EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 22.5.2024
COM(2024) 213 final
2024/0117(NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar kuru groza un labo Regulu (ES) 2024/257, ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un Regulu (ES) 2023/194, ar ko šādas zvejas iespējas nosaka uz 2023. gadu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Padomes Regula (ES) 2024/257 uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi. Šis priekšlikums minētās zvejas iespējas groza, lai ņemtu vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus un jaunākās norises. Turklāt priekšlikums labo dažas Padomes Regulā (ES) 2023/194 un (ES) 2024/257 pieļautas kļūdas.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Ierosinātie pasākumi ir saskanīgi ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem un noteikumiem.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Ierosinātie pasākumi ir saskanīgi ar citām ES rīcībpolitikām, jo īpaši vides jomā.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punkts.
•Subsidiaritāte
Priekšlikums ir ES ekskluzīvā kompetencē, kā minēts LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums dalībvalstīm iedala zvejas iespējas saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku. Dalībvalstis, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. un 17. pantu, nolemj, kā tām pieejamās zvejas iespējas var saskaņā ar konkrētiem zvejas iespēju iedalīšanas kritērijiem tālāk iedalīt to karoga kuģiem. Tātad dalībvalstīm ir rīcības brīvība, kas vajadzīga, lai tām pieejamo zvejas iespēju izmantošanas nolūkā iedalītās kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) tālāk sadalītu saskaņā ar izvēlēto sociālo/ekonomisko modeli.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Tā kā priekšlikums groza spēkā esošu regulu, vispiemērotākais juridiskais instruments ir regula.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar konsultatīvo padomju starpniecību, Komisija apspriedās, pamatojoties uz tās ikgadējo paziņojumu “Ilgtspējīga zveja Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2024. gada ievirzes” (COM(2023) 303).
Ieinteresēto personu atsauksmes par minēto ikgadējo paziņojumu atspoguļo viedokli par Komisijas veikto resursu stāvokļa izvērtējumu un pieņemto pārvaldības lēmumu pareizību. Komisija, izstrādājot šo priekšlikumu, minētās atsauksmes ir ņēmusi vērā.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskie ieteikumi balstās uz satvaru, kuru izstrādājušas tās ekspertu grupas un lēmējinstitūcijas, un tiek sniegti saskaņā ar partnerības pamatnolīgumu, kas noslēgts ar Komisiju.
•Ietekmes novērtējums
Priekšlikuma tvērumu nosaka LESD 43. panta 3. punkts.
Priekšlikuma mērķis ir nepieļaut īstermiņa pieeju, priekšroku dodot noturīgai ilgtspējai. Tajā ņemtas vērā ieinteresēto personu un konsultatīvo padomju iniciatīvas, kas guvušas labvēlīgu ICES vērtējumu. Komisijas KZP reformas priekšlikums pamatojās uz ietekmes novērtējumu (SEC(2011) 891), kurā teikts, ka MSY mērķa sasniegšana ir vidiskās, ekonomiskās un sociālās ilgtspējas priekšnoteikums, tomēr minētos trīs mērķus nevar sasniegt atsevišķi.
Attiecībā uz RZPO noteiktajām zvejas iespējām un krājumiem, kurus pārvalda kopīgi ar trešām valstīm, priekšlikums ievieš pasākumus, par kuriem panākta starptautiska vienošanās. Visus aspektus, kas ir zvejas iespēju potenciālās ietekmes novērtēšanai relevanti, izskata, kad tiek gatavotas un risinās starptautiskās sarunas, kurās ar trešām valstīm vienojas par ES zvejas iespējām.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas.
•Pamattiesības
Priekšlikumā ir ņemtas vērā pamattiesības, jo īpaši tās, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Ierosinātie pasākumi budžetu neietekmē.
5.CITI ELEMENTI
•
Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Priekšlikuma mērķis ir Padomes Regulu (ES) 2024/257 grozīt, kā aprakstīts turpinājumā.
Anšovs ūdeņos ap Pireneju pussalu
Anšova (Engraulis encrasicolus) KPN, kas laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam pieejama ICES 9. un 10. apakšapgabalā (ūdeņi ap Pireneju pussalu un ūdeņi ap Azoru salām) un ES ūdeņos Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) 34.1.1. zonā (ūdeņi uz austrumiem no Madeiras un Kanāriju salām), Regulā (ES) 2024/257 ir provizoriski noteikta nulles apjomā uz laiku, kamēr ICES savu zinātnisko ieteikumu par anšovu ICES 9.a rajonā (ūdeņi ap Pireneju pussalu) minētajam laikposmam vēl nav publicējusi.
Gaidāms, ka minēto ieteikumu ICES publicēs 2024. gada 14. jūnijā. Kamēr minētais ICES ieteikums nav publicēts, anšova KPN, kas laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam pieejama ICES 9. un 10. apakšapgabalā un ES ūdeņos CECAF 34.1.1. rajonā, ir atzīmēta ar “pm” (pro memoria). Tiklīdz ICES ieteikums būs pieejams, Komisijas dienesti priekšlikumu atjauninās ar neoficiālu dokumentu, kurā uz minētā ieteikuma pamata būs ierosināta attiecīgā KPN.
Pollaka (Pollachius pollachius) KPN, kas laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam pieejama ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā (“Biskajas līcis”), Regulā (ES) 2024/257 ir provizoriski noteikta 500 tonnu apjomā. Minētā provizoriskā KPN tika noteikta, jo bija vajadzīgs vairāk laika, lai novērtētu sociālekonomisko ietekmi, ko radītu galīgās 2024. gada KPN noteikšana apjomā, ko ICES norādījusi savā zinātniskajā ieteikumā par pollaku ICES 8. apakšapgabalā un 9.a rajonā (Biskajas līcis un ūdeņi ap Pireneju pussalu) un kas ir 698 tonnas.
