52024PC0114

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.3.2024

COM(2024) 114 final

2024/0063(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar kuru groza un labo Padomes Regulu (ES) 2024/257, ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Padomes Regula (ES) 2024/257 1 uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi. Šis priekšlikums minētās zvejas iespējas groza, lai ņemtu vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus un citas norises. Turklāt priekšlikums labo dažas Regulā (ES) 2024/257 pieļautas kļūdas.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Ierosinātie pasākumi ir saskanīgi ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem un noteikumiem.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Ierosinātie pasākumi ir saskanīgi ar citām ES rīcībpolitikām, jo īpaši vides jomā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punkts.

•Subsidiaritāte

Priekšlikums ir ES ekskluzīvā kompetencē, kā minēts LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums dalībvalstīm iedala zvejas iespējas saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku 2 . Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. un 17. pantu, dalībvalstis nolemj, kā tām pieejamās zvejas iespējas var saskaņā ar konkrētiem zvejas iespēju iedalīšanas kritērijiem tālāk iedalīt to karoga kuģiem. Tātad dalībvalstīm ir rīcības brīvība, kas vajadzīga, lai tām pieejamo zvejas iespēju izmantošanas nolūkā iedalītās kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) tālāk sadalītu saskaņā ar izvēlēto sociālo/ekonomisko modeli.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Tā kā priekšlikums groza spēkā esošu regulu, vispiemērotākais juridiskais instruments ir regula.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar konsultatīvo padomju starpniecību, Komisija apspriedās, pamatojoties uz tās gadskārtējo paziņojumu “Ilgtspējīga zveja ES: pašreizējais stāvoklis un 2024. gada ievirzes” (COM(2023) 303).

Ieinteresēto personu atsauksmes par minēto gadskārtējo paziņojumu atspoguļo viedokli par Komisijas veikto resursu stāvokļa izvērtējumu un pieņemto pārvaldības lēmumu pareizību. Komisija minētās atsauksmes ir ņēmusi vērā šā priekšlikuma izstrādē.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskais ieteikums balstās uz satvaru, kuru izstrādājušas tās ekspertu grupas un lēmējinstitūcijas, un tiek sniegts saskaņā ar partnerības pamatnolīgumu, kas noslēgts ar Komisiju.

•Ietekmes novērtējums

Priekšlikuma tvērumu nosaka LESD 43. panta 3. punkts.

Priekšlikuma mērķis ir nepieļaut īstermiņa pieeju, priekšroku dodot noturīgai ilgtspējai. Ir ņemtas vērā ieinteresēto personu un konsultatīvo padomju iniciatīvas, kas guvušas labvēlīgu ICES vērtējumu. Komisijas KZP reformas priekšlikums pamatojās uz ietekmes novērtējumu (SEC(2011) 891), kurā teikts, ka MSY mērķa sasniegšana ir vidiskās, ekonomiskās un sociālās ilgtspējas priekšnoteikums, tomēr minētos trīs mērķus nevar sasniegt atsevišķi.

Attiecībā uz RZPO noteiktajām zvejas iespējām un krājumiem, kurus pārvalda kopīgi ar trešām valstīm, priekšlikums ievieš pasākumus, par kuriem panākta starptautiska vienošanās. Visus aspektus, kas ir zvejas iespēju potenciālās ietekmes novērtēšanai relevanti, izskata, kad tiek gatavotas un risinās starptautiskās sarunas, kurās ar trešām valstīm vienojas par ES zvejas iespējām.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas.

•Pamattiesības

Priekšlikumā ir ņemtas vērā pamattiesības, jo īpaši tās, kas atzītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ierosinātie pasākumi budžetu neietekmē.

5.CITI ELEMENTI

• Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Priekšlikuma mērķis ir Padomes Regulu (ES) 2024/257 grozīt, kā aprakstīts turpinājumā.

Sīkacu raja Lamanša rietumdaļā

Regulā (ES) 2024/257 ir noteikta rajveidīgo zivju (Rajiformes) KPN, kas izmantojama ES un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 6.a, 6.b, 7.a–7.c un 7.e–7.k rajonā (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas, Ķeltu jūras dienvidu daļa un Lamanšs). Minētajā regulā ir noteikts arī īpašs nosacījums, kas saistīts ar minēto KPN. Minētais īpašais nosacījums ļauj ES un Apvienotajai Karalistei 2024. gadā ICES 7.e rajonā (Lamanša rietumdaļa) gūt sīkacu rajas (Raja microocellata) nozvejas, lai nodrošinātu kontrolzvejniecību, kuras mērķis ir vākt uz zvejniecību balstītus datus par minēto krājumu, ko novērtē ICES. Lai sagādātu juridisko noteiktību un dotu iespēju īstenot kontrolzvejniecības uzraudzības programmas, daudzumi, uz kuriem minētais īpašais nosacījums attiecas, būtu jāiedala dalībvalstīm saskaņā ar relatīvās stabilitātes principu un sadales principu, kas piemērojams rajveidīgajām zivīm ES un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 6.a, 6.b, 7.a–7.c un 7.e–7.k rajonā.

Sarkanā plekste un mazmutes plekste Skagerakā un Kategatā

2023. gada 6. decembrī noslēdzās ES un Apvienotās Karalistes divpusējā apspriešanās par to krājumu zvejas iespēju noteikšanu, kas uzskaitīti 35. pielikumā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses 3 (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”). Minētās apspriešanās iznākums tika dokumentēts rakstiskā protokolā, kas parakstīts 2023. gada 6. decembrī, papildināts ar papildinājumu 2023. gada 8. decembrī un ES tiesību aktos ieviests ar Regulu (ES) 2024/257.

Minētās divpusējās apspriešanās gaitā ES un Apvienotā Karaliste cita starpā pirmo reizi noteica KPN, kas attiecas uz i) sarkano pleksti (Glyptocephalus cynoglossus) ES ūdeņos ICES 3.a rajonā (Skageraks un Kategats) un ii) mazmutes pleksti (Microstomus kitt) tajā pašā zonā. Kamēr dalībvalstis vēl nebija vienojušās par to, kā minētās zvejas iespējas sadalāmas, minēto krājumu KPN Regulā (ES) 2024/257 bija atzīmētas ar “jānosaka”. Lai dalībvalstis minētās zvejas iespējas varētu izmantot, minēto krājumu KPN un ES kvotas būtu jānosaka rakstiskajā protokolā noteiktajā apjomā. Tā kā dalībvalstu diskusijas par sadalījumu joprojām turpinās, dalībvalstu kvotas priekšlikumā nav iekļautas. Tiklīdz minēto diskusiju iznākums būs zināms, Komisijas dienesti priekšlikumu atjauninās ar neoficiālu dokumentu, kurā ierosinās vai nu i) dalībvalstu kvotas, vai arī ii) ES kvotas dalībvalstu starpā nesadalīt un ļaut visām dalībvalstīm apgūt ES kvotas, līdz tās ir pilnībā izmantotas.

