EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52024PC0209
Proposal for a COUNCIL DECISION establishing the position to be adopted on the Union’s behalf with regard to the decision of the Participants to the Arrangement on Officially Supported Export Credits to update certain sunset clauses within the Sector Understanding on Export Credits for Climate Change
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku lēmumu atjaunināt dažas turpināmības klauzulas, kuras iekļautas “Nozares vienošanās par eksporta kredītiem klimata pārmaiņu jomā”
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku lēmumu atjaunināt dažas turpināmības klauzulas, kuras iekļautas “Nozares vienošanās par eksporta kredītiem klimata pārmaiņu jomā”
COM/2024/209 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 21.5.2024
COM(2024) 209 final
2024/0114(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku lēmumu atjaunināt dažas turpināmības klauzulas, kuras iekļautas “Nozares vienošanās par eksporta kredītiem klimata pārmaiņu jomā”
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz tā datuma mainīšanu, kurš noteikts turpināmības klauzulā, kura attiecas uz G un I projektu klasi Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem (“vienošanās”) pielikumā “Nozares vienošanās par eksporta kredītiem klimata pārmaiņu jomā” (“CCSU”).
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Vienošanās
Vienošanās ir džentlmeņu vienošanās starp ES, ASV, Kanādu, Japānu, Koreju, Norvēģiju, Šveici, Austrāliju, Jaunzēlandi, Turciju un Apvienoto Karalisti, un tā nodrošina pamata noteikumus oficiāli atbalstīto eksporta kredītu sakārtotai izmantošanai. Praksē tas nozīmē, ka tā paredz noteikumus, kuru mērķis ir novērst subsīdijas un tirdzniecības izkropļojumus, kas saistīti ar oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem. Vienošanās stājās spēkā 1978. gada aprīlī uz nenoteiktu laiku, un, lai gan tai ir administratīvs ESAO sekretariāta atbalsts, tā nav ESAO akts 1 .
Vienošanās tiek regulāri atjaunināta, ņemot vērā finanšu tirgus un politiskās norises, kas ietekmē oficiāli atbalstītu eksporta kredītu piešķiršanu. Vienošanās ir transponēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1233/2011 un tādējādi ir juridiski saistoša Eiropas Savienībā 2 . Pārskatīti vienošanās noteikumi un nosacījumi Savienības tiesību aktos tiek iekļauti ar deleģētajiem aktiem atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1233/2011 2. pantam.
CCSU ir vienošanās pielikums, un tajā paredzēti elastīgāki maksimālie atmaksas termiņi klimatu saudzējošiem projektiem, lai stimulētu šādu projektu finansēšanu, ar mērķi nodrošināt pienācīgus finanšu noteikumus un nosacījumus projektiem atsevišķās nozarēs, kuras atzītas par tādām, kas būtiski veicina klimata pārmaiņu mazināšanu, to vidū – atjaunīgā enerģija, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanas un augstas energoefektivitātes projekti, pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī ūdenssaimniecības projekti.
2.2.Vienošanās dalībnieki
Vienošanās dalībnieku sanāksmēs, kā arī rakstiskajās procedūrās, kur vienošanās dalībnieki pieņem lēmumus, Eiropas Komisija pārstāv Savienību. Lēmumus par visiem vienošanās grozījumiem pieņem pēc konsensa principa.
2.3.Paredzētais vienošanās dalībnieku akts
2023. gadā dalībnieki pielikumā “Nozares vienošanās par eksporta kredītiem klimata pārmaiņu jomā” iekļāva vairākas jaunas projektu klases, kuras saskaņā ar CCSU noteikumiem būtu tiesīgas saņemt atbalstu. Attiecībā uz divām no tām, proti, G (zemu emisiju ražošana) un I (tīras enerģijas minerāli un rūdas), tika panākta vienošanās, ka iespējas šo klašu darījumiem sniegt CCSU elastības atbalstu tiks novērtētas individuāli, jo nebija iespējams vienoties par kritērijiem, kuri definētu šīs projektu klases, galvenokārt tāpēc, ka nav pieejami spēkā esoši starptautiski saskaņoti kritēriji. Turklāt, lai stimulētu dalībniekus vienoties par kritērijiem, attiecībā uz abām projektu klasēm tika iekļauta šāda turpināmības klauzula: “Pēc 2024. gada 30. jūnija šo projektu klasi neturpina piemērot, ja vien dalībnieki nevienojas citādi. Vienlaikus dalībnieki pārskatīs līdz minētajam termiņam izstrādātos starptautiskos standartus un lems, vai tie tiks iekļauti šajā pozīcijā.”