Komisija lūdza Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju (ZZTEK) novērtēt šādu ietekmi. Vēl Komisija lūdza ZZTEK norādīt galīgās pollaka KPN apjomu, kāds Biskajas līcī vajadzīgs, lai neizraisītu tā dēvētās kritiskās sugas parādību parastās jūrasmēles (Solea solea) un Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) specializētajās zvejniecībās. Komisija ZZTEK rīcībā nodeva ad hoc līguma ziņojumu, kurā novērtēta sociālekonomiskā ietekme, kādu radītu Biskajas līcī piemērojamās galīgās pollaka KPN noteikšana ICES ieteiktajā apjomā salīdzinājumā ar KPN noteikšanu citādā apjomā, kā arī citus Francijas iesniegtos dokumentus, kuru vidū bija Francijas Jūras pētniecības institūta (Ifremer) pētījums.
2024. gada 28. martā ZZTEK publicēja savu novērtējumu par sociālekonomisko ietekmi, kādu radītu galīgās 2024. gada KPN noteikšana apjomā, kāds norādīts ICES zinātniskajā ieteikumā par pollaku. Minētajā novērtējumā ZZTEK cita starpā minēja šādus argumentus.
Pirmkārt, ZZTEK secina, ka “pētījumi [t. i., ad hoc līguma ziņojums un Ifremer pētījums] visumā saskanīgi identificē potenciālo kritiskās sugas radīto situāciju un sociālekonomisko ietekmi, kāda rastos, ja pollaka KPN tiktu samazināta par 53 %, pieņemot, ka izkraušanas pienākums tiek īstenots pilnībā un pēc KPN pilnīgas apguves tiek noteikts zvejas aizliegums”.
Otrkārt, Ifremer pētījuma sakarā ZZTEK atsaucas uz pētījuma konstatējumu, ka “zvejniecības apturēšana pēc ICES ieteiktās pollaka [KPN] (..) pilnīgas apguves nozīmētu, ka 2024. gadā tiktu apgūti 43 % no Norvēģijas omāra (..) KPN un 50 % no jūrasmēles (..) KPN. Ietekmētas varētu tikt arī caunhaizivju (..) un Eiropas labraka nozvejas, proti, tiktu apgūts 41 % un 51 % no to attiecīgajām KPN.” Turklāt ZZTEK ieskatā pētījums liecina par sekojošo: ja pollaka galīgā KPN Biskajas līcī tiktu noteikta lielākā apjomā, nekā ieteikusi ICES, tā vēl aizvien ierobežotu parastās jūrasmēles (Solea solea) un Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) zvejniecības un “ jebkāds pollaka KPN samazinājums varētu apturēt parastās jūrasmēles un Norvēģijas omāra zvejas flotu darbu”. Tas atbilst ICES apsvērumiem par jauktu sugu zvejniecībām, kuros pollaks atzīts par sugu, kas demersālās zvejniecības Biskajas līcī ierobežo visvairāk.
Treškārt, ad hoc līguma ziņojuma sakarā ZZTEK atsaucas uz šādu ziņojuma konstatējumu: ja pollaka galīgā KPN Biskajas līcī tiktu noteikta ICES ieteiktajā apjomā, “kritiskās sugas izraisītais efekts, kas modelēts scenārijos, kuros izmanto minimālo zvejas piepūles līmeni, var būt ļoti nozīmīgs. Šo flotu darbība gada pirmajos divos ceturkšņos ir bijusi intensīvāka, un līdz ar to tiek modelēta kritiskās sugas efekta izpaušanās 2. ceturksnī (KPN = 500 t), 3. ceturksnī (KPN = 698 t) vai 4. ceturksnī, izmantojot mazāko 2022. gadā konstatēto nozvejojamību un pieņemot, ka Spānija apmaiņas ceļā nodod zvejas iespējas Francijai.” ZZTEK atsaucās arī uz šādu ziņojuma secinājumu: “minimālā ikgadējā KPN, kāda vajadzīga, lai varētu īstenot kopējo modelēto zvejas piepūli (..) var būt no 1209 tonnām ([pieņemot, ka] apmaiņa nenotiek un nozvejojamība ir vidējā līmenī) līdz 824 tonnām ([pieņemot, ka] apmaiņa notiek un nozvejojamība ir 2022. gada līmenī).”
Papildus ZZTEK novērtējumam Komisija atzīmē, ka ad hoc līguma ziņojumā, ko izskatījusi ZZTEK, ir pausts šāds uzskats: ja pollaka galīgā KPN Biskajas līcī tiktu noteikta ICES ieteiktajā apjomā, attiecīgo Francijas flotu kopējie ienākumi samazinātos par 48 miljoniem EUR (–37 %) salīdzinājumā ar vidējiem ienākumiem 2020.–2022. gada periodā (pieņemot vismazāko nozvejojamību, kas konstatēta 2022. gadā). Vēl Komisija atzīmē, ka ad hoc līguma ziņojums liecina: lai zvejniecībās līdz 2024. gada beigām saglabātu pašreizējo zvejas piepūli, pollaka galīgā KPN Biskajas līcī būtu jānosaka 985 tonnu apjomā, un šāda apjoma rezultātā kopējie ienākumi samazinātos vien nedaudz – par 1,6 %. Visbeidzot, Komisija norāda, ka jebkāds minētās KPN samazinājums Franciju ietekmētu nesamērīgi, jo patlaban tā ir atkarīga no apmaiņām un ikgadējās elastības. Minēto elastības iespēju izmantošana līdz ar to kļūtu sarežģītāka.