Tūbītes Ziemeļjūrā

Regulā (ES) 2024/257 tūbīšu un saistīto piezvejas sugu (Ammodytes spp.) 2024. gada KPN, kas izmantojama Apvienotās Karalistes un ES ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra), Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā un ES ūdeņos 3.a rajonā (Skageraks un Kategats), tika provizoriski noteikta nulles apmērā, un tā ir piemērojama līdz brīdim, kad par minēto krājumu tiek publicēts ICES zinātniskais ieteikums par 2024. gadu.

Paredzams, ka ICES 2024. gada zinātnisko ieteikumu par tūbītēm ICES 4. apakšapgabalā un 3.a rajonā publicē 2024. gada 29. februārī. Pēc minētā ieteikuma publicēšanas ES, ievērojot Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. panta 2., 4. un 6. punktu, ar Apvienoto Karalisti rīkos divpusēju apspriešanos par minētā krājuma 2024. gada KPN apmēru. Kamēr minētās divpusējās apspriešanās oficiālais iznākums nav zināms, Padomes Regulas (ES) 2023/194 4 attiecīgā apsvēruma teksts ir ielikts kvadrātiekavās un tūbīšu 2024. gada KPN, kas izmantojama ICES 4. apakšapgabalā un 2.a un 3.a rajonā, ir atzīmēta ar “pm” (pro memoria). Tiklīdz minētās divpusējās apspriešanās oficiālais iznākums būs zināms, Komisijas dienesti priekšlikumu atjauninās ar neoficiālu dokumentu, kurā attiecīgo 2024. gada KPN ierosinās tādā apjomā, par kādu būs panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti.

SPRFMO

Regulā (ES) 2024/257 Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā pieejamās KPN ir atzīmētas ar “jānosaka” un ar tām funkcionāli saistītie pasākumi provizoriski paturēti spēkā līdz brīdim, kad kļūst zināms laikā no 2024. gada 29. janvāra līdz 2. februārim notikušās SPRFMO 2024. gada sanāksmes iznākums.

SPRFMO 12. gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā pieņēma Čīles stavridas (Trachurus murphyi) nozvejas limitus un saglabāja ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejniecības. Turklāt SPRFMO paturēja spēkā vai grozīja funkcionāli saistītos pasākumus. Tāpēc minētie pasākumi būtu jāievieš ES tiesību aktos.

WCPFC

Regulā (ES) 2024/257 Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC) konvencijas apgabalā pieejamās zvejas iespējas ir atzīmētas ar “jānosaka” un ar tām funkcionāli saistītie pasākumi provizoriski paturēti spēkā līdz brīdim, kad kļūst zināms 2023. gada 4.–8. decembrī notikušās WCPFC 2023. gada sanāksmes iznākums.

WCPFC gadskārtējā sanāksmē 2023. gadā nolēma paturēt spēkā riņķvada kuģiem noteiktos zvejas piepūles limitus un maksimālo skaitu šo kuģu, kas zvejo tropiskās tunzivis. Turklāt WCPFC grozīja pasākumus, kas saistīti ar zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) pārvaldību tropisko tunzivju zvejniecībā, jo īpaši ar ZPI izmantošanas aizliegumu. Minētie pasākumi būtu jāievieš ES tiesību aktos.

ICCAT

Zvejas piepūles limiti, kas noteikti ES kuģiem, kuri zvejo zilo tunzivi (Thunnus thynnus) Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ES zilās tunzivs audzētavu maksimālā ielaide un kapacitāte balstās uz informāciju, kas sniegta dalībvalstu zilās tunzivs gada zvejas plānos, gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānos un gada audzēšanas pārvaldības plānos. Dalībvalstīm, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2053 5 16. panta 1. punktu, minētie plāni katru gadu līdz 31. janvārim jānosūta Komisijai. Komisija minētos plānus pēc tam apkopo, un uz to pamata tiek sagatavots ES gada plāns, ko nosūta ICCAT sekretariātam apspriešanai un apstiprināšanai ICCAT, kā prasīts Regulas (ES) 2023/2053 16. panta 2. punktā. Kamēr ES gada plāns ICCAT nav iesniegts un nav tās apstiprināts, Padomes Regulas (ES) 2023/194 attiecīgā apsvēruma teksts ir ielikts kvadrātiekavās un ES zvejas piepūles limiti un ES 2024. gada maksimālā audzēšanas ielaide un kapacitāte ir atzīmēta ar “pm” (pro memoria). Tiklīdz ICCAT ES gada plānu būs apstiprinājusi, Komisijas dienesti priekšlikumu atjauninās ar neoficiālu dokumentu, kurā ierosinās attiecīgos 2024. gada zvejas piepūles limitus un maksimālo audzēšanas ielaidi un kapacitāti.

Smilšu tīģerhaizivs

Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (Bonnas konvencija) Pušu konference 14. sanāksmē, kas 2024. gada 12.–17. februārī notika Samarkandā (Uzbekistāna), minētās konvencijas I un II papildinājuma aizsargājamo sugu sarakstiem pievienoja smilšu tīģerhaizivi (Carcharias taurus). Tāpēc minētie pasākumi ES tiesību aktos būtu jāievieš kā aizliegums i) ES zvejas kuģiem visos ūdeņos un ii) trešo valstu kuģiem ES ūdeņos zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut minētās sugas īpatņus.

Tomēr Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2124 6 98. panta 2. punktā šāds aizliegums jau ir noteikts attiecībā uz smilšu tīģerhaizivi Vidusjūrā. Lai noteikumi par vienu un to pašu priekšmetu Vidusjūrā nepārklātos, šāds aizliegums būtu jāattiecina tikai uz ES kuģiem visos ūdeņos, izņemot Vidusjūru, un uz trešo valstu kuģiem ES ūdeņos.

Minētais aizliegums attiecībā uz smilšu tīģerhaizivi būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. aprīļa, proti, i) pēc Pušu konferences 14. sanāksmes, kas norisinājās 2024. gada 12.–17. februārī, un ii) pirms Bonnas konvencijas I un II papildinājuma grozījuma stāšanās spēkā 2024. gada 17. maijā.

Kļūdu labojums

Gan Regulas (ES) 2024/257 41. panta 4. punkts, gan 43. pants atsaucas uz to pašu maksimālo skaitu ES zvejas kuģu, kam WCPFC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius). Tāpēc pirmais minētais noteikums juridiskās skaidrības labad būtu jāsvītro.

