PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)

2008. gada 10. decembrī

Lieta T‑57/99

Albert Nardone

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Arodslimība – Pakļaušana azbesta un citu vielu iedarbībai

Priekšmets      Prasība atlīdzināt zaudējumus, ko prasītājs esot cietis Komisijas vainas dēļ, pakļaujot prasītāju gaisam ar azbesta putekļiem un piesārņojumu

Nolēmums      Komisija izmaksā Albert Nardone zaudējumu atlīdzību EUR 66 000 apmērā. Pārējā daļā prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Nelaimes gadījumu un arodslimību apdrošināšana – Iepriekš noteikta atlīdzība atbilstoši Civildienesta noteikumiem – Pieteikums par papildu atlīdzību, kas balstīts uz kļūdu, kura var radīt iestādes atbildību

(Civildienesta noteikumu 73. pants)

2.      Ierēdņi – Invaliditāte – Administrācijas pienākums pārbaudīt ierēdņa, kas atkāpjas no amata, atbilstību darbam – Neesamība

(Civildienesta noteikumu 78. pants)

3.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Jēdziens – Izdevumi, kas radušies pirmstiesas stadijā – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91 pants)

4.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, kas privātpersonām piešķir tiesības

(EKL 288. panta otrā daļa)

1.      Ierēdnim, kas saslimis ar arodslimību, tiesības pieprasīt papildu atlīdzību saskaņā ar vispārējām tiesībām ir vienīgi tad, ja ar Civildienesta noteikumu 73. pantu izveidotais režīms nepieļauj pienācīgu atlīdzību. Šī tiesību norma, kuras mērķis ir novērst dubultu atlīdzību ierēdņiem, ir sistemātiski piemērojama un principā nepieļauj nekādus izņēmumus vai atkāpes. Tādējādi iespējamie Civildienesta noteikumos paredzētie maksājumi, kas saņemti, ir jāņem vērā, novērtējot atlīdzināmo kaitējumu, ciktāl ar tiem tiek atlīdzināts tas pats kaitējums, kura atlīdzināšana tiek pieprasīta prasībā par zaudējumu atlīdzību.

Prasība par zaudējumu atlīdzību ir priekšlaicīga, ja vēl nav iespējams novērtēt Civildienesta noteikumos paredzētās atlīdzības, uz kuru varētu pretendēt prasītājs, atbilstību. Lai gan parasti ierēdnim ātrāk un mazāk apgrūtinoši ir pierādīt, ka viņam ir tiesības uz iepriekš noteiktu atlīdzību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu nekā pierādīt, ka ir izpildīti nosacījumi, lai iestātos Kopienas ārpuslīgumiskā atbildība, tas ne vienmēr ir tā. Ņemot vērā procesuālās ekonomijas principu, kas paredz līdzsvarot katras konkrētās lietas dažādos apstākļus, Kopienu tiesa pakļauj vispārējās tiesībās paredzētās prasības par zaudējumu atlīdzību pieņemamību prasībai, lai būtu izmantots Civildienesta noteikumu 73. pantā paredzētais tiesību aizsardzības līdzeklis zaudējumu atlīdzināšanai. Tādējādi šādu prasību var atzīt par pieņemamu gadījumos, kad procedūra ar mērķi panākt Civildienesta noteikumos paredzēto zaudējumu atlīdzību, ir pārāk ilga. Turklāt gadījumā, kad ar zaudējumu atlīdzību, kas piešķirta šādas prasības ietvaros, tiek atlīdzināts kaitējums, kura atlīdzība ir prasīta arī atbilstoši Civildienesta noteikumu 73. pantā paredzētajai atlīdzības sistēmai, šī zaudējumu atlīdzības summa ir jāatskaita no iespējamajām atbilstoši Civildienesta noteikumiem izmaksātajām atlīdzībām, kas piešķirtas prasītājam, atbilstoši noteikumam, kas aizliedz zaudējumu atlīdzības kumulēšanu.

(skat. 53.–58. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1999. gada 9. septembris, C‑257/98 P Lucaccioni/Komisija, Recueil, I‑5251. lpp., 23. punkts; Pirmās instances tiesa: 1998. gada 14. maijs, T‑165/95 Lucaccioni/Komisija, Recueil FP, I‑A‑203. un II‑627. lpp., 72. punkts; 1999. gada 15. decembris, T‑300/97 Latino/Komisija, Recueil FP, I‑A‑259. un II‑1263. lpp., 94. un 95. punkts.

2.      Ne no Tiesas judikatūras, ne arī no kāda cita Kopienu tiesību avota neizriet, ka Kopienu iestādei būtu vispārīgs pienākums pārbaudīt ierēdņa atbilstību amatam brīvprātīgas aiziešanas no darba gadījumā.