Pamatojoties uz ZZTEK novērtējuma iznākumu, iepriekšējā rindkopā rezumētajiem papildu elementiem un grūtībām visus krājumus vienlaikus apzvejot MSY līmenī, īpaši situācijās, kad tas izraisītu vienas vai vairāku zvejniecību priekšlaicīgu slēgšanu, atbilstīgi Regulas (ES) 2019/472 5. panta 3. punktam tiek ierosināts:
–pollaka galīgo 2024. gada KPN ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā noteikt 959 tonnu apjomā. Saskaņā ar ICES ieteikumu šāds apjoms atbilst minētā krājuma izkrāvumiem 2022. gadā, t. i., pēdējā gadā, par kuru pieejami dati. Galīgā KPN 959 tonnu apjomā nodrošinās, ka pašreizējais pollaka zvejas noslogojums ICES 8. apakšapgabalā un 9.a rajonā nepalielināsies. ICES zinātniskajā ieteikumā lēsts, ka minētā krājuma zvejas izraisītā zivju mirstība patlaban ir zemāka par līmeni, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Turklāt, kā liecina Ifremer pētījums, galīgā KPN, kas noteikta 959 tonnu apjomā, ļaus Eiropas labraka (Dicentrarchus labrax), Norvēģijas omāra un parastās jūrasmēles KPN apgūt attiecīgi 56 %, 47 % un 55 % apmērā. Lai gan minētā apjoma rezultātā flotu, jo īpaši Francijas flotu, kopējie ienākumi samazināsies, zvejnieki līdz 2024. gada ceturtajam ceturksnim varēs turpināt apgūt Eiropas labraka, Norvēģijas omāra un parastās jūrasmēles KPN;
–minimālo saglabāšanas references izmēru, kāds uz 2024. gadu noteikts pollakam ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā, no 30 cm palielināt līdz 42 cm. Saskaņā ar kritēriju salīdzinošo novērtēšanu, ko ICES 2023. gadā veikusi attiecībā uz minēto krājumu, un relevanto ICES darbagrupas ziņojumu 42 cm atbilst minētā krājuma īpatņu garumam dzimumbrieduma sasniegšanas laikā. Tātad šis pasākums nodrošinās dzimumbriedumu nesasniegušu īpatņu labāku aizsardzību un tādējādi palīdzēs atjaunoties minētā krājuma biomasai, kas saskaņā ar ICES zinātniskā ieteikuma aplēsēm patlaban ir mazāka par biomasas indeksa robežlielumu (Itrigger). Turklāt bez šā pasākuma pollaka 2024. gada KPN ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā būtu jāsamazina vēl vairāk, lai pollaks ICES 8. apakšapgabalā un 9.a rajonā varētu atjaunoties. Šis pasākums būtu jāpiemēro tikai līdz dienai, kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 2. punktu tiek pieņemts deleģētais akts, ar kuru minētās regulas VII pielikuma A daļu groza, ieviešot tajā atbilstošu tehnisko pasākumu.
Turklāt, ievērojot Regulas (ES) 2019/472 5. panta 3. punktu, tiek ierosināts ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā aizliegt pollaka specializēto zveju ar zvejas kuģiem, kas ar demersālajiem traļiem, zvejas vadiem un fiksētiem žaunu tīkliem kā mērķsugu zvejo Eiropas labraku, Norvēģijas omāru un parasto jūrasmēli.
Ziemeļu garnele Skagerakā un Kategatā
Regulā (ES) 2024/257 ziemeļu garneles (Pandalus borealis) KPN, kas laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam pieejama ES un Norvēģijas ūdeņos ICES 3.a rajonā (Skageraks un Kategats), ir provizoriski noteikta nulles apjomā uz laiku, kamēr ICES savu zinātnisko ieteikumu par ziemeļu garneli ICES 3.a rajonā un 4.a rajona austrumdaļā (Skageraks un Kategats; Ziemeļjūras ziemeļu daļa Norvēģijas ieplakā) vēl nav publicējusi.
Gaidāms, ka minēto ieteikumu ICES publicēs 2024. gada 7. jūnijā. Pēc minētā ICES ieteikuma publicēšanas ES un Norvēģija viena ar otru apspriedīsies i) par minētā krājuma kopējo zvejas iespēju apjomu laikposmā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam ii) par ziemeļu garneles KPN apjomu ICES 3.a rajonā minētajā laikposmā un iii) par papildu apmaiņām ar Norvēģiju, no kuras ES varētu saņemt 2024. gada ziemeļu garneles zvejas iespējas, kas izmantojamas Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62ºN un ko ES un Norvēģija, savstarpēji apspriežoties par 2024. gada kvotu apmaiņu un piekļuves kārtību, bija vienojušās apsvērt. Kamēr divpusējo apspriešanos oficiālais iznākums nav zināms, Regulas (ES) 2023/194 attiecīgā apsvēruma teksts ar attiecīgiem pielāgojumiem ir ielikts kvadrātiekavās un ziemeļu garneles KPN, kas laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam pieejama ES un Norvēģijas ūdeņos ICES 3.a rajonā, ir atzīmēta ar “pm” (pro memoria). Tiklīdz minēto divpusējo apspriešanos oficiālais iznākums būs zināms, Komisijas dienesti priekšlikumu atjauninās ar neoficiālu dokumentu, kurā attiecīgā laikposma KPN ierosinās apjomā, par kādu būs panākta vienošanās ar Norvēģiju.
Brētliņa Ziemeļjūrā, Skagerakā un Kategatā
Brētliņas (Sprattus sprattus) un saistīto piezvejas sugu KPN, kas laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam pieejama i) ES un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un 2.a rajonā un ii) ES un Norvēģijas ūdeņos ICES 3.a rajonā (Skageraks un Kategats), Regulā (ES) 2024/257 ir provizoriski noteikta nulles apjomā uz laiku, kamēr ICES savu zinātnisko ieteikumu par brētliņu ICES 4. apakšapgabalā un 3.a rajonā laikposmam no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam vēl nav publicējusi.