Regulas (ES) 2024/257 59. pants par stāšanos spēkā un piemērošanu būtu jālabo attiecībā uz pasākumiem par zuti (Anguilla anguilla) ES jūras ūdeņos un iesāļūdeņos ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalā un tiem piegulošajos ES iesāļūdeņos, proti:

–Regulas (ES) 2023/194 13. panta 4. punktu, kas dalībvalstīm prasa minētajā apgabalā noteikt jebkurā dzīves posmā esoša zuša komerciālo zvejas darbību aizlieguma periodus, piemēro no 2023. gada 1. marta līdz 2024. gada 31. martam. Līdz ar to Regulas (ES) 2024/257 13. panta 6. punkts, ar ko noteic šādu pasākumu, būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. aprīļa;

–Regulā (ES) 2024/257 noteiktos pasākumus, kas attiecas uz jebkurā dzīves posmā esoša zuša komerciālās zvejas darbībām minētajā apgabalā, piemēro līdz 2025. gada 31. martam. Līdz ar to arī jebkurā dzīves posmā esoša zuša atpūtas zvejas aizliegums, kas minētajā apgabalā noteikts, ievērojot minētās regulas 13. panta 7. punktu, būtu jāpiemēro līdz 2025. gada 31. martam.

Regulas (ES) 2024/257 IA pielikuma B daļā būtu jālabo tālāk norādītās kļūdas.

–60. tabula: lai labotu kvotu aprēķinā pieļautu kļūdu, būtu jālabo mazmutes plekstes un sarkanās plekstes 2024. gada kvotas, kas dalībvalstīm pieejamas Apvienotās Karalistes un ES ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā. Turklāt 3. un 4. zemsvītras piezīmē būtu attiecīgi jālabo ziņošanas kodi, kas attiecas uz i) mazmutes pleksti ES ūdeņos 3.a rajonā un ii) sarkano pleksti ES ūdeņos 3.a rajonā.

–93. tabula: akmeņplekstes un gludā romba (Scophthalmus maximus un Scophthalmus rhombus) 2024. gada KPN, kas izmantojama Apvienotās Karalistes un ES ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā, saskaņā ar attiecīgo ICES ieteikumu 7 būtu jāatzīmē ar “analītiska KPN”. Turklāt 4. zemsvītras piezīmē būtu jālabo ziņošanas kods, kas attiecas uz gludo rombu ES ūdeņos 3.a rajonā.

–101. tabula: KPN tabulās par cirtaino raju (Raja undulata) ES ūdeņos ICES 8. apakšapgabalā un 9. apakšapgabalā būtu skaidri jānosaka, ka par nozvejām, kuras gūtas saskaņā ar papildu zvejas iespējām, kas iedalītas kuģiem, kuri piedalās kontrolzvejniecībā, būtu jāziņo atsevišķi.

–103. tabula: KPN tabulā par makreli (Scomber scombrus) Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā i) apgabala apraksts un ziņošanas kods būtu jālabo, lai atspoguļotu abu Regulā (ES) 2023/194 8 noteikto Ziemeļjūras krājuma un Baltijas jūras krājuma makreles KPN ģeogrāfisko tvērumu, ii) būtu jāsvītro 1. zemsvītras piezīmes otrais teikums, kas ir pretrunā minētās zemsvītras piezīmes pārējai daļai, iii) 2. zemsvītras piezīmes tabulas pirmajā slejā apgabala apraksts un ziņošanas kods būtu jālabo, lai atbilstu KPN apgabala aprakstam, iv) 4. zemsvītras piezīmē juridiskās skaidrības labad būtu jāsvītro virsraksts “Pēc pārcēlumiem”.

–106. tabula: KPN tabulā par parasto jūrasmēli (Solea solea) Apvienotās Karalistes un ES ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā būtu jālabo 1. zemsvītras piezīmē norādītais ziņošanas kods.

Regulas (ES) 2024/257 XI pielikumā būtu jālabo šādas kļūdas:

–2. punktā dotajā KPN tabulā par makreli (Scomber scombrus) Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā i) būtu jāsvītro 1. zemsvītras piezīmes otrais teikums, kas ir pretrunā zemsvītras piezīmes pārējai daļai, ii) 2. zemsvītras piezīmes tabulas pirmajā slejā apgabala apraksts un ziņošanas kods būtu jālabo, lai atbilstu KPN apgabala aprakstam, un iii) 4. zemsvītras piezīmē juridiskās skaidrības labad būtu jāsvītro virsraksts “Pēc pārcēlumiem”.

2024/0063 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Padomes Regula (ES) 2024/257 9 uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. Kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN), zvejas piepūles limiti, un pasākumi, kas funkcionāli saistīti ar Regulā (ES) 2024/257 noteiktajām KPN un zvejas piepūles limitiem, būtu jāgroza, lai ņemtu vērā publicētos zinātniskos ieteikumus, kā arī ar trešām valstīm organizēto apspriešanos un reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) sanāksmju iznākumu.

(2)Regulā (ES) 2024/257 ir noteikta rajveidīgo zivju (Rajiformes) KPN, kas izmantojama Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) 6.a, 6.b, 7.a–7.c un 7.e–7.k rajonā. Minētajā regulā ir noteikts arī īpašs nosacījums, kas saistīts ar minēto KPN. Minētais īpašais nosacījums ļauj Savienībai un Apvienotajai Karalistei 2024. gadā ICES 7.e rajonā (Lamanša rietumdaļa) gūt sīkacu rajas (Raja microocellata) nozvejas, lai nodrošinātu kontrolzvejniecību, kuras mērķis ir vākt uz zvejniecību balstītus datus par minēto krājumu, ko novērtē ICES. Lai sagādātu juridisko noteiktību un dotu iespēju īstenot kontrolzvejniecības uzraudzības programmas, daudzumi, uz kuriem minētais īpašais nosacījums attiecas, būtu jāiedala dalībvalstīm saskaņā ar relatīvās stabilitātes principu un sadales principu, kas piemērojams rajveidīgajām zivīm Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 6.a, 6.b, 7.a–7.c un 7.e–7.k rajonā.

(3)Divpusējās apspriešanās par to krājumu zvejas iespēju noteikšanu, kas uzskaitīti 35. pielikumā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses 10 (“Tirdzniecības un sadarbības nolīgums”), Savienība un Apvienotā Karaliste pirmo reizi ir noteikusi KPN, kas attiecas uz i) sarkano pleksti (Glyptocephalus cynoglossus) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā (Skageraks un Kategats) un ii) mazmutes pleksti (Microstomus kitt) tajā pašā zonā. Kamēr dalībvalstis vēl nebija vienojušās par to, kā minētās zvejas iespējas sadalāmas, minēto krājumu KPN Regulā (ES) 2024/257 bija atzīmētas ar “jānosaka”. Lai dalībvalstis minētās zvejas iespējas varētu izmantot, minēto krājumu KPN un Savienības kvotas būtu jānosaka apjomā, par kādu panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti, un attiecīgā gadījumā jāiedala dalībvalstīm saskaņā ar iznākumu, kāds panākts dalībvalstu diskusijās par šādu iedalīšanu.