Ja ierēdnis uzskata, ka viņa veselības stāvoklis liek viņam pamest savu amatu, viņam pirms aiziešanas no amata atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. pantam ir jāiesniedz lūgums piešķirt invaliditātes pabalstu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 78. pantu. Šādu lūgumu neiesniedzot, vienīgi pats ierēdnis ir atbildīgs par to, ka viņam nav pārskaitīts invaliditātes pabalsts, pieņemot, ka šāds pabalsts viņam pienāktos.

(skat. 130. un 131. punktu)

Atsauce: Pirmās instances tiesa, 2003. gada 26. februāris, T‑59/01 Nardone/Komisija, Recueil FP, I‑A‑55. un II‑323. lpp., 38. un 40. punkts.

3.      Honorāri, kas maksājami par advokāta pakalpojumiem pirmstiesas procedūras stadijā, kura paredzēta Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā, nav atlīdzināmi tiesāšanās izdevumi. Tādējādi atbilstoši Civildienesta noteikumos paredzētās pirmstiesas procedūras sistēmas loģikai ierēdnim šajā stadijā nebūtu jābūt pārstāvētam, savukārt iestāde nedrīkst interpretēt sūdzības sašaurināti, bet tai, gluži pretēji, tās jāinterpretē atvērti. Tā rezultātā, izņemot ārkārtas apstākļus, ierēdnis nevar saņemt savu padomdevēju izmaksu un honorāru atlīdzību saistībā ar prasību par zaudējumu atlīdzību.

(skat. 139. un 140. punktu)

Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1993. gada 5. jūlijs, T‑84/91 DEP Meskens/Parlaments, Recueil, II‑757. lpp., 14. punkts; 2004. gada 6. maijs, T‑34/03 Hecq/Komisija, Recueil FP, I‑A‑143. un II‑639. lpp., 21. punkts un tajā minētā judikatūra; 2005. gada 13. decembris, T‑155/03, T‑157/03 un T‑331/03 Cwik/Komisija, Recueil FP, I‑A‑411. un II‑1865. lpp., 199. punkts un tajā minētā judikatūra.

4.      Eiropas Kopienas ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās pirmais nosacījums ir tāds, ka ir jābūt pierādītam pietiekami būtiskam tādas tiesību normas pārkāpumam, kas privātpersonām piešķir tiesības. Noteicošais kritērijs, lai pārkāpumu varētu uzskatīt par pietiekami būtisku, ja attiecīgajai Kopienu iestādei ir plaša rīcības brīvība, ir tas, ka šī iestāde ir acīmredzami un būtiski pārkāpusi savas rīcības brīvības robežas. Ja šai iestādei ir tikai ļoti ierobežota rīcības brīvība vai pat tās nav, Kopienu tiesību pārkāpums vien var būt pietiekams, lai pierādītu pietiekami būtiska pārkāpuma izdarīšanas faktu.

Nosacījumi, lai iestātos Kopienas atbildība par zaudējumiem, kas nodarīti tās ierēdņiem un bijušajiem ierēdņiem tādēļ, ka ir pārkāptas Kopienas tiesības, nedrīkst, nepastāvot īpašam pamatojumam, atšķirties no sacījumiem, kas regulē Kopienas atbildību vis‑à‑vis citām privātpersonām.

Kopienu iestādes medicīniskajam dienestam, ievērojot pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, ir jābrīdina savi ierēdņi par ikvienu tādu slimību, kura ir norādīta viņa personas lietas materiālos, un ir jābrīdina par darbībām, kas apdraud viņa veselību, kas paredz, ka ierēdnim ir jāpaziņo visa šajā ziņā atbilstošā informācija un norādes. Medicīniskajam dienestam ierēdnis ir jābrīdina arī par riska faktoriem, kas var izraisīt slimības rašanos. Iespējams šo pienākumu pārkāpums var izraisīt attiecīgās iestādes atbildību. Tādējādi pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses ir tiesību norma, kuras pārkāpums var izraisīt Eiropas Kopienas atbildības iestāšanos.

Komisija pieļauj kļūdu, kas veido būtisku tās pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses pārkāpumu, ja tā ierēdnim nosaka pienākumu strādāt nepiemērotos apstākļos un neveic pasākumus, kas ļautu šos apstākļus uzlabot, lai arī ārsts vairākkārt ir vērsis tās uzmanību uz šo situāciju.

(skat. 162., 164., 166. un 171.–173. punktu)

Atsauces: Tiesa, 2000. gada 4. jūlijs, C‑352/98 P Bergaderm un Goupil/Komisija, Recueil, I‑5291. lpp., 41., 43. un 44. punkts; Pirmās instances tiesa, 1991. gada 25. septembris, T‑36/89 Nijman/Komisija, Recueil, II‑699. lpp., 36. un 37. punkts; 1997. gada 18. decembris, T‑90/95 Gill/Komisija, Recueil FP, I‑A‑471. un II‑1231. lpp., 34. punkts; 2001. gada 12. jūlijs, T‑198/95, T‑171/96, T‑230/97, T‑174/98 un T‑225/99 Comafrica un Dole Fresh Fruit Europe/Komisija, Recueil, II‑1975. lpp., 134. punkts.