Gaidāms, ka minēto ieteikumu ICES publicēs 2024. gada 18. aprīlī. Pēc minētā ICES ieteikuma publicēšanas ES ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju rīkos trīspusējas apspriešanās i) par minētā krājuma kopējo zvejas iespēju apjomu laikposmā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam un ii) par brētliņas KPN apjomu ICES 4. apakšapgabalā un 2.a rajonā un brētliņas KPN apjomu ICES 3.a rajonā tajā pašā laikposmā. Kamēr minēto trīspusējo apspriešanos oficiālais iznākums nav zināms, Regulas (ES) 2023/194 attiecīgā apsvēruma teksts ar attiecīgiem pielāgojumiem ir ielikts kvadrātiekavās un brētliņas un saistīto piezvejas sugu KPN, kas laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam pieejama i) ES un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un 2.a rajonā un ii) ES un Norvēģijas ūdeņos ICES 3.a rajonā (Skageraks un Kategats), ir atzīmēta ar “pm” (pro memoria). Tiklīdz minēto trīspusējo apspriešanos oficiālais iznākums būs zināms, Komisijas dienesti priekšlikumu atjauninās ar neoficiālu dokumentu, kurā attiecīgā laikposma KPN ierosinās apjomā, par kādu būs panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju.
Brētliņas un saistīto piezvejas sugu KPN, kas laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam pieejama ES un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 7.d un 7.e rajonā (Lamanšs), Regulā (ES) 2024/257 ir provizoriski noteikta nulles apjomā uz laiku, kamēr ICES savu zinātnisko ieteikumu par brētliņu minētajā apgabalā un minētajā laikposmā vēl nav publicējusi.
Gaidāms, ka minēto ieteikumu ICES publicēs 2024. gada 18. aprīlī. Pēc minētā ICES ieteikuma publicēšanas ES, ievērojot 498. panta 2., 4. un 6. punktu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”), ar Apvienoto Karalisti rīkos divpusējas apspriešanās par KPN, kas pieejama laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam. Kamēr minēto divpusējo apspriešanos oficiālais iznākums nav zināms, Regulas (ES) 2023/194 attiecīgā apsvēruma teksts ar attiecīgiem pielāgojumiem ir ielikts kvadrātiekavās un brētliņas un saistīto piezvejas sugu KPN, kas laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam izmantojama ICES 7.d un 7.e rajonā, ir atzīmēta ar “pm” (pro memoria). Tiklīdz minēto divpusējo apspriešanos oficiālais iznākums būs zināms, Komisijas dienesti priekšlikumu atjauninās ar neoficiālu dokumentu, kurā attiecīgā laikposma KPN ierosinās apjomā, par kādu būs panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti.
Sarkanasari Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā
Sarkanasaru (Sebastes spp.) kvota, kas ES pieejama starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 2. apakšapgabalā (Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa), Regulā (ES) 2024/257 ir atzīmēta ar “jānosaka”.
Lai 2024. gada 1. jūlijā varētu sākt zveju, tiek ierosināts noteikt 2024. gada sarkanasaru kvotu, kas ES pieejama starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 2. apakšapgabalā. Kamēr zinātniskais ieteikums vēl nav pieejams, tiek ierosināts šo ES kvotu noteikt 6000 tonnu apmērā, t. i., tādā pašā apjomā kā uz 2023. gadu, un ļaut ar krājumu saistītās ES zvejas darbības starptautiskajos ūdeņos saglabāt vēsturiskajā līmenī.
ICCAT
2024. gada 13. martā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2024/897, ar ko ES tiesību aktos ievieš konkrētus zvejniecības pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā.
Regula (ES) 2024/897 cita starpā groza Regulas (ES) 2017/2107 33. pantu, tajā iekļaujot jaunu noteikumu, kas aizliedz ES kuģiem nodarīt kaitējumu īsspuru mako haizivīm, kas nozvejotas Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5°N, un prasa ES kuģiem šādas īsspuru mako tūlīt atlaist jūrā, vienlaikus pienācīgi ievērojot apkalpes locekļu drošību. Turklāt Regulas (ES) 2017/2107 32. un 34.–36. pants jau tagad aizliedz ES kuģiem paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut saistībā ar ICCAT zvejniecībām nozvejotas lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus), okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivju un zīdainās haizivs (Carcharhinus falciformis) liemeņa daļas vai visu liemeni un prasa īpatņus neskartus uzreiz atlaist atpakaļ jūrā. Lai noteikumi par vienu un to pašu priekšmetu nepārklātos, ir lietderīgi Regulas (ES) 2024/257 27. panta 1. un 3.–6. punktu svītrot.
Regula (ES) 2024/897 cita starpā groza arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2053 8. pantu, minētajā regulā iekļaujot jaunu noteikumu, ar kuru saskaņā dalībvalstis var pieprasīt ne vairāk kā 5 % no zilās tunzivs (Thunnus thynnus) gada kvotas, kas izmantojama Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45°W un Vidusjūrā, no iepriekšējā gada pārcelt uz kārtējo gadu. Ja dalībvalstis šādu pieprasījumu izsaka, tām Komisijai jāiesniedz pārskatīts gada zvejas plāns un pārskatīts gada zvejas kapacitātes pārvaldības plāns. Uz šādu pārskatītu gada zvejas plānu un pārskatītu gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānu pamata Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2023/2053 11. panta 5. punktu ICCAT sekretariātam iesniegs pārskatītu ES gada plānu tālākai apspriešanai un apstiprināšanai ICCAT. Kamēr šāds pārskatīts ES gada plāns ICCAT nav iesniegts un nav tās apstiprināts, zilās tunzivs 2024. gada KPN, kas pieejama Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā, ir atzīmēta ar “pm” (pro memoria). Tiklīdz ICCAT šādu potenciālu pārskatītu ES gada plānu būs apstiprinājusi, Komisijas dienesti priekšlikumu atjauninās ar neoficiālu dokumentu, kurā ierosinās grozīt zilās tunzivs 2024. gada KPN, kas pieejama Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā.