(4)[2023. gada 9.–13. martā starp Savienību un Apvienoto Karalisti notika divpusējas apspriešanās par tūbīšu un saistīto piezvejas sugu (Ammodytes spp.) KPN apjomu, kas pieejams Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā, Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā un Savienības ūdeņos 3.a rajonā. Minētās apspriešanās tika rīkotas, ievērojot Tirdzniecības un sadarbības nolīguma 498. panta 2., 4. un 6. punktu un pamatojoties uz Savienības nostāju, ko Padome apstiprinājusi 2023. gada 2. martā. Minēto apspriešanos iznākums tika dokumentēts rakstiskā protokolā. Attiecīgās zvejas iespējas būtu jānosaka tādā apjomā, par kādu panākta vienošanās ar Apvienoto Karalisti.] [Apsvērums un attiecīgie noteikumi tiks atjaunināti pēc tam, kad Savienības un Apvienotās Karalistes apspriešanās būs noslēgušās.]

(5)Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija (SPRFMO) 12. gadskārtējā sanāksmē 2024. gadā ir pieņēmusi Čīles stavridas (Trachurus murphyi) nozvejas limitus un saglabājusi ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zveju. Turklāt SPRFMO ir paturējusi spēkā vai grozījusi funkcionāli saistītos pasākumus. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(6)Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) gadskārtējā sanāksmē 2023. gadā ir nolēmusi paturēt spēkā riņķvada kuģiem noteiktos zvejas piepūles limitus un maksimālo skaitu šo kuģu, kas zvejo tropiskās tunzivis. Noteikumi, kas saistīti ar zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) pārvaldību tropisko tunzivju zvejniecībā un jo īpaši ar ZPI izmantošanas aizliegumu, ir grozīti. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(7)[Zvejas piepūles limiti, kas noteikti Savienības kuģiem, kuri zvejo zilo tunzivi (Thunnus thynnus) Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un Savienības zilās tunzivs audzētavu maksimālā ielaide un kapacitāte balstās uz informāciju, kas sniegta dalībvalstu zilās tunzivs gada zvejas plānos, gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānos un gada audzēšanas pārvaldības plānos. Dalībvalstīm, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2053 11 16. panta 1. punktu, minētie plāni katru gadu līdz 31. janvārim jānosūta Komisijai. Komisija minētos plānus pēc tam apkopo, un uz to pamata tiek sagatavots Savienības gada plāns, ko nosūta ICCAT sekretariātam apspriešanai un apstiprināšanai ICCAT, kā prasīts Regulas (ES) 2023/2053 16. panta 2. punktā. Jaunāko Savienības gada plānu ICCAT ir apstiprinājusi 2023. gada 8. martā. Tāpēc 2023. gadam noteiktie Savienības zvejas piepūles limiti un Savienības maksimālā audzēšanas ielaide un kapacitāte būtu jāgroza saskaņā ar minēto gada plānu.] [Apsvērums un attiecīgie noteikumi tiks atjaunināti pēc tam, kad ICCAT būs apstiprinājusi Savienības gada plānu.]

(8)Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (Bonnas konvencija) Pušu konference 14. sanāksmē, kas 2024. gada 12.–17. februārī notika Samarkandā (Uzbekistāna), minētās konvencijas I un II papildinājuma aizsargājamo sugu sarakstiem ir pievienojusi smilšu tīģerhaizivi (Carcharias taurus). Tāpēc minētie pasākumi Savienības tiesību aktos būtu jāievieš kā aizliegums i) Savienības zvejas kuģiem visos ūdeņos un ii) trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut minētās sugas īpatņus. Tomēr Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/2124 98. panta 2. punktā šāds aizliegums jau ir noteikts attiecībā uz smilšu tīģerhaizivi Vidusjūrā. Lai noteikumi par vienu un to pašu priekšmetu Vidusjūrā nepārklātos, šāds aizliegums būtu jāattiecina tikai uz Savienības kuģiem visos ūdeņos, izņemot Vidusjūru, un uz trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.

(9)Gan Regulas (ES) 2024/257 41. panta 4. punkts, gan 43. pants atsaucas uz to pašu maksimālo skaitu Savienības zvejas kuģu, kam WCPFC konvencijas apgabalā atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius). Tāpēc pirmais minētais noteikums juridiskās skaidrības labad būtu jāsvītro.

(10)Regulas (ES) 2024/257 59. pants par stāšanos spēkā un piemērošanu būtu jālabo attiecībā uz pasākumiem par zuti (Anguilla anguilla) Savienības jūras ūdeņos un iesāļūdeņos ICES 3., 4., 6., 7., 8. un 9. apakšapgabalā un tiem piegulošajos Savienības iesāļūdeņos.

(11)Regulas (ES) 2024/257 pielikumos iekļautajās KPN tabulās būtu jālabo dažas kļūdas. Minētās kļūdas cita starpā attiecas uz i) dalībvalstu kvotām, ii) KPN veidu (t. i., “analītiska KPN” vai “piesardzīga KPN”), iii) apgabalu aprakstiem un iv) ziņošanas kodiem. Turklāt minētajos pielikumos būtu jāprecizē daži noteikumi i) KPN tabulās par cirtaino raju (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 8. apakšapgabalā un 9. apakšapgabalā un ii) KPN tabulās par makreli (Scomber scombrus) Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā.

(12)Tāpēc Regula (ES) 2024/257 būtu attiecīgi jāgroza un jālabo.

(13)Regulā (ES) 2024/257 paredzētās zvejas iespējas piemēro no 2024. gada 1. janvāra. Tāpēc arī noteikumi par zvejas iespējām, kas ieviesti ar šo regulu, būtu jāpiemēro no minētās dienas. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principus, jo attiecīgās zvejas iespējas tiek palielinātas vai vēl nav pilnībā apgūtas.

(14)Šīs regulas noteikumi par smilšu tīģerhaizivi būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. aprīļa, proti, i) pēc Pušu konferences 14. sanāksmes, kas norisinājās 2024. gada 12.–17. februārī, un ii) pirms Bonnas konvencijas I un II papildinājuma grozījuma stāšanās spēkā 2024. gada 17. maijā.

(15)Ņemot vērā lietas steidzamību, zvejas darbību pārtraukumu nepieļaušanas nolūkā šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants
Grozījumi un labojumi Regulā (ES) 2024/257

Regulu (ES) 2024/257 groza šādi:

1)regulas 20. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“ba)smilšu tīģerhaizivs (Carcharias taurus) visos ūdeņos, izņemot Vidusjūru;”;

2)regulas 41. panta 3. punktu svītro;

3)regulas 42. pantu aizstāj ar šādu:

“42. pants

Zvejošana, izmantojot ZPI, un šādas zvejas pārvaldība

1.Riņķvada kuģi, palīgkuģi un jebkādi citi kuģi, kas darbojas kā riņķvada kuģu atbalsta kuģi, no 2024. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2024. gada 15. augusta plkst. 24.00 neizvieto ZPI, neveic to apkopi un neievieto zvejas rīku ZPI tuvumā WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma.

