības dalībvalstī tā iemesla dēļ, ka šis produkts nav iekļauts I B pielikumā.

51.      Pēc Šreibera domām, ņemot vērā, ka strīda pamatā esošo produktu vienā dalībvalstī tirgo bez šādām formalitātēm, valsts iestādes to esot klasificējušas nevis kā biocīdo produktu vai zemas riska pakāpes biocīdo produktu, bet gan kā pamatvielu. Tā kā tas ir Vācijas izcelsmes produkts, saskaņā ar savstarpējās atzīšanas principu, tam jābūt brīvā apritē Kopienas teritorijā bez citu valstu noteiktiem ierobežojumiem. Šajā gadījumā valsts iestādes lēmums, ar kuru produkta laišana tirgū tiek pakārtota iepriekšējai atļaujas saņemšanai, ir pasākums ar kvantitatīvam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību, kas, turklāt, nav samērīgs ar sasniedzamo mērķi.

52.      Gan Beļģijas valdība, gan Komisija atbalsta apstiprinošas atbildes sniegšanu; pēdējā no tām, lai gan atzīdama tās ierobežojošo raksturu, atzīst iepriekš minēto valsts pasākumu par attaisnotu, pat neskatoties uz to, ka produkts ir likumīgi tirgots citā dalībvalstī.

53.      No jautājuma formulējuma varētu secināt, ka sarkanā ciedrkoka plāksnes ir I B pielikumā iekļautā pamatviela. Tomēr pirmā jautājuma analīzes gaitā ir noskaidrots, ka šī kokmateriāla aktīvā viela ir biocīdais produkts vai zemas riska pakāpes biocīdais produkts, proti, kategorijas, kas tiks iekļautas I un, attiecīgi, I A pielikumā.

Šādos apstākļos Tiesai būtu ne visai lietderīgi interpretēt Direktīvas 98/8 4. pantu saistībā ar atļauju savstarpēju atzīšanu, jo šī norma attiecībā uz biocīdiem produktiem, kas atļauti vai reģistrēti kādā dalībvalstī, tiks piemērota vienīgi  ar noteikumu, ka biocīdā produkta aktīvā viela ir I vai I A pielikumā. (12)

54.      Piekrītu Komisijai, ka, kamēr šie abi pielikumi nav aizpildīti, 4. pants neuzliek Itālijai pienākumu nepiemērot savas valsts tiesību normas, kas regulē insektu atbaidīšanas līdzekļu tirdzniecību tādēļ, ka citā dalībvalstī, šajā gadījumā - Vācijā, to laišana tirgū nav pakārtota ne atļaujas saņemšanai, ne arī reģistrācijai.

Tomēr, lai gan šajā lietā veikta atsauce uz 4. pantu, vienā dalībvalstī atļauts vai reģistrēts biocīdais produkts būtu jāatzīst vai jāatļauj pārējās dalībvalstīs pirms tā laišanas tirgū.

55.      Ja tādēļ nepienākas atsaukties uz 4. pantu, joprojām ir jānoskaidro tādu valsts tiesību aktu saderīgums ar Kopienas tiesībām, kurā tiek pieprasīts iepriekš saņemt atļauju, lai tirgū laistu sarkanā ciedrkoka plāksnes ar biocīdu iedarbību, ja tās jau likumīgi tirgo citā dalībvalstī.

56.      Saskaņā ar Tiesas judikatūru, par pasākumu ar kvantitatīvam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību EKL 28. panta izpratnē ir atzīstams jebkurš kādas dalībvalsts tiesību akts, saskaņā ar kuru tiek aizliegts laist tirgū, iegādāties, piedāvāt, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai, uzglabāt, sagatavot, transportēt, pārdot, atsavināt pret atlīdzību vai bezatlīdzības ceļā, ievest vai izmantot biocīdos produktus, kas nebija iepriekš atļauti. (13)

57.      Līdzās dažādiem vispārējo interešu pamatiem, kas pieļauj atkāpes no vispārīgās normas, ar kuru aizliedz kvantitatīvus ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, 30. pantā ir minēta cilvēku veselības aizsardzība. Šajā sakarā Tiesa ir atzinusi, ka iztrūkstot normu tuvināšanai Kopienas mērogā, dalībvalstīm paliek zināmas tiesības noteikt cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības līmeni, pieprasot saņemt atļauju pirms bīstamu produktu laišanas tirgū.