Kaut arī attiecībā uz abām projektu klasēm nav panākta vienošanās par kritērijiem un tajās arī neviens projekts nav atbalstīts, ES interesēs ir saglabāt iespēju apstiprināt atsevišķus projektus šajās projektu klasēs, ja tādi rastos, un iegūt papildu laiku, kamēr attiecīgie kritēriji tiek izstrādāti citos starptautiskos forumos. Visi pārējie dalībnieki ir pauduši interesi turpināt abu projektu klašu piemērošanu, paredzot vai nu jaunu turpināmības klauzulu, vai pārskatīšanas klauzulu.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta vienošanās grozījumi, kuri tiek izdarīti, lai iekļautu jaunu turpināmības klauzulu ar termiņu vismaz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Citi dalībnieki var ierosināt tās vietā iekļaut pārskatīšanas klauzulu vai noteikt vēlāku termiņu – arī šie risinājumi varētu būt pieņemami.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 3 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētais akts var būtiski ietekmēt ES tiesību aktu saturu, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1233/2011 par dažu pamatnostādņu piemērošanu oficiāli atbalstītu eksporta kredītu jomā un ar ko atceļ Padomes Lēmumus 2001/76/EK un 2001/77/EK. Tas ir tāpēc, ka minētās regulas 2. pantā ir noteikts: “Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 3. pantu, lai grozītu II pielikumu atbilstīgi pamatnostādņu grozījumiem, par kuriem vienojušies vienošanās dalībnieki.” Tas ietver vienošanās pielikumu grozījumus.
Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā tiesību akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz eksporta kredītiem, kuri ir kopējās tirdzniecības politikas darbības jomā. Tādēļ ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. pants.
4.3.Secinājumi
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar 218. panta 9. punktu.
5.Paredzētā akta publicēšana
Tā kā dalībnieku akts grozīs CCSU, ir lietderīgi to pēc pieņemšanas publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
6.
2024/0114 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku lēmumu atjaunināt dažas turpināmības klauzulas, kuras iekļautas “Nozares vienošanās par eksporta kredītiem klimata pārmaiņu jomā”
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Pamatnostādnes, ko ietver Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem (“vienošanās”), ir transponētas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1233/2011 un tādējādi ir juridiski saistošas Savienībā 4 .
(2)2024. gada 30. jūnijā beigsies termiņš turpināmības klauzulai, kas vienošanās pielikumā “Nozares vienošanās par eksporta kredītiem klimata pārmaiņu jomā” noteikta G un I projektu klasei.
(3)Savienības interesēs ir tas, lai šādi projekti arī turpmāk varētu gūt labumu no “Nozares vienošanās par eksporta kredītiem klimata pārmaiņu jomā” labvēlīgajiem nosacījumiem un lai tiktu saglabāta iespēja panākt vienošanos par šo projektu klašu kritērijiem. Tālab Savienībai būtu jāatbalsta turpināmības klauzulas pagarināšana vai tās aizstāšana ar pārskatīšanas klauzulu ar termiņu vismaz līdz 2026. gada 30. jūnijam.
(4)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā ir jāieņem, jo paredzētais vienošanās dalībnieku (“dalībnieki”) lēmums būs Savienībai saistošs un var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1233/2011 2. pantu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku vidū, ir izklāstīta pielikumā.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 21.5.2024
COM(2024) 209 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums Padomes lēmumam,
ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz Vienošanās par oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem dalībnieku lēmumu atjaunināt dažas turpināmības klauzulas, kuras iekļautas “Nozares vienošanās par eksporta kredītiem klimata pārmaiņu jomā”
PIELIKUMS
“Nozares vienošanās par eksporta kredītiem klimata pārmaiņu jomā” I papildinājuma 6. un 10. zemsvītras piezīmes tekstu svītro un aizstāj ar vienu no šādiem diviem tekstiem saskaņā ar dalībnieku lēmumu:
“Pēc 2026. gada 30. jūnija šo projektu klasi neturpina piemērot, ja vien dalībnieki nevienojas citādi. Vienlaikus dalībnieki pārskatīs līdz minētajam termiņam izstrādātos starptautiskos standartus un lems, vai tie tiks iekļauti šajā pozīcijā.”;
“Dalībnieki ne vēlāk kā 2026. gada 30. jūnijā pārskatīs līdz tam laikam izstrādātos starptautiskos standartus un lems, vai tie tiks iekļauti šajā pozīcijā.”.