2.Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam atklātās jūras teritorijās, kas ietilpst WCPFC konvencijas apgabala daļā, kura atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, zvejas rīku ievietot ZPI tuvumā ir aizliegts vēl uz vienu papildu mēnesi no 2024. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2024. gada 30. aprīļa plkst. 24.00 vai no 2024. gada 1. maija plkst. 00.00 līdz 2024. gada 31. maija plkst. 24.00, vai no 2024. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2024. gada 30. novembra plkst. 24.00, vai no 2024. gada 1. decembra plkst. 00.00 līdz 2024. gada 31. decembra plkst. 24.00.

3.Attiecīgās dalībvalstis kopīgi nosaka, kuru no 2. punktā minētajiem zvejas aizlieguma periodiem tās piemēros sava karoga kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu. Dalībvalstis līdz 2024. gada 15. februārim kopīgi informē Komisiju par to, kurš aizlieguma periods ticis izvēlēts. Attiecīgo dalībvalstu kopīgi izvēlēto aizlieguma periodu Komisija pirms 2024. gada 1. marta paziņo WCPFC sekretariātam.

4. Katra dalībvalsts nodrošina, ka neviens no tās riņķvada kuģiem nekad jūrā vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 ZPI ar aktivizētām instrumentālām bojām. Bojas tiek aktivizētas vienīgi tad, kad tās ir uz riņķvada kuģa.”;

4)regulas 55. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“aa)smilšu tīģerhaizivs (Carcharias taurus) visos Savienības ūdeņos;”;

5) regulas 59. panta a) un b) punktu aizstāj ar šādiem:

“a)regulas 13. panta 1. un 7. punktu piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. martam;

b)regulas 13. panta 2.–6. punktu piemēro no 2024. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 31. martam;”;

6) regulas 59. pantā iekļauj šādu ca) un ga) punktu:

“ca)regulas 20. panta 1. punkta ba) apakšpunktu piemēro no 2024. gada 1. aprīļa;

ga) regulas 55. panta 1. punkta aa) apakšpunktu piemēro no 2024. gada 1. aprīļa;”;

7)regulas IA, IG, IH, VI, IX un XI pielikumu groza un labo saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2024. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

(1) Padomes Regula (ES) 2024/257 (2024. gada 10. janvāris), ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2023/194 (OV L, 2024/257, 11.1.2024.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(3) OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.

(4) Padomes Regula (ES) 2023/194 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 28, 31.1.2023., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627 (OV L 238, 27.9.2023., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2124 (2023. gada 4. oktobris) ar atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā (pārstrādāta redakcija) (OV L, 2023/2124, 12.10.2023.).

(7) https://doi.org/10.17895/ices.advice.21864321.v1 . https://doi.org/10.17895/ices.advice.21840735.v1 .

(8) Padomes Regula (ES) 2023/194 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 28, 31.1.2023., 1. lpp.).

(9) Padomes Regula (ES) 2024/257 (2024. gada 10. janvāris), ar ko uz 2024., 2025. un 2026. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2023/194 (OV L, 2024/257, 11.1.2024.).

(10) OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2053 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu zilajai tunzivij Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, groza Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (ES) 2017/2107 un (ES) 2019/833 un atceļ Regulu (ES) 2016/1627 (OV L 238, 27.9.2023., 1. lpp.).

Top

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.3.2024

COM(2024) 114 final

PIELIKUMS

dokumentam

priekšlikums

PADOMES REGULA,

PIELIKUMS

Grozījumi un labojumi Regulā (ES) 2024/257

Regulu (ES) 2024/257 groza un labo šādi:

1)regulas IA pielikuma B daļā 1. tabulu aizstāj ar šādu:

“

tabula

Suga:

Tūbītes un saistītās piezvejas sugas

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības ūdeņi 3.a zonā

Ammodytes spp.

Dānija

(1)

Analītiska KPN

Vācija

(1)

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

Zviedrija

(1)

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Savienība

Apvienotā Karaliste

KPN

(1)

Līdz 2 % no kvotas drīkst būt merlanga un makreles piezvejas (OT1/*2A3A4X). Merlanga un makreles piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, kuras kvotā ieskaita saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti III pielikumā, drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.

Zona: Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos

(SAN/234_1R)(1)

(SAN/234_2R)(1)

(SAN/234_3R)(1)

(SAN/234_4)(1)

(SAN/234_5R)(1)

(SAN/234_6)(1)

(SAN/234_
7R)(1)

Dānija

Vācija

Zviedrija

Savienība

Apvienotā Karaliste

Kopā

(1)

Līdz 10 % no šīs kvotas var uzkrāt un nākamajā gadā izmantot tikai šajā pārvaldības apgabalā.

”;

2) regulas IA pielikuma B daļā 29. tabulu aizstāj ar šādu:

“

			tabula	29
Suga:	Sarkanā plekste			Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā
	Glyptocephalus cynoglossus					(WIT/03A-C.)
Savienība		657	(1)
KPN		657
(1)	No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (WIT/*2AC4-C1).

”;

3) regulas IA pielikuma B daļā 60. tabulu aizstāj ar šādu:

“

tabula

Suga:

Mazmutes plekste un sarkanā plekste

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus

(L/W/2AC4-C)

Beļģija

121

Piesardzīga KPN

Dānija

335

Vācija

Francija

Nīderlande

278

Zviedrija

Savienība

873

(3)(4)

Apvienotā Karaliste

1666

(1)(2)

KPN

2539

(1)

No tās līdz 1125 tonnām mazmutes plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (LEM/*2AC4-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (LEM/*07D.).

(2)

No tās līdz 541 tonnai sarkanās plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (WIT/*2AC4-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (WIT/*07D.).

(3)

No tās līdz 590 tonnām mazmutes plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (LEM/*2AC4-C); Savienības ūdeņos 3.a zonā (LEM/*03A-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (LEM/*07D.).

Beļģija	82
Dānija	226
Vācija	29
Francija	62
Nīderlande	188
Zviedrija	3

(4)

No tās līdz 283 tonnām sarkanās plekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (WIT/*2AC4-C); Savienības ūdeņos 3.a zonā (WIT/*03A-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d zonā (WIT/*07D.).

Beļģija	39
Dānija	109
Vācija	14
Francija	30
Nīderlande	90
Zviedrija	1

”;

4) regulas IA pielikuma B daļā 61. tabulu aizstāj ar šādu:

“

			tabula	61
Suga:	Mazmutes plekste			Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā
	Microstomus kitt				(LEM/03A-C.)
Savienība		187	(1)	Analītiska KPN
KPN		187
(1)	No tās līdz 100 % drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (LEM/*2AC4-C1).