58.      Ciktāl tas attiecas uz biocīdiem produktiem, Direktīvas 98/8 preambulas trešajā apsvērumā tiek atzīta to spēja sev raksturīgo īpašību un izmantošanas veidu dēļ dažādi apdraudēt cilvēkus, dzīvniekus un vidi. Pati Tiesa nesen ir atzinusi, ka biocīdie produkti un vielas, kas var nodarīt kaitējumu dabiskiem vai ražotiem produktiem, neizbēgami ietver bīstamas sastāvdaļas. (14)

59.      Tomēr saskaņā ar samērīguma principu, balstoties uz kādu no vispārējās intereses pamatiem, kas var attaisnot ierobežojumus tirdzniecībai Kopienā, dalībvalstis aprobežojas ar to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu vēlamos aizsardzības mērķus. (15)

Tiesa ir atzinusi, ka, lai gan dalībvalsts patiešām drīkst citā dalībvalstī jau oficiāli apstiprinātam dezinfekcijas līdzeklim no jauna piemērot oficiālas apstiprināšanas kārtību, tai tomēr ir jāsekmē kontroles mazināšana Kopienas iekšējā tirdzniecībā. Tādēļ tā bez vajadzības nedrīkst pieprasīt tehniskās vai ķīmiskās pārbaudes, ne arī laboratorijas pārbaudes, ja tās jau ir veiktas citā dalībvalstī, un to rezultāti ir tās rīcībā (16).

60.      Šķiet, ka ciedrkoka plāksnes Vācijā tirgo bez vajadzības iepriekš saņemt atļauju, ne arī veikt reģistrāciju. Tiklīdz tie, kā esmu norādījis pirmā jautājumā iztirzājumā, tiek atzīti par biocīdo produktu vai zemas riska pakāpes biocīdo produktu, nekas neliedz citai dalībvalstij to laišanu tirgū savā teritorijā pakārtot kādas no šīm prasībām izpildei.

Jo īpaši tāpēc, ka Regulas Nr. 2032/2003 4. panta 2. punktā dalībvalstīm tiek uzlikts pienākums nodrošināt, ka sākot ar 2006. gada 1. septembri to teritorijā netiek laisti tirgū biocīdie produkti, kuru sastāvā kā aktīvā viela ir ciedra vai ciedrkoka eļļa. Līdz tam laikam saskaņā ar Direktīvas 98/8 16. pantu saistībā ar minētās regulas 4. panta 3. punktu tās drīkst atļaut laist tirgū tos produktus, kas tur jau atrodas un jau ir atļauti, tomēr nereģistrējot jaunus.

61.      Tādēļ tādi kā Itālijas valsts tiesību akti, kas pakļauj sarkanā ciedrkoka plākšņu ar biocīdu iedarbību laišanu tirgū iepriekšējas atļaujas prasībai, ir pasākums ar kvantitatīvam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību EKL 28. panta izpratnē, kas ir attaisnojams atbilstoši EKL 30. pantam, pat gadījumā, ja tās likumīgi tirgo citā dalībvalstī.

VII – Secinājumi

62.      Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, piedāvāju Tiesai uz Tribunale di Pordenone uzdotajiem jautājumiem atbildēt šādi:

“1)      Sarkanā ciedrkoka plāksni, kuru pārdod tādu, kā tā dabīgi pastāv vidē, nepakļaujot nekādai ķīmiskai vai bioloģiskai apstrādei, jo tās pretkožu iedarbība ir šim kokmateriālam dabiski piemītoša īpašība, var kvalificēt kā biocīdo produktu vai zemas riska pakāpes biocīdo produktu Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvas 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta izpratnē.

2)      Ar noteikumu, ka vēl nav noteiktas Direktīvas 98/8 I B pielikumā iekļaujamās vielas, pamatvielas jēdziens šīs pašas direktīvas 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē neaptver sarkanā ciedrkoka plāksnē esošo vielu, kuru atbilstoši tās pasniegšanas veidam, laižot tirgū, galvenokārt, izmanto kā biocīdu produktu, laiž tirgū kā tādu, pat neskatoties uz to, ka aktīvā viela, šķiet, ir kokmateriāla dabiska sastāvdaļa un to pārdod, neveicot izmaiņas stāvoklī, kā tas dabīgi pastāv vidē.

3)      Vienīgi I B pielikumā uzskaitītās vielas ir pamatvielas Direktīvas 98/8 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, kuru laišana tirgū dalībvalstīs nav pakārtota atļaujas saņemšanas vai reģistrēšanas pienākumam.

4)      Tādi kā Itālijas valsts tiesību akti, kas pakļauj sarkanā ciedrkoka plākšņu ar biocīdu iedarbību laišanu tirgū iepriekšējas atļaujas prasībai, ir pasākums ar kvantitatīvam ierobežojumam līdzvērtīgu iedarbību EKL 28. panta izpratnē, kas ir attaisnojams atbilstoši EKL 30. pantam pat gadījumā, ja tās tiek likumīgi tirgotas citā dalībvalstī.”

---

1 – Oriģinālvaloda – spāņu.

---

---

2 – OV L 123, 1. lpp.

---

3 – 2000. gada 28. jūnija GURI Nr. 149, kārtējais papildinājums Nr. 101.

---

4 – 1998. gada 13. novembra GURI Nr. 266. Šis dekrēts paredz vienkāršotu procedūru atļaujas saņemšanai terapijas un ķirurģijas instrumentu ražošanai un laišanai tirgū.