Dalībvalstis, ievērojot Regulas (ES) 2023/2053 15. panta 7. punktu, katru gadu līdz 15. maijam var iesniegt Komisijai pārskatītus zilās tunzivs audzēšanas pārvaldības plānus, kas piemērojami ICCAT konvencijas apgabalā. Uz šādu pārskatītu audzēšanas pārvaldības plānu pamata Komisija ICCAT sekretariātam iesniegs pārskatītu ES gada plānu tālākai apspriešanai un apstiprināšanai ICCAT. Kamēr šāds pārskatīts ES gada plāns ICCAT nav iesniegts un nav tās apstiprināts, Regulas (ES) 2023/194 attiecīgā apsvēruma teksts ar attiecīgiem pielāgojumiem ir ielikts kvadrātiekavās un ES 2024. gada maksimālā audzēšanas ielaide un kapacitāte ir atzīmēta ar “pm” (pro memoria). Tiklīdz ICCAT šādu potenciālu pārskatītu ES gada plānu būs apstiprinājusi, Komisijas dienesti priekšlikumu atjauninās ar neoficiālu dokumentu, kurā ierosinās 2024. gada maksimālo audzēšanas ielaidi un kapacitāti grozīt.
NPFC
Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisija (NPFC) gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā ir grozījusi pasākumus attiecībā uz austrumu makreli (Scomber japonicus) NPFC konvencijas apgabalā un pirmo reizi noteikusi minētā krājuma nozvejas limitus, kas visām NPFC līgumslēdzējām pusēm laikā no 2024. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 31. maijam pieejami atsevišķi zvejai ar traleriem un zvejai ar riņķvada kuģiem. Turklāt NPFC uz šo pašu laikposmu ir noteikusi papildu apjomu, kādu ES drīkst nozvejot no minētā krājuma. Tā noteikusi arī saistītos zvejas piepūles limitus. Vēl NPFC ir noteikusi ar minētajiem nozvejas limitiem un minēto papildu apjomu funkcionāli saistītus pasākumus, bez kuriem i) minētos nozvejas limitus, kas piemērojami visām NPFC līgumslēdzējām pusēm, noteikt nebūtu bijis iespējams un ii) austrumu makreles zvejas iespējas NPFC konvencijas apgabalā būtu nācies samazināt, lai aizsargātu nemērķa sugas. Tiek ierosināts minētās zvejas iespējas un ar tām funkcionāli saistītos pasākumus ieviest ES tiesību aktos. Tā kā dalībvalstis no minētā krājuma iepriekš nav zvejojušas, ES pieejamos nozvejas limitus un papildu apjomu tiek ierosināts iedalīt ES līmenī.
Kļūdu labojums
Ar Padomes Regulu (ES) 2024/1015 grozītās Regulas (ES) 2024/257 IA pielikuma B daļā būtu jālabo šādas kļūdas:
–103. tabulas 1. zemsvītras piezīme: ziņošanas kods “MAC/*3A4-BC” būtu jāaizstāj ar kodu “MAC/*3A4BC”;
–123. tabulas 2. zemsvītras piezīme: papildus ES kvotai, kas noteikta rūpnieciskajām zivīm Norvēģijas ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, saskaņā ar iznākumu, kāds panākts zvejniecības apspriedēs starp Norvēģiju un (Zviedrijas vārdā) ES, uz 2024. gadu būtu jānosaka arī stavridu (Trachurus spp.) apjoms, ko drīkst nozvejot saskaņā ar minēto ES kvotu. Minētais apjoms līdz ar to būtu jānosaka 400 tonnu apmērā.
Regulas (ES) 2024/257 IK pielikumā būtu jālabo šādas kļūdas:
–1. tabulas 1. zemsvītras piezīme: juridiskās skaidrības labad atsauce uz FAO 51.7. apakšapgabalu būtu jāsvītro, jo minētajā zemsvītras piezīmē norādītais apgabals aptver arī FAO 51.6. apakšapgabala daļas;
–2. tabulas 1. zemsvītras piezīme: saskaņā ar 1. tabulā ievēroto pieeju būtu jāsvītro atsauce uz FAO 51.7. apakšapgabalu;
–3. tabulas 1. zemsvītras piezīme: saskaņā ar 1. tabulā ievēroto pieeju būtu jāsvītro atsauce uz FAO 57.4. apakšapgabalu; Turklāt būtu jālabo 1. un 4. punkta koordinātas.
Regulā (ES) 2023/194 un (ES) 2024/257 būtu jālabo šādas kļūdas, kas attiecas uz aizliegtajām sugām:
–Regulas (ES) 2023/194 18. panta 1. punkta p) apakšpunkts un IA pielikuma D daļa: saskaņā ar NEAFC Ieteikumiem 08:2024–10:2024 ES zvejas kuģi minētajos ieteikumos uzskaitītās dziļūdens haizivis, dziļūdens rajveidīgās zivis (Rajiformes) un dziļūdens himēras nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj i) visos starptautiskajos ūdeņos, kas ietilpst Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) konvencijas apgabalā (“NEAFC pārvaldības apgabals”), un attiecīgā gadījumā ii) ES ūdeņos, kas ietilpst NEAFC konvencijas apgabalā. Līdz ar to aizliegumi būtu jāpiemēro arī ES zvejas kuģiem starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 2. un 14. apakšapgabalā. Aizliegumi būtu jāattiecina arī uz i) melnmutes kaķhaizivi (Galeus melastomus), ii) rajveidīgo zivju (Rajiformes) sugām, kas uzskaitītas NEAFC Ieteikumā 10:2024, un iii) himēru sugām, kas uzskaitītas NEAFC Ieteikumā 08:2024;
–Regulas (ES) 2023/194 18. panta 1. punkta p) apakšpunkts un IA pielikuma D daļa, Regulas (ES) 2024/257 20. panta 1. punkta c)–f) apakšpunkts un 55. panta 1. punkta d) apakšpunkts: juridiskās skaidrības labad aizliegumi būtu jāsvītro no Regulas (ES) 2024/257 un jāiekļauj Regulā (ES) 2023/194.