”;

5) regulas IA pielikuma B daļā 93. tabulu aizstāj ar šādu:

“

tabula

Suga:

Akmeņplekste un gludais rombs

Zona:

Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 4. zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā

Scophthalmus maximus un Scophthalmus rhombus

(T/B/2AC4-C)

Beļģija

251

Analītiska KPN

Dānija

537

Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Vācija

137

Francija

Nīderlande

1904

Zviedrija

Savienība

2898

(3)(4)

Apvienotā Karaliste

708

(1)(2)

KPN

3606

(1)

No tās līdz 400 tonnām akmeņplekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (TUR/*2AC4-C).

(2)

No tās līdz 308 tonnām gludā romba drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (BLL/*2AC4-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d un 7.e zonā (BLL/*7DE.).

(3)

No tās līdz 1638 tonnām akmeņplekstes drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (TUR/*2AC4-C).


Beļģija	142
Dānija	303
Vācija	77
Francija	37
Nīderlande	1077
Zviedrija	2

(4)

No tās līdz 1260 tonnām gludā romba drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 4. zonā un Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a zonā (BLL/*2AC4-C); Savienības ūdeņos 3.a zonā (BLL/*03A-C) un Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 7.d un 7.e zonā (BLL/*7DE.).


Beļģija	109
Dānija	233
Vācija	60
Francija	28
Nīderlande	828
Zviedrija	2

”;

6) regulas IA pielikuma B daļā 98. tabulu aizstāj ar šādu:

“

							tabula		98
Suga:	Rajveidīgās zivis								Zona:		Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā
	Rajiformes										(SRX/67AKXD)
Beļģija				824			(1)(2)(3)(4)(5)		Piesardzīga KPN
Igaunija				5			(1)(2)(3)(4)(5)
Francija				3702			(1)(2)(3)(4)(5)
Vācija				11			(1)(2)(3)(4)(5)
Īrija				1191			(1)(2)(3)(4)(5)
Lietuva				19			(1)(2)(3)(4)(5)
Nīderlande				3		(1)(2)(3)(4)(5)
Portugāle				20			(1)(2)(3)(4)(5)
Spānija				996			(1)(2)(3)(4)(5)
Savienība				6771			(1)(2)(3)(4)(5)
Apvienotā Karaliste				2985		(1)(2)(3)(4)(5)
KPN				9756			(3)(4)(5)
(1)	Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Leucoraja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Leucoraja fullonica) (RJF/67AKXD) nozvejām ziņo atsevišķi.
(2)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā (SRX/07D.), neskarot aizliegumus, kas Savienības un Apvienotās Karalistes tiesību aktos noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.), smilšu rajas (Leucoraja circularis) (RJI/07D.) un šagrēnādas rajas (Leucoraja fullonica) (RJF/*07D.) nozvejām ziņo atsevišķi. Uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata) šis īpašais nosacījums neattiecas.
(3)	Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas nozveju 7.e zonā ieskaita daudzumos, kas paredzēti tās atsevišķajā KPN (RJU/7DE.). 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.f–k zonā nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu.
(4)	Neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot 7.e, 7.f un 7.g zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šīs sugas īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, 7.f un 7.g zonā nedrīkst nozvejot vairāk par tālāk norādītajiem sīkacu rajas daudzumiem.
	Suga:		Sīkacu raja					Zona:		7.f un 7.g
			Raja microocellata							(RJE/7FG.)
	Beļģija				5			(1)		Piesardzīga KPN
	Igaunija				0			(1)
	Francija				22			(1)
	Vācija				0			(1)
	Īrija				7			(1)
	Lietuva				0			(1)
	Nīderlande				0			(1)
	Portugāle				0			(1)
	Spānija				6			(1)
	Savienība				40			(1)
	Apvienotā Karaliste				46			(1)

	KPN				86
	(1)	Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot 7.d zonā, un par to ziņo ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas Savienības un Apvienotās Karalistes tiesību aktos noteikti attiecībā uz turpat norādītajiem apgabaliem.
(5)	Ievērojot iepriekšminētās kvotas limitus, 7.e rajonā nedrīkst nozvejot vairāk par tālāk norādītajiem sīkacu rajas daudzumiem, lai nodrošinātu kontrolzvejniecību, kuras mērķis ir vākt uz zvejniecību balstītu datus par šo krājumu, ko novērtē ICES.
	Suga:		Sīkacu raja					Zona:		7.e
			Raja microocellata							(RJE/07E.)
	Beļģija				1			(1)		Piesardzīga KPN
	Igaunija				0			(1)
	Francija				6			(1)
	Vācija				0			(1)
	Īrija				2			(1)
	Lietuva				0			(1)
	Nīderlande				0			(1)
	Portugāle				0			(1)
	Spānija				2			(1)
	Savienība				11			(1)
	Apvienotā Karaliste				5			(1)

	KPN				16
	(1)	Nozveju no šā krājuma drīkst izkraut tikai kuģi, kas piedalās sīkacu rajas kontrolzvejniecības uzraudzības programmās 7.e zonā. Citu kuģu nozvejotiem īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo. Katra puse neatkarīgi nosaka, kā tās kvota iedalāma kuģiem, kas piedalās tās uzraudzības programmās. Kuģiem, kas tajās piedalās, būs jāvāc un jākopīgo dati par izkrāvumiem un izmetumiem un, vēlams, par nozvejas bioloģiskajiem raksturlielumiem (garumu, svaru un dzimumu).

”;

7) regulas IA pielikuma B daļā 101. tabulas 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“

Suga:	Cirtainā raja		Zona:	Savienības ūdeņi 8. zonā
	Raja undulata			(RJU/8-C.)
Beļģija	0		Piesardzīga KPN
Francija	13	(1)
Portugāle	10
Spānija	10	(2)
Savienība	33
Apvienotā Karaliste	0
KPN	33
(1)	Papildu 28,5 tonnas drīkst iedalīt kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, kā noteicis nacionālais zinātniskais institūts. Par nozvejām no šīm papildu iedalītajām zvejas iespējām ziņo atsevišķi (RJU/8-C.SEN). Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Francija paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu. Tas neskar relatīvo stabilitāti.
(2)	Papildu 21,5 tonnas drīkst iedalīt kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, kā noteicis nacionālais zinātniskais institūts. Par nozvejām no šīm papildu iedalītajām zvejas iespējām ziņo atsevišķi (RJU/8-C.SEN). Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Spānija paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu. Tas neskar relatīvo stabilitāti.
Suga:	Cirtainā raja		Zona:	Savienības ūdeņi 9. zonā
	Raja undulata			(RJU/9-C.)
Beļģija	0		Piesardzīga KPN
Francija	20
Portugāle	15	(1)
Spānija	15
Savienība	50
Apvienotā Karaliste	0
KPN	50
(1)	Papildu 50 tonnas drīkst iedalīt kuģiem, kas piedalās kontrolzvejniecībā, kura dod iespēju veikt uz zvejniecību balstītu datu vākšanu par šo krājumu, kā noteicis nacionālais zinātniskais institūts. Par nozvejām no šīm papildu iedalītajām zvejas iespējām ziņo atsevišķi (RJU/9-C.SEN). Pirms jebkādu nozveju atļaušanas Portugāle paziņo Komisijai kuģa vai kuģu vārdu. Tas neskar relatīvo stabilitāti.