---

5 – Nosakot gan desmit gadu termiņa atskaites sākumpunkta dienu, gan dienu, kurā aktīvajām vielām būtu jau jābūt laistām tirgū, Kopienas likumdevējs atsaucās uz Direktīvas 98/8 34. panta 1. punktu. Tomēr šajā normā nav norādīts neviens datums, bet tā vienīgi aprobežojas ar pienākuma uzlikšanu dalībvalstīm pielāgot savus valsts tiesību aktus divdesmit četru mēnešu laikā pēc tās stāšanās spēkā, kas saskaņā ar 35. pantu bija divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas. Šī dīvainā likumdošanas metode skaidri nenorāda ne to, vai dalībvalstīm ir iespējams līdz 2008. gada vai 2010. gada maijam turpināt piemērot pastāvošo kārtību biocīdo produktu laišanai tirgū, ne arī to, vai vielām bija jābūt laistām tirgū līdz 1998. gada maijam, kad tā stājās spēkā, vai 2000. gada maijam, kad dalībvalstīm bija direktīva jāīsteno. Komisijas 2000. gada 7. septembra Regula (EK) Nr. 1896/2000, par Direktīvas 98/8/EK par biocīdiem produktiem 16. panta 2. punktā minētās programmas pirmo posmu (OV L 228, 6. lpp.), šo jautājumu noskaidro, definējot “esošu aktīvu vielu” kā tādu, kas bijusi tirgū pirms 2000. gada 14. maija.

---

6 – Komisijas 2002. gada 25. septembra Regula, ar ko paredz papildlaiku paziņojumiem par konkrētām aktīvajām vielām, kas jau laistas tirgū izmantošanai biocīdos produktos, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1896/2000 4. panta 1. punktā (OV L 258, 15. lpp.).

---

7 –      Komisijas 2003. gada 4. novembra Regula par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā par biocīdu produktu laišanu tirgū un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1896/2000 (OV L 307, 1. lpp.).

---

8 – Šos datus var apskatīt adresē http://ecb.jrc.it/biocides.

---

9 – Regulas 4. panta 3. punktā ir noteikts, ka no regulas spēkā stāšanās dienas pieņem, ka jebkura aktīvā viela, kas nav minēta tās I pielikumā, nav laista tirgū izmantošanai par biocīdu pirms 2000. gada 14. maija.

---

10 –      Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīva par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV 1967, 196, 1. lpp.).

---

11 – Saskaņā ar Bībeles Pirmās ķēniņu grāmatas 5., 6. un 7. nodaļu (E. Nácar un A. Colunga editores, versión directa de las lenguas originales, Madrid 1968, 371. līdz 373. lpp.), Salamans nosūtīja ziņu Tiras un Sidonas ķēniņam Hīrāmam, sacīdams, lai tas dod pavēli, ka tiek nocirsti ciedri Libanonā, lai uzceltu Kunga namu, kuru apsolījis viņa tēvs Jehova. Salamans izraudzīja no Israēla trīsdesmit tūkstošus vīru, kas pildīja klaušas, un arī vēl septiņdesmit tūkstoši kravu nesēju. Cēlkoks tika izmantots baļķiem, kas savienoja piebūvi ar iekšpagalmu, griestu apmetumam, vissvētākās vietas sienu apšuvumam un izgreznošanai.  “Ciedru koku apšuvums nama iekšpusē bija ar izgriezumiem, ar koka grebumiem un ar augļiem līdzīgiem izrotājumiem. Un viss bija pilnīgi no ciedru koka, neviens akmens nebija redzams”. To izmantoja arī altārim un pagalma izveidošanai apvienojumā ar citiem kokiem: olīvu koku, cipresi un egli. Salamana paša namā, kuru viņš cēla vēlāk, bija tāda koka pārbagātība, ka tas tika dēvēts par “Libanona meža māju”, tā kā tajā bija četras rindas ciedru stabu, no šī koka tika izveiktas arī tiesas telpas - “troņa telpas, kurās viņš vēlāk noturēja tiesas sēdes”, un viņš izklāja šīs tiesas telpas ar ciedru koku no grīdas līdz griestiem.

---

12 –      Izcēlums pievienots.

---

13 – 1998. gada 17. septembra spriedums lietā C-400/96 Harpegnies (Rec., I-5121. lpp., 30. punkts); un 1996. gada 27. jūnija spriedums lietā C-293/94 Brandsma (Rec., I-3159. lpp., 6. punkts).

---

14 – Spriedumi iepriekš minētajās lietās Harpegnies un Brandsma (32. un, attiecīgi, 11. punkts).

---

15 – 2000. gada 16. maija spriedums lietā C-388/95 Beļģija/Spānija (Rec., I-3123. lpp., 59. punkts), 2003. gada 20. maija spriedums lietā C-469/00 Ravil (Rec., I-5053. lpp., 51. punkts) un spriedums lietā C-108/01 Consorzio del Prosciuto di Parma un Salumificio S. Rita (Rec., I‑5121. lpp., 66. punkts).

---

16 –      1981. gada 17. decembra spriedums lietā 272/80 Frans-Nederlandse Maatschappij voor biologische Producten (Rec., 3277. lpp., 14. punkts).