2024/0117 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES REGULA,
ar kuru groza un labo Regulu (ES) 2024/257, ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un Regulu (ES) 2023/194, ar ko šādas zvejas iespējas nosaka uz 2023. gadu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Padomes Regula (ES) 2024/257 uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. Minētās zvejas iespējas, arī daži ar tām funkcionāli saistīti pasākumi, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā publicētos zinātniskos ieteikumus, kā arī ar trešām valstīm noturēto apspriešanos un reģionālās zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) sanāksmju iznākumu.
(2)[Pēc tam, kad [X] tika publicēts Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikums par anšovu (Engraulis encrasicolus) ICES 9.a rajonā laikposmā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam, anšova kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN), kas ICES 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) 34.1.1. zonā pieejamas minētajā laikposmā, būtu jānosaka saskaņā ar minēto ieteikumu.] [Šis apsvērums un attiecīgie noteikumi tiks atjaunināti pēc ICES ieteikuma publicēšanas.]
(3)2024. gada 28. martā Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) publicēja savu atzinumu, kurā analizēta sociālekonomiskā ietekme, kādu radītu ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā piemērojamās pollaka (Pollachius pollachius) 2024. gada KPN noteikšana ICES ieteiktajā apjomā, un norādīts minētās KPN apjoms, kāds vajadzīgs, lai neizraisītu tā dēvētās kritiskās sugas parādību. Tāpēc būtu jānosaka 2024. gada galīgā KPN, kas aizstātu provizorisko KPN, kura Regulā (ES) 2024/257 noteikta laikposmam no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/472 5. panta 3. punktu, minētā KPN būtu jānosaka 959 tonnu apjomā, kas saskaņā ar minēto atzinumu ļaus flotēm turpināt darbību līdz gada ceturtajam ceturksnim un tādējādi samazināt i) kritiskās sugas efektu un attiecīgo zvejniecību priekšlaicīgu slēgšanu un ii) saistīto sociālekonomisko ietekmi uz zvejniecības sektoru.
(4)[2023. gada 13.–29. jūnijā Savienība un Norvēģija apspriedās i) par ziemeļu garneles kopējām zvejas iespējām, kas ICES 3.a rajonā un 4.a rajona austrumdaļā izmantojamas laikā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam, un ii) par ziemeļu garneles KPN apjomu ICES 3.a rajonā. Minēto apspriešanos iznākums tika dokumentēts saskaņotajā protokolā, kas parakstīts 2023. gada 29. jūnijā. Tāpēc attiecīgā KPN būtu jānosaka apjomā, par kādu panākta vienošanās ar Norvēģiju.] [Šis apsvērums un attiecīgie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc tam, kad Savienības un Norvēģijas apspriešanās būs noslēgušās.]
(5)[2023. gada 12. maijā Savienība, Apvienotā Karaliste un Norvēģija rīkoja apspriešanos i) par brētliņas (Sprattus sprattus) kopējo zvejas iespēju apjomu, kas laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. jūnijam izmantojams Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un 2.a rajonā un tajā pašā laikposmā izmantojams Savienības un Norvēģijas ūdeņos ICES 3.a rajonā, un ii) par brētliņas KPN apjomu minētajos apgabalos. Minēto apspriešanos iznākums tika dokumentēts saskaņotajā protokolā, kas parakstīts 2023. gada 16. maijā. Tāpēc brētliņas un saistīto piezvejas sugu KPN, kas laikā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam pieejamas i) Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un 2.a rajonā un ii) Savienības un Norvēģijas ūdeņos ICES 3.a rajonā, būtu jānosaka apjomā, par kādu panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti un Norvēģiju.] [Šis apsvērums un attiecīgie noteikumi vēl tiks atjaunināti pēc tam, kad Savienības, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas apspriešanās būs noslēgušās.]
(6)[2023. gada 4. maijā Savienība un Apvienotā Karaliste, ievērojot 498. panta 2., 4. un 6. punktu Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, apspriedās par brētliņas KPN apjomu, kas laikā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam izmantojams ICES 7.d un 7.e rajonā. Minēto apspriešanos iznākums tika dokumentēts rakstiskā protokolā, kas parakstīts 2023. gada 1. jūnijā. Tāpēc brētliņas un saistīto piezvejas sugu KPN, kas minētajā laikposmā pieejama ICES 7.d un 7.e rajonā, būtu jānosaka apjomā, par kādu panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti.] [Šis apsvērums un attiecīgie noteikumi tiks atjaunināti pēc tam, kad Savienības un Apvienotās Karalistes apspriešanās būs noslēgušās.]
(7)Lai 2024. gada 1. jūlijā varētu sākt zveju, tiek ierosināts noteikt Savienības 2024. gada sarkanasaru (Sebastes spp.) kvotu, kas izmantojama starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 2. apakšapgabalā. Kamēr zinātniskais ieteikums nav pieejams, minētā Savienības kvota būtu jānoteic 6000 tonnu apjomā, t. i., tādā pašā apjomā kā 2023. gadā, lai ar krājumu saistītās Savienības zvejas darbības starptautiskajos ūdeņos būtu iespējams saglabāt vēsturiskajā apjomā.