”;

8) regulas IA pielikuma B daļā 103. tabulu aizstāj ar šādu:

“

							tabula	103
Suga:	Makrele							Zona:	Savienības ūdeņi 3.a, 3.b, 3.c un 3.d zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā
	Scomber scombrus								(MAC/2A34-N)
Beļģija				476			(1)(2)	Analītiska KPN
Dānija				27 882			(1)(2)(4)	Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Vācija				496			(1)(2)
Francija				1498			(1)(2)
Nīderlande				1508			(1)(2)
Zviedrija				4569			(1)(2)(3)
Savienība				36 429			(1)(2)
KPN				739 386
(1)	Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
		3.a (MAC/03A.)			Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 3.a, 4.b un 4.c zonā (MAC/3A4BC)			4.b (MAC/*04 B.)		4.c (MAC/04C.)	Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (MAC/2AX14)
	Beļģija	0			0			0		0	286
	Dānija	0			4130			0		0	9775
	Vācija	0			0			0		0	298
	Francija	0			490			0		0	899
	Nīderlande	0			490			0		0	905
	Zviedrija	0			0			390		10	2741
	Savienība	0			5110			390		10	14 903
(2)	Ievērojot šo kvotu limitus un vienojoties ar attiecīgo piekrastes valsti, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
			Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/*02A4AN-)			Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)
	Beļģija		0			Jānosaka
	Dānija		0			Jānosaka
	Vācija		0			Jānosaka
	Francija		0			Jānosaka
	Nīderlande		0			Jānosaka
	Zviedrija		0			Jānosaka
	Savienība		0			Jānosaka
(3)	Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN):
			322
	Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.
(4)	Ievērojot šīs kvotas limitus, Dānija veic šādus pārcēlumus, kurus drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6., 7., 8.d zonā; Savienības ūdeņos 8.a, 8.b un 8.e zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a un 5.b zonā (MAC/*2A14.):
	Vācija		531
	Spānija		1
	Igaunija		4
	Francija		354
	Īrija		1769
	Latvija		3
	Lietuva		3
	Nīderlande		774
	Polija		37

”;

9) regulas IA pielikuma B daļā 106. tabulas 1. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-EU).”;

10)regulas IG pielikumu aizstāj ar šādu:

“

IG PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

			tabula	1
Suga:	Lielacu tunzivs Thunnus obesus			Zona:	WCPFC konvencijas apgabals (BET/WCPFC)
Savienība		2000	(1)	Piesardzīga KPN
KPN		Nepiemēro	(1)
(1)	Šo kvotu drīkst apgūt tikai ar āķu jedu kuģiem.

			tabula	2
Suga:	Zobenzivs Xiphias gladius			Zona:	WCPFC konvencijas apgabals uz dienvidiem no 20°S (SWO/F7120S)
Savienība		3170,36		Piesardzīga KPN
KPN		Nepiemēro

”;

11)regulas IH pielikumu aizstāj ar šādu:

“

IH PIELIKUMS

SPRFMO KONVENCIJAS APGABALS

				tabula	1
Suga:	Ilkņzivis Dissostichus spp.				Zona:	SPRFMO konvencijas apgabals, A un B pētniecības bloks(1) (TOT/SPR-AB)
KPN	162		(2)(3)(4)		Piesardzīga KPN
(1)	A pētniecības bloks:
	-NW	50°30′S, 136°E
	-NE	50°30′S, 140°30′E
	-SE	54°50′S, 140°30′E
	-SW	54°50′S, 136°E
	B pētniecības bloks:
	-NW	52°45′S, 140°30′E
	-NE	52°45′S, 145°30′E
	-SE	54°50′S, 145°30′E
	-SW	54°50′S, 140°30′E
(2)	Šī ikgadējā KPN paredzēta tikai izpētes zvejniecībām. Zvejot atļauts tikai 600–2500 m dziļumā. Atļauts tikai viens zvejas reiss, kura ilgums nepārsniedz 60 secīgas dienas un kurš var notikt jebkurā laikā no 2024. gada 1. maija līdz 15. novembrim. No 2024. gada 1. līdz 15. novembrim āķu jedas ievieto tikai nakts laikā, un jebkādu zveju tūlīt izbeidz, ja tiek konstatēts, ka bojā gājis: a)viens īpatnis, kura suga ir klaidoņalbatross (Diomedea exulans), pelēkgalvas albatross (Thalassarche chrysostoma), melnaču albatross (Thalassarche melanophris), pelēkais vētrasputns (Procellaria cinerea) vai zīda vētrasputns (Pterodroma mollis), vai b)trīs īpatņi, kuru suga ir dūmainais albatross (Phoebetria palpebrata), milzu vētrasputns (Macronectes giganteus) vai Hola vētrasputns (Macronectes halli). Turklāt zveja ir ierobežota līdz ne vairāk kā 5000 āķu vienā ievietošanas reizē un līdz ne vairāk kā 100 ievietošanas reizēm. Āķu jedas ievieto vismaz trīs jūras jūdžu atstatumā citu no citas, bet ne tur, kur āķu jedas tajā pašā kalendārajā gadā jau ir bijušas. Zveju izbeidz, kad ir sasniegta KPN vai tad, kad zvejas rīki reisa laikā ir ievietoti un izcelti 100 reižu, atkarībā no tā, kas ir drīzāk.
(3)	No tās līdz 129 tonnām drīkst nozvejot A pētniecības blokā. Par ilkņzivju nozveju A pētniecības blokā ziņo atsevišķi (TOT/SPR-A).
(4)	No tās līdz 33 tonnām drīkst nozvejot B pētniecības blokā. Par ilkņzivju nozveju B pētniecības blokā ziņo atsevišķi (TOT/SPR-B).

				tabula	2
Suga:	Čīles stavrida Trachurus murphyi				Zona:	SPRFMO konvencijas apgabals (CJM/SPRFMO)
Vācija	18 622,82				Analītiska KPN
Nīderlande	20 185,21				Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. un 3. punktu nepiemēro.
Lietuva	12 958,23				Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Polija	22 280,74
Savienība	74 047,00

KPN	Nepiemēro

”;

12)regulas VI pielikuma 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.Maksimālais skaits katras dalībvalsts zvejas kuģu, kuriem var būt atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilo tunzivi

A tabula

	Zvejas kuģu skaits(1)(2)
	Grieķija(3)	Spānija	Francija	Horvātija	Itālija	Kipra(4)	Malta(5)	Portugāle
Riņķvada kuģi(6)	pm	pm	pm	pm	pm	pm	pm	pm
Āķu jedu kuģi	pm	pm	pm	pm	pm	pm	pm	pm
Laivas zvejai ar ēsmu	pm	pm	pm	pm	pm	pm	pm	pm
Rokas āķu rindas	pm	pm	pm	pm	pm	pm	pm	pm
Traleri	pm	pm	pm	pm	pm	pm	pm	pm
Mazapjoma zvejas kuģi	pm	pm	pm	pm	pm	pm	pm	pm
Citi nerūpnieciskās zvejas kuģi(7)	pm	pm	pm	pm	pm	pm	pm	pm
(1) Saskaņā ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un Savienības noteikumiem skaits šajā tabulā tiks noteikts pēc tam, kad ICCAT būs apstiprinājusi Savienības zvejas, audzēšanas un kapacitātes pārvaldības plānu. (2) Šajā tabulā noteikto skaitu vēl var palielināt ar noteikumu, ka tiek izpildītas Savienības starptautiskās saistības. (3) Viens vidēji liels riņķvada kuģis ir aizstāts ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un trim citiem nerūpnieciskās zvejas kuģiem. (4) Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem vai ar vienu mazu riņķvada kuģi un ne vairāk kā trim āķu jedu kuģiem. (5) Vienu vidēji lielu riņķvada kuģi drīkst aizstāt ar ne vairāk kā 10 āķu jedu kuģiem. (6) Riņķvada kuģu skaits, kas šajā tabulā norādīts individuālām dalībvalstīm, izriet no pārvietojumiem un vēsturiskas tiesības nākotnē nedos. (7) Daudzfunkcionāli kuģi, kas aprīkoti ar dažādiem zvejas rīkiem (āķu jedām, rokas āķu rindām, velcējamām āķu rindām).

”;

13) regulas VI pielikuma 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.Maksimālais skaits krātiņveida lamatu, kuras izmanto zilās tunzivs zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kuras atļāvusi izmantot katra dalībvalsts

Maksimālais krātiņveida lamatu skaits(1)
Dalībvalsts	Krātiņveida lamatu skaits
Spānija	pm
Itālija	pm
Portugāle	pm
(1) Saskaņā ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un Savienības noteikumiem skaits šajā tabulā tiks pielāgots pēc tam, kad ICCAT būs apstiprinājusi Savienības zvejas, audzēšanas un kapacitātes pārvaldības plānu.

”;

14) regulas VI pielikuma 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.Katras dalībvalsts maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte un savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālais ielaides apjoms, ko katra dalībvalsts drīkst iedalīt savām audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā

A tabula

Maksimālā zilās tunzivs audzēšanas kapacitāte un nobarošanas kapacitāte(1)
	Audzētavu skaits	Kapacitāte (tonnās)
Grieķija	pm	pm
Spānija	pm	pm
Horvātija	pm	pm
Itālija	pm	pm
Kipra	pm	pm
Malta	pm	pm
Portugāle	pm	pm
(1) Saskaņā ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un Savienības noteikumiem skaits šajā tabulā tiks pielāgots pēc tam, kad ICCAT būs apstiprinājusi Savienības zvejas, audzēšanas un kapacitātes pārvaldības plānu.

B tabula

Savvaļā iegūtas zilās tunzivs maksimālā ielaide (tonnās)(1)
Grieķija	pm
Spānija	pm
Horvātija	pm
Itālija	pm
Kipra	pm
Malta	pm
Portugāle	pm
(1) Saskaņā ar piemērojamajiem ICCAT ieteikumiem un Savienības noteikumiem skaits šajā tabulā tiks pielāgots pēc tam, kad ICCAT būs apstiprinājusi Savienības zvejas, audzēšanas un kapacitātes pārvaldības plānu.

”;

15)regulas IX pielikumu aizstāj ar šādu:

“

IX PIELIKUMS

WCPFC KONVENCIJAS APGABALS

1. Maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma atļauts zvejot zobenzivi (Xiphias gladius)

Spānija	14
Savienība	14

2 Maksimālais skaits Savienības riņķvada kuģu, kam WCPFC konvencijas apgabalā starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma atļauts zvejot tropiskās tunzivis

Spānija	4
Savienība	4

”;

13)regulas XI pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Regulas (ES) 2023/194 IA pielikuma B daļā tabulas par makreli (Scomber scombrus) Savienības ūdeņos ICES 3.a, 3.b, 3.c un 3.d rajonā; Apvienotās Karalistes ūdeņos 2.a rajonā; Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a rajonā aizstāj ar šādām:

“

Suga:	Makrele Scomber scombrus					Zona:		Savienības ūdeņi 3.a, 3.b, 3.c un 3.d zonā; Apvienotās Karalistes ūdeņi 2.a zonā; Savienības un Apvienotās Karalistes ūdeņi 4. zonā; Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/2A34-N)
Beļģija		501		(1)(2)		Analītiska KPN
Dānija		29 446		(1)(2)(4)		Piemēro šīs regulas 8. panta 2. punktu.
Vācija		523		(1)(2)
Francija		1579		(1)(2)
Nīderlande		1589		(1)(2)
Zviedrija		4743		(1)(2)(3)
Savienība		38 381		(1)(2)

KPN		782 066
(1)	Īpašs nosacījums: ievērojot šo kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
	3.a		Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņi 3.a, 4.b un 4.c zonā		4.b		4.c		Apvienotās Karalistes un starptautiskie ūdeņi 2.a, 5.b, 6., 7., 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā
	(MAC/03A.)		(MAC/3A4BC)		(MAC/*04 B.)		(MAC/04C.)		(MAC/2AX14)
Beļģija	0		0		0		0		301
Dānija	0		4130		0		0		10 312
Vācija	0		0		0		0		314
Francija	0		490		0		0		947
Nīderlande	0		490		0		0		953
Zviedrija	0		0		390		10		2846
Savienība	0		5110		390		10		15 673
(2)	Ievērojot šo kvotu limitus un vienojoties ar attiecīgo piekrastes valsti, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem:
		Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/*02A4AN-)		Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)
	Beļģija	0		0
	Dānija	0		0
	Vācija	0		0
	Francija	0		0
	Nīderlande	0		0
	Zviedrija	0		0
	Savienība	0		0

(3)	Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN):
		266
	Ja zvejo saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezvejas ieskaitāmas šo sugu kvotās.
(4)	Ievērojot šīs kvotas limitus, Dānija veic šādus pārcēlumus, kurus drīkst nozvejot Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos 6., 7., 8.d zonā; Savienības ūdeņos 8.a, 8.b un 8.e zonā; starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā un Apvienotās Karalistes un starptautiskajos ūdeņos 2.a un 5.b zonā (MAC/*2A14.):
	Vācija	749
	Spānija	1
	Igaunija	6
	Francija	499
	Īrija	2495
	Latvija	5
	Lietuva	5
	Nīderlande	1092
	Polija	53

”

Top

Choose the experimental features you want to try