(8)Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisija (NPFC) gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā ir grozījusi pasākumus attiecībā uz austrumu makreli (Scomber japonicus) NPFC konvencijas apgabalā un pirmo reizi noteikusi minētā krājuma nozvejas limitus, kas visām NPFC līgumslēdzējām pusēm, kuru vidū ir arī Savienība, laikā no 2024. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 31. maijam pieejami atsevišķi zvejai ar traleriem un zvejai ar riņķvada kuģiem. Turklāt NPFC uz šo pašu laikposmu ir noteikusi papildu apjomu, ko Savienība drīkst nozvejot no minētā krājuma. Tā noteikusi arī saistītos zvejas piepūles limitus. Vēl NPFC ir noteikusi ar minētajiem nozvejas limitiem un minēto papildu apjomu funkcionāli saistītus pasākumus, bez kuriem i) minētos nozvejas limitus, kas piemērojami visām NPFC līgumslēdzējām pusēm, noteikt nebūtu bijis iespējams un ii) austrumu makreles zvejas iespējas NPFC konvencijas apgabalā būtu nācies samazināt, lai aizsargātu nemērķa sugas. Tiek ierosināts minētās zvejas iespējas un ar tām funkcionāli saistītos pasākumus ieviest Savienības tiesību aktos. Tā kā dalībvalstis no minētā krājuma iepriekš nav zvejojušas, Savienībai pieejamos nozvejas limitus un papildu apjomu tiek ierosināts iedalīt Savienības līmenī.
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/897 cita starpā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2017 33. pantu, tajā iekļaujot jaunu noteikumu, kas aizliedz Savienības kuģiem nodarīt kaitējumu īsspuru mako haizivīm, kas nozvejotas Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no 5°N, un prasa Savienības kuģiem šādas īsspuru mako nekavējoties atlaist jūrā, vienlaikus pienācīgi ievērojot apkalpes locekļu drošību. Lai noteikumi par vienu un to pašu priekšmetu nepārklātos, ir lietderīgi Regulas (ES) 2024/257 27. panta 6. punktu svītrot.
(10)Regulas (ES) 2017/2017 32. un 34.–36. pants jau tagad aizliedz Savienības kuģiem paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut saistībā ar ICCAT zvejniecībām nozvejotas lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus), okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivju un zīdainās haizivs (Carcharhinus falciformis) liemeņa daļas vai visu liemeni un prasa īpatņus neskartus uzreiz atlaist atpakaļ jūrā. Lai noteikumi par vienu un to pašu priekšmetu nepārklātos, ir lietderīgi svītrot arī Regulas (ES) 2024/257 27. panta 1. un 3.–5. punktu.
(11)[Dažas dalībvalstis, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2053 8. pantu, ir Komisijai iesniegušas pārskatītus gada zvejas plānus un gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānus kopā ar pieprasījumu noteiktu procentuālo daļu no zilās tunzivs (Thunnus thynnus) gada kvotas, kas izmantojama Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā, no 2023. gada pārcelt uz 2024. gadu. Uz minēto pārskatīto plānu pamata Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2023/2053 11. panta 5. punktu, 2024. gada [X]. maijā ICCAT sekretariātam ir iesniegusi pārskatītu Savienības 2024. gada plānu. Pārskatīto Savienības 2024. gada plānu ICCAT [X] ir apstiprinājusi. Tāpēc zilās tunzivs 2024. gada KPN, kas izmantojama Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā, būtu jāgroza saskaņā ar minēto pārskatīto Savienības gada plānu.] [Šis apsvērums un attiecīgie noteikumi tiks atjaunināti pēc tam, kad ICCAT potenciālo pārskatīto Savienības gada plānu būs apstiprinājusi.]
(12)[Piecas dalībvalstis, ievērojot Regulas (ES) 2023/2053 15. panta 7. punktu, ir Komisijai iesniegušas zilās tunzivs audzēšanas pārvaldības plānu grozījumus. Uz minēto pārskatīto plānu pamata Komisija 2023. gada 9. maijā ICCAT sekretariātam ir iesniegusi pārskatītu Savienības 2023. gada plānu. Pārskatīto Savienības 2023. gada plānu ICCAT 2023. gada 11. maijā ir apstiprinājusi. Tāpēc Savienības maksimālā audzēšanas ielaide un kapacitāte būtu jāgroza saskaņā ar minēto pārskatīto Savienības gada plānu.] [Šis apsvērums un attiecīgie noteikumi tiks atjaunināti pēc tam, kad ICCAT potenciālo pārskatīto Savienības gada plānu būs apstiprinājusi.]
(13)Regulas (ES) 2024/257 20. panta 1. punktā un dažās KPN IA pielikuma B daļas un IK pielikuma tabulās un Padomes Regulas (ES) 2023/194 18. panta 1. punktā un IA pielikuma D daļā ir pieļautas dažas kļūdas, kas saistītas ar zvejas iespēju apjomiem, sugām, piemērošanas apgabaliem un ziņošanas kodiem. Tāpēc ir lietderīgi minētos noteikumus attiecīgi labot.
(14)Tādēļ Regula (ES) 2023/194 un Regula (ES) 2024/257 būtu attiecīgi jāgroza.
(15)Daži šīs regulas noteikumi, ar kuriem labo Regulas (ES) 2024/357 noteikumus par dažām zvejas iespējām SIOFA apgabalā, saskaņā ar grozīto noteikumu piemērošanas periodu būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. decembra. Turklāt šīs regulas noteikumi, ar kuriem groza un labo Regulas (ES) 2023/194 un (ES) 2024/257 noteikumus attiecībā uz pollaku ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā un zilo tunzivi Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā, kā arī izdara kļūdu labojumus, saskanīgi ar attiecīgo noteikumu piemērošanas periodu būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. janvāra. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo zvejas iespēju apjoms vai piemērošanas apgabals vai audzēšanas limiti tiek palielināti.
(16)Ņemot vērā lietas steidzamību, zvejas darbību pārtraukumu nepieļaušanas nolūkā šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi un labojumi Regulā (ES) 2024/257
Regulu (ES) 2024/257 groza šādi:
1)
regulas 1. panta 2. punktā iekļauj šādu d) apakšpunktu:
“
d)
zvejas iespējas, kas NPFC konvencijas apgabalā noteiktas laikposmam no 2024. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 31. maijam.
”;
2)
regulas 4. pantā iekļauj šādu ra) punktu:
“
ra)
“NPFC konvencijas apgabals” jeb Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisijas konvencijas apgabals ir Konvencijā par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā definētais ģeogrāfiskais apgabals;
”;
3)
iekļauj šādu 12.a pantu:
“
12.a pants
Pasākumi attiecībā uz pollaku ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā
Pollaka nozvejām ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru, kas ir 42 cm.
”;
4)
regulas 20. panta 1. punkta c)–f) apakšpunktu svītro;
5)
regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:
“
27. pants
Haizivis
Papildus Regulas (ES) 2017/2107 32.–36. pantā noteiktajiem aizliegumiem aizliegts iesaistīties arī Alopias ģints lapshaizivju specializētajā zvejā.
”;
6)
iekļauj šādu 11.a iedaļu:
“
11.a iedaļa
NPFC konvencijas apgabals
48.a pants
Austrumu makreles zvejniecība
1.Par Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo NPFC konvencijas apgabalā, karoga dalībvalstis turpmāk noteiktajos termiņos Komisijai nosūta šādus agregētos datus:
a)līdz nākamā mēneša septītajam datumam – mēneša nozvejas, kas gūtas saskaņā ar austrumu makreles (Scomber japonicus) nozvejas limitiem, kuri visām NPFC līgumslēdzējām pusēm IM pielikumā noteikti atsevišķi zvejai ar traleriem un zvejai ar riņķvada kuģiem, ja minēto nozvejas limitu izmantojums ir mazāks par 60 %;
b)līdz nākamās nedēļas otrdienai – austrumu makreles nedēļas nozvejas, kas gūtas saskaņā ar minētajiem nozvejas limitiem, ja minēto nozvejas limitu izmantojums ir lielāks par 60 %, bet mazāks par 95 %.
Komisija minēto informāciju apkopo un tūlīt nosūta NPFC izpildsekretāram.
2.Divu dienu laikā no dienas, kad NPFC izpildsekretārs ir paziņojis, ka minēto nozvejas limitu izmantojums ir sasniedzis 95 %, Komisija aizliedz zvejot saskaņā ar minētajiem nozvejas limitiem.
3.Komisija līdz nākamā gada februāra beigām apkopo un nosūta NPFC izpildsekretāram datus par austrumu makreles gada nozvejām, kas gūtas NPFC konvencijas apgabalā.
4.Šo pantu piemēro papildus Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. pantā noteiktajiem pienākumiem ziņot par zvejas iespējām.
48.b pants
Haizivju aizsardzība NPFC konvencijas apgabalā
1.Savienības zvejas kuģi, kas zvejo NPFC konvencijas apgabalā, NPFC konvencijas apgabalā nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj haizivis.
2.Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.
48.c pants
Anadromo zivju aizsardzība NPFC konvencijas apgabalā
1.Savienības zvejas kuģi, kas zvejo NPFC konvencijas apgabalā, nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj ketlasi (Oncorhynchus keta), kižuču (Oncorhynchus kisutch), kuprlasi (Oncorhynchus gorbuscha), nerku (Oncorhynchus nerka), čaviču (Oncorhynchus tshawytscha), simu (Oncorhynchus masou) un varavīksnes foreli (Oncorhynchus mykiss).
2.Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.
”;
7)
regulas 55. panta 1. punkta d) apakšpunktu svītro;
8)
regulas 59. pantā iekļauj šādu aa), ga), ia) un ja) punktu:
“
aa)
regulas 12.a pantu piemēro no 2024. gada 1. jūlija un – atkarībā no tā, kura diena pienāk agrāk, – turpina piemērot līdz 2024. gada 31. decembrim vai līdz dienai, kad kļūst piemērojams saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts, ar ko attiecībā uz pollaka minimālo saglabāšanas references izmēru ICES 8.a, 8.b, 8.d un 8.e rajonā groza minētās regulas VII pielikuma A daļu;
”;
“
ga)
regulas 11.a iedaļu piemēro no 2024. gada 1. jūnija un – atkarībā no tā, kura diena pienāk agrāk, – turpina piemērot līdz 2025. gada 31. maijam vai līdz dienai, kad kļūst piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar kuru nosaka pasākumus, kas piemērojami apgabalā, uz kuru attiecas Konvencija par atklātās jūras zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna ziemeļu daļā;
”;
“
ia)
regulas IA pielikuma A daļas 17. tabulas 1. zemsvītras piezīmi piemēro no 2024. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 31. decembrim;
”;
“
ja)
regulas IM pielikumu piemēro no 2024. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 31. maijam;
”;
9)
regulas IA, IB, ID, IK un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;
10)
saskaņā ar šīs regulas I pielikuma 16. punktu iekļauj IM pielikumu.
2. pants
Grozījumi un labojumi Regulā (ES) 2023/194
Regulu (ES) 2023/194 groza un labo šādi:
1)
regulas 18. panta 1. punkta p) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“
p)
I pielikuma D daļā uzskaitītās dziļūdens sugas Savienības, Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 2. zonā (izņemot Apvienotās Karalistes ūdeņus 2.a rajonā), 5.–10., 12. un 14. zonā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. apgabalā; papildus arī Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a zonā un 4. apakšapgabalā, ja minētajā pielikumā tā norādīts.
”;
2)
regulas 55. panta 1. punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“
k)
I pielikuma D daļā uzskaitītās dziļūdens haizivis Savienības ūdeņos ICES 6.–10. apakšapgabalā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. apgabalā; papildus arī Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, ja minētajā pielikumā tā norādīts.
”;
3)
regulas I pielikuma D daļu groza un labo saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.
3. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2023. gada 1. decembra. Tomēr 2. pantu piemēro no 2024. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs